Tas, kā sākas ticība
Kaut kādā savas dzīves posmā vairums cilvēku sāk interesēties par dzīves nozīmi, no kurienes mēs nākam un kāpēc, un kas ir cilvēka dzinulis dzīvot. …
Atbilde uz daudziem jautājumiem, kas rodas cilvēka prātā, var būt vienkāršs vārds „ticība”. Un pat ne pats vārds, bet tā dziļā nozīme, būtība un spēks, kas ietverts šajā jēdzienā.
Neatkarīgi no tā, ko kāds cilvēks cenšas paveikt, cerot iegūt rezultātu, to virza viņa ticība un gaidas uz kaut ko neredzamu, bet iekārojamu.
Taču ticība, par ko es vēlos runāt, ir ticība Dievam Tēvam, Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un Svētajam Garam, kas atklāja evaņģēlija atjaunoto pilnību, tāpat kā jebkuru citu dievišķo patiesību. Šī ir ticība, kas var pilnībā apmierināt visas laicīgā prāta gaidas, jo nekas nav neiespējams, ja padari Glābēju Jēzu Kristu par savas ticības veicinātāju.
Tas bija Jēzus Kristus, Dieva Dēls, kurš ieradās uz Zemes laika pilnībā un ar Savu piemēru parādīja ceļu uz pestīšanu visiem, kas ticēja Viņam. Pārdzīvojis neticību un izsmieklu, piedzīvojis neiedomājamas fiziskās un garīgās mokas kā sekas cilvēku grēkiem, Viņš tika sists krustā un trešajā dienā augšāmcēlās visā Viņa varenajā mīlestības pilnībā.
Viņš uzņēmās pasaules grēkus, izpērkot katru no mums, un aiz Savas mīlestības likuma priekšā kļuva par mūsu ticības Aizstāvi un Piepildītāju.
Tādēļ lai es un jūs varētu saņemt atbilstoši mūsu sapņiem un netiktu piespiesti saistībā ar mūsu ticību izmantot savu izvēles brīvību. Taču ar ko sākas šāda ticība?
Vienā no Pāvila vēstulēm, Jaunajā Derībā, ir rakstīts: „Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana — no Kristus pavēles” (Romiešiem 10:17). Izrādās, ka tad, kad dzirdam „Dieva vārdu”, kaut kam ar mums ir jānotiek. Bet kam tieši?
Mormona Grāmatā pravietis salīdzina „Dieva vārdu” ar sēklu: „Tagad mēs salīdzinām vārdu ar sēklu. Tad, ja jūs atbrīvosiet vietu, lai sēkla varētu tikt iedēstīta jūsu sirdī, lūk, ja tā ir īsta sēkla, laba sēkla, ja jūs to neizmetīsit ar savu neticību, pretojoties Tā Kunga Garam, lūk, tā sāks briest jūsu krūtīs” (Almas 32:28). Tur, kur ir sēkla, — tur jābūt arī augsnei, kur šo sēklu iedēstīt. Šī vieta un šī augsne var būt mūsu izkoptā sirds un prāts.
Kas notiek tālāk — pēc šāda izmēģinājuma? Saskaņā ar pravieša vārdiem, ja sēkla ir laba un augsne ir sagatavota un auglīga, „tā [sēkla jeb Dieva vārds] briest un dīgst, un sākt augt” (Almas 32:33).
Taču pat labai sēklai ir vajadzīgi labvēlīgi apstākļi, lai augtu, nepietiek tikai ar auglīgu zemi. Tas norāda mums uz to, ka mums jābūt atturīgiem pret visu, kas varētu kaitēt mūsu ticības izaugsmei, un meklēt to, kas pozitīvi ietekmē mūsu ticību.
Viena no mums labvēlīgām vietām ir mūsu mājas. Mājas vide var sekmēt mūsu patiesības uztveri. Evaņģēlija vārdi vislabāk tiek uztverti ģimenes Svēto Rakstu studiju laikā. Nav labākas vietas par mājām, kur pieaugt savā ticībā un zināšanās. Tā ir vieta, kur tiek ielikts ticības pamats, kas var radīt brīnumus.
Vai tas nav brīnums — ticēt un ar visu savu būtību būt pārliecinātam par lietām, kuras tu nevarēji iedomāties savā dzīvē, līdz brīdim, kad veici mazu eksperimentu, ļaujot (ticībai) mazajai sēklai (Dieva vārdam) izaugt par zināšanu koku ar mūžīgās dzīvības augļiem?
Šis apsolījums nāk no Dieva: „Bet tas, kas tic tam, ko Es esmu runājis, to Es piemeklēšu ar Sava Gara izpausmēm, un tas zinās un liecinās. Jo Mana Gara dēļ jūs zināsit, ka šīs lietas ir patiesas; jo tās pārliecina cilvēkus darīt labu” (Etera 4:11).
Kad vēl nebiju Baznīcas loceklis, kāds no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem uzdeva man šādu jautājumu: „Vai tu gribētu uzzināt vairāk par Dievu?” Lai gan šādu jautājumu biju dzirdējis vairākkārt savā dzīvē, kopš tās dienas vārds „Dievs” virmoja manā prātā katru dienu, kā rezultātā mana sirds tika sagatavota ticības sēklas iedēstīšanai. Un tas notika tieši [vārda] „sludināšanas” dēļ.
Pienāca tā reize, kad es savā dzīvē noticēju un pieņēmu Jēzu Kristu kā manu Radītāju, Glābēju un manas ticības Piepildītāju. Un tagad es zinu, ka Viņa veiktā Izpirkšana sniedz mieru, dziedināšanu un prieku zemes dzīvē, kā arī prieku, kas turpināsies mūžībā, ja palikšu uzticīgs Viņa baušļiem.
Es zinu: lai gan manas lūgšanas ir ierobežotas, Dieva spēks ir bezgalīgs. Es zinu, ka Dievs ir mūsu Tēvs, ka Jēzus Kristus ir mūsu mīlošais Glābējs, ka Viņi caur pravieti Džozefu Smitu atjaunoja evaņģēlija pilnību pēdējās dienās. Svētais Gars var to apliecināt jebkurai salauztai sirdij un nožēlas pilnam garam.