Svētība manas mātes rokrakstā
Duglass Hedžers no Nevadas štata
ASV
Dilīnas Maršas ilustrācijas
Kādu vakaru es prātoju, ar kādu vēstījumu uzstāties gaidāmajā bīskapijas konferencē. Es visu nedēļu biju studējis Svētos Rakstus, un, lai gan es biju uzgājis lieliskus norādījumus un atziņas, man joprojām nebija skaidrības par to, ko Tas Kungs vēlas, lai es, būdams staba prezidents, stāstu bīskapijas locekļiem.
Es dedzīgi lūdzu pēc Gara norādījumiem, kas vadītu manas domas. Tad es atkal atvēru Svētos Rakstus un sāku lasīt. Manas domas nekavējoties pievērsās bīskapijas mērķiem, par ko mēs ar bīskapu nesen bijām apspriedušies. Viens no šiem mērķiem bija rokasgrāmatas Sludini Manu evaņģēliju izmantošana, daloties evaņģēlijā ar draugiem un kaimiņiem.
Tovakar es jutos iedvesmots iekļaut Sludini Manu evaņģēliju arī savās personīgajās studijās. Es izvilku šīs grāmatas eksemplāru un uz labu laimi atvēru to. Uzšķirtajā lappusē es uzgāju divas ar roku rakstītas atsauces no Svētajiem Rakstiem: 1. Nefija 8:8–11 un 1. Nefija 11:21–22. Ieskatoties vērīgāk, es sapratu, ka šīs atsauces ir rakstītas manas mātes rokrakstā. Mana mīļā māte bija aizgājusi mūžībā jau pirms vairākiem gadiem — divus mēnešus pēc savas 80–tās dzimšanas dienas. Viņa bija drosmes un nesavtības piemērs, kas allaž saskatīja citos labo. Un viņa bija iemīļojusi Svētos Rakstus.
Es uzšķīru savos Svētajos Rakstos šos pantus, lai saprastu, kas ir pamudinājis viņu tos pierakstīt. Lasot man prātā nekavējoties ienāca vēstījums, ar ko man vajadzētu uzstāties. Tas bija vienkāršs vēstījums par to, ka Baznīcas locekļi, kuri ir nobaudījuši saldo evaņģēlija augli, dažkārt, iespējams, aizmirst, ka arī daudzi citi tiecas pēc tā paša augļa. Mums ir jāpasniedz tiem roka un jāpastāsta, kur to uzmeklēt.
Es domāju par savu mīļo māti, pārlapojot visu Sludini Manu evaņģēliju rokasgrāmatu. Tajā nebija ne viņas vārda, ne citu piezīmju, nekā cita, kas norādītu, ka šī grāmata būtu piederējusi viņai. Es sēdēju, apbrīnā domājot par garīgo pamudinājumu virkni, kas bija vedinājusi mani pie šī atklājuma. Gars apliecināja man, ka manas domas ir tikušas virzītas tieši tā, kā es to biju lūdzis. Pirms daudziem gadiem, pierakstot šīs atsauces, mana māte diezin vai zināja, ka Tas Kungs izmantos tās par atbildi uz viņas dēla pazemīgo lūgšanu.