Viena no mācībām, ko Tas Kungs caur pravieti Džozefu Smitu atjaunoja laiku pilnības atklāšanā, bija mācība par mirušo pestīšanu. Šī mācība tika atjaunota „rindiņu pa rindiņai”. Mirušo pestīšanas darbs ir svarīgs gan dzīvo, gan mirušo glābšanai, un pravietis Džozefs Smits mācīja, cik svarīgi ir tajā piedalīties: „Lielākā atbildība, kuru Dievs ir uzdevis mums šajā pasaulē, ir meklēt mūsu mirušos” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007], 472. lpp.).
Pravieša Džozefa Smita vīzija par celestiālo valstību
Dalieties tālāk sniegtajā vēsturiskajā aprakstā ar studentiem:
„1823. gada novembrī Alvins Smits, vecākais dēls Lūsijas Makas Smitas un Džozefa Smita, vecākā, ģimenē, pēkšņi smagi saslima un bija tuvu nāvei. Alvins bija 25 gadus vecs, spēcīgs un spējīgs jauns vīrietis, kurš, smagi strādājot, deva lielu ieguldījumu ģimenes finansiālā stāvokļa stabilitātē. Viņa māte viņu raksturoja kā „jaunieti ar neparasti labestīgu nostāju”, kura „cēlums un augstsirdība” svētīja apkārtesošos „katrā viņa dzīves stundā”. …
Zinot, ka viņam drīz jāmirst, Alvins pasauca pie sevis brāļus un māsas un runāja ar katru no viņiem. Džozefam, kam tolaik vēl nebija 18 gadu un viņš vēl nebija saņēmis zelta plāksnes, Alvins teica: „Es vēlos, lai tu būtu labs zēns un darītu visu, kas ir tavos spēkos, lai iegūtu pierakstus. Esi uzticīgs, saņemot norādījumus, un ievēro katru bausli, kas tev tiks dots. …”
Kad Alvins nomira, ģimene lūdza prezbiterāņu mācītāju Palmīrā, Ņujorkā, novadīt bēru ceremoniju. Tā kā Alvins nebija šī mācītāja draudzes loceklis, garīdznieks bēru dievkalpojumā izteicās, ka Alvins netiks glābts. Viljams Smits, Džozefa jaunākais brālis atcerējās: „[Mācītājs] … nešaubīgi lika saprast, ka [Alvins] ir devies uz elli, jo Alvins nebija baznīcas loceklis, bet viņš bija labs zēns un manu tēvu šāda nostāja neapmierināja” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007], 399. lpp.).
Tā kā mācība par mirušo pestīšanu vēl nebija atjaunota laikā, kad nomira Alvins, kādas raizes varēja pārņemt Smitu ģimeni saistībā ar Alvina glābšanu?
Pastāstiet studentiem, ka šī stunda viņiem palīdzēs saprast, ka Tas Kungs atklāja mācību par mirušo pestīšanu pakāpeniski, rindiņu pa rindiņai. Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mācības un Derību 137. nodaļas ievadu. Paskaidrojiet, ka šī atklāsme tika saņemta tikai dažus mēnešus pirms Kērtlandes tempļa iesvētīšanas. (Jūs varat norādīt, ka 2013. gada Mācības un Derību izdevumā 137. nodaļas ievadā tika veiktas nelielas izmaiņas.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mācības un Derību 137:1–6 un pārējiem audzēkņiem sekot līdzi. Pārrunājiet šādus jautājumus:
Ko Džozefs Smits redzēja celestiālajā valstībā? (Studentiem var būt interesanti uzzināt, ka Džozefa Smita tēvs un māte bija dzīvi laikā, kad viņš saņēma šo vīziju; patiesībā tad, kad šī atklāsme tika dota, Džozefa tēvs ar viņu bija vienā istabā.)
Saskaņā ar 6. pantu, kāpēc Džozefs Smits brīnījās, ka viņa brālis Alvins bija celestiālajā valstībā? (Jūs varat studentiem atgādināt, ka šī vīzija tika saņemta vairākus gadus pirms tam, kad Džozefs Smits uzzināja par mirušo pestīšanu.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mācības un Derību 137:7–9. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un pievērst uzmanību mācībai, kas pēdējo dienu svētajiem palīdzēja labāk saprast Dieva plānu Viņa bērnu glābšanai.
Ko Dievs Savā plānā ir paredzējis tādiem cilvēkiem kā Alvins Smits, kurš nomira, negūstot iespēju pieņemt Jēzus Kristus evaņģēliju jeb kristīšanas priekšrakstu? (Kad studenti dalās ar savām idejām, palīdziet viņiem saprast šādu mācību: Visi cilvēki, kuri nomira bez zināšanām par evaņģēliju un kuri būtu pieņēmuši šīs zināšanas, ja vien tās būtu dzirdējuši, iemantos celestiālo valstību.)
Ko šī doktrīna jums māca par Debesu Tēva raksturu un mīlestību pret Saviem bērniem?
Kad šī doktrīna jums ir sniegusi mierinājumu? Kad jūs esat pieredzējuši, ka citi cilvēki, varbūt misionāri, kuri jūs mācīja, ir guvuši mierinājumu šīs doktrīnas dēļ?
1840. gada 15. augustā, drīz pēc tam, kad svētie bija apmetušies Navū, Ilinoisā, pravietis Džozefs Smits, runājot Seimora Bransona bēru dievkalpojumā, pirmo reizi runāja par kristībām mirušo labā. Baznīcas locekļi bija pārsteigti un priecīgi, uzzinot šo mācību, kas tika atklāta. Vairākus mēnešu pēc šī paziņojuma svētie izpildīja kristības par saviem mirušajiem tuviniekiem Misisipi upē (skat. Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits,400. lpp.; Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 251. lpp.).
Kā šis sprediķis lika labāk izprast Debesu Tēva plānu Viņa bērnu glābšanai? (Kad studenti sniedz savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesību: Glābjošais kristīšanās priekšraksts var tikt izpildīts par tiem, kuri nepieņēma evaņģēliju laicīgās dzīves laikā.)
Kā, jūsuprāt, jūs būtu rīkojušies, ja būtu dzirdējuši pravieti Džozefu Smitu pirmo reizi šajā atklāšanā runājam par kristīšanos mirušo labā?
Paskaidrojiet, ka 1841. gada oktobrī Baznīcas vispārējās konferences laikā Navū, Ilinoisā, pravietis Džozefs Smits paziņoja, ka Tas Kungs vēlas, lai svētie pārtrauc veikt kristīšanos par mirušajiem, līdz to varēs veikt Viņa namā (skat. M&D 124:29–34). 1841. gada 8. novembrī Brigams Jangs, toreizējais Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, iesvētīja nepabeigtā Navū tempļa kristību baseinu un Baznīcas locekļi atsāka izpildīt aizstājošās kristības mirušo labā.
Aiciniet studentus izlasīt Mācības un Derību 127. nodaļas ievadu, kurā tiek paskaidrots, ka 127. nodaļa ir pravieša Džozefa Smita vēstule, kurā svētajiem tika doti norādījumi vest pierakstus par veiktajām kristībām mirušo labā. Paskaidrojiet, ka apmēram pēc nedēļas Džozefs uzrakstīja vēl vienu vēstuli saistībā ar kristībām par mirušajiem, kuru var izlasīt Mācības un Derību 128. nodaļā.
Uz tāfeles uzrakstiet šīs Svēto Rakstu atsauces: (Neiekļaujiet vārdus, kas ir iekavās; tie ir doti jums, skolotājam.)
Mācības un Derību 127:5–7; 128:8 (Kad priekšraksti tiek izpildīti ar priesterības pilnvarām un tiek vesti attiecīgi pieraksti, priekšraksti ir saistoši gan uz zemes, gan debesīs.)
Mācības un Derību 128:6–7 (Pieraksti par aizstājošajiem priekšrakstiem tiks iekļauti grāmatās, kas tiks atvērtas, lai tiesātu mirušos.)
Lieciet studentiem izlasīt katru pantu, kas ir uzrakstīts uz tāfeles. Aiciniet viņus pantos sameklēt mācības, kas palīdz labāk izprast Dieva plānu attiecībā uz mirušo pestīšanu. Aiciniet studentus apkopot mācību par mirušo pestīšanu, kas ir dota katrā rakstvietā. Palūdziet dažiem studentiem uzrakstīt šīs mācības uz tāfeles blakus šīm rakstvietām. Lieciet saprast, ka atklāsmēs, kas pierakstītas Mācības un Derību 127. un 128. nodaļā, tiek atainota kopīga iezīme atjaunotajam evaņģēlijam — Tas Kungs atklāj patiesību rindiņu pa rindiņai, nevis visu uzreiz.
Paskaidrojiet studentiem, ka daudzus gadus pēc tam, kad tika saņemta šī atklāsme, Tas Kungs sniedza papildu zināšanas attiecībā uz Viņa plānu mirušo pestīšanai. 1918. gadā prezidents Džozefs F. Smits saņēma vīziju par mirušo pestīšanu. Viņš saņēma šo vīziju, sērojot par savu dēlu, Hairamu M. Smitu, kurš tajā gadā nomira, kalpojot par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli.
Aiciniet studentus izlasīt Mācības un Derību 138:28–37, meklējot patiesos principus, kas tika atklāti prezidentam Džozefam F. Smitam saistībā ar mirušo pestīšanu.
Kādi patiesie principi par mirušo pestīšanu ir mācīti šajos pantos? (Kad studenti dalās atrastajos principos, pārliecinieties, ka viņi saprot šādu patiesību: Jēzus Kristus vadībā taisnīgie vēstneši māca evaņģēliju mirušajiem garu cietumā.)
Kā šīs papildus patiesības mums palīdz saprast, kā cilvēks, kurš nomira, nesaņemot evaņģēlija priekšrakstus, kā, piemēram Alvins Smits, var mantot celestiālo valstību?
Nolasiet tālāk sniegto eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Kā Kristus atjaunotās Baznīcas locekļiem, mums ir ar derību noslēgts pienākums meklēt savus senčus un sniegt tiem glābjošos evaņģēlija priekšrakstus. „Viņi bez mums [nevar sasniegt] pilnību” (Ebrejiem 11:40; skat. arī Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits,472. lpp.). „Nedz [arī] mēs bez saviem mirušajiem varam sasniegt pilnību” (M&D 128:15)” („Bērnu sirdis pievērsīsies” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 25. lpp.).
Kāpēc mirušo pestīšanas darbu mums vajadzētu izvirzīt par prioritāti savā dzīvē?
Kā glābšanas priekšrakstu izpildīšana mūsu mirušo radinieku labā var palīdzēt viņiem un mums kļūt pilnīgākiem?
Nolasiet tālāk sniegto eldera Rasela M. Nelsona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Rasels M. Nelsons
„Lai arī tempļa un ģimenes vēstures darbam piemīt spēks svētīt tos, kas atrodas aiz priekškara, tam ir vienlīdz liels spēks svētīt arī dzīvos. Tam ir attīroša ietekme uz cilvēkiem, kuri tajā iesaistās. Viņi burtiski palīdz paaugstināt savas ģimenes” („Paaudzes, savienotas mīlestībā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 93. lpp.).
Kādā veidā mācība par mirušo pestīšanu liecina par Jēzus Kristus Izpirkšanas bezgalīgo ietekmi?
Nolasiet tālāk sniegto eldera Ričarda Dž. Skota, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Ričards Dž. Skots
„Tas Kungs atklāja pravietim Džozefam Smitam diženo doktrīnu par kristīšanas svēto priekšrakstu. Šī gaisma nāca laikā, kad citas kristīgās baznīcas mācīja, ka dvēseles likteni — neatsaucami un mūžīgi — nosaka nāves brīdis. Tās mācīja, ka kristītie cilvēki gūst bezgalīga prieka atlīdzību, turpretim visi pārējie nokļūst mūžīgās mocībās — bez cerības uz pestīšanu. …
Šī brīnišķīgā doktrīna ir vēl viena liecība par Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas visaptverošo būtību. Viņš padarīja glābšanu iespējamu katrai dvēselei, kas nožēlojusi grēkus. Viņa veiktā Izpirkšana pārvarēja nāvi, un Viņš ļauj visiem cienīgiem mirušajiem saņemt visus glābšanas priekšrakstus aizstājošā veidā” („Mirušo pestīšanas prieks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 93. lpp.).
Vai jums ir kādas pieredzes, no kurām esat mācījušies, cik svarīgi ir piedalīties mirušo pestīšanas darbā? Kādas?
Vai jūsu liecība ir augusi, pateicoties tam, ka esat piedalījušies mirušo pestīšanas darbā? Kādā veidā? (Aiciniet dažus studentus dalīties savās liecībās.)
Mudiniet studentus apdomāt, kā viņi varētu piedalīties diženajā mirušo pestīšanas darbā — vai nu veicot ģimenes vēstures izpēti vai kalpojot par mirušo pārstāvjiem, izpildot par viņiem tempļa priekšrakstus. Dalieties savā liecībā, ka, pateicoties darbam, kas tiek veikts mūsdienu tempļos, visi Debesu Tēva bērni var saņemt visus priekšrakstus, kas nepieciešami viņu glābšanai.