« Herehia e te Atua », Nō te pūai o te feiā ’āpī, Tetepa 2023.
Mai, pe’e mai
Herehia e te Atua
I roto i te fa’anahora’a nō te ’oa’oa a te Atua, e ’ōpuara’a hanahana tā te feiā ’āpī tamāhine ’e te feiā ’āpī tamāroa tāta’itahi, e mea herehia ’e e mea hina’arohia ’outou tāta’itahi.
’A feruri na i te huru o te pehe mai te mea hō’ē ā huru ta’ira’a tō te mau mauha’a ’upa’upa tāta’itahi. E mai te mea te mau pitopito o te hō’ē piāna e ta’i hō’ē ā nota ’aore rā mai te mea e hō’ē ta’ira’a reo tō te hō’ē pupu hīmene ? E riro mai te pehe e mea fiu roa !
’Aua’a rā, e mea ta’a ’ē te ta’ira’a ’e te ’āuri o te mau mauiha’a ’upa’upa ’e te reo o te pupu hīmene. Tē hōro’a nei te mau tāviri nā roto i te hō’ē piāna e rave rahi pehe, ’e tē hōro’a nei te mau pupu hīmene i te mau pehe tao’a rahi. Tē hōro’a mai te mau pū farāni, te mau paepu, te mau fira ’e te mau pahu i te ta’i hō’ē roa i te navenave o te hō’ē pupu ’upa’upa.
Te pūai ’e te mau hōro’a
Mai te pehe, ’ua ’oa’oa te Metua i te ao ra i te mau tālēni, te mau huru ta’ata ’e te mau ’itera’a rau o tāna mau tamari’i tāta’itahi, ’ei tamāhine ’aore rā ’ei tamaiti tāta’itahi tei herehia. Noa atu te huru o tō ’outou orara’a, te vāhi tei reira ’outou i te orara’a i rotopū i te mau nūna’a, te mau ’ōpū ’e te mau ta’ata, tē fa’ahanahana nei te Metua i te ao ra i tō ’outou fāito pūai hope ’ore, ’o tā ’outou e nehenehe e riro mai nā roto i te ha’apa’ora’a, te aroha ’e te here.
Ma te here rahi, tē ani nei ’oia ia ’outou ’ia ’ite i tō ’outou ihota’ata hanahana ’e ’ia fa’atupu i tā ’outou ’ōpuara’a hanahana. Tē fa’aitoito nei ’oia ia ’outou ’ia fa’ahotu i tō ’outou mau hōro’a pae vārua, tō ’outou huru hanahana ’e tā ’outou mau rāve’a rarahi. ’E tē pūpū nei ’oia ia ’outou i te mau rāve’a i te mau mahana ato’a ’ia ha’api’i mai i te hi’o ’e ’ia tāvini i te ta’ata ’ati a’e ia ’outou mai tā Iesu Mesia e nā reira.
I roto i te fa’anahora’a hanahana a te Atua, ’ua haere mai tātou i roto i teie ao nā roto mai i te hō’ē metua vahine ’e te hō’ē metua tāne. E hina’aro te mau ’utuāfare i nā mea e piti. ’Ei ’āpiti ’aifāito, tē fa’a’amu ’e tē aupuru nei te mau metua i tō rāua ’utuāfare. I roto i tō tātou mau ’utuāfare, e ti’a i te mau metua tāne ’e i te mau tāne fa’aipoipo ’ia fa’atere ma te marū, te hāmani maita’i ’e te here mau—te mau huru parauti’a ’o tā te mau tāne ’e te mau vahine e hina’aro nei i roto i tō tātou mau aura’a ato’a. E ’oto te ra’i mai te mea i roto i te mau aura’a ato’a, tē vai ra te hāmani-’ino-ra’a, te ha’avīra’a, ’aore rā, te fa’ahepora’a nā roto i te mau huru ravera’a ato’a, nā te mau tāne ānei ’aore rā te mau vahine. Te tāparura’a, te fa’a’oroma’ira’a, te hāmani-maita’i-ra’a ’e te ’itera’a ateate ’o te mau huru ma tō te Mesia ra, tā tātou tāta’itahi e ’imi nei.
’Oia mau, ’aita e ta’ata i te mea maita’i hope roa—’aita ato’a e ’utuāfare. Noa atu te huru o tō ’outou vaira’a, ’a fa’atura i tō ’outou nā metua ’e ’a here i tō ’outou ’utuāfare—te ’utuāfare tei roto ’outou ’e te ’utuāfare tā ’outou e fāri’i i te hō’ē mahana. E nehenehe tō tātou Fa’aora e tauturu ia ’outou ’ia māramarama, ’ia fa’a’ore i te hapa ’e ’ia fa’aitoito i te feiā ’ati a’e ia ’outou. Mai te mea e rave maita’i a’e ’outou, e tauturu mai ’e e arata’i mai te Fatu ia ’outou. ’A ha’amana’o ē, tō ’outou ti’ara’a i mua i te Fatu ’e i roto i tāna ’Ēkālesia e fa’ata’ahia e tō ’outou iho huru ’e tō ’outou parauti’a i te ha’apa’ora’a i tā ’outou mau fafaura’a ’e te Atua.
Te autahu’ara’a ’e te fa’anahora’a a te Atua
ʼUa here rahi aʼe te Atua ia tātou ʼe ’ua ʼite maita’i a’e ia tātou, i tō tātou here ʼaore rā tō tātou ’ite ia tātou iho. ’Ua hōro’ahia mai tōna ha’amanara’a o te autahu’ara’a nō te ha’amaita’i i tāna mau tamari’i ato’a. Tē mau nei te mau taea’e ti’a-mā i te autahu’ara’a, e ’aita rā rātou i te autahu’ara’a. Tē ha’api’i nei te peresideni Russell M. Nelson ē, « e mea tano ato’a te autahu’ara’a nō [te mau vahine] mai te au i te mau huru tāne ato’a ». E hōro’a te autahu’ara’a i te mau vahine ’e te mau tāne « te rāve’a nō … te mau tao’a pae vārua ato’a tā te Fatu i fa’ata’a nō tāna mau tamari’i ».1
Tāvini-’āmui-ra’a
I roto i te ’Ēkālesia a te Fatu, tē paraparau nei tātou i roto i te ’āpo’ora’a ’a tāvini ’āmui ai tātou. I roto i tā tātou mau ’āpo’ora’a, e ’imi te feiā fa’atere i te mau mana’o ’e te mau hi’ora’a o te tā’āto’ara’a, tae noa atu te feiā ’āpī tamāhine ’e te feiā ’āpī tamāroa. I roto i te huru tāta’itahi, e rave tātou i te mau fa’aotira’a maita’i a’e ’e e manuia rahi atu ā tātou i roto i te tāvinira’a a te Fatu, ’a ha’afaufa’a ai tātou i te mau hōro’ara’a a te tahi ’e te tahi ’e te ’ohipa-’āmui-ra’a, te mau taea’e ’e te mau tuahine i roto i tāna ’ohipa.
I roto i tā tātou pāroita ’e ’āma’a, e arata’i te feiā ’āpī tamāhine ’e te feiā ’āpī tamāroa i te mau piha ’e te mau pupu. I roto i te ’āpo’ora’a pāroita a te feiā ’āpī, e tauturu ’āmui tō tātou feiā fa’atere feiā ’āpī i te feiā ’āpī tāta’itahi ’ia tū’ati atu i te ra’i, i tō tātou feiā fa’atere o te ’Ēkālesia ’e i te tahi atu feiā ’āpī. ’Ei hoa aupuru nō te feiā pa’ari, e toro tō tātou feiā ’āpī tamāroa ’e feiā ’āpī tamāhine i te rima ’e e ha’amaita’i e rave rahi. I roto i tā tātou tāvinira’a, e ti’a ’āmui pā’āto’a tātou.
’Auē ïa ha’amaita’ira’a, tē tāvini nei te feiā ’āpī tamāroa ’e te feiā ’āpī tamāhine ’ei ’ite nō te mau ’ōro’a o te ’evanelia tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai. E mau ’ite ’outou nō te mau bāpetizora’a, nō te mau bāpetizora’a ānei nō te feiā ora ’e nō te mau bāpetizora’a nō te mau tupuna i roto i te hiero. Tē tāvini ato’a nei ’outou i roto i te tahi atu mau vāhi o te fare o te Fatu.
Te mau ha’amaita’ira’a o te fafaura’a ’e te Atua
Te ta’ata hō’ē, ’ua rave te feiā ’āpī tamāhine tāta’itahi ’e te feiā ’āpī tamāroa tāta’itahi i te mau fafaura’a mo’a ’e te Atua. ’Ia ha’apa’o-maita’i-ana’e-hia te reira, e hōpoi mai tā tātou mau fafaura’a ’e te Atua i tāna mau ha’amaita’ira’a—mea rahi a’e i tā tātou e nehenehe e feruri. E nehenehe tā tātou mau fafaura’a ’e te Atua ha’amo’a i tō tātou mau hina’aro ’e tā tātou mau ’ohipa. E nehenehe tā tātou mau fafaura’a ’e te tāra’ehara a te Mesia e tauturu ia tātou ’ia riro ’ei tamari’i nā te Atua—te ha’eha’a, te fa’a’oroma’i, tei ’ī i te here (hi’o Mosia 3:19). I roto i te mau mea ato’a tā tātou e rave, ’ia ha’amata tātou ’e Iesu Mesia. E mā’iti tātou iāna nā mua roa i roto i tā tātou mau mā’itira’a e rave rahi, ’e e tu’u tātou iāna i mua roa i roto i te mā’itira’a tāta’itahi tā tātou e rave.
’A hi’o atu i te Fa’aora
E nehenehe ’outou e putapū i te mau mana’o ’oa’oa ’e te māhanahana i roto i tō ’outou ’ā’au, ’a tu’u ai ’outou ia Iesu Mesia i rōpū i tā ’outou ha’api’ira’a mai i te ’evanelia, tā ’outou tāvinira’a, tā ’outou mau ’ātivite, ’e tā ’outou fa’ahotura’a i te ta’ata iho ’e ’a mā’iti ai ’outou i te maita’i. E nehenehe tā ’outou mau tauto’ora’a fa’atumuhia i ni’a i te Mesia e riro ’ei mea ’ārearea ’e te faufa’a rahi, ’a tauturu ai ’outou ia vetahi ’ē ma te aroha ’e te here mau.
E tupu mai te mau ’ohipa fa’ahiahia ’ia here ana’e te feiā ’āpī tamāroa ’e te feiā ’āpī tamāhine i te Fatu ’e ’ia tāvini ’āmui ma te tāhō’ē ’e te au māite. E parau mau te reira i te séminaire, i te mau ’ātivite tāmau a te feiā ’āpī ’e i te JSF.
Ma te here hope ’ore, tē ani manihini mai nei tō tātou Metua i te ao ra i te feiā ’āpī tamāhine ’e i te feiā ’āpī tamāroa tāta’itahi « ’ia haere mai iāna ra, ’e ’ia fāri’i i tōna ra maita’i ; ’e ’aita roa ’oia e pāto’i i te hō’ē ’ia haere mai iāna ra » (2 Nephi 26:33).
’Ua here te Metua i te ao ra ’e o Iesu Mesia ia ’outou. E tauturu ’e e ha’amaita’i rāua ia ’outou, ’ia ’oa’oa mau ’outou. ’A mata na i te mā’iti nā mua roa i tō tātou Fa’aora o Iesu Mesia. ’A ti’aturi i te Atua ’e ’a riro ’ei hō’ē i roto ia Iesu Mesia ’e te feiā ’ati a’e ia ’outou. ’Ei tamari’i herehia e te Atua, e nehenehe ’outou e tū’ati mai ’e ’ia riro ’ei melo nō te huira’atira o te feiā mo’a o tāna ’Ēkālesia i fa’aho’i-fa’ahou-hia mai—Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei. ’O vai ’outou ’e ’o vai tā ’outou e nehenehe e riro mai, e hina’arohia ’outou i roto i te ao nei i teie mahana. ’Auē ïa ta’a-’ē-ra’a tā ’outou e nehenehe e rave i roto i tō ’outou ’utuāfare, i roto i tāna ’Ēkālesia tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai ’e i roto i te ao nei.
Nā roto ia Iesu Mesia, e ti’a ai te mau mea maita’i ato’a. Nā roto ia Iesu Mesia, e tupu te mau mea mau ato’a, i te taime ’e i te haere’a o te Atua. ’Ei hō’ē o tōna mau ’ite ta’a ’ē, tē fa’a’ite pāpū nei au ’e tē fafau nei au.