Vakara svētbrīdis ar elderu Kīronu
2019. gada 30. maijā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Sofijas draudzes dievnamā tika noturēts vakara svētbrīdis ar elderu Patriku Kīronu no Septiņdesmito prezidija, kuram līdzi bija atbraukusi viņa sieva – māsa Kīrona. Šo sanāksmi apmeklēja Centrālās Eirāzijas misijas prezidents Stīvens Deiviss, vietējie Baznīcas vadītāji un Baznīcas locekļi no visas Bulgārijas. Vairāk nekā simt svēto un Baznīcas draugu no Bulgārijas un Turcijas noskatījās šo sanāksmi ar interneta lietotnes starpniecību.
Svētbrīdi vadīja vietējais Baznīcas vadītājs Krazimirs Kolarovs, kurš uzstājās pirmais. Viņš dalījās dažās personīgās atziņās par Ījaba grāmatas 28. nodaļas 28. pantu, sakot: „Bijībai Tā Kunga priekšā nevajadzētu rasties soda dēļ. Tā ir gudrība, kas piemīt tiem, kuri seko Glābējam. Ja mēs izvēlēsimies vairīties no ļauna, Tas Kungs vairos mūsu sapratni. Tādējādi mēs spēsim iemantot to, kas pasaulei ir apslēpts.”
Māsa Kīrona atgādināja sanākušajiem par daudziem brīnumiem, ko Jēzus Kristus paveica pirms Jaira meitiņas augšāmcelšanas. Viņa norādīja, ka minētais stāsts māca par neatlaidīgu ticību, uzsverot: „Ja mums ir kas tāds, pēc kā mēs ilgojamies un ko mēs jau ilgu laiku gaidām, mums ir jābūt neatlaidīgiem un jāizrāda ticība tam, ka Tas Kungs zina, kas mums ir nepieciešams, ka viss ir Viņa rokās un ka kaut kad pienāks īstais brīdis, kad Viņš svētīs mūs ar to, ko mēs vēlamies. Dažkārt mums nākas ciest līdzīgi kā Jairam. Dažkārt mums nākas gaidīt. Iespējams, dažreiz mums šķiet, ka Dievs pārāk ilgi neatbild uz mūsu lūgšanām, taču Jēzus allaž saka: „Nebīstieties, ticiet vien! Nenovērsieties no Manis! Nezaudējiet cerību! Nešaubieties! Nepadodieties! Tikai ticiet Man! Ticiet, ka Es varu jūs dziedināt un ka Es vienmēr atbildēšu uz jūsu lūgšanām!”
Pateikdamies savai sievai un pauzdams pateicību par viņu, un aicinot visus pavadīt vairāk laika kopā ar Glābēju, elders Kīrons iesāka savu vēstījumu, sakot: „Zināt kaut ko ir viens; saprast, kā to izteikt, ir kas cits; un pavisam kas cits ir izprast to padziļināti.” Atsaucoties uz Mormona Grāmatas stāstu no 3. Nefija 17:2-17, kas liecina par Glābēja pacietību, līdzcietību un mīlestību pret līdzcilvēkiem, viņš uzsvēra, ka Baznīca ir kā sirgstošajiem paredzēta slimnīca, nevis klosteris ideāliem cilvēkiem. Viņš salīdzināja cilvēku ar skaistu rozi, kas simbolizē daiļu veidojumu. Ja mēs palūkojamies uz rozi (savu ģimeni, draugiem un Baznīcas locekļiem) mikroskopā jeb pievēršamies citu kļūdām un vājībām, izrādās, ka šis zieds nemaz nav tik skaists, kā šķitis. „Nedariet to!” ieteica elders Kīrons. Viņš pielīdzināja savas sirdssāpes, kad viņa meita kritienā savainoja rokas un kājas, tām sāpēm, ko, redzot mūsu visu ciešanas, izjūt mūsu Debesu Tēvs. Pēc šī iedvesmotā vēstījuma elders Kīrons liecināja par Baznīcas patiesumu, kā arī par Jēzus Kristus un mūsu Debesu Tēva lielo mīlestību pret mums.
Pēc sanāksmes garīgās sadaļas elders un māsa Kīroni aprunājās ar Baznīcas locekļiem, turpinot stiprināt sanākušos ar savu ticību un liecību.