Kam es izgāju cauri, un ko es iemācījos savā misijā
Man ļoti patīk pastaigāties. Pirms es devos misijā, man reizēm patika iet kādā virzienā ar mērķi iepazīt jaunu maršrutu. Šī mīlestība pret aktīvu dzīvesveidu bija mana priekšrocība, kad es devos misijā, taču es iemācījos arī kaut ko ļoti svarīgu. Ir patīkami nonēsāt kurpes kā misionāram, bet ir vēl jaukāk, ja tu zini, kur esi bijis un kur vēlies nonākt.
Misija bija lielākais piedzīvojums manā dzīvē. Es nolēmu kalpot misijā, lai es varētu iemācīties drosmīgi dalīties evaņģēlijā un sapulcināt Dieva jērus Viņa ganāmpulkā, neatkarīgi no tā, kurā misionāru apgabalā man nāktos kalpot. Man Ziemeļmaķedonija bija perfekts „lauks”. Es nešaubīgi zināju, ka tā ir vieta, kurā Tas Kungs vēlas, lai es lieku lietā savu sirpi. Tur es labi iepazinu cilvēkus, kuri mani izmainīja un kurus es no sirds iemīlēju. Dievs mani turp sūtīja, lai es varētu dalīties evaņģēlijā, bet lielākoties tāpēc, lai es vēl vairāk iemācītos dzīvot saskaņā ar to. Vissvarīgākais, ko es pieredzēju, bija manas sirds pārmaiņas.
Es iemācījos labāk paļauties uz Garu, atvainoties un pazemīgi ieklausīties. Es atskārtu, ka es pat vienu dienu nevaru iztikt bez sava Tēva un Viņa teikto vārdu palīdzības. Dienas beigās es vienmēr sirsnīgi lūdzu savu Debesu Tēvu.
Tagad es zinu, kā sveicināt svešiniekus, kā smaidīt, kad tas nemaz nav viegli.
Es iemācījos, ka ir noteikumi, kas ir jāievēro, un ka Dievs svēta tos, kuri no visas sirds Viņam paklausa, veicot brīnumus. Tāpat es uzzināju, ka ir ļoti grūti būt kopā ar kādu cilvēku gan dienu, gan nakti, taču tā ir arī milzīga svētība — būt šī cilvēka draugam un dalīties gan priekos, gan bēdās. Es iemācījos labāk izplānot dienu un pat to, kā sagatavot maltīti desmit minūtēs.
Pārmaiņas ir kaut kas brīnišķīgs. Tas ir iespējams, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, un ir mūsu atslēga uz mūžīgo dzīvi. Tas ir iespējams visiem, un tā ir Jēzus Kristus evaņģēlija labā vēsts. Es sapratu, cik ļoti Dievs un Glābējs mūs mīl. Mēs Viņiem esam viss, un mūsu dvēseļu vērtība ir liela Viņu acīs (M&D 18:10). Mēs to nevaram pilnībā saprast, bet varam sajust, kad kalpojam.
Man pietrūkst misijas, taču es varu pielietot to, ko iemācījos, katru dienu cenšoties būt pēc iespējas piesardzīgāka. Tā es vēl vairāk līdzināšos Glābējam — visu laiku labākajam misionāram.