Torņa sargi

Sargi

Sargi bija īpaši kareivji, kas stāvēja sardzē uz mūra vai tornī, un to pienākums bija ieraudzīt un brīdināt par briesmām, kas tuvojās no tālienes. Viņus algoja, lai aizsargātu pilsētas, kā arī vīna dārzus, laukus un ganības.

Torņu veidi

Torņus pilsētas mūros parasti būvēja pie vārtiem vai mūru stūros (skat. 2. Laiku 26:9). Kā vārtu, tā arī stūru torņi nodrošināja paaugstinājumu, no kura saskatīt tuvojošās briesmas un atvairīt ienaidnieka uzbrukumus (skat. 2. Laiku 26:15).

Cietokšņus vai nocietinājuma torņus parasti būvēja nomaļus, kalnainākā vai kā citādi stratēģiski izdevīgākā vietā. Dažreiz tie bija tik lieli, ka uzbrukuma brīdī varēja sniegt pēdējo patvērumu visiem pilsētas iedzīvotājiem (skat. Soģu 9:46–52).

Torņi vīna dārzos, uz lauka vai ganībās bija nelielas celtnes, būvētas ar nolūku aizsargāt labību un ganāmpulkus no zagļiem un dzīvniekiem (skat. 2. Laiku 26:10; Jesajas 5:2; 27:3). Zemākais stāvs bieži kalpoja par telpu, kur uzglabāt darbarīkus.

Torņa sargi:

Redz visu ar skatu no augšienes. Būdami Dieva aicināti un pilnvaroti kalpi, pravieši ir atšķirti no pasaules, pietuvināti Viņam un viņiem ir ļauts redzēt visu no debesu perspektīvas.

Redz to, ko pārējie cilvēki nevar saskatīt. „Bet gaišreģis var zināt to, kas ir pagājis, un arī to, kas nāks, un caur viņiem visas lietas tiks atklātas, vai, drīzāk, slepenas lietas tiks pasludinātas, un apslēptas lietas nāks gaismā, un tas, kas nav zināms, tiks darīts zināms caur viņiem, un arī tas tiks darīts zināms caur viņiem, kas savādāk nevarētu būt zināms” (Mosijas 8:17).

Ir modri. Praviešiem ir svēts pienākums — brīdināt par briesmām, kas tuvojas, un viņi turpinās to darīt, neskatoties uz sabiedrības uzskatiem vai tās tendencēm.

Brīdina par briesmām, kamēr tās vēl ir tālu. „Pravietis atmasko grēku un pareģo tā sekas. Viņš ir taisnīguma sludinātājs. Reizēm pravietis sajūt iedvesmu — pareģot nākotni visas cilvēces labā” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pravietis”, lds.org/scriptures/gs).

Piedāvā drošību un aizsardzību. Ieklausoties praviešu brīdinājumos, mēs varam rast drošību un izvairīties no nelaimēm, kas var mūs skart individuāli vai visiem kopā, ja mēs nepaklausām.

„„Pār taviem mūriem, Jeruzāleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti.” Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā.”

Jesajas 62:6

Bībeles fakti

Vecajā Derībā To Kungu dažreiz salīdzināja ar cietoksni vai nocietinājuma torni (skat. Psalmi 18:2; 61:3; Salamana pamācības 18:10; 2. Samuēla 22:3), savukārt praviešus — ar sargiem (skat. Jesajas 62:6; Jeremijas 6:17; Ecēhiēla 3:17; 33:7; Hozejas 9:8; Mihas 7:4).

„Es tevi esmu ielicis par sargu Israēla namam. Kad tu uztversi vārdu no Manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina Manā Vārdā”

(Ecēhiēla 3:17; skat. arī Ecēhiēla 33:1–7).

Pienākums uzmanīt

„Gadsimtiem ilgi pravieši ir pildījuši savu pienākumu, brīdinot cilvēkus par apkārt esošajām briesmām. Tā Kunga apustuļiem ir pienākums uzmanīt, brīdināt un palīdzēt tiem, kuri meklē atbildes uz dzīves jautājumiem.”

Elders M. Rasels Balards, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, „Stūre ir Dieva rokās” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 25. lpp.