Tas Kungs sūtīja eņģeli Moroniju sagatavot Džozefu Smitu saņemt un pārtulkot Mormona Grāmatu. Par patieso tulkošanas procesu ir zināms maz. Džozefs Smits teica, ka Mormona Grāmata tika pārtulkota „ar Dieva dāvanu un spēku” (Mormona Grāmatas ievads, 1830. gada izdevums). Saskaņā ar liecinieku likumu (skat. 2. korintiešiem 13:1), Tas Kungs atļāva vairākiem cilvēkiem kļūt par šī senā pieraksta lieciniekiem. Viņu liecības stiprināja Mormona Grāmatas ticamību visai pasaulei.
Papildu lasāmviela
Neal A. Maxwell, „By the Gift and Power of God”, Ensign, 1997. g. janv., 36.–41. lpp.
„Book of Mormon Translation”, Gospel Topics, lds.org/topics.
„Coming Forth of the Book of Mormon and Restoration of the Priesthood”, 5. nodaļa Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003), 52.–66. lpp.).
Aiciniet vienu vai divus brīvprātīgos rezumēt pārējiem audzēkņiem, ko viņi var pastāstīt par to, kā eņģelis Moronijs apmeklēja jauno Džozefu Smitu 1823. gada 21. septembrī. Ja nepieciešams, dalieties tālāk dotajā informācijā.
„1823. gada 21. septembra vakarā Džozefs bija viens bēniņstāva guļamistabā viņa vecāku baļķu mājā Palmīrā, Ņujorkas štatā, viņš palika nomodā pēc tam, kad visi citi bija devušies pie miera, dedzīgi lūdzot Dievu, lai uzzinātu Dieva nolūkus attiecībā uz viņu. …
Kā atbildi uz viņa lūgšanu Džozefs ieraudzīja parādāmies gaismu viņa istabā, kas kļuva spilgtāka un spilgtāka, līdz visa telpa bija „gaišāka nekā pusdienas laikā”. Līdzās viņa gultai parādījās debesu vēstnesis, kas stāvēja gaisā, un mugurā viņam bija „žilbinoši balts” apmetnis. (Džozefs Smits — Vēsture 1:30–31.) Šis vēstnesis bija Moronijs, pēdējais nefijiešu pravietis, kurš pirms daudziem gadsimtiem bija ieracis zemē plāksnes, uz kurām bija pierakstīta Mormona Grāmata, un kuram tagad bija uz šo svēto pierakstu attiecināmās atslēgas (skat. M&D 27:5). Viņš bija sūtīts, lai pateiktu Džozefam, ka Dievs bija piedevis viņam viņa grēkus un ka viņam paredzēts liels darbs. Šī darba ietvaros Džozefam vajadzēja doties uz netālo pakalnu, kur atradās svēts pieraksts, kas veikts uz zelta plāksnēm. … Džozefam bija jāpārtulko šis pieraksts un jāatklāj to pasaulei.
Nākamajā dienā Džozefs Smits devās uz pakalnu, kur, pēc Moronija teiktā, bija noglabātas plāksnes. Tur viņš satika Moroniju un redzēja plāksnes, taču viņam pateica, ka viņš tās nesaņems četrus gadus. …
… 1827. gada 22. septembrī [Džozefa sieva Emma] kopā ar viņu devās uz pakalnu un gaidīja pie tā, kamēr Moronijs pravietim nodeva plāksnes” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 59.–60. lpp.).
Aiciniet studentus atšķirt Mormona Grāmatas titullapu un pārlasīt pirmo rindkopu, meklējot informāciju, kā šim senajam pierakstam bija jāparādās un jātop pārtulkotam. Pēc dažām minūtēm pajautājiet viņiem, ko viņi ir atraduši. (Studentiem vajadzētu atpazīt šo patieso principu: Mormona Grāmata tika pārtulkota ar Dieva dāvanu un spēku.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:34–35. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot vienu no veidiem, kā Tas Kungs palīdzēja Džozefam Smitam pārtulkot Mormona Grāmatu.
Saskaņā ar šiem pantiem, kāds ir viens no veidiem, kādā Tas Kungs palīdzēja Džozefam Smitam senā pieraksta tulkošanā? (Tas Kungs deva Urīmu un Tumīmu tulkošanai.)
Paskaidrojiet, ka vēl viens līdzeklis, kuru Džozefs Smits izmantoja Mormona Grāmatas tulkošanai, bija mazs ovāls akmens, kuru dažkārt dēvē par „gaišreģa akmeni”, kuru viņš atklāja vairākus gadus, pirms ieguva zelta plāksnes (skat. „Book of Mormon Translation”, Gospel Topics, lds.org/topics). Vēsturiski pieraksti norāda, ka pravietis dažreiz tulkošanai izmantoja Urīmu un Tumīmu un dažreiz gaišreģa akmeni.
Skaļi nolasiet šo izteikumu, lai palīdzēt studentiem saprast, ka Tas Kungs pravietim atklāja Mormona Grāmatas angļu valodas tulkojumu caur Urīmu un Tumīmu un gaišreģa akmeni:
„Kad Džozefam spieda pastāstīt par tulkošanas procesu, viņš vairākkārt atkārtoja, ka tas notika ar „Dieva dāvanu un spēku” un vienreiz piebilda: „Nav paredzēts stāstīt visai pasaulei visas nianses, kas saistītas ar Mormona Grāmatas nākšanu klajā.”
Tomēr pierakstītāji un citi, kas vēroja tulkošanu, atstāja vairākus pierakstus, kas sniedza ieskatu šajā procesā. Daži pieraksti norāda, ka Džozefs pētīja rakstu zīmes, kas bija iegravētas uz plāksnēm. Lielākā daļa no pierakstiem vēsta, ka Džozefs izmantoja Urīmu un Tumīmu (dēvēti arī par tulkotājiem vai gaišreģa akmeni), un daudzos pierakstos minēts, ka viņš izmanto vienu akmeni. Saskaņā ar šiem pierakstiem, Džozefs ievietoja tulkotājus vai gaišreģa akmeni cepurē, iespieda savu seju cepurē, lai tajā neiekļūtu gaisma, un skaļi izlasīja vārdus angļu valodā, kas parādījās uz attiecīgā rīka. Šis process atsauc atmiņā rakstvietu no Mormona Grāmatas, kurā teikts, ka Dievs sagatavo „akmeni, kas tumsā spīdēs ar gaismu” [Almas 37:23–24]” („Book of Mormon Translation”, Gospel Topics, lds.org/topics).
Paskaidrojiet, ka Tā Kunga palīdzība bija acīmredzama arī tādēļ, ka Džozefs Smits pārtulkoja Mormona Grāmatu īsā laikā. Norādiet uz šo izteikumu, ko teicis elders Rasels M. Nelsons no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un aiciniet kādu studentu to skaļi nolasīt:
Attēls
Elders Rasels M. Nelsons
„Padomājiet, cik īsā laikā Džozefs pārtulkoja Mormona Grāmatu. Laikā no 1828. gada aprīļa līdz jūnijam Džozefs pārtulkoja 116 lappuses, kuras Martins Heriss vēlāk pazaudēja. Džozefs sāka tulkošanu 1829. gada 7. aprīlī, Olivers Kauderijs bija viņa pierakstītājs. Manuskripts bija pabeigts pēc astoņdesmit piecām dienām, tā paša gada 30. jūnijā. Protams, ne jau viss laiks tika veltīts tulkošanai. … Aptuveni aplēšot, bija nepieciešamas sešdesmit piecas vai mazāk darba dienas, kurās pravietis un viņa pierakstītājs tulkoja šo grāmatu, kas pašreizējā izdevumā sastāv no 531 lappuses. (Skat. John W. Welch, Ensign, 1988. g. janv., 46.–47. lpp.) Vidēji tas nozīmē astoņas lappuses dienā. Pārdomājiet to, salīdzinot, kad tulkojat kādu grāmatu vai plānojat savu Mormona Grāmatas lasīšanas grafiku („A Treasured Testament”, Ensign, 1993. g. jūlijs, 61.–62. lpp.).
Kas apliecina to, ka Mormona Grāmata nāca klajā ar „Dieva dāvanu un spēku”?
Ja mēs nezinām visas nianses, kas saistītas ar Mormona Grāmatas nākšanu klajā, kā mēs varam zināt, ka šī grāmata ir patiesa? (Mēs varam saņemt garīgu liecību par Mormona Grāmatu, būdami bez zināšanām par visām tās tulkošanas niansēm.)
Kas jums ir palīdzējis iegūt liecību par Mormona Grāmatu?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu:
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Vispirms nāca Moronijs ar plāksnēm, no kurām tika pārtulkota Mormona Grāmata. Kas tas bija par sevišķu un ievērojamu notikumu! Džozefa stāsts par zelta plāksnēm bija fantastisks. Tam bija grūti noticēt, un to bija viegli apšaubīt. Vai viņš to varēja uzrakstīt pats? Tas ir šeit, mani brāļi un māsas, un ikviens to var redzēt, aptaustīt, izlasīt. Ikviens mēģinājums izskaidrot tā izcelsmi, kas nebija viņa paša stāsts, neizturēja kritiku. Viņam nebija lielas izglītības, un tomēr ļoti īsā laikā viņš nāca klajā ar tulkojumu, kas ir publicēts uz vairāk nekā 500 lappusēm. …
Visus šos gadus kritiķi ir centušies to izskaidrot. Viņi ir to apšaubījuši. Viņi to ir izsmējuši. Taču tas ir pārdzīvojis to visu, un tā ietekme šodien ir lielāka nekā jebkad agrāk” („The Stone Cut Out of teh Mountain”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 85. lpp.).
Ko jūs varētu teikt kādam, kam ir grūti noticēt tam, ka Mormona Grāmata ir patiesa?
Lieciniet, ka Mormona Grāmata nāca klajā ar Dieva dāvanu un spēku.
Paskaidrojiet, ka, tulkojot Mormona Grāmatu, Džozefs Smits uzzināja, ka Tas Kungs iecels citus par šī senā pieraksta lieciniekiem (skat. 2. Nefija 27:12–13; Etera 5:2–5). Tajā laikā Olivers Kauderijs, Deivids Vitmers un Martins Heriss pauda vēlmi būt par šiem īpašajiem lieciniekiem. Mācības un Derību 17. nodaļa ietver Tā Kunga norādījumus šiem vīriem.
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Mācības un Derību 17:1–6. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot ko Tas Kungs lika darīt šiem lieciniekiem pēc tam, kad viņi redzēja plāksnes. Pēc tam, kad studenti pastāstījuši, ko atraduši, pajautājiet:
Kāpēc, jūsuprāt, šiem vīriem tāpat kā praviešiem sendienās vajadzēja parādīt ticību, pirms Tas Kungs varēja ļaut viņiem skatīt plāksnes?
Saskaņā ar 3.–5. pantu, kādi pienākumi būs šiem lieciniekiem pēc tam, kad viņi būs redzējuši plāksnes?
Kādi ir mūsu pienākumi, kad Tas Kungs mums atklāj Mormona Grāmatas patiesumu? (Studentiem būtu jāatpazīst šāds princips: Kad mēs iegūstam liecību par patiesību, mūsu pienākums ir liecināt par to. [Skat. arī M&D 88:81.]) Jūs varat norādīt, ka šis princips ir arī piemērs paraugam, kuru varam rast Svētajos Rakstos. „Paraugs ir plāns, modelis vai standarts, kuru var izmantot par vadlīniju, atkārtoti darot vai veidojot kaut ko” [David A. Bednar, „A Reservoir of Living Water” (Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2007. g. 4. febr.), 5. lpp.; speeches.byu.edu].)
Kā liecināšana par patiesību ir mūsu ticības izpausme?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefa Smita pierakstu par savu pieredzi ar Trīs lieciniekiem:
„Martins Heriss, Deivids Vitmers, Olivers Kauderijs un es sarunājām doties uz mežu un ar dedzīgu un pazemīgu lūgšanu censties iegūt apsolījumu piepildījumu. … [Pēc] mūsu otrās neveiksmes Martins Heriss ierosināja, ka viņam vajadzētu mūs atstāt, uzskatot, kā viņš paskaidroja, ka viņa klātbūtne ir iemesls, kāpēc mēs nesaņemam to, ko vēlamies. Tāpēc viņš aizgāja no mums, un mēs atkal nometāmies ceļos, un nepagāja daudz laika lūgšanā, kad … eņģelis [Moronijs] stāvēja mūsu priekšā. Savās rokās viņš turēja plāksnes. … Viņš pāršķīra plāksnes vienu pēc otras, lai mēs tās varētu redzēt un precīzi saskatīt gravējumus uz tām. … Mēs dzirdējām balsi nākam no spožās gaismas, kas bija virs mums, sakot: „Šīs plāksnes ir atklātas ar Dieva spēku, un tās ir pārtulkotas ar Dieva spēku. Tulkojums, kuru jūs esat redzējuši, ir pareizs, un es jums pavēlu liecināt par to, ko jūs šobrīd redzat un dzirdat.”
Es atstāju Deividu un Oliveru un devos meklēt Martinu Herisu, kuru es atradu prāvā attālumā sakām dedzīgu lūgšanu. Drīz vien viņš man atklāja, ka viņš vēl nav pārliecinājis To Kungu, un ļoti lūdza mani, lai es pievienojos viņam lūgšanā, lai arī viņš varētu pieredzēt tās svētības, kuras mēs nupat bijām saņēmuši. Mēs vienojāmies lūgšanā, un galu galā mūsu vēlmes tika apmierinātas, jo mēs vēl nebijām pabeiguši, kad mūsu skatam pavērās tā pati vīzija, vismaz man tā tika atklāta vēlreiz, un es redzēju un dzirdēju to pašu ko iepriekš. Tajā pašā laikā Martins Heriss izsaucās, laikam prieka ekstāzē: „Ar to pietiks, ar to pietiks, manas acis ir redzējušas, manas acis ir redzējušas!”” (no History of the Church, 1:54–55).
Džozefs atgriezās Vitmeru namā un teica saviem vecākiem: „Tas Kungs ir ļāvis skatīt plāksnes vēl trīs cilvēkiem bez manis, viņi arī ir redzējuši eņģeli, un viņiem būs jāliecina par patiesību, ko es esmu teicis, jo tagad viņi paši zina, ka es nemaldinu cilvēkus; es jūtos, it kā es būtu atbrīvots no nastas, kas gandrīz bija par smagu, … un manu dvēseli iepriecina tas, ka es vairs neesmu ar šīm zināšanām pasaulē pilnīgi viens” (no Lucy Mack Smith, History, 1844–1845, 8. grāmata, 11. lpp., josephsmithpapers.org/paperSummarylucy-mack-smith-history-1844–1845).
Kādēļ, jūsuprāt, Džozefs Smits priecājās pēc šīs pieredzes? (Viņš vairāk nebija vientuļš savā liecībā par plāksnēm un debesu vēstnesi.)
Paskaidrojiet, ka vēl astoņiem citiem lieciniekiem bija iespēja skatīt plāksnes.
Aiciniet pusi audzēkņu lasīt „Trīs liecinieku liecība” un otru pusi — „Astoņu liecinieku liecība”; abas šīs liecības var atrast Mormona Grāmatas sākuma lappusēs. Lūdziet studentus meklēt zīmīgus faktus, kas pausti šajās liecībās. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties, ko viņi ir atraduši.
Ar ko trīs liecinieku liecība atšķiras no astoņu liecinieku liecības? (Trīs liecinieki dzirdēja Dieva balsi un redzēja eņģeli, taču neturēja rokās plāksnes. Astoņiem lieciniekiem Džozefs Smits parādīja plāksnes, un viņi varēja tās turēt rokās. Astoņiem lieciniekiem bija vairāk fiziska liecība par plākšņu esamību, taču trīs lieciniekiem tā bija vairāk kā garīga liecība.)
Kāpēc, jūsuprāt, vairāki liecinieki bija tik svarīgi, lai Mormona Grāmata nāktu klajā?
Daži studenti var nezināt, ka visi trīs liecinieki un daži no astoņiem lieciniekiem ar laiku aizgāja no Baznīcas. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Vērtējot visus … iespējamos iebildumus, Trīs liecinieku liecība par Mormona Grāmatu paliek lielā spēkā. … Labi zināms, ka nesaskaņu vai citu Baznīcas vadītāju greizsirdības dēļ, katrs no trīs lieciniekiem tika izslēgts no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas aptuveni astoņu gadu laikā pēc viņu liecības publicēšanas. … Tomēr savas dzīves beigās … neviens no lieciniekiem nenoliedza savu publisko liecību vai neteica neko tādu, kas mestu ēnu pār tās uzticamību.
Turklāt viņu liecību neapstrīd neviens cits liecinieks. Kāds to varēja noliegt, taču kā lai izskaidro, ka trīs godīgi vīri savas dzīves beigās, neskatoties uz lielu izsmieklu un citām personīgām grūtībām, ir vienoti un paliek nelokāmi savai publiskajai liecībai? Tāpat kā Mormona Grāmata pati par sevi, nav labāka izskaidrojuma par to, kas dots viņu liecībā — labu un godīgu vīru, kas teica to, ko viņi redzēja, svinīgajā paziņojumā” („The Witness: Martin Harris”, Ensign, 1999. g. maijs, 36. lpp.).
Kā, jūsuprāt, Trīs liecinieku liecību stiprina fakts, ka viņi nekad, pat pēc izslēgšanas no Baznīcas, nenoliedza savu liecību? (Paskaidrojiet, ka Olivers Kauderijs un Martins Heriss vēlāk tika atkārtoti kristīti.)
Vēlreiz norādiet studentiem uz Mācības un Derību 17:6 un uzsveriet, ka šis pants satur vislielāko liecību par Mormona Grāmatas patiesumu. Šajā pantā ir paša Dieva liecība, apzvērēta, ka Mormona Grāmata ir patiesa.
Aiciniet studentus iztēloties, ka viņu personīgā liecība par Mormona Grāmatu varētu tikt pievienota katram Mormona Grāmatas eksemplāram. Aiciniet studentus dalīties, ko viņi iekļautu savā liecībā.
Aiciniet studentus pirms nākamās nodarbības dalīties savā liecībā par Mormona Grāmatu ar kādu cilvēku.