Evaņģēlija klasika
Priesterība — drošs enkurs
Elders L. Toms Perijs (1922–2015)
Divpadsmit apustuļu kvorums
Šo rakstu sagatavoja elders L. Toms Perijs 2015. gada 28. maijā, divas dienas pirms savas nāves, plānojot uzrunāt jaunos priesterības nesējus.
Dieva priesterība ir bijusi manas dzīves lielākais spēks. Es ticu, ka arī jums, jaunie vīrieši, tā būs drošs enkurs. Taču, lai tā darbotos jūsu dzīvē, jums vajag to izprast un izmantot.
Priesterības pieredze jaunībā
Es uzaugu labvēlīgā vidē Loganā, Jūtas štatā. Savā bērnībā es nesatraucos par ēdienu vai pajumti, vai izglītību. Taču, iespējams, tādēļ, ka dzīve bija vienkārša, man bija nepieciešams kaut kas drošs, pie kā turēties.
Mans enkurs bija Dieva priesterība. Kad es augu, es nonācu neparastā situācijā. Mans tētis tika aicināts par bīskapu, kad man bija viens gads, un viņš 19 gadus bija mans bīskaps. Viņa tēva padoms un garīgā vadība man bija milzīga palīdzība.
Es domāju, tas arī ir iemesls tam, kādēļ es visvairāk vēlējos saņemt Ārona priesterību savā divpadsmitajā dzimšanas dienā. Es atceros to īpašo dienu, kad es sajutu sava tēva rokas uz manas galvas, kad viņš mani ordinēja. Pēc tam es progresēju Ārona priesterības amatos un saņēmu aicinājumus, kuri man ļoti patika.
Svētā Vakarēdiena pasniegšana man bija ļoti īpaša. Varēja redzēt, kā cilvēki apņemas paklausīt Tam Kungam un turēt Viņa baušļus, kad viņi pieņem Viņa ķermeņa un asins simbolus.
Pieaugot izpratnē par priesterību
Laikam ejot, es absolvēju vidusskolu un pēc tam, kad gadu biju jau mācījies koledžā, es tiku aicināts kalpot misijā. Es izbaudīju katru tās minūti un mīlēju savus pāriniekus. Jo īpaši viens no viņiem man deva spēku. Es no viņa daudz mācījos, kamēr mēs pildījām savus pienākumus.
Kad es atgriezos no savas misijas, bija karš, un es pievienojos Savienoto Valstu Jūras spēkiem. Kad karš beidzās, es atgriezos koledžā, apprecējos un nodibināju ģimeni. Saistībā ar profesionālo darbību dažādas pārcelšanās aizveda mani uz daudzām Savienoto Valstu vietām, kur es daudz mācījos, kalpojot vairākos priesterības aicinājumos. Visbeidzot es pārcēlos uz Bostonu, Masačūsetsas štatu, kur es kalpoju par staba prezidentu. Pēc tam es tiku aicināts kļūt par palīgu Divpadsmit apustuļiem un vēlāk, pēc 17 mēnešiem, — par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli.
Gūtās atziņas apustuļa darbā
Ko es esmu apguvis, kalpojot par vienu no Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem?
Es uzzināju, ka priesterība ir kā ceļvedis, enkurs un aizsargs.
Priesterība vienmēr ir pastāvējusi. Pirms Ādams nonāca uz Zemes, viņam jau bija priesterība. Kad Ādama pēcnācēji ar priesterības pilnvarām tika izkaisīti, bija svarīgi noteikt, kā priesterība varēs tikt izmantota. Tas Kungs aicināja Ābrahāmu vadīt savas ģimenes priesterības nesējus. Pēc šīs pašas kārtības tālāk to turpināja Īzāks un Jēkabs, kura vārds vēlāk tika nomainīts uz Israēlu.
Gadsimtus vēlāk Israēla bērni nonāca gūstā. Tas Kungs sūtīja Mozu atbrīvot viņus, bet, kad viņš to darīja, viņi pierādīja, ka nav gatavi Melhisedeka priesterībai. Tāpēc viņi tika atstāti ar Ārona priesterību līdz brīdim, kad nāktu Glābējs.
Mani ļoti interesēja, ko vispirms darīja Glābējs, kad Viņš uzsāka Savu kalpošanu. Viņš organizēja Melhisedeka priesterību. Viņš aicināja Divpadsmit apustuļus un mācīja viņiem priesterības likumus un kārtību. Viņš aicināja Pēteri par augstāko apustuli, lai nostiprinātu Viņa Baznīcas pilnvaru līniju. Tajos laikos un mūsdienās Jēzus Kristus ir tas, kurš izvēlas Savu augstāko apustuli, lai tas pārvaldītu Baznīcu, un Glābējs viņu vada savos priesterības pienākumos.
Tātad priesterībai ir tieša līnija ar mūsu Kungu un Glābēju caur augstāko apustuli pāri visiem citiem Baznīcas apustuļiem un citiem priesterības nesējiem. Pilnvaru atslēgas ir dotas apustuļiem, un, kamēr šīs atslēgas ir uz Zemes, mēs tiksim vadīti no paša Tā Kunga. Šī dievišķā vadība pasargā mūs un apstiprina mums, ka Baznīca nenovirzīsies no patiesības. Nekas nemainīsies, jo to nevada neviena no Zemes būtnēm. Tā tiek vadīta no Tā Kunga.
Mācieties priesterības doktrīnas
Vissvarīgākais padoms, ko es jums varu dot — jaunie vīrieši —, ir studēt priesterības doktrīnas, izprast tās spēku, kas jums ir, kad jūs pielietojat savu priesterību, un mācīties, kā tā var svētīt jūsu un citu dzīves.
Es apsolu: ja jūs mācīsieties priesterības doktrīnas un piepildīsiet savus priesterības pienākumus, priesterība būs drošs enkurs, kas jūs nodrošinās ar garīgu patvērumu un sniegs jums lielu prieku. Esat patiess priesterības kvorums. Palīdziet saviem draugiem un aiciniet tos savā kvorumā. Izveidojiet sadraudzību savā kvorumā, kas kalpos jums par pastāvīgu pamatu jūsu dzīvēs.