10. nodaļa

Svētie Raksti — visvērtīgākā bibliotēka pasaulē

Dievs mums ir devis Svētos Rakstus, lai palīdzētu mums un mūsu ģimenēm sagatavoties mūžīgajai dzīvei.

No Džordža Alberta Smita dzīves

Savas dzīves nogalē prezidents Džordžs Alberts Smits atminējās pieredzi no savas jaunības, kad kāda Rakstu vieta atstāja uz viņu paliekošu ietekmi: „Kad es biju aptuveni četrpadsmit gadus vecs, es mūsu Svētdienas skolas nodarbībā Mormona Grāmatā lasīju Almas grāmatas četrdesmito nodaļu. Tā iespaidoja manu prātu un noderēja, kad nāve paņēma manus tuviniekus. … Tā ir viena no Rakstu vietām, kas mums saka, kurp dosies mūsu gari, kad tie pametīs šo ķermeni [skat. 11.–14.pantu], un kopš tā laika es esmu vēlējies doties uz to vietu, kas tiek saukta par paradīzi.”¹ [Skat. 1. ieteikumu 104. lpp.]

Prezidents Smits cerēja, ka citiem cilvēkiem būs pašiem sava nozīmīga pieredze, lasot Svētos Rakstus. Savās publiskajās runās un savā personīgajā saskarsmē ar citiem viņš ikvienu cilvēku mudināja studēt Rakstus, lai veidotu savu liecību par evaņģēliju. Reiz braucot ar vilcienu, viņš sāka runāties ar kādu vīrieti, kurš bija uzaudzis Pēdējo dienu svēto ģimenē, bet vairs neapmeklēja baznīcu. „Kad mēs tikāmies,” viņš vēlāk teica, „es stāstīju viņam par Jēzus Kristus evaņģēliju. … Un, kad mēs pārrunājām evaņģēlija principus, viņš teica: „Tas mani interesē.” Mēs runājāmies diezgan ilgu laiku, un sarunas beigās šis labais cilvēks, es ticu, ka viņš bija labs cilvēks, man teica: „Es atdotu visu, kas man pieder, lai iegūtu tādu pārliecību, kāda ir jums. …”

Es sacīju: „Manu brāli, lai iegūtu šādu pārliecību, tev nevajag atdot visu, kas tev pieder. Viss, kas tev jādara, — ar lūgšanu jāpēta Svētie Raksti. Dodies tur, kur kāds tev tos var paskaidrot. Meklē patiesību un patiesības skaistums tevi pievilks, un … tu varēsi zināt, tāpat kā es zinu, ka Dievs dzīvo, ka Jēzus ir Kristus, ka Džozefs Smits ir dzīvā Dieva pravietis.”²

Džordža Alberta Smita mācības

Svētajos Rakstos ietvertās patiesības ir daudz vērtīgākas par cilvēku filozofijām.

Bībele, Mormona Grāmata, Mācība un Derības un Dārgā Pērle satur ne vien cilvēku, bet Dieva gudrību. Lai arī tās nav atrodamas daudzu cilvēku mājās, tās satur Tā Kunga vārdu. Kāda nozīme, ja mēs saprotam Homēru un Šekspīru, un Miltonu, un es varētu uzskaitīt visus pasaules rakstniekus; ja mēs neesam lasījuši Svētos Rakstus, mēs esam palaiduši garām šīs pasaules literatūras vislabāko daļu.

Mani brāļi un māsas, visa patiesība, kas ir … nepieciešama mūsu glābšanai, ir ietverta manis jau iepriekš uzskaitīto grāmatu vākos. Mums var nepiederēt divu vai trīs tūkstošu sējumu bibliotēka, taču mums par mazu samaksu var piederēt nenovērtējama bibliotēka, kas ir maksājusi labākās šīs pasaules asinis.³

Ja vien jums ir šīs grāmatas, es neraizējos, vai jums savās mājās ir vai nav izcilo pasaules bibliotēku grāmatas. Padomājiet par miljoniem sējumu, kas atrodas Kongresa bibliotēkā Vašingtonā, Britu bibliotēkā un citu valstu bibliotēkās, miljoniem sējumu — un tomēr viss, ko Dievs ir atklājis un paziņojis cilvēku bērniem, kas ir nepieciešams, lai viņus sagatavotu vietai celestiālajā valstībā, ir ietverts šo svēto grāmatu vākos. Cik daudzi no mums zina, ko tās satur? Es bieži apmeklēju mājas, kur es redzu visus jaunākos žurnālus. Grāmatplauktos es redzu grāmatas, kas tiek reklamētas kā vislabāk pārdotās grāmatas. Ja jūs aizmestu tās visas prom un paturētu tikai šos Svētos Rakstus, jūs nezaudētu to, ko Tas Kungs ir licis sarakstīt un padarījis mums visiem pieejamu, lai mēs gūtu labumu. Tādēļ, brāļi un māsas, starp citām mūsu svētībām neaizmirsīsim, ka Tas Kungs ir padarījis par iespējamu, ka mēs varam iegūt, baudīt un izprast Rakstus un saņemt Viņa vārdu, kas cauri laikmetiem ir ticis dots Viņa bērnu glābšanai.⁴

Kad es lasu Svētos Rakstus, … es apbrīnoju Tā Kunga labestību, kad Viņš svētī tos, kuri pieņem Viņa mācības, tādēļ šajos svētajos pierakstos var rast vairāk mierinājuma nekā visu laikmetu filozofijās, ko mums devusi cilvēku gudrība.⁵

Mēs runājam par cilvēku filozofijām un reizēm tās apbrīnojam kā skaistu gleznu, taču, ja tās ir pretrunā ar mūsu Debesu Tēva mācībām, kas ietvertas Svētajos Rakstos, tās ir bezvērtīgas. Tās nekad nevienu nevadīs uz mūžīgo laimi, nedz arī kādam palīdzēs rast vietu mūsu Debesu Tēva valstībā.⁶

Es reizēm domāju, ka mēs pietiekami nenovērtējam Svēto Bībeli un to, ko tā satur, un šos citus Rakstus, Mormona Grāmatu, Mācību un Derības un Dārgo Pērli, par kuriem tika teikts, ka tie ir … kā vēstules no mūsu Debesu Tēva. Tos var uzskatīt par vēstulēm, jo tie satur Viņa padomus un ieteikumus visiem cilvēku bērniem, kas doti tiem, lai viņi zinātu, kā izmantot savas iespējas, lai viņu dzīves nebūtu veltas.⁷ [Skat. 2. ieteikumu 105. lpp.]

Tas Kungs mums deva Rakstus, lai mums palīdzētu pārvarēt mūsu pārbaudījumus un sagatavoties paaugstināšanai.

Šis ir laiks, lai pierādītu sevi, pārbaudes laiks. Šis ir laiks, kad cilvēku sirdis pamirst izbailēs. Kad pasaulē ļaužu masas vaicā sev, kāds būs gals. Daži iedvesmoti cilvēki zina, kāds būs gals. Tas Kungs [Rakstos] ir mums pateicis, kas notiks, — šajā brīnišķīgajā bibliotēkā, ko es turu savās rokās. Viņš mums ir devis nepieciešamo informāciju, lai mēs pielāgotu savas dzīves un sagatavotos, lai neatkarīgi no tā, kas varētu notikt, mēs būtu Tā Kunga pusē.⁸

Ļaujiet man nolasīt, ko Tas Kungs saka Mācības un Derību pirmajā nodaļā attiecībā uz šīm pēdējām dienām: …

„Tādēļ Es, Tas Kungs, zinādams to postu, kas nāks pār zemes iedzīvotājiem, aicināju Savu kalpu Džozefu Smitu, jaunāko, un runāju uz viņu no debesīm, un devu viņam pavēles; …

Pētiet šīs pavēles, jo tās ir patiesas un uzticamas, un pravietojumi un solījumi, kas ir tanīs, tiks visi piepildīti.

Ko Es, Tas Kungs, esmu runājis, Es esmu runājis, un Es neattaisnojos, un kaut arī debesis un zeme zudīs, Mani vārdi nezudīs, bet tiks visi piepildīti vai ar Manu paša balsi, vai ar Manu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats.

Jo skaties un raugi, Tas Kungs ir Dievs, un Gars dod liecību un tās pieraksts ir patiess, un patiesība pastāv mūžīgi mūžos. Āmen.” [M&D 1:17, 37–39.]

Šo priekšvārdu ir vērts nopietni apdomāt. Tas ir Tēva brīdinājums mums visiem. Tas ir mīloša vecāka sirsnīgs padoms, kurš zina, kas mums vajadzīgs, kā Viņš teica nupat lasītajā nodaļā, ka, zinādams to postu, kas nāks pār zemes iedzīvotājiem, Viņš deva šīs pavēles.⁹

Reizēm mēs aizmirstam, ka Tas Kungs ir runājis, un mēs negūstam informāciju par Viņa spriedumiem. …

Varētu citēt desmitiem Rakstu vietu kā pierādījumu, ka mūsu Debesu Tēvs Savā žēlastībā un laipnībā ir runājis ar cilvēku bērniem visos laikmetos, ne tikai sakot viņiem, kas notiks, bet lūdzot viņus novērsties no saviem maldu ceļiem, lai tos nepārsteigtu iznīcība. …

Mūsu Debesu Tēvs caur Saviem uzticīgajiem pārstāvjiem ir mums pavēstījis par nozīmīgiem notikumiem, kas būs, un mēs par tiem varam lasīt Viņa Svētajos Rakstos. Ja mēs patiešām vēlamies tapt izglābti un paaugstināti Viņa celestiālajā valstībā, Viņš ir mums pateicis, kā rīkoties.¹⁰

[Raksti] ir vislieliskākā bibliotēka, kas atrodama visā pasaulē. Ko tā satur? Tā satur to, ko jūsu un mans Tēvs ir uzskatījis par pietiekami svarīgu, lai saglabātu un dotu cilvēku bērniem, un padarītu pieejamu daudzās pasaules valodās. Šie Raksti ir ļoti svarīgi, un Pēdējo dienu svētajiem tie ir jāizprot. Es negrasos jūs lūgt pacelt savas rokas, lai noskaidrotu, cik daudzi no šeit esošajiem ir jebkad lasījuši šīs grāmatas, taču es vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka tās ir vērtīgas patiesības, un tās satur Tā Kunga atklāto vārdu, kas ir iespiests un paziņots pasaulei ar nolūku sagatavot Viņa bērnus vietai celestiālajā valstībā. Tādēļ es saku, ka šīs grāmatas ir tik vērtīgas. … Cik gan pateicīgiem mums vajadzētu būt, ka mēs dzīvojam laikā un laikmetā, kad mēs varam lasīt Viņa padomus un ieteikumus un varam rast skaidrojumu lietām, kas citādi mums būtu neskaidras un apšaubāmas!¹¹ [Skat. 3. ieteikumu 105. lpp.]

Kopā lasot Svētos Rakstus, mēs iedvešam ticību savās ģimenēs.

Es vēlos, lai jūs sev pavaicātu, cik daudzi no jums esat laiku pa laikam lasījuši savām ģimenēm no šīm grāmatām, sasaukuši tās kopā, lai mācītu to, ko viņiem vajadzētu zināt. Es baidos, ka daudzi no mums teiktu, ka esam bijuši pārāk aizņemti.¹²

Mēs jau dzirdējām par daudzām svētībām, ko Tas Kungs ir mums devis šajos svētajos pierakstos, kas ir saglabāti līdz mūsdienām un kas satur visgudrā Tēva padomus un ieteikumus. Šķiet savādi, ka tik daudzi no mūsu cilvēkiem, kuriem sniegtas neskaitāmas iespējas, labi nepārzina šo svēto pierakstu saturu.¹³

Vai mūsu Tēvs turēs mūs par nevainīgiem, kad mēs atgriezīsimies mājās, ja nebūsim saviem bērniem mācījuši šo svēto pierakstu nozīmīgumu? Es domāju, ka nē. … Vai jūs domājat, ka pēc tam, kad Tas Kungs … ir nolicis mūsu priekšā lieliskās mācības, kas ietvertas šajos svētajos pierakstos, Viņš izteiks mums atzinību, ja mēs tos nemācīsim savām ģimenēm un tos neskaidrosim tiem, ar kuriem mēs nākam saskarē?

Brāļi un māsas, es atkal vēlos uzsvērt Skolotāja mācību — „pētiet Rakstus”; lasiet tos ar lūgšanu un uzticīgi māciet tos savās mājās; sapulciniet ap sevi savu ģimeni un iedvesiet viņos ticību dzīvajam Dievam, lasot to, kas ir ticis atklāts. Tā ir pati vērtīgākā no visām pasaules bibliotēkām.¹⁴

Turiet šo bibliotēku, kur jūs to varat atrast un kur jūsu bērni to atradīs, un tad izrādiet pietiekamu interesi par to zēnu un meiteņu mūžīgo glābšanu, kuri ir jūsu mājās, lai jūs atrastu veidus un līdzekļus, kā viņus ieinteresēt tajā, ko satur šīs grāmatas, lai viņi varētu zināt, cik viņi ir dārgi sava Debesu Tēva acīs.¹⁵

Cik gan bija jauki, ka man bērnībā bija tēvs un māte, kuri apsēdās pie kamīna un lasīja Bībeli, kamēr mēs, bērni, sēdējām uz grīdas. …

Tagad es vēlos teikt, mani brāļi un māsas, ka Jēzus Kristus padoms, ko Viņš teica, joprojām ir spēkā: „Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!” [Jāņa 5:39.] Neizturieties nevērīgi pret vecu ģimenes Bībeli, nenolieciet to plauktā un neaizmirstiet. Noskaidrojiet, ja jūs to vēl nezināt, kas tajā teikts, un, ja jūs to jau esat lasījuši, lasiet to atkal bieži saviem bērniem un saviem bērnu bērniem. Lasiet viņiem ne tikai Bībeli, bet arī citas Rakstu grāmatas, ko Tas Kungs ir mums devis mūsu paaugstināšanai, lai mūs mierinātu un lai mūs svētītu.¹⁶

Es pamācu jūs, ak, Israēl, pētiet Rakstus; lasiet tos savās mājās; māciet savām ģimenēm to, ko ir teicis Tas Kungs, un veltīsim mazāk laika, lai lasītu nenozīmīgu un bieži vien kaitīgu mūsdienu literatūru, un dosimies pie patiesības avota, un lasīsim Tā Kunga vārdu.¹⁷ [Skat. 4. ieteikumu 105. lpp.]

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Studējot šo nodaļu vai gatavojoties mācīt, apsveriet tālāk dotās idejas. Papildu informāciju skat. v–vii lpp.

Lasot pirmo rindkopu 99. lpp., padomājiet par kādu reizi, kad kāds Rakstu pants jūs ir līdzīgi iedvesmojis? Kā jūs nonācāt pie zināšanām, ka Svētie Raksti ir patiesi? Kāda nesena Rakstu pieredze ir stiprinājusi jūsu liecību par to patiesumu?
Izlasiet sadaļu, kas sākas 100. lpp., un padomājiet, kāda vieta Rakstiem ir jūsu personīgajā bibliotēkā (starp citām lietām, ko jūs lasāt, skatāties vai klausāties). Ko jūs varat darīt, lai Rakstiem būtu augstāka prioritāte jūsu mājās un jūsu dzīvē?
Pārlasiet sadaļu, kas sākas 101. lpp. Kā Svētie Raksti ir jums palīdzējuši pretoties pēdējo dienu postam un nelaimēm? Padomājiet, kā jūs varētu izmantot Rakstus, lai palīdzētu kādam cilvēkam, ko jūs pazīstat, kurš saskaras ar grūtu pārbaudījumu.
Apdomājiet prezidenta Smita padomu ģimenēm 103.–104. lpp. Kādas svētības saņem ģimenes, kuras kopā studē Svētos Rakstus? Kā mūsu bērniem (vai mazbērniem) radīt interesi par Svētajiem Rakstiem?

Saistītie Svētie Raksti: 5. Mozus 6:6–7; Jozuas 1:8; Romiešiem 15:4; 2. Timotejam 3:15–17; 2. Nefija 4:15; Helamana 3:29–30; Mācība un Derības 33:16

Mācīšanas padoms: „Jūs varat palīdzēt tiem, kurus jūs mācāt, būt pārliecinātiem par savām spējām piedalīties pārrunās, ja jūs pozitīvi reaģējat uz katru sirsnīgu piezīmi. Piemēram, jūs varētu teikt: „Paldies tev par atbildi. Tā bija ļoti pārdomāta” … vai „Tas ir labs piemērs”, vai „Es pateicos par visu, ko jūs šodien teicāt”” (Teaching, No Greater Call, 64).

„[Svētie Raksti] satur to, ko jūsu un mans Tēvs ir uzskatījis par pietiekami svarīgu, lai to saglabātu un dotu cilvēku bērniem, un padarītu pieejamu daudzās pasaules valodās.”

„Sapulciniet ap sevi savu ģimeni un iedvesiet viņos ticību dzīvajam Dievam, lasot to, kas ir ticis atklāts.”