1.stunda

Brīnišķs darbs un brīnums

Ievads

Pasaules vēstures gaitā Debesu Tēvs ir noslēdzis atkrišanas periodus, aicinot praviešus, kuri saņem dievišķas pilnvaras atjaunot evaņģēlija pilnību un organizēt Jēzus Kristus Baznīcu. Džozefs Smits bija mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmeta pravietis. Izpratne par to, kā Dievs vada Savu tautu un organizē Savu Baznīcu caur praviešiem, studentiem palīdzēs labāk novērtēt Atjaunošanas nepieciešamību un attīstīs lielāku spēju mācīt citiem par Atjaunošanu.

Papildu lasāmviela

• M. Russell Ballard, „The Miracle of the Holy Bible”, Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 80.–82. lpp.

• Gordon B. Hinckley, „At the Summit of the Ages”, Ensign, 1999. g. nov., 72.–74. lpp.

• Neal A. Maxwell, „From the Beginning”, Ensign, 1993. g. nov., 18.–20. lpp.

• Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata [2015], 43.–49. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Amosa 8:11–12; Džozefs Smits — Vēsture 1:5–10

Lielā atkrišana un nepieciešamība pēc Atjaunošanas

Sāciet stundu, uzrakstot uz tāfeles:

Bads =

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Amosa 8:11–12. Lūdziet studentus sekot līdzi un noteikt vārda bads simbolismu.

• Par kādu badu pravietoja Amoss? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles līdzās „Bads =”.)

• Ko, saskaņā ar Amosa pravietojumu, ļaudīs darīs bada dēļ?

• Kādus pierādījumus pasaulē jūs esat redzējuši tam, ka ir bijis bads „uzklausīt Tā Kunga vārdus”? (Amosa 8:11.)

Paskaidrojiet, lai gan Amosa 8:11–12 ietvertais pravietojums pasaules vēsturē, iespējams, piepildījies daudz reižu, viens svarīgs piepildījums ir zināms kā Lielā atkrišana. Jūs varat ieteikt studentiem pierakstīt Atkrišana, tajā skaitā Lielā atkrišana uz lappuses malas līdzās Amosa 8:11–12.

Parādiet šo izklāstījumu un lūdziet kādu studentu to skaļi nolasīt. Aiciniet studentus sameklēt dažus faktorus, kas veicināja Lielo atkrišanu.

„Pēc Jēzus Kristus nāves ļauni cilvēki vajāja apustuļus un Baznīcas locekļus un daudzus no viņiem nogalināja. Līdz ar apustuļu nāvi priesterības atslēgas un augstākās priesterības pilnvaras tika paņemtas prom no Zemes. Apustuļi bija uzturējuši evaņģēlija doktrīnu skaidrību un Baznīcas locekļu cienīguma līmeni un standartu. Laika gaitā, kad apustuļu vairs nebija, cilvēki sagrozīja Kristus mācības un veica nesankcionētas izmaiņas Baznīcas organizācijā un tādu priesterības priekšrakstu veikšanā kā, piemēram, kristīšana un Svētā Gara dāvanas piešķiršana.

Tā kā cilvēkiem vairs nebija atklāsmju un priesterības pilnvaru, skaidrojot Svētos Rakstus un Jēzus Kristus evaņģēlija principus un priekšrakstus, viņi paļāvās uz cilvēcisko gudrību. Maldīgi uzskati tika pasniegti kā patiesība. Tika zaudēta liela daļa izpratnes par Dieva Tēva, Viņa Dēla Jēzus Kristus un Svētā Gara patieso būtību un raksturu. Mācības par ticību Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu, kristīšanu un Svētā Gara dāvanu tika sagrozītas vai aizmirstas. Uz Zemes vairs nebija Kristus apustuļiem piešķirto priesterības pilnvaru” (Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas ceļvedis [2015], 47. lpp.).

• Saskaņā ar šo izklāstījumu, kādi faktori veicināja Lielo atkrišanu?

• Kāpēc ir svarīgi saprast, ka Lielā atkrišana patiešām notika? (Studenti to varētu formulēt dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Zināšanas par to, ka Lielā atkrišana notika, var palīdzēt mums apzināties vajadzību pēc evaņģēlija Atjaunošanas.)

Paskaidrojiet, ka šajā atkrišanas periodā Debesu Tēvs turpināja pielietot Savu ietekmi pasaulē caur Kristus Gaismu, kas ir dota katram cilvēkam (skat. Moronija 7:16) un caur Svētā Gara spēku, kas apliecina, ka evaņģēlijs ir patiess (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Svētais Gars”, scriptures.lds.org. Viņš iedvesmoja vīriešus un sievietes daudzās kultūrās, kas tolaik meklēja Viņa palīdzību. Kristietības reformisti, piemēram, Martins Luters un Viljams Tindeils strādāja, lai palīdzētu kristiešiem dzīvot tuvāk tiem ideāliem, kas atrodami Bībelē. Reformistu, filozofu un pat valstsvīru centieni Eiropā un Ziemeļamerikā daudzās pasaules daļās noveda pie lielāka uzsvara uz cilvēcīgu cieņu un reliģijas brīvību. Neskatoties uz šiem svarīgajiem attīstības virzieniem, Dievs vēl nebija pilnībā atjaunojis Savu Baznīcu. (Skat. Sludini Manu evaņģēliju, 47.–48. lpp..)

Norādiet uz šo prezidenta Gordona B. Hinklija (1910–2008) izteikumu un palūdziet kādam studentam to skaļi nolasīt:

„Gadsimtiem ilgi debesis palika aizslēgtas. Labi vīrieši un sievietes, daudzi patiesi diži un brīnišķīgi cilvēki, centās labot, stiprināt un pilnveidot pielūgšanas sistēmu un mācību kopumu. Es paužu viņiem cieņu un godu. Pasaule ir daudz labāka viņu drosmīgās rīcības dēļ. Lai gan es ticu, ka viņu darbs bija iedvesmas vadīts, tomēr to nepavadīja debesu atvēršanās un Dievības parādīšanās” („The Marvelous Foundation of Our Faith”, Ensign, 2002. g. nov., 80. lpp.).

Atgādiniet studentiem, ka 1820. gadā jaunais zēns Džozefs Smits meklēja patieso Baznīcu, taču nevarēja to atrast. Aiciniet studentus klusi izlasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:5–10, meklējot frāzes, kas raksturo tās grūtības, kuras radīja Lielā atkrišana.

• Kādas frāzes Džozefs Smits izmantoja, lai izstāstītu par sava laika garīgajiem izaicinājumiem?

• Kā Džozefs jutās reliģiskā apjukuma dēļ, kas valdīja visapkārt?

Atgādiniet studentiem, ka Džozefa Smita patiesības meklējumi noveda līdz Pirmajai vīzijai un viņa aicinājumam kļūt par pravieti. (Šī doktrīna tiks pārrunāta nākamajā stundā.) Norādiet, ka pravieša Džozefa Smita aicinājums un evaņģēlija Atjaunošana notika saskaņā ar Dieva noteiktu paraugu, kas atkārtojies vēstures gaitā. Piemēram, Ēnoha aicināšana (skat. Mozus 6:26–32) un Noas aicināšana (skat. Mozus 8:17–20) notika saskaņā ar šo paraugu. Parādiet paskaidrojumu šim paraugam un aiciniet kādu studentu to skaļi nolasīt:

„Bībelē minēti daudzi gadījumi, kad Dievs ir runājis ar praviešiem, un arī daudzi gadījumi, kad notikusi atkrišana. Noslēdzoties katram vispārējas atkrišanas periodam, Dievs ir izrādījis mīlestību pret Saviem bērniem, aicinot jaunu pravieti un dodot viņam priesterības pilnvaras, lai atkal atjaunotu un mācītu Jēzus Kristus evaņģēliju. Pravietis savā būtībā darbojas kā pārvaldnieks, kurš uzrauga Dieva saimi šeit, uz Zemes. Šādus laika periodus, kuros ļaudis vada pravieši, dēvē par evaņģēlija atklāšanas laikmetiem” (Sludini Manu evaņģēliju, 45. lpp.; skat. arī Svēto Rakstu ceļvedis, „Evaņģēlija atklāšana”).

• Kā evaņģēlija Atjaunošanā caur Džozefu Smitu tiek ievērots paraugs, kas vērojams iepriekšējos evaņģēlija atklāšanas laikmetos? (Studenti varētu izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atklāj šādu doktrīnu: Pēc vispārējas atkrišanas posma Dievs aicina praviešus un dod viņiem pilnvaras no jauna atjaunot un mācīt evaņģēliju. Studentiem vajadzētu saprast arī šo doktrīnu: Dievs aicināja Džozefu Smitu atjaunot evaņģēliju mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmetā.)

• Kā izpratne par šo paraugu varētu jums palīdzēt paskaidrot evaņģēlija atjaunošanu cilvēkam no citas ticības?

Uzsveriet, ka Pirmajā vīzijā Džozefs Smits uzzināja, ka uz Zemes nebija patiesas baznīcas un ka bija nepieciešams atjaunot Kristus evaņģēlija pilnību. Lai gan Bībelē ir pravietojumi par Lielo atkrišanu, vissvarīgākais pierādījums tam, ka šī Atkrišana notika, ir fakts, ka Džozefs Smits tika aicināts par pravieti un tika atjaunota evaņģēlija pilnība.

2. Nefija 27:25–26; Mācība un Derības 1:12–30

Evaņģēlija atjaunošana ir „brīnišķs darbs un brīnums”.

Paskaidrojiet, ka Svētie Raksti vēsta dažus no Tā Kunga iemesliem Viņa evaņģēlija Atjaunošanai uz Zemes pēdējās dienās.

Aiciniet studentus izlasīt Jesajas pravietojumu par Atjaunošanu 2. Nefija 27:25–26, meklējot Tā Kunga aprakstu par pasaules garīgo stāvokli Atjaunošanas laikā. Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt vārdus un frāzes, kas raksturo šo garīgo stāvokli. (Norāde: Viens no visnoderīgākajiem paņēmieniem, kā studentiem uztvert un paturēt prātā to, ko viņi mācās no Svētajiem Rakstiem, ir atzīmēt svarīgus vārdus un frāzes.) Pēc pietiekama laika palūdziet studentus dalīties izlasītajā.

• Kāpēc, jūsuprāt, evaņģēlija Atjaunošana tiek nodēvēta par „brīnišķu darbu un brīnumu”?

• Kas jums evaņģēlija Atjaunošanā šķiet „brīnišķs” un „brīnumains”? (Kad studenti sniedz savas atbildes, norādiet, ka evaņģēlija Atjaunošana kā „brīnišķs darbs un brīnums” ir piemērs tēmai, kas vairākkārt atkārtojas Mācībā un Derībās. „Tēmas ir vadoši, vairākkārt atkārtoti un vienojoši aspekti vai priekšstati” [David A. Bednar, „A Reservoir of Living Water” (Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2007. g. 4. feb.), 6. lpp.; speeches.byu.edu].)

Aiciniet pusi audzēkņu studēt Mācības un Derību 1:12–17, meklējot Tā Kunga iemeslus evaņģēlija Atjaunošanai. Aiciniet otru pusi audzēkņu studēt Mācības un Derību 1:18–30, meklējot, kā evaņģēlija Atjaunošana varētu svētīt Dieva bērnus. (Norāde: Mācības un Derību 1:30 detalizētāk tiks studēta 6. stundā.)

Pēc pietiekama laika palūdziet studentus dalīties izlasītajā. Pārliecinieties, ka studenti saprot šo patieso mācību: Evaņģēlija atjaunošana tiem, kas tic Kristum, palīdz palielināt ticību un pārvarēt pēdējo dienu nelaimes.

Nolasiet šo pravieša Džozefa Smita (1805–1844) izteikumu:

„[Pravieši] ar priekpilnām gaidām ir raudzījušies pēc laika, kurā mēs tagad dzīvojam; un būdami piepildīti ar debešķīgām un priekpilnām gaidām, tie ir dziedājuši, rakstījuši un pravietojuši par šīm mūsu dienām” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 509. lpp.).

• Kāpēc pravieši pagātnē ir raudzījušies pēc mūsu dienām? (Viens no iemesliem, ko studenti varētu atpazīt, ir šāds: Atjaunošana izplatīsies pa visu pasauli un sagatavos pasauli Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai.)

Norādiet uz šo prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu un palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas to skaļi nolasīt:

„Mani brāļi un māsas, vai jūs apzināties, kas mums pieder? Vai jūs saredzat mūsu vietu diženajā cilvēces vēsturē? Šis ir centrālais punkts visam tam, kas bijis iepriekš. …

… Visuvarenā Dieva pēdējo dienu darbs, tas darbs, par kuru pravietoja pravieši un apustuļi, ir sācies. Tas notiek. Kāda mums nezināma iemesla dēļ, taču Dieva gudrībā mēs esam priviliģēti nākt uz Zemi šajā lieliskajā laikā. …

Ņemot vērā to, kas mums ir un ko mēs zinām, mums vajadzētu būt labākiem cilvēkiem, nekā mēs esam. Mums jābūt līdzīgākiem Kristum, vairāk jāpiedod, jābūt izpalīdzīgākiem un iejūtīgākiem pret apkārtējiem.

Mēs stāvam laikmetu virsotnē, bijībā par diženo un svinīgo vēstures auru. Šis ir pēdējais un galīgais evaņģēlija atklāšanas laikmets, uz kuru norādījis viss, kas bijis pagātnē. Es sniedzu liecību un liecinu par šī darba realitāti un patiesumu” („At the Summit of the Ages”, Ensign, 1999. g. nov., 74. lpp.).

• Kādas domas un sajūtas jūsos raisa šis izteikums „mēs stāvam laikmetu virsotnē”?

• Ja tas nav pārāk personīgi, dalieties kādā pieredzē no savas dzīves, kas stiprināja jūsu liecību par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju.

• Ko mēs varam darīt, lai izrādītu savu pateicību par evaņģēlija Atjaunošanu?

Studentu lasāmviela

• Jesajas 29:13–14; Amosa 8:11–12; 2. Nefija 27:1–5, 25–26; Mācība un Derības 1:12–30; Džozefs Smits — Vēsture 1:5–10.

• Gordon B. Hinckley, „At the Summit of the Ages”, Ensign, 1999. g. nov., 72.–74. lpp.