Elders Gerits V. Gongs: Mīliet To Kungu un paļaujieties uz Viņu
Jaunlaulātais Anglijas Oksfordas Universitātes absolvents Gerits V. Gongs no personīgas pieredzes mācījās, ka tad, kad mēs mīlam To Kungu un paļaujamies uz Viņu, Viņš palīdzēs mums, vadīs mūs un stiprinās mūs.
Gerits bija Roudsa stipendiāts, kurš strādāja pie tā, lai iegūtu divus zinātniskos grādus, un viens no tiem bija doktora grāds. Tajā pat laikā viņš kalpoja Oksfordas bīskapijas prezidijā. Viņš un viņa sieva Sjūzena atcerējās padomu, ko elders Deivids B. Heits (1906–2004) no Divpadsmit apustuļu kvoruma deva viņiem, kad Soltleikas templī viņus salaulāja. „Viņš teica, lai mums vienmēr būtu kāds aicinājums,” elders Gongs stāsta. „Mēs zinājām: ja paļausimies uz Dievu un darīsim to labāko, ko spējam, Viņš mums palīdzēs.”
Gerits un Sjūzena tiešām saņēma „dievišķu palīdzību un sirsnīgo žēlastību,” viņš saka. Turpinot kalpot bīskapībā, Gerits izpildīja visas akadēmiskās prasības doktora grāda iegūšanai, izņemot disertāciju. Viņš lūdza Oksfordas bīskapijas bīskapam Alenam Vebsteram priesterības svētību. Šajā svētībā Gerits saņēma solījumu: „Turpini darīt visu, ko vari, un Tas Kungs svētīs tevi.”
Divi bīskapijas locekļi, kuri bija pieredzējuši juridiskie sekretāri, brīvprātīgi pieteicās uzdrukāt viņa manuskriptu, un Gerits varēja pabeigt savu disertāciju dažu mēnešu laikā. Patiesībā viņš ieguva gan maģistra grādu, gan doktora grādu nedaudz ilgāk kā trīs gadu laikā. Absolvējot universitāti, viņš arī pieņēma darba piedāvājumu un sāka strādāt par pētnieku fakultātē. Viņa pieredze Oksfordas Universitātē spēcināja viņa paļāvību uz To Kungu, un šī paļāvība pastāv līdz šai dienai un turpinās būt par svētību Geritam V. Gongam, kad viņš tagad turpina kalpot Divpadsmit apustuļu kvorumā.
Maizes klaipi un zivis
„Tas Kungs ir laipns un žēlīgs un tiecas mūs svētīt,” saka elders Gongs. „Ja mēs darām to labāko, ko spējam, Viņš mūs svētīs paveikt vairāk, nekā mēs citādi spētu izdarīt. Tas līdzinās maizes klaipu un zivju pavairošanai. Tas Kungs ņem to, kas ir pieejams, un vairo to tā, ka mēs spējam paveikt daudz vairāk, nekā atļautu mūsu pašu spēki.”
„Maizes klaipu un zivju princips ir patiess arī attiecībā uz mācīšanos,” viņš saka. „Pat tad, kad formālas izglītības iegūšana nav pieejama, galvenā nozīme tik un tā ir mācību garam, tāpēc ka mācīšanās ir mūžīga. Mēs visi varam tiekties pēc gaismas un patiesības, neatkarīgi no mūsu apstākļiem. Kad mēs tā rīkosimies, Tas Kungs mums palīdzēs to atrast.”
Piederība derībām
Dzīvodams Oksfordā, elders Gongs iemācījās vēl vienu evaņģēlija principu, ko viņš sauc par „piederību derībām”.
„Kad mēs tuvināmies Tam Kungam, mēs arī tuvināmies cits citam,” viņš saka. „Oksfordā Sjūzenai un man pieredzes bīskapijā bija tikpat dārgas, kā mūsu akadēmiskā pieredze. Līdz pat šai dienai daudzi no mūsu tuvākajiem draugiem ir cilvēki no Oksfordas bīskapijas.”
Starp šiem draugiem ir Tims un Ketrīna Viti, kuri atceras, kā apmeklēja templi kopā ar Gongiem. „Es skaidri atceros, ka brālis Gongs noņēma rokaspulksteni, lai viņu netraucētu un neskubinātu laiks, kad viņš pārdomāja to, kas attiecas uz mūžību,” māsa Vita saka. „Šī vienkāršā rīcība ir palīdzējusi man būt uzcītīgākai, pielūdzot Dievu templī.”
Gongi bieži satiek draugus, ko pazīst, pateicoties evaņģēlijam. „Cilvēki saka: „Mēs strādājām ar tevi, kad tu biji augstajā padomē,” un tamlīdzīgi,” elders Gongs saka, „un tas ir abpusēji. Es esmu pateicīgs par staba prezidentu un bīskapijas padomi, kas man palīdzēja, kad biju jauns bīskaps. Mēs visi esam parādā vecākiem, radiem, kaimiņiem, misijas prezidentiem, māsām un priesterības vadītājiem, kas ir laipni pret mums, vada mūs un mudina mūs nākt pie Kristus.”
Ģimenes mantojums
Eldera Gonga ģimenes vēsture sniedzas 34 paaudžu garumā — līdz pirmajam Pūķim Gongam, kurš piedzima m. ē. 837. gadā. Eldera Gonga vecvecāki emigrēja no Ķīnas uz ASV. Viņa māte Džīna pievienojās Baznīcai pusaudzes gados Havaju salās, ASV, un vēlāk apmeklēja Brigama Janga universitāti Provo, Jūtā, ASV, kur viņa apmetās pie Gerita de Jonga ģimenes, kurš bija Tēlotājmākslas koledžas pirmais dekāns. „De Jongu ģimene palīdzēja man saprast, kā izskatās evaņģēlija principos balstīta ģimene,” viņa saka.
Pēc BJU studijām Džīna uzsāka mācības Stenforda universitātē Palo Alto, Kalifornijā, ASV, kur viņa satika Valteru A. Gongu. „Viņš jau bija kristietis un ātri saprata, ko atjaunotais evaņģēlijs piedāvā,” Džīna saka. Viņš pievienojās Baznīcai, un pēc gada viņi salaulājās Soltleikas templī. Viņi abi kļuva par profesionāliem pasniedzējiem un kopā vairāk nekā 70 gadu veltīja mācīšanai.
„Tētis arī kļuva par patriarhu,” elders Gongs saka, „un, tā kā patriarhālās svētības tika dotas mūsu mājās, mūsu mājas piepildīja dziļa godbijība pret Dieva mīlestību attiecībā uz katru Viņa bērnu.”
1953. gada 23. decembrī Redvudsitijā, Kalifornijā, piedzima pirmais no trīs Džīnas un Valtera bērniem. „Viņa vārds, Gerits, ir holandiešu izcelsmes, lai godinātu Geritu de Jongu,” Džīna paskaidro. „Viņa otrs priekšvārds ir Valters, lai godinātu viņa tēvu. Un mūsu uzvārds ir ķīniešu izcelsmes, kas pagodina viņa mantojumu.”
Džīna saka, ka Gerits bija uzmanīgs pret savu jaunāko brāli un māsu, Braienu un Margaritu. „Viņam patika palīdzēt viņiem,” viņa saka, „pat ar tādām mazām lietām kā mācīt viņiem aizšņorēt kurpes.” Viņa atceras, ka kādu dienu pārnākam mājās no Baznīcas nejauši dzirdēja Geritu un Braienu sakām, ka, viņuprāt, kāda Svētā Vakarēdiena sanāksmes runa bija garlaicīga. „Tāpēc es metu viņiem izaicinājumu: „Tad jūs saceriet labāku runu.” Viņi pieņēma šo izaicinājumu un sāka pievērst vairāk uzmanības visām runām,” viņa saka.
Pusaudža vecumā Geritam patika doties pārgājienos ar citiem jaunajiem vīriešiem savā bīskapijā. Velijs Selbaks, ilggadējs draugs, atceras kādu konkrētu nometni. „Es tur biju ar Geritu un viņa brāli Braienu, un kādu draugu, kurš nebija mūsu Baznīcas loceklis. Kaut kāda iemesla dēļ mēs sākām dziedāt garīgās dziesmas. Gerits dziedāja melodiju, Braiens dziedāja tenoru, un es dziedāju basu. Es domāju, ka mēs nodziedājām 10 vai 20 garīgās dziesmas vienkārši tāpēc, ka mums patika dziedāt. Tā bija laba pieredze. Tas atstāja iespaidu uz mūsu Baznīcai nepiederošo draugu.”
Brālis Selbaks arī atcerējās, ka vidusskolā Gerits palūdza uzmundrinātājas klusi izsaukties „urā” šaha komandai. „Viņš pārliecināja viņas, ka morālais atbalsts noder ikvienam,” viņš saka, „un viņas patiesībā ieradās uz šaha spēli!”
No kreisās: Mārdžorija un Gordons B. Hinkliji sveic Geritu un Sjūzenu Gongus kāzu svinībās. Būdams misionārs Taivānā, elders Gongs mācīja kādu ģimeni un pēc daudziem gadiem, būdams Augstākais pilnvarotais, satika vienu no šīs ģimenes pēctečiem — meitas mazdēlu. Vjetnamā elders un māsa Gongi uzgleznoja sienas gleznojumu, lai nestu prieku grūtību skartiem bērniem. Gongu ģimenes locekļi Vjetnamā, sapulcējušies ar tiem, kas palīdzēja uzgleznot šo sienas gleznojumu.
Pēc vidusskolas beigšanas elders Gongs uzsāka studijas Brigama Janga universitātē. No 1973. līdz 1975. gadam viņš kalpoja Taivānas Taipejas misijā, tad atgriezās BJU, kur 1977. gadā ieguva bakalaura grādu Āzijas studijās un universitātes studijās.
Satikšanās un laulības
Pēc misijas elders Gongs brīvprātīgi pieteicās noturēt svētdienas vakara svētbrīžus Provo Misionāru apmācības centrā. Šie svētbrīži palīdzēja iepazīstināt misionārus, kas devās uz Taivānu, ar tās zemes cilvēkiem, paražām un kultūru. Viena no misionārēm bija māsa Sjūzena Lindsija no Teilorsvilas, Jūtā, Ričarda P. un Merianas B. Lindsiju meita. Brālis Lindsijs bija Otrā Septiņdesmito kvoruma loceklis. „Es sajutu, ka Sjūzenu esmu vienmēr pazinis,” elders Gongs saka.
Pēc diviem gadiem, dažus mēnešus pēc Sjūzenas atgriešanās BJU — pēc viņas misijas, Gerits bija Provo ar savu ģimeni. Viņa tēvs strādāja par pasniedzēju universitātē, un Gerits bija ieplānojis divu nedēļu ilgu ciemošanos. Viņa ciemošanās tika pagarināta līdz četrām nedēļām, tā kā viņš un Sjūzena katru dienu gāja uz satikšanos. Tad Gerits, pirms atgriešanās Oksfordā, devās stažēties uz Havaju salām.
„Mēs turpinājām satikties no divām dažādām puslodēm,” elders Gongs atceras. „Es centos studēt Anglijā, tajā pat laikā uzzinot par viņu visu, ko varēju, no Atlantijas okeāna otras puses.”
„Mēs saderinājāmies pa telefonu,” māsa Gonga saka. „Viņš atkal atgriezās mājās uz Pateicības dienu, un mēs salaulājāmies pirmajā dienā, kad templis tika atvērts jaunajā gadā.” Pēc divām nedēļām viņi devās uz Angliju, lai tur kopīgi sāktu jaunu dzīvi.
„Kad cilvēki apprecas, viņi runā par to, ka divas ģimenes kļūst par vienu,” elders Gongs saka. „Un tas patiešām notika ar mani. Es kļuvu par daļu no Lindsiju ģimenes, tāpat kā esmu daļa no Gongu ģimenes.”
Zvaigžņotā karjera
Pēc tam, kad īsu laiku bija strādājis par docētāju Oksfordā, Gerita karjera mainījās uz valdības dienestu Vašingtonā, ASV. 1984. gadā viņš bija Reigana un Buša pārvēlēšanas kampaņas personāla sastāvā, kur strādāja vienā birojā ar Maiku Levitu, kurš vēlāk kļuva par Jūtas gubernatoru. „Gerits bija vērīgs un uzmanīgs,” brālis Levits saka, „taču viņš izcēlās ar savu pastāvīgo laipnību.”
1985. gadā Gerits strādāja par Valsts departamenta sekretāra vietnieku. 1987. gadā viņš kļuva par ASV vēstnieka Pekinā, Ķīnā, īpašo vietnieku. No 1989. līdz 2001. gadam viņš strādāja vairākos amatos Stratēģisko un starptautisko studiju centrā Vašingtonā. Tad viņš atkal pievērsās akadēmiskajai jomai un pieņēma darba piedāvājumu, lai strādātu par stratēģiskās plānošanas prezidenta vietnieku BJU. Šajā amatā viņš nostrādāja deviņus gadus.
Kerija Dženkinsa, universitātes komunikāciju prezidenta vietniece BJU, strādāja blakus esošajā kabinetā. Viņa atceras Gerita Gonga spējas iedrošināt viņam apkārt esošos cilvēkus. „Ja kādam nebija pārliecības grūta uzdevuma veikšanai, viņš spēja iedvest šādu pārliecību cilvēkā,” viņa saka. „Viņš darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai dotu padomus, iedvestu cerību un ļautu cilvēkam virzīties tālāk un pierādīt sevi.”
Federālais tiesnesis Tomass B. Grifits, kurš pazina elderu Gongu gan Vašingtonā, gan BJU, raksturo saskarsmi ar viņu šādi: „Sarunas beigās tu atskārsti, ka galvenā uzmanība ir tikusi veltīta tev. Viņš lieliski prot uzklausīt. Un viņš uzdod jautājumus, kas liek aizdomāties.”
Sesils O. Samuelsons, goda Augstākais pilnvarotais — Septiņdesmitais un bijušais BJU prezidents, saka, ka elders Gongs „parasti ir kluss, taču viņa zobratiņi vienmēr griežas”.
Ģimenes dzīve
Gerits un Sjūzena Gongi kļuva par četru dēlu — Ābrahāma, Samuēla, Kristofera un Metjū — vecākiem; viņu dēli ir auguši dažādās vidēs.
„Kad mēs bijām Pekinā, mūsu bērniem bija tā svētība kļūt par cits cita vislabākajiem draugiem,” elders Gongs saka.
„No vienas puses, viņiem bija iespēja gūt plašu pasaules skatījumu,” māsa Gonga piebilst. „No otras puses, tas mums kā ģimenei palīdzēja kļūt cieši saliedētiem. Mūsu puikas joprojām saka, ka labākais, ko mēs kā vecāki viņiem devām, bija viņu brāļi.”
„Reiz mēs izmantojām savas uzkrātās biežā lidotāja jūdzes,” elders Gongs saka. „Mēs ļāvām katram izvēlēties kādu galamērķi. Mēs sākām Vašingtonā, kur mēs dzīvojām, tad devāmies uz Angliju, Čehiju, Grieķiju, Turciju, Indiju, Ķīnu un Japānu.
Mums šajā ceļojumā bija viens stingrs noteikums,” Sjūzena saka. „Visur, kur devāmies, mēs ēdām to, ko ēda vietējie iedzīvotāji.” Visbeidzot Japānā, ceļojuma beigās, elders Gongs pateica saviem dēliem, ka vedīs viņus uz restorānu, kas visā pasaulē bija pazīstams ar savu liellopu gaļu. Makdonaldā četri izsalkuši dēli un divi vecāki apēda 17 hamburgerus!
„Gan mamma, gan tētis augstu vērtēja mācīšanos no pieredzes,” Ābrahāms saka. „Tētis dziļi aizdomājas par to, kā dažādas pieredzes veido cilvēkus, tajā skaitā veselas kultūras.” Ābrahāms arī piebilst, ka viņa tēvs „runā uzmanīgi, tāpēc ka viņam ir jābūt pilnīgi pārliecinātam un jātic tam, ko viņš saka.”
Sems atceras, ka, „lai arī cik aizņemts viņš bija Valsts departamentā, tētis katru vakaru veltīja laiku tam, lai mani apmācītu trešās klases matemātikas konkursam, kurā es vēlējos piedalīties un ko sauca „Challenge 24”. Viņš teica: ja es uzvarēšu, mums būs svinības ar saldējumu un augļiem, riekstiem, sīrupu un 24 garnējumiem.” Sems nokļuva līdz finālam valsts līmenī, taču neuzvarēja. Gongu ģimenei tik un tā bija svinības ar saldējumu. Taču nebija viegli izdomāt 24 garnējumus — viens no tiem bija žāvēta liellopu gaļa.
Kristofers un Metjū piebilst, cik augstu viņi „vērtē uzticēšanos, mīlestību un ziedošanos, kas ir mūsu tēvam un mātei”. Tā ir mīlestība, kas elderam un māsai Gongiem ir vienam pret otru, kā arī pret katru dēlu un citiem radiniekiem.
„Būdams uzticīgs tēvs, Gerits ir arī uzticīgs dēls un brālis,” Sjūzena saka. „Šīs lomas ir viņam nozīmīgas. Viņš palīdz mums saprast, ka ģimenes attiecības ir vissvarīgākās.”
Pieredze Baznīcā
Lai arī elders Gongs bija aizņemts, veidojot karjeru un rūpējoties par ģimeni, viņš turpināja labprātīgi kalpot Baznīcā, izpildot augstā padomnieka, augsto priesteru grupas vadītāja, staba svētdienas skolas prezidenta, semināra skolotāja, bīskapa, staba misijas prezidenta, staba prezidenta un reģiona Septiņdesmitā aicinājumu.
Lai arī ko viņš būtu aicināts darīt, un tas attiecas arī uz viņa ģimenes dzīvi, viņš konsekventi demonstrē noteiktas rakstura īpašības. „Viņš redz ikvienu kā Debesu Tēva dēlu vai meitu,” māsa Gonga saka. „Taču vairāk par visu viņš mīl To Kungu. Viņš patiesi no visas sirds vēlas celt Dieva valstību un svētīt Debesu Tēva bērnus.”
Un viņš apbrīno savu sievu. „Lai ko man lūgtu darīt,” viņš saka, „Sjūzena ir man blakus. Viņa komfortabli jūtas citu klātbūtnē un ir orientēta uz citiem cilvēkiem. Viņa vienmēr ir bijusi gatava doties uz jaunām vietām un izmēģināt kaut ko jaunu, par ko es esmu pateicīgs.”
Kalpošana ar Septiņdesmitajiem
2010. gada 3. aprīlī elders Gerits V. Gongs tika atbalstīts par Augstāko pilnvaroto — Septiņdesmito. Viņš tika nozīmēts kalpošanai Āzijas reģiona prezidijā, kura galvenā mītne bija Honkongā. Vēlāk viņš kļuva par Āzijas reģiona prezidentu. 2015. gada 6. oktobrī elders Gongs tika atbalstīts Septiņdesmito prezidijā, kur viņš turpināja gūt starptautisku pieredzi, tajā skaitā arī piedaloties reģiona pārskatos dažādās pasaules vietās, tādās kā Āfrika un Centrālamerika.
„Satiekot svētos visās šajās vietās, tu viņus iemīli,” viņš saka. „Tu jūties svētīts, kad cilvēki tev stāsta par savu ticību, tāpēc ka viņu pieredze par to, kā Dievs darbojas viņu dzīvē, kļūst par daļu no sapratnes par to, kas Dievs ir un kā Viņš mīl ikvienu no mums.”
„Kad mēs sūtām elderu Gongu risināt kādu situāciju, tie, kas tajā ir iesaistīti, jūtas tā, it kā būtu atraduši draugu,” saka prezidents Rasels M. Nelsons. „Viņam ir augsts zināšanu līmenis, taču viņš ir pazemīgs. Viņš saprotas ar cilvēkiem visos līmeņos un vienmēr ir labi sagatavojies un pārliecinošs.”
No kreisās: Taizemē elders Gongs tikās ar Viņa Eminenci Frensisu Havjeru Kardinālu Kriengsaku Kovithavaniju — Bangkokas katoļu arhibīskapu. Elderam Gongam patīk doties ceļojumos ar katru no dēliem atsevišķi, piemēram, šajā Kanādas ceļojumā viņš bija ar savu dēlu Semu. 2017. gadā elders Gongs dalījās savās domās par Dzīvības maizi ar semināra un institūta skolotājiem. Māsa Gonga sasveicinās kāda kambodžiešu Baznīcas locekļa mājās.
Apustuļa aicinājums
Kad prezidents Nelsons izteica aicinājumu elderam Gongam — kalpot par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli, pravietis „mīloši saņēma manas rokas savējās, manai dārgajai Sjūzenai esot man blakus, un izteica šo svēto aicinājumu no Tā Kunga — tā, ka man aizrāvās elpa” („Christ the Lord Is Risen Today”, Liahona, 2018. g. maijs, 97. lpp.). Jūtoties pazemīgs, taču drošs par savu mīlestību pret To Kungu un paļāvību uz Viņu, elders Gongs pieņēma šo aicinājumu. Viņš tika atbalstīts 2018. gada 31. martā. Būdams rūpīgi Tā Kunga sagatavots, viņš tagad kalpos kā „Kristus Vārda īpašais [liecinieks] visā pasaulē” (M&D 107:23).