Olas, drošinātāji un ticība
Alvaro Alkaino no Antofagastas Čīlē
Kerolinas Vibertas ilustrācija
Viens no mūsu ģimenes mērķiem ir sakrāt pietiekami daudz naudas, lai varētu veikt pirmo iemaksu mūsu personīgās mājas iegādei. Ja mums nebūtu šī mērķa, es, iespējams, izniekotu nedēļas nogales, skatoties televīziju un gaidot, kad pavērsies papildus iespējas nopelnīt.
Būdams transportlīdzekļa vadītājs ogļu ieguves uzņēmumā Čīles ziemeļos, es četras dienas nedēļā strādāju ogļraktuvēs, esot projām no mājām, bet trīs dienas — no sestdienas līdz pirmdienai — man ir brīvas. Lai gūtu papildus ienākumus un varētu iekrāt mājas iegādei, mēs nolēmām pārdot olas. Mēs plānojām pieņemt pasūtījumus no draugiem, kaimiņiem un Baznīcas locekļiem un ik nedēļu iepirkt aptuveni 1000 olas no vairumtirgotājiem, lai sestdienās un pirmdienās paņemtu tās un piegādātu pasūtītājiem.
Mēs ar sievu Lauru izlēmām, ka, veicot piegādi, ņemsim līdzi bērnus, lai varētu vairāk pabūt kopā. Taču, kad mēs devāmies iepirkt pirmo olu kravu, mums atgadījās ķibele. Viens no mūsu bērniem, spēlējoties ar mazu metāla zīmuļu asināmo, netīšām iemeta to tieši tukšajā cigarešu aizdedzē. Pašķīda dzirksteles, mūsu automašīnai pazuda elektrības padeve, un mēs pēkšņi apstājāmies pašā lielceļa vidū. Mums bija izsisti drošinātāji.
Kad mēs tur sēdējām, aizkavējot satiksmi un prātojot, ko darīt, mūs pārņēma tāda bezpalīdzība, ka gribējās raudāt. Taču tieši tobrīd es atcerējos, ka Tas Kungs ir apsolījis stiprināt mūs un palīdzēt mums, ja vien mēs Viņam uzticēsimies. Manī ieplūda miers. Es sapratu, ka nedrīkstu tā vienkārši sēdēt un gausties. Mums bija radusies problēma, un mēs to varējām atrisināt ar Dieva palīdzību.
Mēs ar Lauru pagriezāmies viens pret otru un teicām: „Mums ir jāizrāda ticība.” Mēs palūdzām Dievu un noslaucījām savas asaras. Tad, atstājot Lauru pie stūres, es izkāpu, lai iestumtu mūsu mašīnu. Vairāki cilvēki izkāpa no savām mašīnām, lai man palīdzētu.
Mēs stūmām mašīnu kādus 200 metrus, kamēr nostūmām to no lielceļa un atradām drošu vietu, kur to novietot. Kad mašīna beidza ripot, es pamanīju, ka esam nokļuvuši tieši pie automašīnu stereo atskaņotāju veikala.
Es izņēmu izsistos drošinātājus, iegāju veikalā un pavaicāju: „Vai jūs pārdodat šos?”
Pārdevējs atbildēja: „Protams.”
Es nopirku drošinātājus, ievietoju tos vietā, un, iedarbinājuši mašīnu, mēs tūliņ pat devāmies ceļā. Kad mēs piebraucām, olu vairumtirgotājs jau taisījās slēgt savu veikalu. Mēs nopirkām olas un veicām piegādi.
Kad mums rodas grūtības, mums ir jāatceras lūgt palīdzību savam Debesu Tēvam. Es zinu, ka Viņš mums atbildēs, ja vien mēs virzīsimies uz priekšu, izrādot ticību Viņam.