Sagatavošanās Kristus Otrajai atnākšanai
Vairāk nekā jebkad agrāk mums ir jāpieņem realitāte, ka mēs nepārtraukti tuvojamies Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai.
Kā pierakstīts Mormona Grāmatā, sešus gadus pirms Jēzus Kristus piedzimšanas, Samuēls, taisnīgais lamanietis, pravietoja nefijiešu tautai, kura tolaik lielākoties bija atkritusi,1 par zīmēm, kas pavadīs mūsu Glābēja piedzimšanu. Traģiski, ka lielākā daļa nefijiešu noraidīja šīs zīmes, jo „tas [neesot] prātīgi, lai tāda būtne kā Kristus nāktu”.2
Saskaņā ar Svēto Rakstu pierakstiem diemžēl arī daudzi ebreji nevarēja pieņemt, ka cilvēks, vārdā Jēzus, no maznozīmīgas Galilejas provinces patiešām ir ilgi gaidītais Mesija.3 Jēzus, kurš patiešām bija nācis piepildīt daudzos ebreju praviešu pravietojumus, tika noraidīts un pat sists krustā, jo, kā mācīja Mormona Grāmatas pravietis Jēkabs, jūdi „[lūkojās] aiz noliktās zīmes”. Tāpēc Jēkabs liecināja, ka „Dievs ir atņēmis viņiem Savu skaidrību un devis viņiem daudzas lietas, ko viņi nespēj saprast, tāpēc, ka viņi tā vēlējās. Un tāpēc, ka viņi tā vēlējās, Dievs to ir darījis, lai viņi varētu paklupt.”4
Lai arī cik dīvaini tas šķistu, neviena mācība, neviens brīnums un pat neviena eņģeļa klātbūtne, kā to apliecina Lamana un Lemuēla piemērs,5 nespēj pārliecināt dažus cilvēkus mainīt savu virzienu, uzskatus vai pārliecību, ka kaut kas ir patiess. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad mācības vai brīnumi nesaskan ar indivīda iecerētajām iegribām, vēlmēm vai idejām.
Lūdzu, uz brīdi pretstatiet šīs divas rakstvietas — pirmā no apustuļa Pāvila, kurš runā par pēdējām dienām, raksturojot cilvēku ceļus, un otrā no pravieša Almas, kurš atklāj, kā Dievs paveic Savu darbu starp cilvēkiem. Pirmā no Pāvila:
„Zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki,
Jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti,
cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji,
nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, …
kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.”6
Un no Almas, kurš norāda uz Jēzus Kristus evaņģēlija pamatprincipu: „Tad nu tu vari domāt, ka tā ir mana muļķība; bet lūk, es saku tev, ka ar mazām un vienkāršām lietām tiek paveiktas diženas lietas; un mazi līdzekļi daudzos gadījumos samulsina gudro.” 7
Mūsdienu pasaulē ir daudz zināšanu un daudz prasmju. Tomēr tas viss pārāk bieži slēpj nestabilo pamatu, uz kura tas balstās. Līdz ar to tas nenoved pie skaidras patiesības un netuvina Dievam un spēkam, lai varētu saņemt atklāsmi, iegūt garīgas zināšanas un attīstīt ticību Jēzum Kristum, kas ved uz glābšanu.8
Mums īpaši tiek atgādināti mūsu Kunga vārdi Tomam un citiem apustuļiem Viņa īstenotās Izpirkšanas upura priekšvakarā: „Jēzus viņam saka: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”9
Mums, kam ir acis, kas redz, ausis, kas dzird, un sirds, kas jūt, vairāk nekā jebkad agrāk ir jāpieņem realitāte, ka mēs nepārtraukti tuvojamies Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai. Patiesi, pasaules iedzīvotājus vēl gaida lielas grūtības pirms Viņa atgriešanās, taču šajā ziņā uzticīgajiem nav jābaidās.
Tagad es uz brīdi citēšu no Baznīcas evaņģēlija tēmām zem virsraksta „Jēzus Kristus Otrā atnākšana”:
„Kad Glābējs nāks atkal, Viņš nāks spēkā un godībā, esot ar tiesībām uz zemi kā uz Savu valstību. Otrā Atnākšana iezīmēs Tūkstošgades sākumu.
Otrā Atnākšana būs baiļu un bēdu pilns laiks ļaunajiem, taču taisnīgajiem tā būs miera diena. Tas Kungs paziņoja:
„Jo tie, kas ir gudri un ir pieņēmuši patiesību, un ņēmuši Svēto Garu par savu ceļvedi, un nav tikuši pievilti — patiesi Es saku jums, tie netiks nocirsti un iemesti ugunī, bet izturēs to dienu.
Un zeme tiem tiks dota mantojumā; un viņi vairosies un kļūs stipri, un viņu bērni augs bez grēka uz glābšanu.
Jo Tas Kungs būs viņu vidū, un Viņa godība būs pār tiem, un Viņš būs viņu ķēniņš un viņu likumu devējs” (Mācības un Derību 45:57–59).”10
Gatavojoties Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai, es sniedzu svarīgu, mierinošu apliecinājumu visiem uzticīgajiem, ko devis Vecās Derības pravietis Amoss: „Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem.”11
Mūsdienu Tā Kunga pravietis pasaulei — prezidents Rasels M. Nelsons, mums nesen deva šo iedvesmojošo padomu: „Jēzus Kristus evaņģēlijs ir grēku nožēlošanas evaņģēlijs. Pateicoties Glābēja Izpirkšanai, Viņa evaņģēlijs aicina turpināt mainīties, augt un kļūt šķīstākiem. Tas ir cerības, dziedinājuma un progresa evaņģēlijs. Tāpēc evaņģēlijs ir prieka vēsts! Mūsu gari priecājas par katru mazo, uz priekšu sperto soli.”12
Es nešaubīgi liecinu un apliecinu Dieva realitāti un brīnumus, ko ikdienas dzīvē pieredz neskaitāmi cilvēki dažādās savas dzīves situācijās. Patiesi, par daudzām svētām pieredzēm tiek runāts reti, — daļēji dēļ to dievišķās izcelsmes un no tā izrietošās iespējas, ka kāds, kuram nav zināšanu, varētu to izsmiet.
Šajā sakarā Mormona Grāmatas pēdējais pravietis Moronijs mums atgādina:
„Un vēl es runāju uz jums, kas noliedzat Dieva atklāsmes un sakāt, ka tās ir beigušās, ka nav vairs atklāsmju, nedz pravietojumu, nedz dāvanu, nedz izdziedināšanas, nedz runāšanas mēlēs, nedz valodu izskaidrošanas;
lūk, es saku jums, tas, kas noliedz šīs lietas, nezina Kristus evaņģēliju; jā, tas nav lasījis Rakstus; ja ir, tad tas nesaprot tos.
Jo, vai mēs nelasām, ka Dievs ir tāds pats vakar, šodien un mūžīgi, un Viņā nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas?”13
Savas uzrunas noslēgumā es vēlos citēt patiesi iedvesmojošu un pravietisku Džozefa Smita paziņojumu, ar ko viņš nāca klajā savas kalpošanas noslēgumā, gaidot Jēzus Kristus Otro atnākšanu: „Vai mēs neturpināsim šo diženo lietu? Ejiet uz priekšu un nevis atpakaļ. Drosmi, brāļi [un es piebildīšu — māsas], un uz priekšu, uz uzvaru! Lai jūsu sirdis priecājas un ir ārkārtīgi līksmas.”14 Es tam pievienoju savu liecību Jēzus Kristus Vārdā, āmen.