Reģiona vadības vēstījums
Piedošana
Kad Glābējs dzīvoja uz Zemes, Viņš mīlēja cilvēkus, viņiem kalpojot. Viņš dalījās gudrībā un zināšanās, mācot viņiem Debesu Tēva laimes ieceri. Viņš aicināja ikvienu cilvēku pie Sevis, sacīdams: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” Šis aicinājums joprojām ir spēkā, un tas attiecas uz ikvienu no mums, lai mēs varētu Viņu iepazīt un kļūt nedaudz līdzīgāki Viņam.
Jēzus Kristus ir sniedzis mums nevainojamu piedošanas piemēru. Viņš mācīja Saviem mācekļiem, cik reižu viņiem ir jāpiedod savam brālim, ja viņš turpina rīkoties nepareizi: „[Ne] septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.” Tas nozīmē nemitīgu piedošanu. Kristus mācīja mums lūgt mūsu Debesu Tēvu: „Un piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā.” Glābēja piedošanas augstākais apliecinājums bija Viņa lūgums Dievam, kad Viņš bija piesists krustā un teica: „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.”
„Piedošana ir dievišķa īpašība. Tā nozīmē — piedot vai attaisnot kādu no vainas par pārkāpumu vai ļaundarību. Svētajos Rakstos piedošana tiek lietota divās nozīmēs. Tas Kungs mums pavēl nožēlot grēkus un lūgt Viņa piedošanu. Viņš arī mums pavēl piedot tiem, kuri mūs aizvaino vai sāpina.” Kristus mācīja: „Piedodiet, tad jums taps piedots.” „Es, Tas Kungs, piedošu tam, kuram Es piedošu, bet no jums tiek prasīts piedot visiem cilvēkiem.”
Mēs piedzimām pasaulē, lai iegūtu fizisko ķermeni, kas mums ļauj mācīties, augt un pilnveidoties. Mēs pieredzam pretstatus, un mums ir dota brīvība izvēlēties to, kas ir saskaņā ar Debesu Tēva ieceri. Pat pēc tam, kad esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, mēs visi pieļaujam kļūdas, grēkojam, maldāmies un izdarām nepareizas izvēles. Pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, mēs varam saņemt piedošanu par saviem grēkiem caur patiesu un pilnīgu grēku nožēlošanu, kas ietver salauztu sirdi, nožēlas pilnu garu un dievišķas skumjas.
„Piedošana prasa nožēlot mūsu grēkus un vienlaikus vairot un stiprināt mūsu ticību Jēzum Kristum. Nožēlojot grēkus un nākot pie Viņa, mēs esam ceļā uz piedošanu.”
Elders Nīls L. Andersens mācīja: „Mums tomēr ir jāatceras, ka dievišķo piedošanas dāvanu nekad nevar nopelnīt, to var tikai saņemt. Jā, baušļiem ir jāpaklausa un priekšraksti ir jāpilda, lai saņemtu piedošanu, taču personīgie pūliņi, neatkarīgi no tā, cik tie būtu lieli, nobālē salīdzinājumā ar pestīšanas cenu. Patiesībā salīdzinājuma nav. Piedošana ir dāvana, un vienīgais, kurš var dot šo dāvanu, ir pasaules Pestītājs un Glābējs, Jēzus Kristus. Viņš labprātīgi piedāvā Savu nenovērtējamo dāvanu visiem, kuri vēršas pie Viņa, lai to saņemtu.”
Vēstījums par ģimeni mums atgādina, ka viens no laimīgas dzīves svarīgākajiem principiem ir piedošana, neatkarīgi no tā, cik cilvēku pieder mūsu ģimenei: „Ģimenes dzīve būs laimīga, ja tā pirmām kārtām tiks balstīta uz Tā Kunga Jēzus Kristus mācībām. Veiksmīgas laulības un ģimenes tiek nodibinātas un saglabātas, ja tās balstās uz tādiem principiem kā ticība, lūgšana, grēku nožēlošana, piedošana, cieņa, mīlestība, līdzjūtība, darbs un veselīga atpūta.”
Prezidents Nelsons mums izteica lūgumu: „Mans šīsdienas aicinājums, dārgie brāļi un māsas, ir izbeigt tās nesaskaņas, kas plosās jūsu sirdīs, jūsu mājās un jūsu dzīvē. … Es atkārtoju savu aicinājumu — izbeigt nesaskaņas jūsu dzīvē. Izrādiet pazemību, drosmi un spēku, kas ir nepieciešams, lai piedotu un lūgtu piedošanu. Glābējs ir apsolījis ― „ja [mēs] piedosim citiem viņu noziegumus, tad [mūsu] Debesu Tēvs arīdzan piedos [mums].”” „Lūk, tam, kurš nožēlojis savus grēkus, tam tiek piedots, un Es, Tas Kungs, tos vairs nepieminu.”
Tādā pašā veidā arī mums vajadzētu piedot un aizmirst piedzīvotos pāridarījumus. Piedošana ir viena no lielākajām dāvanām, ko Debesu Tēvs mums ir devis. Pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, mēs varam saņemt priekpilno piedošanas brīnumu: piedzīvojot varenu sirds pārmaiņu, kļūstot par „svēto … [kurš ir] kā bērns — pakļāvīgs, lēnprātīgs, pazemīgs, pacietīgs, pilns mīlestības”, izjūtot mieru un pārliecību, kā arī saņemot mierinājumu un spēku — ar prieku turpināt doties pa derību taku.
Šī iemesla dēļ „mēs runājam par Kristu, mēs priecājamies par Kristu, mēs sludinām par Kristu, mēs pravietojam par Kristu, un mēs rakstām saskaņā ar mūsu pravietojumiem, lai mūsu bērni varētu zināt, pie kura avota meklēt savu grēku piedošanu.”