Ceļi — kā sagatavoties nākotnei
Neatkarīgi no tā, vai tu mācies koledžā, meklē darbu vai apgūsti jaunu arodu, tu izkop prasmes, kam ir būtiska loma Dieva valstības celšanā.
Nedomāju, ka 14–gadīga meitene varētu sapņot par putekļainu šķūni, kurā, cilājot aprūsējušu lāpstu, tīrīt smakojošu zirgu stalli. Taču es to darīju katru dienu, pēc skolas, kamēr biju pietiekami veca, lai dabūtu citu darbu.
Tā noteikti nebija mana ideālā darba vieta vidusskolas laikā, taču es jau tobrīd sapratu — ja es gribu dabūt darbu, kas man tik tiešām patīk, darbu, kur nav jātīra dzīvnieku pakaiši, man ir jāmācās koledžā, un, lai mācītos koledžā, man ir nepieciešama nauda. Es zināju, ka manā gadījumā izglītības iegūšana ir pareizais solis pretī piepildījuma pilnai karjerai (cerams).
Jauki ir tas, ka manis izvēlētais ceļš ir tikai viens no vairākiem, kas var palīdzēt iemācīties strādāt, lai parūpētos par savām vajadzībām. To dēvē par kļūšanu laicīgi un garīgi pašpaļāvīgiem. Domājot par savām iespējām, centies izvēlēties ceļu, kā, tavuprāt, vislabāk sagatavoties nākotnei.
Šeit ir apkopoti tādu cilvēku stāsti, kuri vēl pirms dažiem gadiem bija tavā vecumā. Sekojot šo pieaugušo jauniešu piemēram, tu vari atrast pats savu ceļu pretī sekmīgai pašpaļāvības iegūšanai.
Izvērtē vietējās vajadzības
Odoms Paisets no Kambodžas
Lai sasniegtu savus mērķis, es sev vienmēr saku — lai gan uzcītīgs darbs ir ļoti būtisks, vēl viens veids, kā izcelties, ir strādāt gudri. Pēc savas misijas Anglijā es atgriezos Kambodžā un izpētīju darba tirgu. Es izpētīju to, cik ilga apmācība nepieciešama katrā no amatiem un cik tas maksā.
Es atklāju, ka apģērbu tirdzniecības veicināšanas speciālista mācību programma ir īsa, bet grūta, tādēļ daudzi to neuzsāk. Es sapratu, ka tā ir laba iespēja un nolēmu pamēģināt. Tagad, kad esmu pabeidzis šo programmu, es strādāju par tirdzniecības veicināšanas speciālistu apģērbu tirdzniecības uzņēmumā.
Lai gan uzsākt atbilstošu karjeru var būt ļoti grūti, man ir Glābējs, kurš man palīdz un iedvesmo mani.
Iegūsti izglītību, kas atdara durvis
Jolands Teikseira no Kaboverdes Āfrikā
Mana mamma pastāvīgi iedrošināja mani, sakot: „Izglītība ir veiksmes atslēga.” Es gribēju nodrošināt labāku nākotni sev un it īpaši savai ģimeni, un, lai to paveiktu, man bija jāturpina mācīties. Tā kā tolaik man nebija naudas mācībām koledžā, es pieteicos stipendijai arodskolā, lai studētu par datorsistēmām un to uzturēšanu.
Lai gan studiju laikā es sastapos ar dažādām grūtībām, tās mani neatturēja no virzīšanās uz priekšu, ar skatu uz gaišāku nākotni. Man ļoti palīdzēja lūgšana; es allaž tiecos pēc padoma no Tā Kunga. Es vienmēr esmu nodevies studijām, un šobrīd es nododos savam darbam, darot labāko, kas manos spēkos, būdams datortehniķis un mārketinga asistents.
Sāc strādāt jau tagad, lai iegūtu to, ko tu vēlies
Anna Sofija un Lorencs Kevins no Skotijas Apvienotajā Karalistē
Anna Sofija: Lai gan es vienmēr esmu gribējusi studēt universitātē, pusaudžu gados mani plāni par studiju virzienu vairākkārt mainījās. Pēc vidusskolas beigšanas es uz sešiem mēnešiem pieteicos brīvprātīgajam darbam slimnīcā. Kopš tā laika man ļoti iepatikās ideja par medmāsiņas darbu, bet man šķita, ka tas man nebūs pa spēkam.
Bīskapijas pašpaļāvības nodarbībās mēs tikām aicināti izvēlēties, kādu darbu mēs vēlētos iegūt, par spīti nepieciešamās kvalifikācijas trūkumam. Es lūdzu par to, kā man rīkoties, un no manis neatstājās doma par medmāsiņas darbu. Es nolēmu sekot Tā Kunga pamudinājumiem.
Šis ceļš nav bijis viegls. Sākumā es izpētīju medmāsiņu apmācības programmu un to, ko šīs studijas prasīs. Es runāju ar cilvēkiem, kuri bija uzsākuši šo procesu. Pirmoreiz piesakoties medmāsiņu mācību programmai, es iekļuvu tikai rezervistu sarakstā. Taču es nepadevos, pieteicos no jauna un galu galā tiku pieņemta. Dažkārt mums ir jābūt pacietīgiem un jāpaļaujas uz To Kungu, jo Viņam ir Savi plāni mūsu dzīvei.
Lorencs: Kad biju jaunāks, es nospraudu mērķi — darīt labāko, kas manos spēkos, neatkarīgi no tā, kādu mācību priekšmetu es studēju vai kādā darbā strādāju. Es vienmēr centos mācīties un pilnveidoties, lai man būtu vislabākā iespēja gūt sekmes.
Lai gan šobrīd es strādāju par menedžeri apģērbu tirdzniecības uzņēmumā, es vēlos pievienoties policijai. Lai pieteiktos darbam Skotijas policijā, cilvēkam ir jānodzīvo šajā valstī vismaz trīs gadus pēc kārtas. Tā kā es divus gadus atrados ārpus valsts, jo kalpoju misijā, lai pieteiktos, man būs jāpagaida vēl daži mēneši.
Kaut arī tas ir izrādījies par lielu šķērsli, es nepadodos. Man ir labs darbs, kas palīdz nodrošināt ģimeni, un es esmu uzcītīgi strādājis, lai iegūtu labas atsauksmes, piesakoties turpmākajiem darbiem.
Tu, tāpat kā šie pieaugušie jaunieši, atklāsi, ka pastāv vairāki ceļi, kā sagatavoties, lai parūpētos par sevi un savu turpmāko ģimeni. Paturot prātā šo mērķi, tu vari plānot ceļu uz panākumiem. Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Darīsim labāko, kas mūsu spēkos, lai iegūtu izcilu reputāciju visā, ko darām! Sagatavosim savu prātu un ķermeni lieliskajām darba iespējām, kas mums paveras katru jaunu dzīves dienu!” (“Two Principles for Any Economy,” Oct. 2009 general conference.) Ja tu jau šobrīd pievērsīsies mācībām un darbam, tu veidosi ieradumus, kas palīdzēs sajust lielāku pārliecību par nākotni.