Kā es zinu
Mani garīgie atklājumi
Es nāku no Saldus, kur uzaugu kopā ar jaunāko brāli, kurš ir tikai vienu gadu jaunāks par mani. Mana ģimene joprojām dzīvo Saldū, bet es pārcēlos uz Rīgu pirms pieciem gadiem, kad sāku studēt Rīgas Tehniskās Universitātes datorzinību fakultātē. Tagad es strādāju par programmētāju, un mana specialitāte ir mobilās aplikācijas. Brīvajā laikā es nodarbojos ar sportu — ar krosfitu, kur ietilpst gan vingrošana, gan svarcelšana.
Kaut arī mana ģimene nekad nav bijusi reliģioza, es biju gatavs uzklausīt Dieva vēsti, ja vien tā izrādītos patiesa. Pagājušajā jūlijā es uz ielas satiku misionārus. Pirmais jautājums, ko viņi man uzdeva, mani ļoti pārsteidza: „Kāda ir šīs dzīves jēga?” Es nezināju atbildi, un, kaut arī nejutu sevī īpaši lielu atsaucību, nolēmu izmantot šo iespēju — uzzināt par viņu reliģiju kaut ko vairāk —, jo šāda iespēja ir diezgan reta. Es piekritu tikties ar misionāriem un piedalīties viņu pārrunās.
Jau pirms tikšanās ar misionāriem man bija vēlme sakārtot savu dzīvi — salikt visu „pa plauktiņiem”. Piemēram, es bieži biju noguris un īgns, jo neieturēju regulāras maltītes. Es biju centies mainīt savus ieradumus paša spēkiem un nepalaisties slinkumā. Jau pēc dažām nedēļām, lasot Mormona Grāmatu, es sajutu, ka man ir vieglāk saņemties un īstenot savas ieceres. Es sajutu vairāk spēka un iedvesmas. Almas grāmatā tiek mācīts par ticības sēklu un to, kā saprast, vai tā ir laba. Es redzēju rezultātu, un tas mudināja mani turpināt.
Kristības man bija kā jaunas lapas atvēršana, tās bija kā jaunas dzīves sākums. Sākumā es to neuztvēru kā grēku nožēlas veidu. Man tas vairāk bija pagrieziena punkts un iespēja sākt visu no jauna. Pirms es kļuvu par ticīgu cilvēku, es centos dzīvot pats saviem spēkiem. Es vispār esmu cilvēks, kam patīk visu darīt pašam. Tagad es mācos saņemt atbalstu no citiem cilvēkiem un no Svētā Gara, kas tik tiešām ir liela svētība.
Kādudien es atskārtu, ka man tik tiešām rūp, ko Dievs par mani domā. Lasot Mormona Grāmatu, es jūtu un saprotu, kas man būtu jādara un kā man būtu jādzīvo. Kaut arī man dažkārt ir grūti sekot šīm mācībām, es jūtu, ka man sāk veidoties personīgas attiecības ar Dievu, jo es cenšos piemērot Viņa mācības savā dzīvē. Manī vairs nav tādas vienaldzības kā agrāk.
Sākumā bija dažas mācības, ko man bija grūti pieņemt. Piemēram, man bija grūti pieņemt Džozefu Smitu kā pravieti. Varbūt tas bija mans aizspriedums, ka visi pravieši ir dzīvojuši ļoti sen, un doma par mūsdienu amerikāņu pravieti bija kaut kas pilnīgi jauns. Taču, kad es sāku lasīt Mormona Grāmatu, es sajutu īpašu spēku. Dienās, kad es nelasīju šo grāmatu, radās tāds kā prāta aptumsums, vienaldzība un man vairs nerūpēja apņemšanās dzīvot pēc labākās sirdsapziņas, dzīvot godīgi. Sākot apmeklēt Institūta nodarbības, kur mums ir jāstudē katru dienu, man radās motivācija studēt pat tajos vakaros, kad es jūtos noguris, jo es zinu — ja nepalasīšu šodien, rītdien būs jāstudē vēl vairāk. Man patīk iesaistīties diskusijās par pantiem, kurus mēs lasām nodarbībās. Ir interesanti redzēt, kā citi cilvēki izprot Dieva mācības. Tā ir vērtīga iespēja mācīties citam no cita.
Pēc savām kristībām es jutos diezgan apmulsis par to, kā man tagad jājūtas. Taču, studējot Svētos Rakstus, es arvien vairāk izprotu kristību nozīmi, un spēju novērtēt un būt pateicīgāks par šo svētību. Tagad man ir vieglāk būt labestīgam un izpalīdzīgam. Pirms kristībām es dažkārt kautrējos citiem palīdzēt, uztraucoties par to, ko viņi varētu padomāt. Kaut kas man traucēja īstenot savus labos nodomus. Tagad es jūtos atraisītāks, man gribas būt labestīgam un dāsnam. Ja man tagad kāds lūdz palīdzību, es esmu atsaucīgs — varu ziedot naudu un savu enerģiju, kalpojot citiem. Runājot ar apkārtējiem, es meklēju iespēju dalīties ar patiesajiem principiem, kurus mācos Baznīcā. Es vēlētos būt drosmīgāks, lai dalītos ar šo patiesību vēl atklātāk.
Vai ar mani ir atgadījies kas tāds, kas būtu stiprinājis manu ticību? Jā, es gribētu par to pastāstīt. Mana mamma lūdza manu palīdzību, prasot diezgan lielu naudas summu. Lai palīdzētu viņai, man vajadzēja šķirties no naudas, ko es biju rūpīgi krājis sava mājokļa iegādei. Taču es mīlu savus vecākus un tādēļ, protams, vēlējos palīdzēt. Var jau gadīties, ka tā ir tikai sakritība, taču dažu mēnešu laikā man izdevās atgūt atdoto naudu, saņemot vairākas prēmijas un iespējas nopelnīt vairāk. Baznīcas locekļi liecina, ka, maksājot desmito tiesu, viņi saņem svētības. Man gribētos tam ticēt.
Cilvēki bieži vien atsakās apgūt kaut ko jaunu. Es gribētu viņiem pateikt: kad misionāri jūs uzrunā, ir vērts ieklausīties, jo jūs varēsiet paši pārliecināties par to, vai tā ir patiesība. Jūs to sajutīsiet un sapratīsiet. Ja jūs nepamēģināsiet, jūs nekad neuzzināsiet, ko būsiet palaiduši garām. Es vēlētos, kaut cilvēki vienkārši pamēģinātu, nesakot uzreiz „nē”!
Gudrības vārda ievērošana ir dāvājusi man papildus svētības. Tā kā es nodarbojos ar sportu, es zinu, cik svarīgi ir ievērot veselīgus principus. Piemēram, runājot kaut vai par tādu nebūtisku lietu kā kafijas dzeršana — varētu domāt, ka atmest to ir viegli, jo tā taču nav nekāda atkarība. Taču es pats cīnījos ar to trīs nedēļas! Lai katrs, kurš dzer kafiju, pamēģina atmest šo ieradumu, tad viņš uzzinās, vai tā ir atkarība. Man negāja viegli, taču tagad man ir vieglāk domāt, man ir skaidrāka galva.
Liela svētība ir arī Mormona Grāmatas lasīšana. Es esmu sapratis, ka pat tad, ja dažas nodaļas ir grūti izprotamas, man ir svarīgi atlikt pie malas visas pasaulīgās lietas, lai padomātu par mūžīgo patiesību. Pat ja nav vienkārši saņemt atbildes uz saviem jautājumiem un tas nenotiek katru dienu, Svēto Rakstu lasīšana dāvā man iedvesmu turpināt savus centienus.
Pirms neilga laika es sāku rakstīt dienasgrāmatu, un es cenšos darīt to regulāri. Kad es vēlos pierakstīt savas domas, es esmu spiests tās pienācīgi formulēt un piemeklēt pareizos vārdus. Tas palīdz man padomāt dziļāk un sakopot savas domas tā, lai citi tās viegli varētu uztvert, lai es varētu tajās dalīties un pats atcerēties savas atziņas.
Mana liecība par kalpošanu apkārtējiem palīdz man būt pazemīgam. Ir svarīgi pieņemt sevi tādu, kāds tu patiesībā esi. Mums visiem var rasties problēmas, un pazemība palīdz saglabāt pareizo perspektīvu.