Mācība un Derības ietver Tā Kunga atklāsmes, kas dotas caur Džozefu Smitu konkrētiem Baznīcas locekļiem, pavēlot šiem locekļiem pasludināt grēku nožēlošanu un sapulcināt Viņa izredzētos. Kad pravietis Džozefs Smits aicināja misionārus un tie kļuva par darbarīkiem Tā Kunga rokās, Baznīca strauji auga. Šodien Baznīcas locekļi saņem svētības no misionāru darba, kad viņi atzīst un izpilda savu pienākumu — palīdzēt dalīties ar evaņģēliju.
Tas Kungs aicina kalpus palīdzēt sapulcināt Viņa bērnus
Norādiet uz šo prezidenta Gordona B. Hinklija (1910–2008) izteikumu un palūdziet kādam studentam to skaļi nolasīt:
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Misionāru darbs ir Baznīcas asinsrite. Tas ir galvenais līdzeklis tās izaugsmei. Tieši pateicoties šai kalpošanai, Baznīca ir kļuvusi tik liela kā šodien” („Missionary Service”, Pirmā vispasaules vadītāju apmācības sanāksme, 2003. g. 11. janv., 17. lpp.)
Kā, jūsuprāt, misionāru darbu var uzskatīt par „Baznīcas asinsriti”?
Paskaidrojiet, ka Atjaunošanas sākumposmā cilvēki bieži lūdza pravieti saņemt atklāsmi viņu labā, lai palīdzētu viņiem zināt, kā viņi varētu dot ieguldījumu Tā Kunga darbā. Dažreiz šīs atklāsmes tika saņemtas par vienu cilvēku un dažkārt par vairākiem cilvēkiem. Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 33. nodaļa ir piemērs atklāsmei diviem cilvēkiem: Ezram Tairam (vai Taijeram) un Norsropam Svītam.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Mācības un Derību 33:2–7. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot vārdus, frāzes vai simbolus, kurus Tas Kungs lietoja, lai norādītu uz mūsu lomu misionāru darbā un uzsvērtu, cik svarīgi ir pasludināt evaņģēliju pēdējās dienās.
Kādus simbolus Tas Kungs izmantoja? (Kamēr studenti atbild, jūs varat pierakstīt viņu atbildes uz tāfeles.)
Kā šie simboli ilustrē mūsu lomu misionāru darbā un uzsver, cik svarīgi ir sludināt evaņģēliju?
Aiciniet studentus rūpīgi studēt 6. pantu un atrast, kas tiek paveikts, kad mēs sludinām evaņģēliju citiem. Pēc tam palūdziet, lai viņi saviem vārdiem pastāsta, ko ir atraduši. (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem vajadzētu atklāt šo principu: Sludinot Jēzus Kristus evaņģēliju citiem, mēs palīdzam sapulcināt Tā Kunga izredzētos. Jūs varat pastāstīt, ka, rīkojoties atbilstoši šai atklāsmei, Ezra Tairs „piepildīja savu klēti” ar cilvēkiem, lai viņi dzirdētu, kā Džozefs Smits un citi sludina evaņģēliju [Documents, Volume 1: July 1828–June 1831, vol. 1 of the Documents series of The Joseph Smith Papers [2013], 206].
Dalieties tālāk dotajā eldera Brūsa R. Makonkija (1915–1985), Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, definīcijā par Israēla sapulcināšanu:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Israēla sapulcināšana ietver ticēšanu, pieņemšanu un dzīvošanu saskaņā ar visu to, ko Tas Kungs reiz piedāvāja Saviem izredzētajiem ļaudīm senatnē. … Tā ietver ticēšanu evaņģēlijam, pievienošanos Baznīcai un valstības iemantošanu” (A New Witness for the Articles of Faith [1985], 515. lpp.).
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt pierakstu par dažiem pirmajiem misionāriem, kas tika aicināti pēc Baznīcas organizēšanas. Lūdziet audzēkņus klausīties, kā šie agrīnie misionāri guva panākumus, sapulcinot dažus no Tā Kunga izredzētajiem.
„[1830. gada rudenī] Tas Kungs Džozefam Smitam atklāja, ka Oliveram Kauderijam, Pīteram Vitmeram, jaunākajam, Pārlijam P. Pretam un Zibam Pītersonam bija jādodas „pie lamaniešiem un jāsludina viņiem Manu evaņģēliju” (M&D 28:8; 30:5–6; 32:1–3). Šie misionāri ceļoja aptuveni 1500 jūdzes, īslaicīgi sludinot dažādām indiāņu ciltīm. … Tomēr misionāri vislielākos panākumus guva, kad piestāja Kērtlandes teritorijā, Ohaio štatā. Tur viņi kristīja aptuveni 130 jaunpievērstos, pārsvarā no Sidnija Rigdona reformētās baptistu draudzes, tādējādi atklājot to, kas turpmākajos gados kļuva par pulcēšanos vietu simtiem Baznīcas locekļu. Misionāri atrada arī dažus jaunpievērstos starp pārceļotājiem Džeksonas apgabalā, Misūri, kur vēlāk tika izveidota Ciānas pilsēta” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 149. lpp.; skat. arī Richard Dilworth Rust, „A Mission to the Lamanites: M&D 28, 30, 32”, Revelations in Context series, 2013. g. 22. febr., history.lds.org).
Paskaidrojiet, ka šīs pievēršanas Ohaio štata ziemeļos vairāk kā dubultoja Baznīcas locekļu skaitu.
Aiciniet studentus klusi izlasīt Mācības un Derību 29:4–7 un meklēt „Tā Kunga izredzēto” aprakstu.
Kā Glābējs raksturo Savus izredzētos?
Paskaidrojiet studentiem, ka pirmo misionāru kalpošanas darbs ārpus Ziemeļamerikas ietver ievērojamu piemēru tam, kā Tas Kungs izmanto Savus kalpus, lai sapulcinātu Savus izredzētos. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo kopsavilkumu. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un klausīties, kādu padomu pravietis Džozefs Smits deva elderam Hiberam Č. Kimbalam (1801–1868).
„Hibers Č. Kimbals, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, atcerējās: „1837. gada jūnija pirmajās dienās pravietis atnāca pie manis, kamēr es atrados … Kērtlandes templī, un čukstus man sacīja: „Brāli Hiber, Tā Kunga Gars mans ir pačukstējis: „Lai mans kalps Hibers dodas uz Angliju un pasludina Manu evaņģēliju, un atver pestīšanas durvis šai tautai.” Elders Kimbals bija dziļi aizkustināts no šāda pavērsiena: „Es sevi uzskatīju par visvājāko no Dieva kalpiem. Es pajautāju Džozefam, kas man būtu jāsaka, kad nokļūšu tur; viņš man teica, lai vēršos pie Tā Kunga un Viņš mani vadīs un runās ar mani caur to pašu Garu, kas vadīja viņu.”
Pravietis aicināja arī Orsonu Haidu, Vilardu Ričardsu un Džozefu Fīldingu Kērtlandē un Īzāku Raselu, Džonu Snaideru un Džonu Gudsonu Toronto, Kanādā. Šiem brāļiem vajadzēja pievienoties elderam Kimbalam viņa misijā uz Angliju. Sapulcējušies Ņujorkas pilsētā, 1837. gada 1. jūlijā ar kuģi Garrick viņi kuģoja uz Lielbritāniju. Šīs pirmās misijas ārpus Ziemeļamerikas pirmajā gadā, ko misionāri pavadīja Anglijā, Baznīcai pievienoja aptuveni 2000 jaunpievērsto. Elders Kimbals ar prieku rakstīja pravietim: „Slava Dievam, Džozef, Tas Kungs ir kopā ar mums šajā tautā!”
Otro apustuļu misiju Lielbritānijā, kurā Brigama Janga vadībā piedalījās lielākā daļa Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļu, vadīja pravietis no Navū. 1839. gada rudenī uzsākuši ceļu, Divpadsmit apustuļi ieradās Anglijā 1840. gadā. Tur viņi sāka darbu, kura rezultātā līdz 1841. gadam Baznīcai pievienojās vairāk kā 6000 jaunpievērsto” (skat. Mācības: Džozefs Smits,325. , 327. lpp.).
Kādu padomu Hibers Č. Kimbals saņēma no pravieša Džozefa Smita?
Pastāstiet, kad esat pieredzējuši, ka Tas Kungs palīdz jums jūsu centienos dalīties ar evaņģēliju.
Paskaidrojiet, ka Mācībā un Derībās atkārtoti tiek atgādināts Baznīcas locekļiem par atbildību un svētībām no līdzdalības misionāru darbā. Mūsu pienākums dalīties evaņģēlijā ar citiem ir paraugs un tēma, kas atkārtojas Mācībā un Derībās pierakstītajās atklāsmēs. Iemācoties atpazīt paraugus un tēmas, lasītājiem ir iespēja labāk baudīt Kristus vārdus” (skat. David A. Bednar, „A Reservoir of Living Water” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2007. g. 4. febr.]; speeches.byu.edu).
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 88:81 un tad saviem vārdiem apkopot, kā tas attiecas uz mūsdienu Baznīcas locekļiem. (Viena no studentu atbildēm varētu būt: visiem, kas ir pieņēmuši Jēzus Kristus evaņģēliju, ir pienākums dalīties tajā ar citiem.)
Parādiet šo tabulu vai pārzīmējiet to uz tāfeles. Sadaliet studentus trīs grupās un katrai no grupām uzdodiet vienu no rakstvietām. Palūdziet studentiem izlasīt viņiem uzdotās rakstvietas, meklējot pienākumus un apsolītās svētības saistībā ar dalīšanos evaņģēlijā.
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem audzēkņiem.
Norādiet uz šo eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un aiciniet kādu studentu to skaļi nolasīt. Lūdziet audzēkņus klausīties eldera Bednāra aprakstu par mūsu individuālo atbildību dalīties evaņģēlijā.
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Uzticīgie Jēzus Kristus mācekļi vienmēr ir bijuši un vienmēr būs drosmīgi misionāri. Misionārs ir Kristus sekotājs, kas liecina par Viņu kā Pestītāju un pasludina Viņa evaņģēlija patiesības.
Jēzus Kristus Baznīca vienmēr ir bijusi un vienmēr būs baznīca, kura sludina evaņģēliju. Glābēja Baznīcas locekļi ir uzņēmušies svētas saistības — palīdzēt veikt šo dievišķo uzdevumu, ko Tas Kungs deva Saviem apustuļiem, kā tas ir pierakstīts Jaunajā Derībā:
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,
tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam. Āmen” (Mateja 28:19–20.)
Pēdējo dienu svētie attiecas nopietni pret šo atbildību — mācīt visus cilvēkus visās tautās par To Kungu, Jēzu Kristu, un Viņa atjaunoto evaņģēliju. …
Patiesi, nest šo vēsti katrai tautai, ciltij, valodai un tautībai — mēs jūtam kā svētu pienākumu” („Nāciet, tad redzēsiet” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 107. lpp.).
Kāpēc Glābēja Baznīcas locekļiem vajadzētu uzskatīt misionāru darbu par nopietnu pienākumu?
Norādiet uz šo eldera L. Toma Perija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un aiciniet kādu studentu to skaļi nolasīt. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un pārdomāt, kāpēc viņi varētu būt daudz uzcītīgāki, daloties evaņģēlijā.
Attēls
Elders L. Toms Perijs
„Evaņģēlija centrā ir mūsu Kunga un Glābēja veiktā Izpirkšana. Izpirkšana sniedz spēku, lai nomazgātu mūsu grēkus, lai dziedinātu un dāvātu mūžīgo dzīvi. Visas neaptveramās Izpirkšanas svētības var tikt dotas vienīgi tiem, kuri dzīvo atbilstoši evaņģēlija principiem un saņem priekšrakstus, kas ir — ticība Jēzum Kristum, grēku nožēlošana, kristīšana, Svētā Gara dāvana un izturēšana līdz galam. Mūsu lielais misionāru vēstījums pasaulei ir tāds, ka visa cilvēce ir aicināt tikt glābta un ieiet Labā Gana, Jēzus Kristus, ganāmpulkā.
Mūsu misionāru vēstījumu stiprina zināšanas par Atjaunošanu. Mēs zinām, ka Dievs runā ar Saviem praviešiem šodien, tāpat kā Viņš to darīja senatnē. Mēs arī zinām, ka Viņa evaņģēlijs tiek sludināts ar atjaunotās priesterības spēku un pilnvarām. Nevienam citam vēstījumam nav tik lielas mūžīgas nozīmes ikvienam, kas šodien dzīvo uz Zemes” (skat. „Ved dvēseles pie Manis” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 110.–111. lpp.).
Kādēļ, jūsuprāt, ikvienam no mums uzcītīgāk jādalās evaņģēlijā? (Atbildēm vajadzētu ietvert: Kad mēs dalāmies evaņģēlijā ar citiem, mēs viņiem piedāvājam piekļuvi Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas svētībām.)
Aiciniet studentus studēt Mācības un Derību 34:5–6; 39:20–23, meklējot vēl kādu svarīgu iemeslu, kāpēc Tas Kungs ir pavēlējis dalīties evaņģēlijā ar citiem. (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem vajadzētu atklāt šo patieso principu: Daloties evaņģēlija vēstījumā ar citiem, mēs viņiem palīdzam sagatavoties Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai.)
Kā izpratne par evaņģēlija mūžīgo nozīmīgumu palīdz jums būt motivētiem dalīties tajā ar cilvēkiem no citas ticības?
Aprakstiet kādu savu pieredzi no dalīšanās evaņģēlijā ar citiem.
Dodiet studentiem dažas minūtes laika, lai viņi pārdomātu un pierakstītu, ko viņi var darīt, lai dalītos evaņģēlijā. Piemēram, viņi var pierakstīt kāda zināma cilvēka, kas pašlaik nav Baznīcas loceklis, vārdu un apņemties dalīties evaņģēlijā ar šo cilvēku. Aiciniet dažus studentus dalīties, ko viņi plāno darīt. Mudiniet studentus rīkoties saskaņā ar ikvienu saņemto pamudinājumu un ik dienu lūgt pēc iespējas dalīties evaņģēlijā ar citiem.