Aiciniet Kristu būt par jūsu stāsta Autoru
Lai jūsu stāsts ir ticības stāsts, sekojot jūsu Paraugam, Glābējam Jēzum Kristum.
Sākumā es uzdošu vairākus jautājumus, kas domāti sevis izvērtēšanai.
-
Kādu personisku stāstu jūs rakstāt savai dzīvei?
-
Vai ceļš, ko jūs aprakstāt savā stāstā, ir taisns?
-
Vai jūsu stāsts noslēdzas tur, kur tas iesākās, — jūsu debesu mājās?
-
Vai jūsu stāstā ir kāds paraugs — un vai tas ir Glābējs Jēzus Kristus?
Es liecinu, ka Glābējs ir „mūsu ticības iesācējs un piepildītājs”.1 Vai aicināsiet Viņu būt par jūsu stāsta iesācēju un piepildītāju?
Viņš zina sākumu un galu. Viņš bija debesu un Zemes Radītājs. Viņš vēlas, lai mēs atgrieztos mājās pie Viņa un mūsu Debesu Tēva. Viņš ir veltījis mums visu un vēlas, lai mēs gūtu panākumus.
Kas, jūsuprāt, mūs attur no mūsu stāsta nodošanas Viņam?
Iespējams, šī līdzība palīdzēs jums sevi izvērtēt.
Profesionāls tiesu advokāts zina, ka, veicot konfrontēšanu, viņam reti kad vajadzētu uzdot lieciniekam tādu jautājumu, uz kuru pats nezina atbildi. Uzdodot šādu jautājumu, liecinieks tiek aicināts pastāstīt — gan tiesnesim, gan zvērinātajiem — kaut ko tādu, ko advokāts vēl nezina. Iespējams, viņš saņems tādu atbildi, kas viņu pārsteigs un būs pretrunā ar stāstījumu, ko viņš izstrādājis savas lietas virzībai.
Lai gan tiesu advokātam parasti nav prātīgi uzdot lieciniekam tādu jautājumu, uz kuru pats nezina atbildi, attiecībā uz mums patiess ir pretējais. Mēs varam uzdot jautājumus par mūsu mīlošo Debesu Tēvu mūsu žēlsirdīgā Glābēja vārdā, un liecinieks, kurš atbild uz mūsu jautājumiem, ir Svētais Gars, kurš vienmēr apliecina patiesību.2 Tā kā Svētais Gars darbojas kopā ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu pilnīgā vienotībā, mēs zinām, ka Svētā Gara izpausmes ir ticamas. Kāpēc tad mēs dažkārt pretojamies šādai lūgšanai pēc debesu palīdzības, pēc patiesības, ko mums atklātu Svētais Gars? Kāpēc mēs vilcināmies uzdot tādu jautājumu, uz kuru mēs nezinām atbildi, kad liecinieks ir ne tikai draudzīgs, bet arī vienmēr pateiks patiesību?
Varbūt tas ir tāpēc, ka mums nav ticības, lai pieņemtu atbildi, ko mēs varētu saņemt. Varbūt tas ir tāpēc, ka miesīgais vīrietis vai sieviete mūsos pretojas tam, lai visu pilnībā nodotu Tam Kungam un pilnā mērā uzticētos Viņam. Varbūt tieši tāpēc mēs izvēlamies pieturēties pie tā stāsta, ko esam paši uzrakstījuši, — pie tīkamas sava stāsta versijas, ko nav rediģējis Galvenais Autors. Mēs nevēlamies uzdot jautājumu un saņemt atbildi, kas neiederētos stāstā, ko paši sev rakstām.
Patiesību sakot, tikai nedaudzi no mums savos stāstos, iespējams, uzrakstītu par pārbaudījumiem, kas mūs pilnveido. Bet, vai tad mūs neiedvesmo lasāmā stāsta varenā kulminācija, kad galvenais varonis pārvar grūtības? Pārbaudījumi ir sižeta elementi, kas padara mūsu iemīļotos stāstus neatvairāmus, laikam pāri stāvošus, ticību veicinošus un stāstīšanas cienīgus. Mūsu stāstos aprakstītās skaistās cīņas mūs tuvina Glābējam un pilnveido, padarot līdzīgākus Viņam.
Lai Dāvids uzveiktu Goliātu, šim zēnam bija jāstājas pretī milzim. Tīkamāks stāstījums Dāvidam būtu atgriešanās pie aitām. Taču tā vietā viņš apdomāja to, kā izglāba jērus no lauvas un lāča. Un, balstoties uz šiem drosmīgajiem varoņdarbiem, viņš sakopoja ticību un drosmi, lai ļautu Dievam uzrakstīt viņa stāstu, un paziņoja: „Tas Kungs, kas mani ir izglābis no lauvas un no lāča ķetnām — tas mani izglābs arī no šī filistieša rokas.”3 Vēlēdamies ļaut Dievam gūt virsroku, klausoties Svētajā Garā un esot gatavs ļaut Glābējam būt par sava stāsta iesācēju un piepildītāju, zēns Dāvids sakāva Goliātu un izglāba savu tautu.
Rīcības brīvības augstais princips, protams, ļauj mums pašiem rakstīt savu stāstu — Dāvids būtu varējis atgriezties pie aitu ganīšanas. Taču Jēzus Kristus ir gatavs izmantot mūs kā dievišķus instrumentus, kā „asus zīmuļus” Savā rokā, lai uzrakstītu šedevru! Viņš ir žēlsirdīgi gatavs izmantot mani, „trauslu zīmuli”, kā instrumentu Savās rokās, ja man ir ticība ļaut Viņam un ja es ļaušu Viņam būt par mana stāsta autoru.
Estere ir vēl viens skaists paraugs tam, kā ļaut Dievam gūt virsroku. Tā vietā, lai piesardzīgi stāstītu par pašsaglabāšanos, viņa izrādīja ticību, pilnībā paļaujoties uz To Kungu. Hamans plānoja visu Persijas ebreju iznīcināšanu. Mordohajam, Esteres radiniekam, kļuva zināms šis plāns, un viņš uzrakstīja viņai, mudinot viņu runāt ar ķēniņu savas tautas vārdā. Estere pavēstīja viņam, ka tas, kurš tuvojas ķēniņam bez uzaicinājuma, tiek nodots nāvei. Taču milzīgā ticībā viņa lūdza Mordohaju sapulcināt ebrejus un gavēt par viņu. „Arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu,” viņa teica, „un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!”4
Estere bija ar mieru ļaut Glābējam uzrakstīt viņas stāstu, lai gan no laicīgās dzīves skatpunkta tā beigas varēja būt traģiskas. Par laimi, ķēniņš pieņēma Esteri, un ebreji Persijā tika izglābti.
Protams, no mums reti kad tiek prasīts Esteres drosmes līmenis. Taču, lai Dievs gūtu virsroku — lai Viņš būtu mūsu stāsta iesācējs un piepildītājs —, mums ir jātur Viņa baušļi un mūsu noslēgtās derības. Tieši mūsu baušļu un derību turēšana atvērs „saziņas līniju”, pa kuru mēs varēsim saņemt atklāsmi caur Svēto Garu. Un tieši caur Gara izpausmēm mēs sajutīsim Skolotāja roku, rakstot mūsu stāstu kopā ar mums.
Mūsu pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, 2021. gada aprīlī lūdza mūs apdomāt, ko mēs varētu darīt, ja mums būtu lielāka ticība Jēzum Kristum. Pielietojot lielāku ticību Jēzum Kristum, mēs varētu uzdot kādu jautājumu, uz kuru mēs nezinām atbildi, — lūgt mūsu Tēvu Debesīs, Jēzus Kristus Vārdā, sūtīt atbildi caur Svēto Garu, kas apliecina patiesību. Ja mums būtu vairāk ticības, mēs uzdotu jautājumu un tad būtu gatavi pieņemt tādu atbildi, kādu saņemam, pat ja tā neatbilstu mums tīkamajam stāstījumam. Un apsolītā svētība, ko sniegs rīcība ticībā Jēzum Kristum, ir lielāka ticība Viņam, mūsu ticības iesācējam un piepildītājam. Prezidents Nelsons paziņoja, ka mēs „saņemam vairāk ticības, darot kaut ko, kas prasa vairāk ticības”.5
Tādēļ pāris, kam nav bērnu un kas cieš no neauglības, ticībā varētu jautāt, vai viņiem vajadzētu adoptēt bērnus, un būt ar mieru pieņemt atbildi, lai gan viņu pašu uzrakstītais stāsts ietvertu brīnumainu piedzimšanu.
Kāds senioru pāris varētu vaicāt, vai viņiem ir laiks kalpot misijā, un būt gataviem tajā doties, lai gan viņu pašu uzrakstītais stāsts ietvertu vairāk laika algotā darbā. Iespējams, atbilde būs „vēl ne”, un viņi uzzinās sava stāsta turpmākajās nodaļās, kāpēc viņi mazliet ilgāk bija vajadzīgi mājās.
Pusaugu jaunais vīrietis vai jaunā sieviete ticībā var vaicāt, vai tiekšanās pēc sporta, akadēmiskās izglītības vai mūzikas ir visvērtīgākā, un būt ar mieru rīkoties pēc ideālā liecinieka, Svētā Gara, pamudinājumiem.
Kāpēc mēs vēlamies, lai Glābējs būtu mūsu stāsta iesācējs un piepildītājs? Tādēļ, ka Viņš lieliski zina mūsu potenciālu. Viņš mūs aizvedīs uz tādām vietām, par kurām mēs paši nebūtu iedomājušies. Viņš mūs var padarīt par Dāvidu vai Esteri. Viņš mūs izaicinās un šķīstīs, lai mēs vairāk līdzinātos Viņam. Tas, ko mēs panāksim, rīkojoties lielākā ticībā, vairos mūsu ticību Jēzum Kristum.
Brāļi un māsas, tikai pirms gada mūsu dārgais pravietis jautāja: „Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku? … Vai jūs esat ar mieru dot priekšroku tam, ko Viņš no jums vēlas, uzskatot pārējās ambīcijas par otršķirīgām?”6 Es pazemīgi piebilstu šiem pravietiskajiem jautājumiem: „Vai jūs ļausiet Dievam būt par jūsu stāsta iesācēju un piepildītāju?”
Atklāsmes grāmatā mēs mācāmies, ka stāvēsim Dieva priekšā un tiksim tiesāti pēc dzīvības grāmatām atbilstoši mūsu darbiem.7
Mēs tiksim tiesāti pēc savas dzīves grāmatas. Mēs varam izvēlēties uzrakstīt sev tīkamu stāstu. Vai arī mēs varam ļaut Galvenajam Autoram, ticības iesācējam un piepildītājam, rakstīt mūsu stāstu kopā ar mums, ļaujot, lai Viņa iecerētā loma mums ņemtu virsroku pār citām ambīcijām.
Lai Kristus ir jūsu stāsta iesācējs un piepildītājs!
Lai Svētais Gars ir jūsu liecinieks!
Uzrakstiet stāstu, kurā ceļš, pa kuru ejat, ir taisns un ved jūs atpakaļ uz jūsu debesu mājām, lai dzīvotu Dieva klātbūtnē.
Lai likstas un ciešanas, kas ir daļa no katra laba stāsta, ir līdzeklis, ar kura palīdzību jūs tuvojaties un kļūstat līdzīgāki Jēzum Kristum.
Stāstiet tādu stāstu, kurā jūs zināt, ka debesis ir atvērtas. Uzdodiet tādus jautājumus, uz kuriem jūs nezināt atbildi, zinot, ka Dievs vēlas darīt jums zināmu Savu gribu caur Svēto Garu.
Lai jūsu stāsts ir ticības stāsts, sekojot jūsu Paraugam, Glābējam Jēzum Kristum. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.