Jaunie pieaugušie
Mūsu motivācija dzīvošanai pēc evaņģēlija
Mēs vienmēr sastapsimies ar „smagiem vārdiem”. Taču mums allaž būs iespēja — izvēlēties atsaukties ticībai, nevis savām šaubām vai apmulsumam.
Māceklības ceļā ir pa pilnam svētību — „gan redzamu, gan neredzamu”.1 Taču dzīvē gadās brīži, kad, par spīti visām svētībām, šis ceļš nešķiet viegls vai ērts. Kļūšana par Jēzus Kristu mācekli prasa darbu un upurus, un dažkārt mums ir grūti rast motivāciju, lai dzīvotu pēc baušļiem un pienestu šos upurus.
Būdami pieaugušie jaunieši, arī jūs droši vien esat ļoti aizņemti, cenšoties tikt galā ar jaunajiem pienākumiem, pieņemot lēmumus, kas mainīs jūsu dzīvi, un cenšoties saprast, kāds būs jūsu personīgais māceklības ceļš, kuru jūs mērosiet visu savu turpmāko dzīvi. Bez tam, jūs varat saskarties ar tādiem jautājumiem par Baznīcas politiku un vēsturi vai evaņģēlija doktrīnu, ko jūs vēl īsti neizprotat; ar kārdinājumiem, kas rada grūtības; ar svētībām, kuru īstenošanos jūs vēl gaidāt; un ar jautājumiem par Dieva ieceri jūsu dzīvē.
Daļa no mums dažkārt, iespējams, aizdomājas par to, vai dzīvošana pēc evaņģēlija ir apsolīto svētību vērta. Mēs varam argumentēt, ka mēs neiederamies, ka tas prasa pārāk lielu darbu vai ka jautājumu ir šķietami vairāk nekā atbilžu. Taču tā visa pamatā patiesībā ir motivācija. Kādēļ jūs darāt to, ko jūs darāt, un dzīvojat tā, kā jūs dzīvojat? Kādēļ jūs turpināt ievērot baušļus pat tad, ja līdzās nav neviena, kas to ievērotu?
Lai kas jūs būtu un lai kādā dzīves posmā jūs šobrīd atrastos, no jums pašiem ir atkarīgs tas, vai jūs izvēlēsieties rast personīgo motivāciju, stiprinot savu ticību Glābējam un Viņa evaņģēlijam.
Pie kā mēs iesim?
Motivācijas rašana un saglabāšana, lai dzīvotu pēc evaņģēlija, nebūt nav unikāls mūsdienu izaicinājums. Pat tad, kad Glābējs dzīvoja uz šīs Zemes, cilvēkiem bija grūti izprast Viņa mācītos principus un līdz ar to arī paklausīt tiem. Vairāki no Viņa mācekļiem klausījās, kā Viņš šķietami aizskaroši izskaidro jēdzienu par Savu „dzīvības maizes” lomu (skat. Jāņa 6:35–58). Viņi skeptiski vaicāja: „Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?” (Jāņa 6:60).
Kristus, redzēdams, ka viņiem ir grūti noticēt šai mācībai un pieņemt to, atvaicāja: „Vai tas jums ir par piedauzību?” (Jāņa 6:61.) Tā vietā, lai pirmajā vietā liktu ticību, nevis šaubas, „daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdzi” (Jāņa 6:66).
Taču, kad Kristus apvaicājās pārējiem mācekļiem, vai arī viņi grasās „aiziet”, Pēteris deva vienīgo atbildi, kādu patiesībā var dot: „Pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” (Jāņa 6:67–68.)
Mūsu motivācijas avots
Pēteris zināja, kāds ir viņa motivācijas avots. Viņš nonāca pie paša būtiskākā, kādēļ mēs darām to, ko mēs darām evaņģēlijā, — pie mūsu liecības par Jēzu Kristu un ticības Viņam. „Mēs esam ticējuši un mēs esam pārliecināti,” Pēteris paziņoja, „ka Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls” (Jāņa 6:69 karaļa Jēkaba Bībeles izdevumā angļu valodā; uzsvērums pievienots.) Iegūstot tikpat spēcīgu pārliecību par Jēzu Kristu, Viņa dievišķumu un Viņa darbu, arī mēs varam rast motivāciju, lai turpinātu dzīvot pēc evaņģēlija pat tad, kad tas šķiet grūti, pat tad, kad neviens cits to nemana, un pat tad, kad mēs neesam pārliecināti, vai to maz vēlamies.
Mēs vienmēr sastapsimies ar „smagiem vārdiem”. Bet mums allaž būs iespēja — izvēlēties atsaukties ticībai, nevis savām šaubām vai apmulsumam. Elders L. Vitnijs Kleitons no Septiņdesmito prezidija ir teicis: „Lēmums — ticēt — ir pati būtiskākā izvēle, kas mums jāveic.”2
Tad, ko lai mēs iesākam, ja mums nākas sastapties ar „smagiem vārdiem”?
1. Sekojiet Pētera un citu mācekļu piemēram, kuri turpināja būt uzticīgi pat tad, kad vieglāk būtu bijis „aiziet”. Ieklausieties praviešu, apustuļu un citu vadītāju teiktajā:
„Baiļu, šaubu vai satraukuma brīžos turieties pie tā pamata, ko jau esat ieguvuši. … Stingri turieties pie tā, ko jūs jau zināt, un esiet stipri, līdz saņemsiet papildu zināšanas.”3
„Speriet vienu vienkāršu soli ticībā — un tad nākamo. … Pievērsieties tām patiesajām mācībām, kam [jūs ticat], un ļaujiet šīm patiesajām mācībām piepildīt [savu] prātu un sirdi. …
Sāciet ar patiesajām evaņģēlija pamatmācībām.”4
2. Turieties pie Svētajiem Rakstiem un sekojiet tam, kas tajos mācīts.
„Ar lūgšanu studējiet un gremdējieties pārdomās par Mormona Grāmatu!”5
„Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva vai Es runāju pats no Sevis.” (Jāņa 7:17.)
„Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji.” (Jēkaba v. 1:22.)
3. Turpiniet ievērot baušļus.
„Atbildes uz mūsu sirsnīgajiem jautājumiem tiek dotas tad, ja mēs pēc tām dedzīgi tiecamies un dzīvojam saskaņā ar baušļiem. … Mūsu ticība var pārsniegt mūsu pašreizējās spriestspējas robežas.”6
„Ja jūs turpināsiet būt paklausīgi, … jums tiks dotas tās zināšanas un izpratne, pēc kuras jūs tiecaties.”7
Beigu beigās mūsu motivācija vienkārši ir atkarīga no tā, ko teica Pēteris. Vai mēs ticam, ka Jēzus ir Kristus, ka Viņš vada šo Baznīcu un ka Viņam ir mūžīgās dzīvības vārdi? Vai mūsu ticība Viņam ir pārāka par tiem „smagajiem vārdiem”, kurus mēs, iespējams, šobrīd vēl neizprotam?
Atalgojums par dzīvošanu pēc evaņģēlija
Ja mēs nolemjam mīlēt Dievu un Jēzu Kristu un sekot Viņiem, ievērojot baušļus pat tad, ja tos pilnībā neizprotam, mēs tiekam neizmērojami atalgoti. Miesīgais cilvēks prasa: „Kāds man no tā labums?” Evaņģēlija mācībās tiek atbildēts: miers šajā pasaulē un mūžīgā dzīve nākamajā pasaulē; vieta, kas jums ir sagatavota Dieva mājokļos; viss, kas ir Debesu Tēvam; nebeidzama laime (skat. M&D 59:23; Etera 12:34; M&D 84:38; Mosijas 2:41); un, kā teicis elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma: „Šeit [Baznīcā] jūs atradīsiet nenovērtējamus dārgumus. … Šeit jūs atradīsiet mūžīgās dzīves vārdus, svētīgās pestīšanas apsolījumu un ceļu uz mieru un laimi.”8 Un tās ir tikai dažas no svētībām.
Ja mēs nododamies sekošanai Kristum un Viņa baušļu ievērošanai, mums tiek apsolīts viss iepriekšminētais un vēl vairāk. Lai gan tas nenozīmē, ka šis ceļš allaž būs viegls vai saprotams, ja mēs turpināsim būs stipri, mēs turpināsim saņemt mums apsolītās svētības visu savu dzīvi un pat pēc tās.
Tomēr, lai cik neticamas būtu šīs svētības, tām nevajadzētu kļūt par mūsu primāro motivāciju dzīvošanai pēc evaņģēlija. Lai kādi būtu jūsu jautājumi, lai arī kuru no mācībām jūs vēl neizprastu, jūsu ticība Jēzum Kristum un Viņa īstenotajai Izpirkšanai ir atslēga uz personīgo motivāciju, lai dzīvotu pēc Viņa evaņģēlija, tāpat kā tas bija Pēterim un citiem.
„Mūsu motivācija un domas galu galā iespaido mūsu rīcību,” teica elders Uhtdorfs. „Liecība par Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija patiesumu ir pats iedarbīgākais un motivējošākais spēks mūsu dzīvē. Jēzus vairākkārt uzsvēra to, cik liels spēks piemīt labām domām un pienācīgiem motīviem, sakot: „Griezieties pie Manis katrā domā, nešaubieties, nebaidieties.” (M&D 6:36.)
Liecība par Jēzu Kristu un atjaunoto evaņģēliju palīdzēs mums izzināt Dieva īpašo ieceri mūsu personīgajā dzīvē un attiecīgi rīkoties. Tā dod mums pārliecību par Dieva esamību, patiesumu un labvēlību, par Jēzus Kristus mācībām un Izpirkšanu un par pēdējo dienu praviešu dievišķo aicinājumu.”9
Kas attiecas uz mani, es turpināšu censties pat tad, kad tas šķiet grūti. Es turpināšu lūgt un studēt Svētos Rakstus. Es centīšos ik dienas stiprināt savu liecību par Glābēju. Un es turpināšu censties dzīvot tā, kā Viņš to vēlētos, uzticoties Viņa vārdiem un Viņa mūsdienu praviešiem un apustuļiem, kuri man māca, kā paļauties uz motivāciju, kas izriet ne vien no manas ticības un mīlestības pret Viņu, bet arī no Viņa mūžīgā upura un mīlestības pret mani.