Mācīšanās Tā Kunga veidā
Elders Deivids A. Bednārs
no Divpadsmit apustuļu kvoruma
No uzrunas 2014. gada 25. jūnija jauno misijas prezidentu seminārā.
Visu Tā Kunga mācīšanās modeļu centrālais mērķis ir aicināt Svēto Garu par savu skolotāju.
Tā Kunga darba pasteidzināšana prasa, lai mēs pastāvīgi mācītos, mainītos un virzītos uz priekšu ar ticību Glābējam.
Paraugs visās lietās
Atklāsmē, kas tika dota caur pravieti Džozefu Smitu 1831. gada jūnijā, Tas Kungs paziņoja: „Es došu jums paraugu visās lietās, lai jūs netiktu pievilti, jo Sātans ir visapkārt zemē, un viņš iet, pievildams tautas.” (M&D 52:14.)
Interesanti, ka Tas Kungs deva mums paraugu visās lietās, neteikdams, ka tas ir vienīgais paraugs. Es neticu, ka, sniedzot „paraugu visās lietās”, Tas Kungs vēlas pateikt, ka Viņam ir tikai viens paraugs, ko izmantot visās situācijās. Drīzāk jau Tā Kunga metodē ir ietverti vairāki paraugi, kas var tikt izmantoti, lai sasniegtu dažādus garīgos mērķus.
Mūsu augstākajam mērķim jebkurā apguves un mācīšanas pieredzē vajadzētu būt tam, lai mēs izvērtētu, kurš paraugs vai paraugi vislabāk atbilst mūsu vajadzībām un vēlamā mācību rezultāta sasniegšanai, un izmantotu tos.
Svētais Gars ir skolotājs
Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis, Atklājējs, Skolotājs, Mierinātājs un Iesvētītājs, kurš atsauc mūsu atmiņā pilnīgi visu (skat. Jāņa 14:16–17, 26; 3. Nefija 27:20). Elders Džeimss E. Talmidžs (1862–1933) no Divpadsmit apustuļu kvoruma skaidroja: „Tas, kāda ir Svētā Gara loma, kalpojot starp cilvēkiem, tiek raksturots Svētajos Rakstos. Gars ir Tēva sūtīts skolotājs un Tas atklās tiem, kuri ir pilnvaroti tikt Tā mācīti, visu, kas nepieciešams dvēseles pilnveidei.”1 Visu Tā Kunga mācīšanās modeļu centrālais mērķis ir aicināt Svēto Garu par savu skolotāju.
Audzēknis, kurš pielieto savu rīcības brīvību, rīkojoties saskaņā ar pareizajiem principiem, atver savu sirdi Svētajam Garam, tādējādi ieaicinot Tā mācīšanas, liecināšanas un apliecināšanas spēku. Mācīšanās ar ticību prasa garīgu, mentālu un fizisku piepūli, nevis tikai pasīvu informācijas uzņemšanu. Mūsu ticības iedvesmotā, sirsnīgā un neatlaidīgā rīcība apliecina mūsu Debesu Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, ka mēs esam gatavi mācīties un saņemt norādījumus no Svētā Gara.
Padomājiet par to, kā misionāri palīdz klausītājiem mācīties ar ticību. Tādu garīgo saistību uzņemšanās un ievērošana kā, piemēram, Mormona Grāmatas studēšana un lūgšana par to, baušļu ievērošana un Baznīcas sanāksmju apmeklēšana prasa, lai klausītājs īstenotu ticību un rīkotos. Tas pats princips attiecas arī uz visiem Baznīcas locekļiem, ieskaitot vecākus, skolotājus un vadītājus.
Mācot, pārliecinot un skaidrojot, lai arī cik tas būtu svarīgi, mēs nekad nevarēsim apliecināt klausītajam, bērnam, studentam vai Baznīcas loceklim to, ka atjaunotais evaņģēlijs ir patiess. Tikai tad, ja viņu ticība mudinās tos rīkoties, atverot ceļu uz sirdi, Svētais Gars varēs sniegt tiem apliecinošu liecību. Misionāriem, vecākiem, skolotājiem un vadītājiem ir nepārprotami jāapgūst mācīšana ar Gara spēku. Taču tikpat būtiski ir arī tas, lai viņi veiktu savu pienākumu un palīdzētu citiem iegūt personīgas zināšanas, mācoties ticībā.
Manis aprakstītais apguves process nozīmē daudz vairāk par kognitīvās uztveres izmantošanu, paturot prātā un atsaucot atmiņā iegūto informāciju. Es runāju par tādu apguves veidu, kas liek mums pamosties Dievā (skat. Almas 5:7), atmest miesīgo cilvēku (skat. Mosijas 3:19), mainīt savu sirdi (skat. Mosijas 5:2) un pievērsties Tam Kungam, lai nekad vairs neatkristu (skat. Almas 23:6). Mācīšanās ar ticību prasa gan sirdi, gan labu gribu (skat. M&D 64:34), un tā notiek, pateicoties tam, ka Svētais Gars nes Dieva vārda spēku gan uz sirdi, gan sirdī. Mācīšanās ar ticību nevar tikt nodota no pasniedzēja studentam, no misionāra klausītājam lekcijas veidā, ar uzskates līdzekļu vai izzinošu uzdevumu palīdzību; tā vietā — lai students varētu iegūt personīgas zināšanas, viņam ir jāpielieto ticība un jārīkojas pašam.
Mācīšanās un mācīšanas paraugs
1. Sagatavojieties mācīties. Ir labi, ja jūs apmeklējat savu Svētdienas skolas nodarbību, lai paklausītos, kā jūsu skolotājs izklāsta kādu tēmu. Bet, ja jūs esat strādājuši un gatavojušies, ja jūs pirms nodarbības esat domājuši par to, ko jūsu skolotājs ir aicinājis jūs izlasīt, apdomāt un lūgt, jūs varat pieredzēt iespaidīgu Gara klātbūtni un Gars kļūs par jūsu skolotāju. Sagatavošanās ieaicina atklāsmi.
2. Mijiedarbojieties, lai iedvesmotu. Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību šim pantam. „Nozīmējiet savā starpā skolotāju, un lai visi nav runātāji vienlaicīgi; bet lai viens runā noteiktā laikā un lai visi klausās viņa vārdos, lai, kad visi būs runājuši, visi varētu būt iedvesmoti par visu, un lai katram cilvēkam varētu būt vienādas privilēģijas.” (M&D 88:122.)
Šis ir viens no Tā Kunga efektīvajiem mācīšanās un mācīšanas paraugiem. Es vēlētos ieteikt citu veidu, kā palūkoties uz šo pantu: „Nozīmējiet savā starpā skolotāju.” Kas ir šis skolotājs? Svētais Gars. Vai varētu būt tā, ka, ja jūs vēlaties, lai Svētais Gars būtu jūsu skolotājs, tad „lai visi [nerunā] vienlaicīgi; bet lai viens runā noteiktā laikā un lai visi klausās viņa vārdos, lai, kad visi būs runājuši, visi varētu būt iedvesmoti par visu”? Vienīgais, kurš var sniegt šādu iedvesmu, ir Svētais Gars.
Mijiedarbojoties, lai iedvesmotu, mēs ieaicinām atklāsmi. Pašlaik Baznīcā mēs mācāmies un pielietojam garīgi izsmalcinātākus, disciplinētākus un prasīgākus mācīšanas un mācīšanās paraugus. Vai mēs allaž rīkosimies tā, kā vienmēr esam rīkojušies, sasniedzot tādus pašus rezultātus, kā vienmēr, vai arī nožēlosim grēkus, mācīsimies un mainīsimies, lai aizvien vairāk mācītu Tā Kunga veidā?
3. Aiciniet rīkoties. Šo mērķi palīdz sasniegt viens — pavisam vienkāršs — jautājums. Ko jūs darīsiet, balstoties uz to, ko esat apguvuši? Rīkošanās saskaņā ar atklāsmi ieaicina turpmākas atklāsmes.
Es lūdzu par to, kaut mēs turētos līdzi Tā Kunga steidzīgajam solim, lai mēs vienkārši nedarītu vienmēr to pašu, ko allaž esam darījuši, tādā pašā veidā, kā esam darījuši līdz šim.
Es dalos savā liecībā par to, ka Tas Kungs, Jēzus Kristus, tik tiešām pastāv. Es liecinu, ka Viņš dzīvo. Viņš ir augšāmcēlies. Viņš ir šīs Baznīcas galva, un Viņš vada tās darbu. Viņš lūdzas, lai mēs visi turētos līdzi Viņa steidzīgajam solim un sekotu Viņa iedibinātajiem izaugsmes un mācīšanās paraugiem.