22. stunda

Pravieša Džozefa Smita mocekļa nāve

Ievads

Baznīcas atkritēji un pretinieki īstenoja pravieša Džozefa Smita un viņa brāļa Hairama Smita mocekļa nāvi. Viņu nāve uzlika spēcīgu zīmogu viņu liecībām par Mormona Grāmatu, Mācību un Derībām un atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju. Mācoties par pravieša Džozefa Smita dzīvi un mocekļa nāvi, studenti labāk sapratīs daudzās svētības, ko Tas Kungs viņiem ir devis, pateicoties pravieša Džozefa Smita kalpošanai, caur ko Tas Kungs pēdējās dienās atjaunoja Savu evaņģēliju.

Papildu lasāmviela

Tomass S. Monsons, „The Prophet Joseph Smith: Teacher by Example”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 67.–70. lpp.
„The Martyrdom”, Church History in the Fulness of Times Student Manual, 22. nodaļa, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 273.–285. lpp.
„Mocekļa nāve: Pravietis aizzīmogo savu liecību ar savām asinīm”, 46. nodaļa, Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, (2010. g.), 525.–536. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 135:4–5; 136:36–39

Ienaidnieki cenšas nogalināt Džozefu Smitu

Parādiet Kārtidžas cietuma attēlu. Paskaidrojiet studentiem, ka 1844. gada 27. jūnijā pravietis Džozefs Smits un viņa brālis Hairams, kurš bija Baznīcas patriarhs, tika nogalināti Kārtidžas cietumā, Ilinoisā. Kad viņi nomira, Džozefs Smits bija 38 gadus vecs, bet Hairams — 44 gadus vecs.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Mācības un Derību 136:36–39 un aiciniet pārējos studentus sekot līdzi. Mudiniet studentus lasot pievērst uzmanību, kā Tas Kungs apkopoja Džozefa Smita dzīvi un darbu, ko viņš paveica. Tad pārrunājiet šādu jautājumu:

Kā Tas Kungs aprakstīja pravieša Džozefa Smita dzīvi un darbu? (Studentu atbildēs vajadzētu izskanēt šādiem patiesiem principiem: Džozefs Smits ielika pamatu Dieva darbam šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā. Pravietis Džozefs Smits savā nāves brīdī bija nevainīgs, jo viņš bija uzticīgi izpildījis Dieva doto misiju.

Lai palīdzētu studentiem izprast, kas izraisīja pravieša nāvi, pastāstiet, ka svētie apmēram trīs gadus Ilinoisas štatā dzīvoja salīdzinoši mierīgi, bet 1842. gadā viņi atkal piedzīvoja pretestību. Baznīcas pretinieku vidū bija Ilinoisas iedzīvotāji, kuri baidījās no politiskās ietekmes, kas bija svētajiem. Citiem sāka skaust Navū ekonomiskā izaugsme, un viņi sāka kritizēt Navū pilsētas valdības un zemessardzes varu. Daži pārprata noteiktas unikālas mormoņu doktrīnas un paradumus. Baznīcas atkritēji un pretinieki apvienojās spēkiem, lai cīnītos pret pravieti un Baznīcu.

Katram studentam izdaliet kopiju no izdales materiāla, kas pievienots šīs mācību stundas beigās. Palūdziet kādam studentam nolasīt rindkopu ar nosaukumu „Pretestība pret pravieti un Baznīcu”.

Paskaidrojiet, ka saskaņā ar likumiem, kas bija spēkā pravieša nāves brīdī, izdevniecības iznīcināšanā netika pārkāpts neviens likums. Norādiet uz apgalvojumu, ko teicis Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, elders Dalins H. Oukss:

„Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas grozījumi, kas deva lielākas tiesības preses brīvībai, to aizsargājot no pilsētu un štatu valdību ietekmes, netika pieņemti līdz 1868. gadam, un tiem nebija juridiska spēka federālās valdības līmenī līdz 1931. gadam. … Mums vajadzētu mūsu priekšteču rīcību vērtēt, pamatojoties uz likumiem, pavēlēm un apstākļiem, kas viņiem bija tolaik, nevis mūsdienās” („Joseph, the Man and the Prophet”, Ensign, 1996. g. maijs, 72. lpp.).

Kāpēc ir svarīgi atcerēties eldera Ouksa apgalvojuma pēdējo teikumu, apdomājot sākotnējo Baznīcas vadītāju rīcību? (Jums vajadzētu norādīt, ka lielākā daļa Navū pilsētas padomes locekļu ar;i bija Baznīcas locekļi, bet viņiem bija jārīkojas saskaņā ar saviem, kā ievēlētu ierēdņu, pienākumiem, kad viņiem tika pavēlēts iznīcināt izdevniecību. Baznīca kā organizācija nevērsās pret izdevniecību, bet pilsētas dome nolēma rīkoties, lai „novērstu … traucēkli”. [Skat. History of the Church, 6:432]).

Palūdziet kādam studentam nolasīt rindkopu no izdales materiāla ar nosaukumu „Džozefs un Hairams tiek nepatiesi apsūdzēti”. Palūdziet kādam citam studentam nolasīt Mācības un Derību 135:4. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību Džozefa Smita pareģojumam, ko viņš pateica, dodoties ceļā uz Kārtidžu.

Lai gan neviens mirstīgais nav pilnīgs, kam, jūsuprāt, būtu jānotiek, lai kāds par sevi varētu teikt, ka „mana sirdsapziņa ir tīra Dieva un visu cilvēku priekšā”? (M&D 135:4.)

Paskaidrojiet, ka, gatavojoties doties uz Kārtidžas cietumu, Hairams Smits izlasīja Etera 12:36–38 un ielocīja šo grāmatas lapu. Palūdziet kādam studentam nolasīt Mācības un Derību 135:5, kur ir precīzi citēti šie Etera grāmatas panti, un aiciniet pārējos studentus sekot līdzi. Aiciniet studentus apdomāt, kāpēc šī rakstvieta Hairamam bija tik nozīmīga. Jūs varat ieteikt studentiem pasvītrot vārdus vai frāzes, kas viņiem šķiet svarīgas.

Kādi īpaši vārdi vai frāzes šajos Etera grāmatas pantos, jūsuprāt, varēja būt nozīmīgi Hairamam, domājot par apcietinājumu un iespējamo nāvi?
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze: „Visi cilvēki zinās, ka manas drānas nav notraipītas ar jūsu asinīm?” (Jūs varat studentiem ieteikt 5. pantam pierakstīt klāt atsauces uz citām rakstvietām — Jēkaba gr. 1:19 un Mosijas 2:27 — lai izprastu šīs frāzes nozīmi. Mācīšanās Svētajos Rakstos atrast atsauces uz citām rakstvietām, kas dod papildus ieskatu, ir svarīga Svēto Rakstu studēšanas prasme.

Aiciniet studentus apdomāt, kā Džozefs un Hairams varēja justies, zinot, ka viņi bija izpildījuši Dieva dotos aicinājumus un pienākumus, cik labi vien spēj.

Ko mēs varam mācīties no Džozefa un Hairama Smitu piemēriem, lai labāk pildītu tos pienākumus, ko mēs saņemam no Dieva?

Mācības un Derību 135:1–3, 6–7

Mocekļa nāve Kārtidžas cietumā un Džozefam Smitam izrādītā cieņa

Palūdziet kādam studentam nolasīt Mācības un Derību 135. nodaļas ievadu. (Jūs varat norādīt, ka atšķirības šajā ievadā 1981. gada un 2013. gada Svēto Rakstu izdevumos pastāv nesen iegūto zināšanu dēļ.) Palūdziet dažiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 135:1–2 un izdales materiāla rindkopu ar nosaukumu „Mocekļa nāve Kārtidžas cietumā”. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi.

Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze „lai aizzīmogotu šīs grāmatas un Mormona Grāmatas liecību”?

(Kamēr studenti dalās savās domās, jūs varat uzrakstīt uz tāfeles šādu definīciju: „aizzīmogot” nozīmē kaut ko uz visiem laikiem apstiprināt, piemēram, liecību. Jūs varat ieteikt studentiem pierakstīt šo definīciju savos Svētajos Rakstos līdzās 1. pantam.

Palūdziet studentiem pie sevis izlasīt Mācības un Derību 135:3, 6–7, pievēršot uzmanību patiesajiem principiem, ko mēs varam mācīties no paziņojuma par Džozefa un Hairama Smitu mocekļa nāvi.

Kādus patiesus principus jūs iemācījāties no paziņojuma par Džozefa un Hairama Smitu mocekļa nāvi? (Studenti var nosaukt vairākus principus, tai skaitā: Džozefs Smits ir izdarījis vairāk cilvēku glābšanai šai pasaulē, kā jebkurš cits cilvēks, izņemot tikai Jēzu. Mormona Grāmata un Mācība un Derības tika dotas pasaules glābšanai.)
Kādā ziņā jūsu dzīve būtu citādāka, ja pravietis Džozefs Smits nebūtu veicis savu kalpošanu?

Palūdziet kādam studentam nolasīt eldera Dalina H. Ouksa izteikumu, kas atrodams izdales materiāla rindkopā ar nosaukumu „Cieņas izrādīšana Džozefam Smitam”.

Kāpēc ir svarīgi saprast, ka Džozefam Smitam tuvu stāvoši cilvēki viņu uzskatīja par pravieti un „godājamu, tikumīgu vīru”?

Stundas nobeigumā pajautājiet studentiem, vai kāds no viņiem vēlas dalīties savā liecībā par Džozefu Smitu. Mudiniet studentus nākamajās dienās meklēt iespējas dalīties savā liecībā par pravieti Džozefu Smitu un viņa lomu Jēzus Kristus evaņģēlija atjaunošanā.

Studentu lasāmviela

Mācības un Derību 135:1–7; 136:36–39.
Tomass S. Monsons, „The Prophet Joseph Smith: Teacher by Example”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 67.–70. lpp.

Pravieša Džozefa Smita mocekļa nāve

Atjaunošanas pamati — 22. stunda

Pretestība pret pravieti un Baznīcu

1844. gada jūnijā naidīgā attieksme pret Baznīcu strauji pieauga. Vairāki Ilinoisas štata iedzīvotāji apsprieda svēto izdzīšanu no štata, kamēr citi kala plānus, lai nogalinātu pravieti. Daži no tiem, kuri plānoja sazvērestību pret pravieti un Baznīcu, bija atkritušie Baznīcas locekļi. 1844. gada 7. jūnijā Viljams Lavs, kurš bija kalpojis par otro padomnieku Augstākajā prezidijā, un citi Baznīcas atkritēji izdeva pirmo laikraksta izdevumu ar nosaukumu Nauvoo Expositor (Navū izskaidrotājs). Cenšoties kurināt naidu sabiedrībā pret pravieti un Baznīcu, šie vīri izmantoja laikrakstu, lai apmelotu Džozefu Smitu un citus Baznīcas vadītājus. Džozefs Smits, kurš bija Navū mērs, un lielākā daļa Navū pilsētas domes atzina, ka naida kurināšana, ko sekmē šis laikraksts, izraisīs nemierus pilsētā. Viņi paziņoja, ka laikraksts rada sabiedriskās kārtības traucējumus un pavēlēja, lai Nauvoo Expositor izdevniecība tiktu slēgta.

Džozefs un Hairams Smiti tiek nepatiesi apsūdzēti

„Atbildot uz mēra un pilsētas domes lēmumu [slēgt laikraksta Nauvoo Expositor izdevniecību], Ilinoisas štata amatpersonas cēla nepamatotu apsūdzību, kurā pravietis, viņa brālis Hairams un citas Navū pilsētas amatpersonas tika apsūdzētas dumpja organizēšanā. Ilinoisas štata gubernators Tomass Fords pavēlēja vīriem stāties tiesas priekšā Kārtidžā, Ilinoisas štatā, apgabala civilajā administrācijā, un apsolīja viņiem aizsardzību. Ļaundari draudēja Džozefam, un viņš zināja, ka, dodoties uz Kārtidžu, viņa dzīvība būs lielās briesmās.

Būdami pārliecināti, ka ļaundariem vajadzīgi tikai viņi, Džozefs un Hairams, lai pasargātu savas dzīvības, nolēma doties uz rietumiem. 23. jūnijā viņi šķērsoja Misisipi upi, taču vēlāk tajā pašā dienā brāļi no Navū panāca pravieti, paziņojot viņam, ka, ja viņš nepadosies Kārtidžas amatpersonām, pilsētā iebruks karaspēks. Pravietis piekrita padoties cerībā tādējādi apmierināt gan valdības amatpersonas, gan varmākas. 24. jūnijā Džozefs un Hairams Smiti pamāja ardievas savām ģimenēm un kopā ar citām Navū pilsētas amatpersonām devās uz Kārtidžu, kur nākamajā dienā brīvprātīgi padevās apgabala amatpersonām. Pēc tam, kad par sākotnējām apsūdzībām, iemaksājot drošības naudu, brāļi tika atbrīvoti, viņus nepatiesi apsūdzēja par nodevību pret Ilinoisas štatu, arestēja un ieslodzīja Kārtidžas cietumā, lai gaidītu lietas izskatīšanu. Elderi Džons Teilors un Vilards Ričards, kuri bija vienīgie no Divpadsmit apustuļiem, kas tajā laikā nekalpoja misijās, brīvprātīgi viņiem pievienojās” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 525.–526. lpp.).

Mocekļa nāve Kārtidžas cietumā

1844. gada 27. jūnija dienā kāds apmeklētājs Džozefam iedeva revolveri. Kad ļaundari centās iekļūt telpā, kur tika turēts pravietis un citi vīri, Hairams tika nāvējoši sašauts, cenšoties aizsargāt pārējos, kas atradās telpā. Džozefs pielēca pie durvīm un starp durvju un durvju rāmja spraugu izšāva gaitenī. Tikai trīs no sešām revolvera atverēm izšāva, ievainojot vairākus ļaundarus. Pēc tam nemiernieki spieda savus ieročus caur pusaizvērtajām durvīm un Džons Teilors centās atvairīt viņu ieroču stobrus ar spieķi.

Kad sadursme gaitenī pieauga, Džons Teilors mēģināja bēgt pa istabas logu. Mēģinot izdarīt lēcienu, viņu augšstilbā sašāva kāds, kurš atradās pie durvīm, kā arī no kāds, kurš atradās cietuma ārpusē. Viņš nokrita uz grīdas un, cenšoties paslēpties zem gultas, kas atradās pie loga, tika smagi ievainots ar vēl trīs šāvieniem. Tikmēr, ieročiem spiežoties caur durvīm, Vilards Ričards sāka tos atvairīt, sitot ar nūju.

Tad Džozefs Smits centās izbēgt pa to pašu logu. Vilardam Ričardam turpinot atvairīt pie durvīm stāvošos nemierniekus, pravietis pielēca pie atvērtā loga. To darot, viņu ķēra lodes gan no cietuma iekštelpām, gan no cietuma ārpuses. Viņš izkrita pa logu, iesaucoties: „Ak Kungs, mans Dievs!”, un piezemējās uz zemes. Nemiernieki, kuri atradās cietuma iekštelpās, steidzās ārā, lai pārliecinātos, vai Džozefs ir miris. Lai gan neviens Baznīcas loceklis nedevās uz Kārtidžu, kāds iekliedzās: „Mormoņi nāk!” un visi ļaundari aizbēga.

Cieņas izrādīšana pravietim Džozefam Smitam

Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, elders Dalins H. Oukss, teica:

„Cilvēki, kuri pazina Džozefu vislabāk un bija vistuvākie Baznīcas vadīšanā, viņu mīlēja un atbalstīja kā pravieti. Viņa brālis Hairams izvēlējās mirt kopā ar viņu. Džons Teilors, kurš arī bija klāt brīdī, kad viņš tika nogalināts, teica: „Dieva, eņģeļu un cilvēku priekšā es liecinu, ka Džozefs bija labs, godājams un tikumīgs vīrs … un viņa privātā un publiskā darbība bija nevainojama — viņš dzīvoja un mira kā Dieva vīrs” (The Gospel Kingdom [1987. g.], 355. lpp.; skat. arī M&D 135:3). Brigams Jangs paziņoja: „Es nedomāju, ka uz Zemes ir kāds, kurš [Džozefu Smitu] pazina labāk nekā es; un es ar pārliecību varu teikt, ka, izņemot Jēzu Kristu, uz Zemes nav dzīvojis vai dzīvo labāks cilvēks par viņu” [Discourses of Brigham Young, atlas. John A. Widtsoe (1954. g.), 459. lpp.]” („Joseph, the Man and the Prophet”, Ensign, 1996. g. maijs, 73. lpp.).