Reģiona prezidija vēstījums
Kalpošana norīkojumā – aicinājums no Tā Kunga un pravieša
Brāļi un māsas, kur jūs bijāt, pirmoreiz dzirdot, kā prezidents Rasels M. Nelsons skaidro, ka turpmāk mums vairs nebūs mājskološanas un apmeklējošās mācības programmas? Tas Kungs caur Savu pravieti ir izsludinājis „jaunāku, augstāku un svētāku kalpošanas veidu”. Ja mēs iesaistīsimies šajos centienos, „durvis atvērsies un cilvēki tiks svētīti”. (Prezidents Rasela M. Nelsona uzruna 2018. gada 29. marta vispārējās konferences vadītāju sanāksmē.) Vai jūs esat par to padomājuši? Ko Tas Kungs no mums visiem sagaida?
Glābējs mācīja: „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” (Jāņa 13:34, uzsvērums pievienots.) Tas ir gan bauslis, gan aicinājums. Mēs tiekam aicināti kļūt tādi kā Viņš. Kamēr mēs nepiestrādāsim pie tā, lai mīlētu tā, kā mīl Viņš, mēs nemaz tā īsti nevarēsim kļūt par tādiem mācekļiem, kādus Viņš mūs vēlas redzēt. Šis aicinājums ir dots, lai palīdzētu mums nedomāt tikai pašiem par sevi un palīdzēt citiem. Pasniedzot roku, lai sirsnīgi palīdzētu citiem, mīlētu tos un kalpotu tiem, mēs darām tieši to, ko darītu Glābējs. Darot to ar šķīstu mīlestību, mēs attīstām Kristum piemītošās īpašības, kuras mums ir nepieciešamas.
Prezidents Nelsons piebilda, ka kalpojošie brāļi un māsas „ar lūgšanu tieksies pēc atklāsmes no Tā Kunga, izzinot savu Baznīcas locekļu vajadzības. Pēc tam viņi sāks gādāt par šīm vajadzībām, sekojot Gara norādījumiem un vadībai. Viņi kalpos norīkojumos, nodrošinot iedvesmotu gādību un mīlošu kalpošanu, lai pacilātu un stiprinātu”. Kurus cilvēkus jūs apmeklējat? Kā jūs varat viņiem palīdzēt? Jums nav jāgaida, kad jums tiks dots konkrēts norīkojums. Vērsieties pie Tā Kunga lūgšanā, vaicājot, kā jūs varat kļūt par darbarīku Viņa rokās, lai svētītu šos cilvēkus. Viņš sūtīs jums liegus iespaidus, kamēr jūs gremdēsieties pārdomās par to, ko jūs varētu darīt, lai palīdzētu tiem, kam esat norīkoti kalpot.
Varbūt dažkārt mēs domājam, ka mēs nevēlamies iejaukties kāda cita dzīvē, vai ka tas, ko citi dara, nav mūsu darīšana. Taču paturiet prātā, ka īstenā atbilde uz jautājumu: „Vai tad es esmu sava brāļa sargs?”, ir — jā. Mēs visi esam brāļi un māsas, un mums ir savstarpēji jāpalīdz. Šī jaunā kalpošanas programma ļauj mums palīdzēt citiem visdažādākajos veidos. Lai gan mēs varam (un mums vajadzētu) laiku pa laikam šos cilvēkus apmeklēt, dažkārt tas nozīmē vienkārši piezvanīt un apvaicāties, kā viņiem iet, pasakot, ka mums viņu pietrūka, kad viņi neatnāca uz baznīcu, vai vienkārši nosūtīt viņiem uzmundrinošu īsziņu, ja viņi jūtas nomākti. Regulāri vaicājiet Tam Kungam, ko jūs varētu darīt citu labā. Palīdziet tiem, kam jūs kalpojat, lai viņi varētu sajust savā dzīvē Garu. Kļūstiet par darbarīku citu svētīšanai. Ja mēs pazaudējam sevi kalpošanā Dievam, mēs sevi atrodam un iegūstam prieku un mieru, kas izriet no tā, ka mēs sniedzam šīs svētības citiem.
Mums būtu jāvaicā sev pašiem: „Vai es esmu tāds kalpotājs, par kādu Glābējs vēlas, lai es kļūtu?”, „Ko vēl es varētu darīt, lai aizskartu to cilvēku sirdis, kam es kalpoju?” Svētais Gars sniegs mums atbildes uz šiem jautājumiem, ja mēs tieksimies pēc tām patiesā sirsnībā. Kaut ikviens no mums piedalītos Tā Kunga Baznīcas celšanā, vienotībā palīdzot cits citam tuvoties Tam Kungam!