Augstākā prezidija vēstījums
Pravietojums un personīgā atklāsme
Prezidents Henrijs B. Airings
Pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā
Jēzus Kristus patiesā Baznīca ir tikusi atjaunota un ir uz Zemes mūsdienās. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu vienmēr ir vadījuši pravieši un apustuļi, kuri saņem pastāvīgu debesu vadību.
Šis dievišķais paraugs bija patiess arī senatnē. No Bībeles mēs uzzinām: „Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem” (Amosa 3:7).
Dievs no jauna ir runājis mūsdienās caur pravieti Džozefu Smitu. Caur pravieti Džozefu Viņš ir atklājis Jēzus Kristus evaņģēliju tā pilnībā. Viņš atjaunoja Savu svēto priesterību ar tās atslēgām un visas svētā priesterības spēka pilnvaras, spēkus un uzdevumus.
Mūsdienās pravieši un apustuļi ir pilnvaroti runāt, mācīt un vadīt ar pilnvarām no Dieva Tēva un Tā Kunga, Jēzus Kristus. Glābējs sacīja pravietim: „Ko Es, Tas Kungs, esmu runājis, Es esmu runājis, un Es neattaisnojos, un kaut arī debesis un zeme zudīs, Mani vārdi nezudīs, bet tiks visi piepildīti vai ar Manu paša balsi, vai ar Manu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats” (M&D 1:38).
Mēs esam svētīti, ka mums ir iespēja divreiz gadā vispārējā konferencē dzirdēt Tā Kunga vārdu — mums no Viņa kalpiem. Tā ir nenovērtējama privilēģija. Taču šīs iespējas vērtīgums ir atkarīgs no tā, vai mēs uzņemam šos vārdus ar tā paša Gara ietekmi, ar ko tie tika doti šiem kalpiem (skat. M&D 50:19–22). Kā viņi saņem vadību no debesīm, tāpat arī mums tā jāsaņem. Un tas prasa no mums tādu pašu garīgu piepūli.
„Izpildi savu mājasdarbu”
Pirms vairākiem gadiem viens no Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem palūdza mani izlasīt konferences runu, ko viņš gatavoja vispārējai konferencei. Es biju jaunākais loceklis kvorumā. Es biju pagodināts ar viņa pārliecību, ka es varētu palīdzēt viņam atrast vārdus, ko Tas Kungs vēlas, lai viņš runātu. Viņš smaidot man teica: „Ak, šis ir divdesmit otrais runas melnraksts.”
Es atcerējos padomu, ko man agrāk bija devis mīlošais un laipnais prezidents Harolds B. Lī (1899–1973), īpaši uzsvērdams: „Hal, ja vēlies saņemt atklāsmi, izpildi savu mājasdarbu.”
Es lasīju, apdomāju un lūdzu par šo 22. melnrakstu. Es studēju, cik vien labi spēdams, Svētā Gara ietekmēts. Līdz tam laikam, kad šis kvoruma loceklis uzstājās ar savu runu, es biju izpildījis savu mājasdarbu. Neesmu pārliecināts, vai palīdzēju, bet es zinu, ka manī notika izmaiņas, kad es dzirdēju runu. Vēstījumi, kas sasniedza mani, bija kas vairāk, nekā vārdi, ko biju lasījis un ko viņš runāja. Šiem vārdiem bija daudz dziļāka nozīme nekā tiem, kurus es biju lasījis melnrakstā. Un šķita, ka šis vēstījums ir domāts man, tas atbilda manām vajadzībām.
Dieva kalpi gavē un lūdz, lai saņemtu vēstījumu, ko Viņš tiem sagatavojis, lai viņi to sniegtu tiem, kam nepieciešama atklāsme un iedvesma. Tas, ko esmu iemācījies no šīs un citām līdzīgām pieredzēm, ir: lai saņemtu brīnišķīgus labumus, klausoties praviešos un apustuļos, mums pašiem jāpieliek pūles, lai saņemtu atklāsmi.
Tas Kungs mīl katru, kurš varētu dzirdēt Viņa vēstījumu, un Viņš zina ikkatra sirdi un apstākļus. Viņš zina, kādas izmaiņas, kāds iedrošinājums un kāda evaņģēlija patiesība vislabāk palīdzēs katram cilvēkam izdarīt izvēles viņa vai viņas ceļā uz mūžīgo dzīvi.
Mēs, kas klausāmies un skatāmies vispārējās konferences vēstījumus, dažkārt pēc tam domājam: „Ko es vislabāk atceros?” Tas Kungs cer, ka ikviens no mums atbildētu šādi: „Es nekad neaizmirsīšu tos brīžus, kad es sajutu Gara balsi savā prātā un sirdī, atklājot man, ko es varētu darīt, lai iepriecinātu manu Debesu Tēvu un Glābēju.”
Mēs varam saņemt šo personīgo atklāsmi, kad mēs klausāmies praviešos un apustuļos, pūloties ticībā, lai to saņemtu, tieši tā, kā teica prezidents Lī. Es zinu, ka tā ir patiesība no pieredzes un caur Gara liecību.