24. stunda

Došanās projām no Navū un grūtais ceļš uz rietumiem

Ievads

Iedvesmojošā Brigama Janga vadībā svētie pabeidza Navū tempļa celtniecību, kurā viņi noslēdza svētās derības, pirms uzsāka grūto ceļojumu uz savām jaunajām mājām — Klinšu kalniem. Šīs tempļa derības deva svētajiem spēku un iedvesmu, saskaroties ceļā ar grūtībām. Būdami šo uzticīgo svēto mantinieki, mēs no viņiem varam mācīties, sagatavojot ceļu citiem cilvēkiem, lai viņi varētu baudīt evaņģēlija svētības.

Papildu lasāmviela

Gordons B. Hinklijs, „True to the Faith”, Ensign, 1997. g. maijs, 65.–67. lpp.
M. Rasels Balards, „You Have Nothing to Fear from the Journey”, Ensign, 1997. g. maijs, 59.–61. lpp.
Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 302.–314. lpp., 329.–336. lpp..

Ieteikumi stundas mācīšanai

Navū tempļa pabeigšana

Parādiet sākotnējā Navū tempļa attēlu vai arī jaunā Navū Ilinoisas tempļa attēlu (skat. Gospel Art Book [2009. g.], nr. 118). Pastāstiet studentiem, ka pēc tam, kad pēdējo dienu svētie devās projām no Navū, templi, kuru viņi bija uzcēluši, 1848. gadā nopostīja uguns un 1850. gadā to gandrīz pavisam no zemes virsas noslaucīja viesuļvētra. Pēc aptuveni 150 gadiem tika uzcelts jauns templis, kas izskatījās ļoti līdzīgs sākotnējam templim, un tika iesvētīts 2002. gada jūnijā.

Paskaidrojiet, ka pēc Džozefa Smita mocekļa nāves svētie strādāja Divpadsmit apustuļu kvoruma vadībā, lai pabeigtu sākotnējo Navū templi, cik ātri vien iespējams. Norādiet uz tālāk sniegtajiem izteikumiem un palūdziet kādam studentam tos nolasīt. Aiciniet studentus pievērst uzmanību svēto nestajiem upuriem, lai viņi varētu uzcelt Navū templi:

„Vairāk nekā 1000 vīriešu ziedoja katru desmito darba dienu, lai strādātu pie tempļa celtniecības. Luīze Dekere, kāda jauna meitene, bija pārsteigta, ka viņas māte bija pārdevusi savus porcelāna traukus un izsmalcināto gultas pārklāju, lai ziedotu templim. Citi pēdējo dienu svētie ziedoja zirgus, ratus, govis, cūkas un graudus, lai palīdzētu tempļa celtniecībā. Sievietēm no Navū tika palūgts, lai viņas tempļa fondam ziedo savas desmit un viena centa vērtās monētas” (skat. Mūsu mantojums: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas īss izklāsts [2006. g.], 58. lpp.).

Elizabete Terija Kirbija Hevarda ziedoja vienīgo vērtīgo lietu, kas viņai bija, — pulksteni, kas piederēja viņas nesen mirušajam vīram. „Pulksteni, savu pēdējo naudu un visu pārējo, ko vien es varēju atlicināt, kas kopumā sasniedza apmēram 50 dolāru vērtību, es atdevu, lai palīdzētu Navū tempļa celtniecībā” (skat. Carol Cornwall Madsen, In Their Own Words: Women and the Story of Nauvoo [1994. g.], 180. lpp.).

Paskaidrojiet, ka pieaugošās svēto vajāšanas un Baznīcas ienaidnieku draudu dēļ, 1845.gada 24. septembrī Baznīcas vadītāji paziņoja, ka svētajiem nākamajā pavasarī no Navū ir jādodas projām. Pajautājiet studentiem:

Kā, jūsuprāt, lēmums — doties projām no Navū — varēja ietekmēt svēto centienus pabeigt templi?

Paskaidrojiet studentiem, ka, lai gan svētie zināja, ka viņiem būs jāpamet Ilinoisa, viņi strādāja vēl cītīgāk, lai pabeigtu templi pirms savas aizbraukšanas. Tempļa telpas tika iesvētītas, līdzko tās tika pabeigtas, lai priekšrakstus varētu izpildīt pēc iespējas ātrāk. Pirms savas nāves pravietis Džozefs Smits novadīja tempļa endaumenta ceremoniju nelielai sieviešu un vīriešu grupai. 1845. gada 10. decembrī šie vīrieši un sievietes sāka izpildīt tempļa priekšrakstus citiem Baznīcas locekļiem iesvētītajās tempļa telpās. Palūdziet kādam studentam nolasīt divas rindkopas, kurās tiek aprakstītas svēto un viņu vadītāju pūles, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk cilvēku saņem tempļa priekšrakstus pirms aizbraukšanas no Navū:

No 1846. līdz 1844. gadam prezidents Brigams Jangs un Divpadsmit apustuļi par steidzamu prioritāti izvirzīja Navū tempļa pabeigšanu. Endaumenti un saistīšanas tika izpildīti, pat pirms tempļa celtniecība tika pabeigta. Brigams Jangs (1801.–1877. g.) rakstīja: „Svēto izrādītā vēlēšanās — saņemt [tempļa] priekšrakstus — bija tik dedzīga un mūsu vēlēšanās viņiem kalpot — tik kvēla, ka es pilnībā nodevos Tā Kunga darbam templī nakti un dienu, izmantojot miegam dienā vidēji ne vairāk par četrām stundām un tikai vienu reizi nedēļā dodoties uz mājām” (skat. History of the Church, 7:567).

Papildus vīriešiem, kuri strādāja templī, „trīsdesmit sešas sievietes kļuva par Navū tempļa darbiniecēm, 1845.–1846. gada ziemā strādājot dienu un nakti, lai pirms izceļošanas izpildītu priekšrakstus pēc iespējas vairāk Baznīcas locekļiem. „Es strādāju templī katru dienu bez pārtraukuma, līdz tas tika slēgts,” atcerējās Elizabete Anna Vitnija, viena no trīsdesmit sešām sievietēm. „Es šai misijai atdevu sevi, savu laiku un savu uzmanību.” Desmitiem citu sieviešu mazgāja apģērbu un gatavoja ēdienu, kas deva fizisku atbalstu šim ievērojamajam darbam” (Carol Cornwall Madsen, „Faith and Community: Women of Nauvoo”, skat. Joseph Smith: The Prophet, The Man, izd. Susan Easton Black and Charles D. Tate Jr. [1993. g.], 233.–234. lpp.)

Paskaidrojiet, ka laikā no 1845. gada 10. decembra līdz 1846. gada 7. februārim — datumam, kad svētie sāka doties uz rietumiem — aptuveni 5615 svētie Navū templī saņēma endaumenta priekšrakstus un ļoti daudzas ģimenes tika sasaistītas.

Ko mēs varam mācīties no svētajiem, kuri nesa upurus, lai pabeigtu templi, pat tad, kad viņi apzinājās, ka viņiem drīz būs jāatstāj Navū? (Studenti var minēt dažādus principus, piemēram, šādu: Tempļa priekšrakstu saņemšana ir visu mūsu taisnīgo pūļu un upuru vērta. Lai izceltu šo principu, jūs to varat uzrakstīt uz tāfeles.)
Kā, jūsuprāt, tempļa priekšrakstu saņemšana palīdzēja sagatavoties tiem cilvēkiem, kuri atstāja Navū, lai dotos vairāk nekā tūkstošs jūdžu (1600 km) garā ceļā, lai atrastu patvērumu Amerikas Savienoto Valstu rietumos?

Lai studentiem būtu vieglāk atbildēt uz šo jautājumu, norādiet uz māsas Sāras Ričas un eldera Roberta D.Heilza, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumiem un palūdziet kādam studentam tos nolasīt:

„Ja tas nebūtu ticības un zināšanu dēļ, kas mums tika dāvātas šajā templī caur Tā Kunga Gara ietekmi un palīdzību, mūsu ceļojums būtu bijis kā lēciens tumsā” (Sarah Rich, skat. Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society [2011. g.], 30. lpp.).

„Mūsu pionieru senči tika sasaistīti ģimenēs Navū. Viņu derības ar To Kungu Navū templī viņiem deva aizsardzību ceļojumā uz rietumiem, tāpat kā tās mūsdienās sniedz aizsardzību katram no mums visas dzīves laikā. …

Šiem agrīnajiem svētajiem bija svarīgi piedalīties tempļa priekšrakstos, lai viņiem būtu liecība, saskaroties ar grūtībām, naidīgajiem pretiniekiem, tiekot izdzītiem no savām mājīgajām mājām Navū un dodoties garajā un grūtajā ceļojumā. Viņi svētajā templī tika spēcināti. Vīri un sievas tika saistīti viens ar otru. Bērni tika saistīti ar saviem vecākiem. Daudzi no viņiem ceļā zaudēja savus ģimenes locekļus, kas nomira, taču viņi zināja, ka tās nebija beigas. Viņi bija saistīti templī uz visu mūžību” (Roberts D. Heilzs, „Temple Blessings”, New Era, 2014. febr., 4. lpp.).

Pajautājiet studentiem:

Kādu ietekmi tempļa priekšraksti atstāja uz agrīnajiem pēdējo dienu svētajiem, kuri bija spiesti doties garajā ceļā uz rietumiem? (Kad studenti dalās ar savām atbildēm, palīdziet viņiem saprast šādu principu: Tempļa priekšraksti mums var sniegt aizsardzību un spēku, saskaroties ar grūtībām un nelaimēm.)
Kā kalpošana templī ir pasargājusi un spēcinājusi jūs vai jūsu tuviniekus pārbaudījumu brīžos?

Mudiniet studentus apdomāt, ko viņi varētu darīt, lai iegūtu lielāku garīgu aizsardzību un spēku caur kalpošanu Tā Kunga namā.

Mācības un Derību 136. nodaļa

Tā Kunga norādījumi tiem, kuri devās uz rietumiem

karte, Baznīcas pārcelšanās uz rietumiem

Aiciniet studentus izpētīt Baznīcas Vēstures karti nr. 6„Baznīcas pārcelšanās uz rietumiem” un palūdziet viņiem noteikt Navū un Ziemas Mītnes atrašanās vietas. Paskaidrojiet, ka spēcīgā lietus un nepietiekamā uztura dēļ, svētie, kuri 1846. gada februārī devās prom no Navū, četrus mēnešus veica 300 jūdžu (482 km) garu ceļu pāri Aiovai. Šajā laikā vairāk nekā 500 pēdējo dienu svēto vīriešu — kurus sāka dēvēt par Mormoņu bataljonu — ņēma vērā prezidenta Brigama Janga aicinājumu pieteikties ASV armijā, lai piedalītos ASV karā ar Meksiku. Dažiem vīriešiem pievienojās viņu sievas un bērni. Esot dienestā, viņi varēja nopelnīt naudu, lai palīdzētu nabadzīgajiem Baznīcas locekļiem, kuri devās uz rietumiem, taču daudzas ģimenes kādu laiku ceļojumā uz rietumiem palika bez vīriem un tēviem. Šo iemeslu dēļ, Baznīcas vadītāji nolēma līdz 1847. gada pavasarim nedoties tālāk uz rietumiem uz Klinšu kalniem. Svētie apmetās vietā, ko viņi nosauca par Ziemas Mītni. Šajā vietā Brigams Jangs saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 136. nodaļā.

Palūdziet dažiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 136:1–5. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs lika svētajiem darīt, lai sagatavotos turpināt ceļu uz rietumiem.

Kā grupām bija jātiek organizētām? Kā, jūsuprāt, grupu organizēšana palīdzēja svētajiem viņu ceļojumā?
Kā šī organizēšana līdzinās tam, kā mūsdienās tiek organizēta Baznīca? (Kad studenti atbild, jūs varat uzrakstīt uz tāfeles šādu patiesu principu: Tas Kungs Savus svētos organizē grupās, lai katram cilvēkam tiktu sniegta vadība un aprūpe.)
Kā, saskaņā ar 4. pantu, svētie var saņemt spēku, ja viņi cenšas izpildīt Tā Kunga gribu?

Lieciet studentiem pie sevis izlasīt Mācības un Derību 136:6–11, pievēršot uzmanību, kā svētajiem bija jātiek organizētiem, lai viņi varētu parūpēties cits par cita vajadzībām un palīdzēt nabadzīgajiem un trūkumcietējiem viņu ceļojumā uz rietumiem. Pēc kāda laika, lai uzsāktu diskusiju, jūs varat uzdot šādus jautājumus:

Kuri vārdi vai frāzes 6.–11. pantā norāda uz to, kā svētajiem bija jāparūpējas citam par citu un par tiem, kuri bija nonākuši grūtībās? (Jūs varat norādīt uz vārdu „sagatavot” 6., 7. un 9. pantā. Tas vērsīs uzmanību uz Svēto Rakstu studēšanas prasmi — mācīties atpazīt vārdus, kas atkārtojas.)
Saskaņā ar 11. pantu, kādus solījumus Tas Kungs dod tiem, kuri cenšas palīdzēt citiem un sagatavot viņiem ceļu? (Kad studenti atbild, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Tas Kungs mūs svētīs, ja mēs palīdzēsim citiem un sagatavosim viņiem ceļu.)
Kurš ir sagatavojis ceļu jums, lai jūs varētu baudīt evaņģēlija svētības? Ko viņi darīja, lai sagatavotu jums ceļu?

Jūs varat paskaidrot, ka vārds pionieris ir kāds, kurš iet pa priekšu, lai sagatavotu vai pavērtu ceļu, lai citi pa to varētu iet. Tas nozīmē, ka mēs visi savā ziņā varam būt pionieri. Dodiet studentiem laiku apdomāt, ko viņi varētu darīt, lai palīdzētu citiem un sagatavotu viņiem ceļu — baudīt evaņģēlija svētības. Palūdziet dažiem studentiem dalīties savās domās. Dalieties liecībā, ka Tas Kungs vēlas, lai mēs visas savas dzīves laikā cenšamies palīdzēt sagatavot ceļu katram no Viņa bērniem saņemt evaņģēliju un atgriezties, lai dzīvotu kopā ar Viņu.

Paskaidrojiet, ka svētie paklausīja Tā Kunga bauslim, palīdzot cits citam un sagatavojot ceļu tiem, kuri nāks pēc viņiem. Pirmā pionieru grupa Ziemas Mītni atstāja 1847. gada 5. aprīlī. Viņi ceļoja vairāk nekā 1000 jūdžu (1600km) un 1847. gada jūlija beigās ieradās Soltleikas ielejā. 1847. gada 24. jūlijā prezidents Brigams Jangs ieradās ielejā un saņēma apstiprinājumu, ka svētie ir atraduši savas jaunās mājas.

Norādiet uz eldera Viljama R. Volkera, bijušā Septiņdesmito locekļa, izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt:

„Neatkarīgi no tā, vai jūs esat vai neesat pionieru pēcnācēji, mormoņu pionieru ticības un ziedošanās mantojums ir arī jūsu mantojums. Tas ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas cēlais mantojums” („Dzīvot uzticīgi ticībai” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 97. lpp.).

Kāpēc, jūsuprāt, katram Baznīcas loceklim ir svarīgi saprast, ka „mormoņu pionieru ticības un ziedošanās mantojums” ir arī viņu mantojums, neatkarīgi no tā, kas ir viņu senči?
Kā mācīšanās par mormoņu pionieru ceļojumu iedvesmo Baznīcas locekļus mūsdienās viņu centienos kalpot citiem un palīdzēt viņiem viņu ceļojumā atpakaļ pie Debesu Tēva?

Norādiet uz prezidenta Gordona B. Hinklija (1910.–2008. g.) izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt:

„Mēs šeit šodien atrodamies, pateicoties [pionieru] lielajām pūlēm. Es ceru, ka mēs esam pateicīgi. Es ceru, ka mēs savās sirdīs jūtam dziļu pateicību par visu to, ko viņi mūsu labā ir darījuši. …

Mani mīļie brāļi un māsas, cik gan svētīti mēs esam! Cik brīnišķīgs ir mūsu mantojums! Tas prasīja upurus, ciešanas, nāvi, izpratni, ticību, kā arī zināšanas un liecību no Dieva, Mūžīgā Tēva, un Viņa Dēla, augšāmceltā Kunga, Jēzus Kristus. …

Vislabāk mēs godājam savus priekšgājējus tad, kad no sirds kalpojam patiesības vārdā” („True to the Faith”, Ensign, 1997. g. maijs, 66.–67. lpp.).

Atgādiniet studentiem, ka ikviens Baznīcas loceklis ir ticis svētīts caur citiem Baznīcas locekļiem, kuri ir sagatavojuši ceļu, lai viņi varētu baudīt evaņģēlija svētības. Mudiniet studentus apdomāt, ko viņi varētu darīt, lai sagatavotu citus, tai skaitā arī savus pēcnācējus, dzīvot saskaņā ar ticību un paklausīt Debesu Tēvam un Jēzus Kristum.

Studentu lasāmviela

Mācības un Derību 136. nodaļa.
Gordons B. Hinklijs, „True to the Faith”, Ensign, 1997. g. maijs, 65.–67. lpp.