I roto i te hōhonura’a o tō tātou ’ā’au
Tē tāmata nei te Fatu i te tauturu ia tātou—ia tātou pā’āto’a—’ia fa’ahōhonu atu ā tāna ’evanelia i roto i tō tātou ’ā’au.
Te mau tuahine ’e te mau taea’e, ’auē ïa tau fa’ahiahia teie tau tā tātou e ora nei ! ’A fa’ahanahana ai tātou i te ha’amatara’a o te Fa’aho’i-fa’ahou-ra’a, e mea tano ato’a ’ia fa’ahanahana tātou i te Fa’aho’ira’a e tupu tāmau ra, ’o tā tātou e ’ite nei. Tē ’oa’oa nei tātou ’ia ora i teie mahana. 1 Tē tāmau noa nei te Fatu i te fa’anaho, nā roto i tāna mau peropheta, i te mau mea ato’a e hina’arohia nō te tauturu ia tātou ’ia fa’aineine nō te fāri’i iāna. 2
Hō’ē o te reira mau mea tītauhia ’o te fa’anahora’a ’āpī ïa Te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī. E rave rahi o ’outou tei ’ite i te ha’apāpūra’a i tu’uhia e teie fa’anahora’a i ni’a i te fa’ata’ara’a i te mau ’ōpuara’a, i ni’a i te mau pīhi ’āpī nō te tā’amura’a, ’e i ni’a i te mau ’āmuira’a Nō te Pūai o te Feiā ’Āpī (JSF). ’Eiaha rā tātou e vaiiho i te reira ’ia fa’arepu i te hi’ora’a i te mau parau tumu i ni’a iho i patuhia ai te fa’anahora’a ’e te ’ōpuara’a nō te reira : ’o te tauturura’a i te fa’ahōhonu-atu-ā-ra’a i te evanelia a Iesu Mesia i roto i te ’ā’au o tā tātou mau tamari’i ’e te feiā ’āpī. 3
Tē ti’aturi nei au ē, ’ia ’ite ana’e tātou i teie mau parau tumu ma te māramarama maita’i, e hi’o tātou i te reira hau atu i te hō’ē noa fa’anahora’a nō te mau melo mai te 8 matahiti ē tae atu i te 18. E ’ite tātou e mea nāhea te Fatu i te tāmatara’a i te tauturu ia tātou—tātou pā’āto’a—’ia fa’ahōhonu atu ā i te ’evanelia i roto i tō tātou ’ā’au. Tē pure nei au ’ia tauturu mai te Vārua Maita’i ia tātou ’ia ’ite ’āmui i te reira.
Te autā’atira’a—« ’Ia vai i pīha’i iho ia rātou » 4
Te parau tumu mātāmua ’o te autā’atira’a ïa. Nō te mea e tuha’a tumu te reira nō te ’Ēkālesia a Iesu Mesia, i te tahi taime, e mo’ehia ia tātou te faufa’a o te autā’atira’a i roto i tō tātou tere tāmau i te Mesia ra. ’Aita e tītauhia ia tātou ’ia ’imi ’e ’ia haere nā ni’a i te ’ē’a o te fafaura’a ’o tātou ana’e. Tītauhia te here ’e te pāturura’a a te mau metua, a tē tahi atu mau melo o te ’utuāfare, a te mau hoa, ’e te feiā fa’atere ’o tē haere ato’a nei nā ni’a i terā ’ē’a.
Tītauhia te taime nō te noa’a mai te reira autā’atira’a. Te taime nō te ’āmuitahi. Te taime nō te ’ata, nō te ha’uti, nō te ha’api’i ’e nō te tāvini ’āmui. Te taime nō te hāro’aro’a i te ’ana’anataera’a ’e te mau fifi a te tahi ’e te tahi. Te taime nō te vai matara i te mau mana’o ’e nō te fa’a’ite i te parau mau i tē tahi ’e te tahi, ’a tūtava ai tātou ’ia ha’amaita’i ’āmui ia tātou. Teie autā’atira’a ’o te hō’ē ïa o te mau fā mātāmua nō te ha’aputuputura’a ’ei ’utuāfare, ’ei pupu autahu’ara’a, ’ei piha tamāhine ’e ’ei ’āmuira’a. ’O te niu nō te aupurura’a manuia. 5
’Ua hōro’a mai ’o Elder Dale G. Renlund ia tātou i te hō’ē tāviri nō te fa’ahotu i teie autā’atira’a ’a nā ’ō ai ’oia ē : « Nō te tāvini maita’i ia vetahi ’ē, tītauhia ia tātou ’ia hi’o ia rātou… nā roto i te mata o te Metua i te Ao ra. I reira ana’e e ti’a ai ia tātou ’ia ha’amata i te hāro’aro’a i te faufa’a mau o te hō’ē vārua. I reira ana’e e ti’a ai ia tātou ’ia ’ite i te here o te Metua i te ao ra nō tāna mau tamari’i pā’āto’a. 6
’Ua riro te hi’ora’a i te ta’ata mai tā te Atua e hi’o nei, ’ei hōro’a. Tē ani nei au ia tātou pā’āto’a ’ia ’imi i teie hōro’a. Mai te mea ē, e ’ara’ara tō tātou mata nō te hi’o, 7 e ti’a ato’a ïa ia tātou ’ia tauturu ia vetahi ’ē ’ia hi’o ia rātou iho mai te au i te hi’ora’a a te Atua. 8 ’Ua ha’apāpū te peresideni Henry B. Eyring i te mana o te reira ’a parau ai ’oia ē : « Te mea faufa’a a’e, ’o te mea ïa tā [vetahi ’ē] e ha’api’i mai nā roto mai [ia ’outou], ’oia ho’i, ’ia ’ite ē, ’o vai mau rātou, ’e e aha mau te huru e riro mai rātou. Tē mana’o nei au ē, e’ita rātou e ha’api’i rahi mai i te reira mai roto mai i te mau ’orerora’a parau. E fāri’i rātou i te reira mai roto mai i te ’itera’a ē, ’o vai ’outou, ’o vai rātou i tō ’outou mana’ora’a , ’e ’o vai tā ’outou e mana’o ra e riro mai rātou ». 9 Tauturu ia vetahi ’ē ’ia hāro’aro’a i tō rātou ihota’ata mau ’e tā rātou fā mau ’o te hō’ē ïa o te mau hōro’a rahi roa a’e ’o tā tātou e nehenehe e pūpū atu. 10 Nā te hi’ora’a ia vetahi ’ē ’e ia tātou nei mai te Atua e hi’o nei e nati i tō tātou ’ā’au « ’ia ’āmuihia i roto i te tāhō’ē ’e te here ». 11
Nō te mau pūai e tupu tāmau nei i te rahi o te huti haere nei ia tātou, e hina’aro tātou i te pūai nō roto mai i te autā’atira’a here. Nō reira, ’a fa’anaho ai tātou i te mau ’ohipa ri’i fa’a’oa’oara’a, te mau ’āpo’ora’a ’e tē tahi atu mau putuputura’a, ’ia ha’amana’o tātou ē, te fā tumu o te reira mau putuputura’a ’o te ha’amaura’a ïa i te autā’atira’a here ’o tē fa’atāhō’ē ia tātou ’e ’o tē fa’ahōhonu atu ā i te ’evanelia a Iesu Mesia i roto i tō tātou ’ā’au. 12
Heheura’a, ti’amāra’a, ’e tātarahapara’a—« Fa’atū’ati ia rātou i te ra’i » 13
’Oia mau, e’ita e nava’i ’ia nati-’āmui-noa-hia tātou. Tē vai nei e rave rahi pupu ’e fa’anahora’a e tāhō’ē nei i ni’a i te mau ’ohipa e rave rahi. Terā rā, te tāhō’ē tā tātou e ’imi nei ’o te tāhō’ēra’a ïa i roto i te Mesia, te fa’atū’atira’a ia tātou iho iāna. 14 Nō te fa’atū’ati i tō tātou ’ā’au i te ra’i, tītauhia tō tātou iho mau ’itera’a pae vārua, mai tā Elder Andersen i parau nehenehe a’enei ia tātou. 15 E tae mai te reira i te taime e hōpoi mai ai te Vārua Maita’i i te parau ’e i te here o te Atua i roto i tō tātou vārua ’e i tō tātou māfatu. 16
E tae mai teie heheura’a nā roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, te Buka a Moromona iho ā rā, nā roto i te mau parau fa’auruhia a te mau peropheta ora ’e tē tahi atu mau pipi ha’apa’o maita’i, ’e nā roto i te reo iti ha’iha’i. 17 ’Ua hau atu teie mau parau i te inita i ni’a i te ’api parau, hau atu i te ta’ira’a parau i roto i tō tātou tari’a ’e te mau mana’o i tō tātou ferurira’a ’e i tō tātou ’ā’au. E mana pae vārua te parau a te Atua. 18 ’O te parau mau ’e te māramarama. 19 ’O te rāve’a tātou e fa’aro’o ai iāna ! E fa’atupu ’e e fa’arahi te parau i tō tātou fa’aro’o i te Mesia ma te fa’a’amu i roto ia tātou i te hina’aro ’ia riro hau atu mai te Fa’aora te huru—’oia ho’i, ’ia tātarahapa ’e ’ia pe’e i te ’ē’a nō te fafaura’a. 20
I te ’āva’e ’Ēperēra i ma’iri a’enei, ’ua tauturu te peresideni Russell M. Nelson ia tātou ’ia hāro’aro’a i te ti’ara’a mau o te tātarahapa i roto i teie tere nō te heheura’a. 21 ’Ua parau ’oia : « ’Ia mā’iti tātou ’ia tātarahapa, tē mā’iti nei ïa tātou ’ia taui ! Tē fa’ati’a nei tātou i te Fa’aora ’ia taui i tō tātou hōho’a ’ei hōho’a maita’i roa a’e… Tē mā’iti nei ïa tātou ’ia riro rahi atu ā mai ia Iesu Mesia te huru ! » 22 ’O teie ’ohipa tauira’a, fa’a’amuhia e te parau a te Atua, te rāve’a nō te fa’atū’ati ia tātou i te ra’i.
I raro a’e i te anira’a manihini a te peresideni Nelson ’ia tātarahapa, ’o te parau tumu ïa nō te ti’amāra’a. Tītauhia ia tātou ’ia mā’iti i te tātarahapa nō tātou iho. E’ita te ’evanelia e nehenehe e fa’ahepohia i roto i tō tātou ’ā’au. Mai tā Elder Renlund i parau : « Te fā a te Metua i te Ao ra i ni’a i tōna ti’ara’a metua, e ’ere ïa te fa’aravera’a i tāna mau tamari’i i te maita’i ; ’o te fa’amā’itira’a ïa ia rātou ’ia rave i te maita’i ». 23
I roto i te mau fa’anahonahora’a monohia e Te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī, ’ua hau i te 500 tītaura’a rau e fa’aoti nō te fāri’i i te mau ha’amāuruurura’a rau. 24 I teie mahana, hō’ē ana’e ïa. ’O te ani-manihini-ra’a ’ia mā’iti nō te riro hau atu ā mai te Fa’aora. Tē nā reira nei tātou nā roto i te fāri’ira’a i te parau a te Atua maoti te Vārua Maita’i, ’e te fa’ati’ara’a i te Mesia ’ia taui ia tātou « i tō tātou hōho’a maita’i roa a’e ».
’Ua hau atu te reira i te ’ohipa ha’amaura’a fā ’aore rā, te ha’amaita’ira’a iāna iho. ’Ua riro noa te mau fā ’ei mauha’a ’o tē tauturu i te fa’atū’ati ia tātou i te ra’i nā roto i te heheura’a, te ti’amāra’a, ’e te tātarahapara’a—nō te haere mai i te Mesia ra ’e nō te fāri’i hōhonu atu ā i tāna ’evanelia i roto tō tātou ’ā’au.
Te fafaura’a ’e te fa’atusiara’a—« Vaiiho ia rātou ’ia fa’atere » 25
’Ei fa’ahope’ara’a, nō te fa’ahōhonu atu ā i te ’evanelia a Iesu Mesia i roto i tō tātou ’ā’au, tītauhia ia tātou ’ia fafau nō te reira—’ia hōro’a i tō tātou taime ’e tā tātou mau tārēni, ’ia fa’atusia ia tātou nō te reira. 26 Te hina’aro nei tātou pā’āto’a e ora i te hō’ē orara’a tumu pāpū, e parau mau ato’a te reira nō te u’i ’āpī. Tē hina’aro nei rātou i te hō’ē tumu pāpū.
O te ’evanelia a Iesu Mesia te tumu rahi roa a’e i roto i te ao nei. ’Ua parau te peresideni Ezra Taft Benson ē: « Tē fa’aue nei te Atua ia tātou ’ia hōpoi i teie ’evanelia i tō te ao ato’a nei. Terā ïa te ’ohipa e tāhō’ē ia tātou i teie mahana. Nā te ’evanelia ana’e e fa’aora i te ao mai te mau ’ati ha’amou tāna iho e tu’u i ni’a iāna. Nā te ’evanelia ana’e e fa’atāhō’ē i te mau ta’ata i roto i te hau noa atu te nūna’a ’e noa atu te fenua. Nā te ’evanelia ana’e e hōpoi mai i te pōpou, te ’oa’oa ’e te fa’aorara’a i te ’utuāfare ta’ata nei. » 27
’Ua parau fafau ’o David A. Bednar, « Mai te mea ē, e ha’afaufa’a tātou i te feiā ’āpī nā roto i te anira’a ’e te vaiihora’a ia rātou ’ia rave, e haere ïa te ’Ēkālesia i mua nā roto i te mau rāve’a temeio ». 27 Pinepine roa tātou i te ’ore e ani ’e i te ’ore e fa’ati’a i te feiā ’āpī ’ia fa’atusia nō teie ’ohipa rahi a te Mesia. ’Ua parau rā Elder Neal A. Maxwell ē : « Mai te mea e pīpī-ri’i-noa-hia tō [tātou] feiā ’āpī [i te ’ohipa a te Atua], e ’ōhie atu ā ïa rātou i te nīnāhia e te mau mea o te ao nei ». 28
Tē fa’atumu nei te fa’anahora’a Te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī i ni’a i te ha’afaufa’ara’a i te feiā ’āpī. Nā rātou iho e mā’iti i tā rātou fā. E tu’uhia te mau peresidenira’a pupu autahu’ara’a ’e piha tamāhine i ni’a i tō rātou ti’ara’a mau. E fa’atumu te ’āpo’ora’a feiā ’āpī pāroita, mai te ’āpo’ora’a pāroita, i ni’a i te ’ohipa nō te fa’aorara’a ’e te fa’ateiteira’a. 30 ’E e ha’amata te mau rurura’a pupu autahu’ara’a ’e te piha tamāhine nā roto i te paraparaura’a, e nāhea ’ia rave i te ’ohipa tā te Atua i hōro’a ia rātou. 31
’Ua parau te peresideni Nelson i te feiā ’āpī o te ’Ēkālesia : « Mai te mea e mā’iti ’outou, mai te mea e hina’aro ’outou… e nehenehe ’outou e riro ’ei tuha’a rahi nō te hō’ē ’ohipa rahi, hō’ē ’ohipa fa’ahiahia, hō’ē ’ohipa nehenehe ! […] ’O ʼoutou te mau taʼata maitaʼi roa aʼe tā te Fatu i tono mai i niʼa i teie fenua. Tei ia ʼoutou ra te rāveʼa ʼia riro ʼei feiā māramarama aʼe ʼe te paʼari aʼe, nō tē haʼamaitaʼi rahi atu ā i te ao nei, hau atu i te mau uʼi nā mua atu ! » 32 I tē tahi atu taime, ’ua parau te peresideni Nelson i te feiā ’āpī : « E ti’aturi hope roa tō’u ia ’outou. ’Ua here au ia ’outou, mai te Fatu e here nei ia ’outou. ’O tātou tōna mau ta’ata, tei pūpū ia tātou i roto i tāna ’ohipa mo’a ». 33 E te feiā ’āpī ē, tē ’ite ra ānei ’outou i te ti’aturi o te peresideni Nelson ia ’outou, mai iā’u ato’a nei, i to ’outou faufa’a rahi i roto i teie ’ohipa ?
E te mau metua ’e te feiā fa’atere pa’ari, tē ani nei au ia ’outou ’ia hi’o i te feiā ’āpī mai tā te peresideni Nelson e hi’o nei. ’Ia ’ite ana’e te feiā ’āpī i tō ’outou here ’e tō ’outou ti’aturi ia rātou, ’e ’ia fa’aitoito ’e ’ia ha’api’i ana’e ’outou ia rātou ’ia fa’atere—’e ’ia fa’aātea mai ’outou ia ’outou i tō rātou ’ē’a—e fa’ahitimahuta rātou ia ’outou i tō rātou mau mana’o, te ’aravihi ’e te pūpūra’a ia rātou i te ’evanelia. 34 E ’ite rātou i te ’oa’oa nō te mā’itira’a ’ia fafau ia rātou ’e ’ia fa’atusia nō te ’ohipa a te Mesia. E tomo hōhonu atu ā te ’evanelia i roto i tō rātou ’ā’au, i reira ho’i te ’ohipa e haere ai i mua nā roto i te mau rāve’a temeio.
Te parau fafau ’e te ’itera’a pāpū
Te parau fafau nei au ē, mai te mea ē, e fa’atumu tātou i ni’a i teie mau parau tumu—te autā’atira’a, te heheura’a, te ti’amāra’a, te tātarahapa, ’e te fa’atusiara’a—e hōhonu atu ā te ’evanelia a Iesu Mesia i roto i tō tātou ’ā’au ato’a. E ’ite tātou i te Fa’aho’i-fa’ahou-ra’a i te haerera’a i mua ē tae atu i tōna fā hope’a, te fa’aorara’a o ’Īserā’ela ’e te ha’amaura’a ia Ziona, 35 i reira te Mesia e fa’atere ai ’ei Ari’i o te mau ari’i.
Te fa’a’ite pāpū nei au ē, te tāmau nei te Atua i te rave i te mau mea ato’a e tītauhia nō te fa’aineine i tōna mau ta’ata nō taua mahana ra. E mata nā tātou i te ’ite i tōna rima i roto i teie ’ohipa hanahana ’a tūtava pā’āto’a ai tātou nō te « haere mai i te Mesia, ’e ’ia maita’i roa… ianā ». 35 I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.