Mirdzam spoži Čehijā

Apkopojusi Šerona Gudriča, Baznīcas žurnāli

Mēs esam bērni no Sākumskolas Čehijā. Mēs pastāstīsim, kā mēs mirdzam spoži savā valstī.

Reiz es pazaudēju savu mīļāko cimdu. Es biju ļoti noskumis. Lai gan mēs ar māti lūdzām, tomēr to neatradām. Es centos ticēt. Pēc nedēļas mans mazais brālītis atrada manu cimdu uz ielas! Dievs atbild uz mūsu lūgšanām. Es mīlu Viņu, un es zinu, ka Viņš dzīvo.

Andre V., 9 gadi

Lai gan man skolā ir draugi, kuri nav no Baznīcas, viņi tomēr ciena manus standartus. Reiz es teicu, ka mums vajadzētu lūgt, un viņi piekrita! Es biju ļoti laimīga.

Ivanna A., 11 gadi

Mēs ar draugiem grasījāmies doties lejā. Kad mēs nonācām pie lifta, mani pārņēma neomulīga sajūta, un es lūdzu, lai mani draugi neizmanto liftu. Viņi tik un tā izlēma to izmantot. Es gāju pa kāpnēm. Kad es nogāju lejā, manu draugu tur nebija. Lifts bija iestrēdzis! Pagāja krietns laiciņš, līdz viņi izkļuva ārā. Es biju laimīga, ka nav noticis nekas nopietns. Es jutos labi, jo biju sekojusi Svētajam Garam.

Amālija N., 10 gadi

Kad bijām pludmalē, debesis sāka aptumšoties. Pūta vējš, un sacēlās milzīgi viļņi! Dārdēja pērkons, zibeņoja un bira krusa. Visi skrēja meklēt patvērumu. Vētra mums nekaitēja. Pa ceļam uz mājām mēs redzējām trīs varavīksnes. Mēs zinām, ka Dievs mums palīdzēja un pasargāja mūs.

Jēkabs B., 10 gadi

Skolā man ir draudzene, ar kuru neviens cits negrib draudzēties. Citi bērni teica viņai nejaukus vārdus, tādēļ viņai šķita, ka viņa ir neglīta. Es pateicu to skolotājai un aicināju, lai mana draudzene ar mani paspēlējas. Tas manu draudzeni iepriecināja!

Ludmila V., 8 gadi

Es sadusmojos uz savu māti, jo negribēju mazgāties un iet gulēt. Nākamajā dienā es jutos apbēdināts savas sliktās izvēles dēļ. Mamma teica, ka mēs varam lūgt un vaicāt Debesu Tēvam pēc piedošanas. Mēs nometāmies ceļos un lūdzām. Es jutos labāk. Es uzzināju, ka mēs varam nožēlot grēkus un, pateicoties Jēzum Kristum, saņemt piedošanu.

Samuēls H., 5 gadi

Es liecināju Baznīcā. Tas prasīja drosmi! Kopš tā brīža es jūtu Garu.

Eliška K., 11 gadi

Kad mana jūrascūciņa saslima, es lūdzu par viņu. Es esmu pateicīga Debesu Tēvam par to, ka viņš mums palīdzēja.

Anete P., 10 gadi