Naudiņa Debesu Tēvam
Autore dzīvo Ziemeļkarolīnā, ASV.
„Ievēro baušļus. Tad pasargāts būsi” (Bērnu dziesmu grāmata, 68. lpp.).
Anna košļāja savu pēdējo tortillas gabaliņu. Tas bija mīksts un gards. Annai ļoti patika viņas vecmammas tortillas. Tās bija brokastu labākā daļa.
Anna vēroja, kā viņas vecmamma Abuela mazgāja traukus.
Šis rīts neatšķīrās no citiem rītiem. Tomēr kaut kas nebija kā parasti.
Abuela parasti devās uz tirgu, lai nopirktu pārtiku. Tomēr ne šodien. Šajā dienā nebija naudas, lai iegādātos pārtiku.
„Ko mēs rīt ēdīsim?” Anna jautāja.
Tad Anna atcerējās. Viņa zināja, kur bija nolikta nauda. Iepriekšējā vakarā viņa redzēja, kā Abuela ietina dažus peso baltā drāniņā.
„Abuela, vai tu aizmirsi? Tev ir nauda pārtikai.”
„Kāda nauda?” Abuela jautāja.
Anna aizskrēja pēc naudas. Viņa pakratīja nelielo sainīti ar naudu. Džing! Džing!
Abuela pasmaidīja. „Tā ir mūsu desmitā tiesa, Anna. Tā ir Viņa nauda.”
„Bet ko mēs rīt ēdīsim?” Anna jautāja.
„Neuztraucies,” Abuela atbildēja. „Es ticu, ka Debesu Tēvs mums palīdzēs.”
Nākamajā rītā Abuela iedeva Annai pēdējo kukurūzas tortillu. Tad viņa apsēdās krēslā. Viņa šuva pie kleitas sarkanas puķītes un stāstīja stāstus par laiku, kad pati bija maza meitene. Viņa neizskatījās noraizējusies.
Tad Anna izdzirdēja klauvējienus. Viņa skrēja atvērt durvis.
„Onkuli Pedro!”
„Man bija sajūta, ka man jūs abas ir jāapciemo,” teica onkulis Pedro. Viņš uz galda nolika trīs sainīšus. Vienā bija kukurūzas milti tortillu pagatavošanai. Otrajā bija gaļa. Bet trešajā bija svaigi dārzeņi no tirgus.
„Ak, mans dārgais dēls,” Abuela teica. „Es jums pagatavošu savu labāko gaļas bumbiņu zupu!”
„Tev ir gardākā zupa pasaulē,” teica onkulis Pedro.
Anna smējās un sita plaukstas.
Tad viņa apstājās. Viņa vēlējās noskaidrot vienu lietu. „Abuela, vai tu zināji, ka onkulis Pedro šodien atnāks? Vai tādēļ tu nebiji uztraukusies?”
„Nē,” Abuela atbildēja. „Kad es maksāju desmito tiesu, es ticu, ka Debesu Tēvs mani svētīs. Un Viņš to izdarīja!”
Anna apskāva Abuelu. Viņai likās, ka viņa ir laimīgākā meitene Meksikā. Viņa un Abuela ticēja Debesu Tēvam. Viņa nevarēja vien sagaidīt, kad varēs nobaudīt Abuelas gardo zupu!