Kad pornogrāfija ienāk mājās — gan sievai, gan vīram ir jātop dziedinātiem
Es pats esmu redzējis, ka Glābēja dziedinošo spēku var saņemt sievas un arī vīri, kad vīriem neizdodas atteikties no pornogrāfijas skatīšanās.
Fotogrāfijās pozēja modeļi
Savu pirmo sešu mēnešu laikā kā bīskapam pie manis diskrēti vērsās vairāki pāri no bīskapijas, stāstot par to, kā vīriem neizdodas pārtraukt pornogrāfijas skatīšanos. Dažos gadījumos sieva centās attapties no šoka, jo tikko bija atklājusi šo postošo noslēpumu; citas sievas zināja par to mēnešiem vai gadiem ilgi.
Es jutu līdzi ikvienam šim pārim un izjutu Glābēja pestīšanas spēku, regulāri un rūpīgi sniedzot padomu katram no šiem brāļiem, palīdzot viņiem nokratīt važas, kas varētu viņus stingri sasaistīt (2. Nefija 9:45).
Iespējams, spēcīgāko Gara izpausmi es sajutu, tiekoties tieši ar viņu sievām. Es atklāju, ka dažas brūces ir svaigas, bet citas ir rētainas no tā, ka gadu gaitā tikušas uzplēstas, taču visas šīs māsas centās tikt galā ar dziļām, garīgajām sāpēm, ko radīja tādi jautājumi kā: „Ko es tādu esmu izdarījusi, ka vairs nešķietu viņam pievilcīga?” vai „Kādēļ gan viņš vēlas iztēloties sevi kopā ar kādu citu, nevis ar mani?”
Tā kā vīrs ir grēkojis, bīskapam ir viegli sajust, ka tieši viņam visvairāk ir nepieciešams iegūt piekļuvi atslēgām, kas sniedz Glābēja dziedinošo spēku, bet es atklāju, ka sievas vajadzība pēc dziedināšanas no sāpēm un traumas ir tikpat liela, kā vīra vajadzība pēc dziedināšanas no grēka un uzmācīgām tieksmēm.
Uzrunājot nefijiešus, pravietis Jēkabs nosodīja vīrus par viņu neuzticīgo uzvedību pret savām sievām, „daudz[ām] no kur[ām] jūtas ir ļoti maigas un šķīstas, un smalkas Dieva priekšā, kas Dievam labpatīk” (Jēkaba 2:7). Viņš turpināja, sakot: „Jūs esat salauzuši savu maigo sievu sirdis … savu slikto piemēru dēļ viņu priekšā; un viņu siržu šņuksti paceļas uz Dievu pret jums” (Jēkaba 2:35). Es pats esmu bijis liecinieks šiem šņukstiem. Bieži vien tie parādījās, ne tikai izjūtot dziļu vīra nodevību pornogrāfijas skatīšanās dēļ, bet arī pazemojošo vārdu un rupjas uzvedības dēļ, kas bieži vien ir viņa iekšējās cīņas ārējā izpausme. Īstenībā tas nav nekas neparasts, ka vīrietis, kura paradums ir nonācis atklātībā, uzveļ vainu sievai par savu uzvedību, atsaucoties uz to, ko viņa ir vai nav izdarījusi. Traģiski, bet nav arī nekas neparasts, ka sieva sāk pieņemt un pat ticēt šiem pārmetumiem.
Tieši šāds pāris sēdēja manā birojā tikai dažas dienas pēc tam, kad vīrs bija atklājis pornogrāfijas skatīšanās ieradumu, kas viņu vajājis kopš jaunības. Klausoties Palīdzības biedrības stundu, balstītu uz māsas Lindas S. Rīvzas 2014. g. aprīļa vispārējās konferences runu „Aizsardzība no pornogrāfijas — uz Kristu vērstas mājas”, šī sieva sāka atpazīt sava vīra kritizējošā attieksmē, kas vērsta pret viņu, daudzas tendences, ko raksturoja skolotāja. Pēc šīs stundas viņa uzstāja vīram izrunāt šo jautājumu, un viņš atzinās noslēpumā, ko tik ilgi slēpa. Viņas pašcieņu, kas jau tā bija zema, tobrīd vēl vairāk sagrāva sāpīgs aizvainojums. Pirmajā tikšanās reizē ar mani viņiem bija grūti saskatīt, kā viņu laulība varētu turpināt pastāvēt. Es apliecināju, ka cerība ir, sniedzu viņiem sākotnēju padomu un aicināju atgriezties, tiekoties ar mani individuāli.
Gatavojoties šīm tikšanās reizēm, es dedzīgi lūdzu un arī vēlreiz pārlasīju ieteikumus, kas sniegti sadaļā „Ministering Resources” (Kalpošanas resursi) vietnē LDS.org, it īpaši tos, kas paredzēti laulāto, kuru dzīvesbiedrs skatās pornogrāfiju, atbalstam, un tur es izlasīju šo: „Paudiet savu mīlestību un rūpes par sievu un viņas laulāto individuāli. Izskaidrojiet, ka viņa nav atbildīga par to, ka vīrs skatās pornogrāfiju vai par viņa slikto uzvedību, un no viņas netiek sagaidīts, lai viņa paciestu aizvainojošu attieksmi.”
Tiekoties ar šo māsu, es paklausīju šim padomam un vēl arī paudu pārliecību par to, ka vīra rīcība nekādā ziņā nav saistīta ar viņu vai to, ko viņa ir vai nav izdarījusi, tieši pretēji, tas ir vīra iekšējais konflikts. Es redzēju, kā pār viņu nāca atvieglojuma un mierinājuma vilnis, kad šie vārdi viņu uzrunāja, un viņa sajuta Gara apstiprinājumu tam, ka tie tiešām ir patiesi. Intervijas beigās viņa lūdza man sniegt viņai priesterības svētību. Es atskārtu, ka biju vienīgais, pie kā viņa varēja vērsties pēc šādas svētības, jo viņa nevēlējās izpaust šo situāciju savai ģimenei un draugiem.
Palīdzot dziedināšanas procesā, es aicināju vīru apmeklēt vietējo pēdējo dienu svēto atkarību ārstēšanas grupu un mudināju viņa sievu apmeklēt atbilstošu grupu laulātajiem un ģimenes locekļiem. Viņa pastāstīja man, ka, satiekoties ar citām māsām, kas saprata, ko viņa pārdzīvoja, viņa sajuta mierinājumu un ieguva cerību, redzot pārus, kuri gāja cauri tādam pašam pārbaudījumam un spēja no tā kopīgi izkļūt.
Kopš mūsu pirmās tikšanās reizes ir pagājuši vairāki mēneši, un, pateicoties mūsu neskaitāmajām sarunām, mana mīlestība un rūpes pret šo pāri ir tikai augušas. Lai gan es saprotu, ka viņu turpmākajā ceļā neiztikt bez šķēršļiem, man ir prieks uzzināt, ka vēl vienu mēnesi vīrs nav padevies iekārei un pornogrāfijai, un redzēt, kā pieaug viņa sievas pašvērtējums un pašapziņa, kas ir tik acīmredzami.
Pēdējās kopējās intervijās sāpes un asaras no mūsu sākotnējām tikšanās reizēm aizstāja bieži smaidi un pat smiekli. Taču lielākais sasniegums, visdrīzāk, ir cerība — cerība par to, ka ne vien viņu laulība var turpināt pastāvēt, bet tai pat ir potenciāls kļūt par kaut ko skaistu un pacilājošu.
Es apzinos, ka diemžēl ne katrs pāris nonāk pie šāda paša iznākuma. Dažas laulības var izirt, kad dzīvesbiedrs, kurš skatās pornogrāfiju, atsakās mainīties. Lai arī pa kādu ceļu vīrs izvēlas iet, es esmu uzzinājis, ka kalpot šīm sievām ir iedvesmas pilns padoms. Es ceru, ka neviena māsa šādā situācijā nesajutīs, ka bīskaps nav viņu ievērojis vai ir izveidojis nepareizu spriedumu, vai pārpratis. Bīskapa kalpošana ir atslēgas kanāls, caur kuru Glābējs pauž Savu spēku, pilnībā dziedinot ikvienu sirdi — pat tās sirdis, kuras ir „dziļu brūču caurdurtas” (Jēkaba 2:35).
Apakšā: Kerija jutās sagrauta, kad uzzināja par sava vīra pornogrāfijas problēmu, taču caur Jēzu Kristu un Viņa īstenoto Izpirkšanu viņa atrada cerību un dziedināšanu.