Savas dzīves nogalē Džozefs Smits piešķīra pēdējās atklāšanas priesterības atslēgas Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem. Pēc pravieša mocekļa nāves daudzi svētie 1844. gada 8. augusta sapulcē saņēma garīgu apstiprinājumu, ka Brigamam Jangam, kurš bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, ir jāturpina vadīt Baznīca. Izprotot principus, kas ir saistīti ar pēctecību Baznīcas prezidijā, studenti iegūs pārliecību, ka Tas Kungs izvēlas un sagatavo katru vīrieti, kuram jākļūst par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidentu.
Papildu lasāmviela
„Succession in the Presidency”, 3. nodaļa Teachings of the Living Prophets Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2010. g.), 28.–41. lpp.
„The Twelve to Bear Off the Kingdom”, 23. nodaļa Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 286.–296. lpp.
Brent L. Top and Lawrence R. Flake, „„The Kingdom of God Will Roll On”: Succession in the Presidency”, Ensign, 1996. g. aug., 22.–35. lpp.
Kā jauna prezidenta izraudzīšana Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā atšķiras no tā, kā vadītāji tiek izraudzīti citās organizācijās?
Informējiet studentus, ka šajā mācību stundā tiks izskatīts, kā Baznīcas vadība pēc pravieša Džozefa Smita nāves tika nodota tālāk. Paskaidrojiet, ka vairākus gadus pirms savas nāves pravietis saņēma atklāsmes attiecībā uz Augstāko prezidiju un Divpadsmit apustuļu kvorumu. Aiciniet studentus izlasīt Mācības un Derību 107:33 un 112:30–32, pievēršot uzmanību tam, kā Tas Kungs aprakstīja priesterības pilnvaras, kas piešķirtas Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem.
Kā Tas Kungs aprakstīja Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma pilnvaras? (Pārliecinieties, ka studenti saprot šādu principu: Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem ir piešķirtas pēdējās atklāšanas priesterības atslēgas, un Divpadsmitie rīkojas saskaņā ar Augstākā prezidija norādījumiem.)
Katram studentam izdaliet kopiju no izdales materiāla, kas pievienots šīs mācību stundas beigās. Paskaidrojiet, ka Džozefs Smits savos pēdējos dzīves mēnešos bieži satikās ar Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem, lai sagatavotu viņus vadīt Baznīcu. Palūdziet kādam studentam nolasīt rindkopu izdales materiālā ar nosaukumu „Tikšanās ar Divpadsmit apustuļiem 1844. gada martā”. Pastāstiet, ka šis ir neliels pārskats par sapulci, ko pravietis Džozefs Smits novadīja ar apustuļiem un citiem Baznīcas vadītājiem, ko pierakstīja prezidents Vilfords Vudrafs, kurš tolaik bija apustulis. Kad studenti beidz lasīt, pajautājiet:
Kā atslēgu piešķiršana Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem palīdzēja viņiem sagatavoties laikam, kad pravietis Džozefs Smits vairs nebija kopā ar viņiem? (Viņi saņēma tās pašas priesterības atslēgas, kas bija pravietim Džozefam.)
Kāpēc Džozefam Smitam bija svarīgi šīs priesterības atslēgas piešķirt apustuļiem pirms savas nāves? (Tajā laikā Džozefs Smits bija vienīgais, kuram bija visas pēdējās atklāšanas priesterības atslēgas. Ja viņš tās nebūtu piešķīris citiem, tad eņģeļiem vēlreiz būtu jānāk uz Zemes, lai tās atjaunotu.)
Par nākamo Baznīcas prezidentu pēc Džozefa Smita kļuva Brigams Jangs.
Paskaidrojiet, ka 1835. gadā, kad pirmo reizi tika organizēts Divpadsmit apustuļu kvorums, par vecāko apustuļa amatā tika uzskatīts gados vecākais apustulis. Tomasu B. Maršu, kuru tolaik uzskatīja par gados vecāko apustuli, pieņēma par vecāko apustuli (tagad ir zināms, ka patiesībā gados vecākais apustulis bija Deivids V. Patens).
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mācības un Derību 124:127–128. Paskaidrojiet, ka 1838. gada oktobrī prezidents Maršs atkrita no Baznīcas, bet Deivids V.Patens nomira. Tad, kā paskaidrots šajos pantos, Brigams Jangs kļuva par vecāko apustuli. Pēc sākotnējās apustuļu izvēles līdz pat mūsdienām, par vecāko apustuli Divpadsmit apustuļu kvorumā tiek uzskatīts tas, kurš visilgāk ordinēts šajā amatā.
Paskaidrojiet, ka tad, kad 1844. gada 27. jūnijā Džozefs un Hairams Smiti tika nogalināti, Divpadsmitie, izņemot Džonu Teiloru un Vilardu Ričardu, kalpoja misijās Amerikas Savienoto Valstu austrumos. Tomēr trīs nedēļu laikā visi apustuļi uzzināja traģisko vēsti un steidzīgi atgriezās Navū. Ierodoties, viņi uzzināja, ka Baznīcas locekļu vidū ir neskaidrība par to, kurš turpmāk vadīs Baznīcu. Vairāki Baznīcas locekļi uzskatīja, ka vadība ir jāpārņem Divpadsmit apustuļu kvorumam. Nākamo mēnešu laikā vairāki vīrieši izvirzīja prasības uz tiesībām vadīt Baznīcu. Palūdziet diviem studentiem nolasīt rindkopas izdales materiālā ar nosaukumu „Sidnija Rigdona prasība” un „Džeimsa Strenga prasība”. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi un padomāt, kādas bažas viņus varētu pārņemt attiecībā uz šīm prasībām, ja viņi tolaik būtu atradušies Navū.
Lai pārbaudītu, vai studenti ir sapratuši pareizi, pajautājiet:
Kāpēc prasība, ko šie vīrieši izvirzīja, nebija pamatota? (Jūs varat uzsvērt, ka, lai gan Sidnijs Rigdons bija Augstākā prezidija loceklis, Džozefs nebija viņam piešķīris priesterības atslēgas.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt rindkopu izdales materiālā ar nosaukumu „1844. gada 7. augusts”. Klasē kopīgi pārrunājiet šādu jautājumu:
Kāpēc Brigama Janga liecība par apustuļiem piešķirtajām atslēgām bija svarīga? (Kad studenti atbild, uzrakstiet uz tāfeles šādu mācību: Apustuļiem ir visas nepieciešamās priesterības atslēgas, lai vadītu Baznīcu.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt rindkopu izdales materiālā ar nosaukumu „1844. gada 7. augusts, plkst. 10:00”.
Kā Tas Kungs svētīja svētos, lai viņi uzzinātu, kuru Viņš ieceļ par Baznīcas vadītāju?
Kā mēs varam zināt, ka mūsdienu Baznīcas vadītāji ir Dieva aicināti? (Kad studenti atbild, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Caur Svēto Garu mēs varam saņemt liecību, ka tie, kuri vada Baznīcu, ir Dieva aicināti.)
Kad jūs esat jutuši Garu liecinām, ka tagadējais Baznīcas prezidents ir Dieva aicināts?
Paskaidrojiet, ka sanāksmes laikā, kas norisinājās 8. augustā plkst. 14:00, Brigams Jangs un citi apustuļi teica runu. Palūdziet kādam studentam nolasīt rindkopu izdales materiālā ar nosaukumu „1844. gada 8. augusts, plkst. 14:00”.
Paskaidrojiet, ka tad, kad Džozefs Smits nomira, Brigams Jangs kā vecākais apustulis uzreiz varēja izmantot visas priesterības atslēgas. Vairāk nekā trīs gadus pēc pravieša mocekļa nāves Divpadsmit apustuļu kvorums prezidēja Baznīcā Brigama Janga vadībā. Vēlāk, 1847. gada 5. decembrī, Brigams Jangs tika atbalstīts par Baznīcas prezidentu un Augstākais prezidijs tika reorganizēts.
Sidnijs Rigdons pārcēlās uz Pitsburgu, Pensilvāniju, un nodibināja Kristus baznīcu, kurā bija apustuļi, pravieši, priesteri un ķēniņi. Šī baznīca beidza pastāvēt 1847. gadā. Un lai gan Džeimsa Strenga prasība, ko viņš iesniedza prezidijam, nebija pamatota, trīs no bijušajiem Divpadsmit apustuļiem — Viljams E. Maklelins, Džons E. Peidžs un Viljams Smits — viņu atbalstīja. 1856.gadā Strengu nogalināja neapmierinātie sekotāji.
Lai palīdzētu studentiem izprast, kā notiek pēctecība Baznīcas prezidijā mūsdienās, norādiet uz tālāk sniegto Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, prezidenta Boida K. Pekera izteikumu saistībā ar to, kas notika pēc prezidenta Gordona B. Hinklija nāves. Palūdziet kādam studentam to nolasīt:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Nebija nekādu jautājumu, kam jātiek darītam, nekādas kavēšanās. Mēs zinājām, ka vecākajam apustulim ir jākļūst par Baznīcas prezidentu. Un tajā svētajā sapulcē Tomasu Spenseru Monsonu par Baznīcas prezidentu atbalstīja Divpadsmit apustuļu kvorums. … Tad nu, kā teikts Rakstos, viņš ir vienīgais cilvēks uz Zemes, kuram ir tiesības lietot visas atslēgas. Taču mums tās, kā apustuļiem, ir visiem. Starp mums tiek aicināts un ordinēts viens cilvēks, kurš kļūst par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidentu” („Divpadsmitie” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs., 83. lpp.).
Kurš pēc Baznīcas prezidenta nāves vienmēr kļūst par nākamo Baznīcas prezidentu? (Vecākais apustulis, kurš ir Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents.
Daži studenti var nesaprast, kad Baznīcas prezidents saņem nepieciešamās atslēgas, lai vadītu Baznīcu. Paskaidrojiet, ka katram apustulim tiek dotas visas atslēgas, kad viņš tiek ordinēts par apustuli. Palūdziet kādam studentam nolasīt prezidenta Gordona B. Hinklija (1910.–2008. g.) izteikumu:
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Taču tikai Baznīcas prezidentam ir tiesības izmantot šīs atslēgas. Pēc viņa nāves šīs tiesības pāriet vecākā apustuļa rīcībā, kurš tiek Divpadsmito padomes locekļu nosaukts, iecelts un ordinēts par pravieti un prezidentu” („Come and Partake”, Ensign, 1986. g. maijs, 47. lpp.).
Kādas domas jūs pārņem, aptverot, ka Tā Kunga valstība uz Zemes virzīsies uz priekšu vien ar nelielu pārtraukumu pēc Baznīcas prezidenta nāves?
Jūs varat noslēgt šo stundu, liecinot, ka tās pašas priesterības atslēgas un spēks, ko Džozefs Smits piešķīra Brigamam Jangam un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem, arī mūsdienās ir piešķirtas Baznīcas prezidentam, viņa padomniekiem Augstākajā prezidijā un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem. Jūs varat dalīties, kā jūs ieguvāt liecību par to, ka Baznīcas vadītāji ir Dieva aicināti. Aiciniet studentus caur lūgšanu censties iegūt vai stiprināt savu liecību par patiesajiem principiem, ko jūs šodien pārrunājāt.
Boids K. Pekers, „Divpadsmitie”, Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 83.–87. lpp.
Pēctecība prezidijā
Atjaunošanas pamati — 23. stunda
Tikšanās ar divpadsmit apustuļiem 1844. gada martā
Prezidents Vilfords Vudrafs (1807.–1898. g.) atcerējās:
Attēls
Prezidents Vilfords Vudrafs
„Es atceros pēdējo [Džozefa Smita] runu pirms viņa nāves. … Viņš runāja, stāvot kājās aptuveni trīs stundas. Šķita, ka telpu bija piepildījusi iznīcinoša uguns, viņa seja bija skaidra kā dzintars, un viņš bija ietērpts Dieva spēkā. Viņš mums izskaidroja mūsu pienākumus. Viņš mums izskaidroja šī dižā Dieva darba pilnību; un tad viņš sacīja: „Uz manas galvas ir saistīta katra atslēga, ikviens spēks, katrs dzīves un pestīšanas princips, kuru Dievs jebkad ir devis kādam cilvēkam, kas dzīvojis uz Zemes. Un šie principi, priesterība un spēks pieder dižajam un pēdējam atklāšanas laikam, kurā Debesu Dievs ir izstiepis Savu roku, lai tos nostiprinātu uz Zemes. Tagad,” viņš teica, uzrunājot Divpadsmitos, „es esmu saistījis uz jūsu galvām katru atslēgu, ikvienu spēku un katru principu, kuru Tas Kungs ir saistījis uz manas galvas.” …
Pēc tam, kad viņš bija mūs šādā veidā uzrunājis, viņš teica: „Es saku jums, šīs Valstības nasta tagad gulstas uz jūsu pleciem; jums ir pienākums nest to visā pasaulē” (skat. Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 528. lpp.).
Sidnija Rigdona prasība
Sidnijs Rigdons, Augstāka prezidija pirmais padomnieks, 1844. gada 3. augustā no Pitsburgas, Pensilvānijas, ieradās Navū. Viņš sasauca īpašu sanāksmi, lai to noturētu otrdienā, 6. augustā, lai Baznīcas locekļi varētu izvēlēties Baznīcas aizbildni. Šķita, ka Sidnijs Rigdons cenšas sasaukt sapulci, lai Baznīcas locekļi varētu apstiprināt viņa kā Baznīcas aizbildņa amatu, pirms visi Divpadsmit apustuļi atgriežas no misijām Amerikas Savienoto Valstu austrumos. Par laimi, pateicoties eldera Vilarda Ričarda un eldera Pārlija P. Preta pūlēm, sapulce tika pārcelta uz ceturtdienu, 1844. gada 8. augustu, kad gandrīz visi apustuļi bija atgriezušies Navū.
Sidnijs Rigdons apgalvoja, ka, tā kā viņš iepriekš bija ticis aicināts un ordinēts par Džozefa Smita runasvīru (skat. M&D 100:9), viņa pienākums ir „pārliecināties, ka Baznīca tiek vadīta atbilstošā veidā” (skat. History of the Church, 7:229).
Džeimsa Strenga prasība
Pēc Džozefa Smita nāves Džeimss Strengs, kurš tika nokristīts 1844. gada februārī, apgalvoja, ka bija saņēmis vēstuli no Džozefa Smita, kurā viņš rakstījis, ka ieceļ viņu par savu pēcteci. Vēstule bija viltota, bet izskatījās, ka to ir parakstījis Džozefs Smits, un, kad Strengs to parādīja, tas maldināja vairākus Baznīcas locekļus. Strengs arī teica, ka viņu ir apmeklējuši eņģeļi un nodevuši viņam atslēgas.
1844. gada 7. augusts
Elders Džons Teilors, Vilards Ričards, Pārlijs P. Prets un Džordžs A. Smits jau atradās Navū, kad tur ieradās Sidnijs Rigdons. Lielāka daļa apustuļu, tai skaitā arī Brigams Jangs, atgriezās Navū 1844. gada 6. augustā. Nākamajā dienā, 7. augustā, apustuļi tikās padomes sapulcē Džona Teilora mājās. Vēlāk, tās dienas pēcpusdienā, kopā satikās divpadsmit apustuļi, augstā padome un augstie priesteri. Prezidents Jangs lūdza Sidnijam Rigdonam izklāstīt savu vēstījumu svētajiem. Sidnijs Rigdons drosmīgi paziņoja, ka viņš bija redzējis vīziju un ka neviens nevar pārņemt Džozefa Smita Baznīcas prezidenta amatu. Tad viņš ierosināja, ka viņam būtu jātiek ieceltam par cilvēku aizbildni.
Kad Sidnijs Rigdons beidza runāt, Brigams Jangs (1801.–1877. g.) teica:
Attēls
Prezidents Brigams Jangs
„Man ir vienalga, kurš vada Baznīcu, … bet man ir jāzina, ko Dievs par to saka. Man ir atslēgas un līdzekļi, lai noskaidrotu Dieva prātu šajā jautājumā. …
Džozefs mums, liekot rokas uz galvas, piešķīra visas atslēgas un spēku, kas pieder apustuļiem un kas piederēja viņam pašam, pirms viņš tika paņemts prom, un neviens cilvēks vai cilvēku grupa šajā vai nākamajā pasaulē nevar nostāties starp Džozefu un Divpadsmitajiem.
Cik gan bieži Džozefs Divpadsmitajiem teica: „Es esmu ielicis valstības pamatus, un jums tā ir jāturpina celt, jo tā gulstas uz jūsu pleciem” (skat. History of the Church, 7:230).
1844. gada 8. augusts, plkst. 10:00
1844. gada 8. augustā, plkst. 10:00 no rīta svētie sapulcējās Navū, lai dzirdētu, kā Sidnijs Rigdons ierosina prasību kļūt par Baznīcas aizbildni. Pusotru stundu viņš uzrunāja tūkstošiem svēto, kuri bija sapulcējušies, paskaidrojot, kāpēc viņam vajadzētu kļūt par Baznīcas aizbildni. Vairāki cilvēki aprakstīja, ka viņa runa nav bijusi iedvesmojoša.
Prezidents Brigams Jangs runāja īsi un pateica, ka labprātāk būtu atgriezies Navū, lai sērotu par pravieti, nevis lai ieceltu jaunu vadītāju. Viņš paziņoja, ka Baznīcas vadītāju un locekļu sapulce norisināsies tās dienas pēcpusdienā, plkst. 14:00. Vairāki Baznīcas locekļi vēlāk liecināja, ka, Brigamam Jangam runājot, varēja redzēt, kā izmainās viņa āriene, un dzirdēt, kā izmainās viņa balss, un ka viņš sācis izskatīties un izklausīties kā pravietis Džozefs Smits.
Emīlija Smita Hoita atcerējās: „Viņa runas veids, sejas izteiksme un balss saviļņoja manu dvēseli. … Es zināju, ka Džozefs ir miris. Un, tomēr mani bieži pārņēma izbrīns un es neapzināti paskatījos uz kanceli, lai redzētu, vai tas nav Džozefs. Bet tas nebija viņš, tas bija Brigams Jangs” (skat. Lynne Watkins Jorgensen, „The Mantle of the Prophet Joseph Passes to Brother Brigham: A Collective Spiritual Witness”, BYU Studies, 36. sēj., nr. 4 [1996.–1997. g.], 142. lpp.).
Vilfords Vudrafs rakstīja: „Ja es viņu nebūtu redzējis pats savām acīm, neviens mani nevarētu pārliecināt, ka tas nav Džozefs Smits, un par to var liecināt ikviens, kurš pazina šos divus vīrus” (skat. History of the Church, 7:236).
1844. gada 8. augusts, plkst. 14:00
Plkst. 14:00 tūkstošiem svēto sapulcējās, jo viņi zināja, ka tā būs ļoti svarīga sanāksme. Brigams Jangs runāja atklāti par Sidnija Rigdona ierosināto aizbildniecību un viņa atsvešināšanos no Džozefa Smita iepriekšējo divu gadu laikā un tad teica:
„Ja cilvēki vēlas, lai prezidents Rigdons viņus vada, viņi tam var sekot; bet es jums saku, ka Divpadsmit apustuļu kvorumam ir Dieva valstības atslēgas visā pasaulē.
Divpadsmitie ir Dieva „pirksta” iecelti. Jūsu priekšā stāv Brigams, vai viņš kādreiz ir vilcinājies darīt to, kas viņam pavēlēts? Vai no viņa lūpām jebkad ir atskanējuši meli? Jūsu priekšā stāv arī Hibers [Č. Kimbals] un pārējie Divpadsmitie — neatkarīga grupa, kurai pieder priesterības atslēgas — Dieva valstības atslēgas, lai tās izmantotu visas pasaules labā: tā ir patiesība, tādēļ lai Dievs man palīdz. Viņi seko Džozefam un pārstāvēs Baznīcas Augstāko prezidiju (skat. History of the Church, 7:233).
Daudzi svētie teica, ka Brigams Jangs, tajā pēcpusdienā runājot, izskatījās un izklausījās kā Džozefs Smits. Papildus šim brīnumam, daudzi svētie arī juta, ka Svētais Gars viņiem liecina, ka Brigams Jangs un Divpadsmit apustuļu kvorums tika Dieva aicināti vadīt Baznīcu. Sapulces noslēgumā svētie Navū vienbalsīgi balsoja, atbalstot Divpadsmit apustuļu kvorumu ar Brigamu Jangu priekšgalā, Baznīcas vadīšanā. Tomēr ne visi Baznīcas locekļi galu galā izvēlējās sekot apustuļiem. Tā vietā daži no viņiem izvēlējās sekot citiem, piemēram, Sidnijam Rigdonam un Džeimsam Strengam, kuri izveidoja paši savas baznīcas.