Prezidentu mācības
19. nodaļa: Laicīgās un garīgās svētības no Gudrības Vārda ievērošanas


19. nodaļa

Laicīgās un garīgās svētības no Gudrības Vārda ievērošanas

Mūsu Debesu Tēvs mums deva Gudrības Vārdu, lai mūs svētītu ar fizisko veselību un mūs sagatavotu mūžīgajai dzīvei.

No Džordža Alberta Smita dzīves

Bērnībā Džordžs Alberts Smits slimoja ar vēdertīfu. Ārsts, kurš viņam noteica diagnozi, viņa mātei teica, ka viņam trīs nedēļas jāpaliek gultā, nedrīkst ēst nekādu cietu barību un jādzer nedaudz kafijas. Prezidents Smits vēlāk atminējās:

„Kad viņš bija aizgājis, es mātei teicu, ka nevēlos nekādu kafiju. Man bija mācīts, ka Gudrības Vārdā, ko Džozefam Smitam deva Tas Kungs, ir dots padoms nelietot kafiju.

„Māte pasaulē bija ienesusi trīs bērnus, un divi bija nomiruši. Viņa ārkārtīgi raizējās par mani.”

Jaunais Džordžs Alberts Smits tā vietā palūdza priesterības svētību, ko viņš saņēma no sava mājskolotāja.

„Kad nākamajā rītā ieradās ārsts, es spēlējos ārā ar citiem bērniem. Viņš bija pārsteigts. Viņš izmeklēja mani un atklāja, ka slimības vairs nebija un izskatījās, ka es esmu vesels.

Es biju pateicīgs Tam Kungam par savu izveseļošanos. Es esmu pārliecināts, ka Viņš izdziedināja mani.”1

Prezidents Smits vēlējās, lai svētie saprastu, ka paklausība Gudrības Vārdam sniedz ne vien fizisko veselību, bet arī garīgās svētības. Vispārējās konferences priesterības sesijā viņš atstāstīja stāstu par Vecās Derības laiku pravieti Daniēlu, kurš tika aizvests gūstā uz Bābeli un kuram lika ēst ķēniņa gaļu un dzert ķēniņa vīnu:

„Daniēls bija Dieva pravietis, un viņš bija pravietis tāpēc, ka viņš turēja Dieva baušļus. Es vēlos, lai jūs … atcerētos šo vēstījumu. Daniēls ar saviem biedriem ievēroja Dieva mācības attiecībā uz ēdienu un dzērienu, kas viņiem bija jālieto, un viņi atteicās no ēdiena, kas tika pasniegts no ķēniņa galda.” [Skat. Daniēla 1:3–16.]

Prezidents Smits turpināja, paskaidrojot, ka, pateicoties Daniēla paklausībai Tā Kunga veselības likumam, kas bija viņa laikā, tika saglabāta ne vien viņa dzīvība — Daniēls arī saņēma lielu garīgo svētību: „Visuvarenā iedvesmu.”2 [Skat. 1. ieteikumu 198. lpp.]

Džordža Alberta Smita mācības

Gudrības Vārds ir mūsu Tēva, kurš zina visu, sirsnīgs padoms.

Es jums nolasīšu nedaudz no tā, ko Tas Kungs teica Baznīcai 1833. gada 27. februārī.

„Gudrības Vārds, augsto priesteru, kas sapulcējušies Kērtlandē, padomes un baznīcas, un visu svēto Ciānā labumam —

lai tiktu sūtīts kā sveiciens; nevis ar pavēli vai piespiešanu, bet ar atklāsmi un gudrības vārdu, parādot Dieva kārtību un gribu visu pēdējo dienu svēto laicīgajā glābšanā.”

Padomājiet par to kādu brīdi — „visu pēdējo dienu svēto [laicīgajai glābšanai].”

„Dots par principu ar solījumu, pielāgots vājo un visvājāko no visiem svētajiem spējām, kas tiek vai var tikt saukti par svētajiem.” [Skat. M&D 89:1–3.]

Pēc tam Tas Kungs turpina mums paskaidrot, kādas lietas nāk mums par labu, un paskaidro, kādu pārtiku mums ir vēlams lietot, un pēc tam brīdina par to, kas mūsu veselībai ir ļoti kaitīgs [skat. M&D 89:5–17].

Man liekas, ka mēs esam tikuši brīnumaini svētīti. … Tas Kungs ir bijis žēlīgs pret mums, brīdinot mūs, dodot mums padomu un informējot mūs par daudzām lietām.3

Uz Gudrības Vārdu es raugos kā uz mūsu Debesu Tēva laipnu padomu, kurš vēlas, lai Viņa bērni kļūtu līdzīgāki Viņam. … Es to uztveru kā tēva padomu, kurš, zinot, kas man vajadzīgs, man ir teicis: „Mans dēls, šīs lietas tev nav noderīgas, un, ja tu izvairīsies no tām, es tev došu Sava Svētā Gara sadraudzību un prieku, kamēr tu dzīvo pasaulē, un galu galā mūžīgo dzīvi.” Cik gan muļķīgi es rīkotos, ja es baudītu kaut ko no aizliegtām lietām, apzinoties, ka tas ir Tā Kunga padoms, ka man ir jāatturas no tām! Es justos nosodīts, ja es baudītu no tām, jo Viņš labāk nekā jebkurš cits zina, ka tās ir kaitīgas, un ir brīdinājis mani par to. …

… Viņš domāja, ka tas ir pietiekami svarīgi, lai mums to dotu un mūs brīdinātu, un, ja Viņš, kurš zina visu, domāja, ka ir nepieciešams sniegt ieteikumu un padomu par šīm laicīgajām lietām, cik gan rūpīgi mums, kuri nezinām, ko rītdiena mums nesīs, būtu jāievēro šis dievišķais padoms! Es uzskatu, ka Pēdējo dienu svētajiem Gudrības Vārdā ir ietverts likums, kas viņus paaugstinās un pacels virs tiem, kuri to neievēro.4

Jēzus Kristus evaņģēlija nolūks ir pasargāt dvēseles, kas mājo ķermenī, mūžīgajai laimei. Cik gan muļķīgi mēs rīkojamies, ja padodamies pasaules paradumiem un ieražām! … Mūsu Debesu Tēvs Savā laipnībā un mīlestībā ir [brīdinājis]: „Lūk, patiesi, tā saka Tas Kungs jums: Kā rezultāts ļaunumam un nodomiem, kas ir un būs cilvēku, kas rīko sazvērestības, sirdīs pēdējās dienās, Es esmu brīdinājis un brīdinu jūs, dodams jums šo gudrības vārdu ar atklāsmi.” (M&D 89:4.) … Jēzus Kristus evaņģēlija nolūks ir sagatavot mūs, lai mēs spētu izprast dzīves skaistumu, kā Tas Kungs ir norādījis, kā šī dzīve būtu jādzīvo, paskaidrojot mums, kā mēs varam izvairīties no tā, kas šo pasauli izposta.5

Vai jūs ticat, ka Tas Kungs mums deva Gudrības Vārdu? Vai jūs patiešām domājat, ka Viņš zina, kas mums ir noderīgs? Vai, jūsuprāt, Viņam patiktu, ja mēs ievērotu šo likumu? Viņš saka, ka patiktu. Vai, jūsuprāt, Viņš to domāja nopietni?6

Brāļi un māsas, mēs nevaram palikt nesodīti, ja nievājoši izturamies pret Gudrības Vārdu. Tas tika dots kā ieteikums un padoms, nevis ar pavēli vai piespiešanu, bet kā gudrības vārds no mūsu Tēva mūsu ķermeņu laicīgajai glābšanai un mūsu dvēseļu sagatavošanai mūžīgajai dzīvei.7 [Skat. 2. ieteikumu 198. lpp.]

Tiem, kuri paklausa Gudrības Vārdam, Tas Kungs apsola garīgo un fizisko veselību.

Es esmu pateicīgs par šo brīnišķīgo Gudrības Vārdu, kas savā būtībā ir vienkāršs un, kā Tas Kungs saka, „pielāgots vājo un visvājāko no visiem svētajiem spējām, kas tiek vai var tikt saukti par svētajiem”. Es ieturu pauzi, lai pavaicātu … vai mēs esam cienīgi tikt saukti par svētajiem? Visiem, kuri cer tikt saukti par svētajiem, noteikti ir jāievēro Gudrības Vārds. Un ko tas mums nozīmē? Tas mums sniedz dzīves skaistumu, tas mūs pasargā no kaitīgajiem garaiņiem, ko tik daudzi cilvēki elpo tabakas smēķēšanas dēļ. Tas mums ļauj izvairīties no šķebinošā stāvokļa, ko izraisa tabakas košļāšana. Ja mēs to ievērojam, tas mūs pasargā no slimībām, kas rodas, ja mēs savā organismā uzņemam [narkotikas], ko satur tēja un kafija, un no alkohola postošās ietekmes. …

Mūsu Debesu Tēvs pasaka ne tikai to, no kā mums jāizvairās, bet Viņš mums pasaka, kas būtu jālieto mūsu labumam. Viņš ir teicis, ka visi graudi, visi vērtīgie augi, vīnakoku augļi u.c. ir labi cilvēka uzturam. Arī dzīvnieku un putnu gaļa; un par to Viņš saka, ka mēs to varam lietot ar piesardzību un pateicību; un es vēlos uzsvērt — ar pateicību.8

Mēs ievērojam, ka dzīve saskaņā ar veselības likumiem rada garīgo un fizisko spēku, un mēs atklājam, ka nepaklausības sekas ir garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanās. Tas ir mūsu Radītājs, mūsu garu Tēvs, kurš mums deva iespēju dzīvot uz šīs Zemes, kurš ir teicis, ka noteiktas lietas, kas norādītas tajā atklāsmē, nenāk mums par labu. Viņš ir devis mums vērtīgus apsolījumus, ja mēs paklausām šim likumam, — gudrības, veselības un spēka apsolījumus un to, ka iznīcināšanas eņģelis paies mums garām kā Israēla bērniem un nenogalinās mūs [skat. M&D 89:18–21].9 [Skat. 3. ieteikumu 198. lpp.]

Paklausība Gudrības Vārdam stiprina mūsu ticību un garīgumu.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Tas Kungs Savā žēlastībā, kad Viņš mums deva Gudrības Vārdu, to mums deva ne tikai tāpēc, lai mums varētu būt laba veselība, kamēr mēs dzīvojam pasaulē, bet lai tiktu stiprināta mūsu ticība, lai pieaugtu mūsu liecība par mūsu Glābēja un Mācītāja misijas dievišķumu, lai tādējādi mēs būtu labāk sagatavoti atgriezties Viņa klātbūtnē, kad mūsu darbs šeit būs pabeigts. Es baidos, ka dažkārt mēs kā Ciānas dēli un meitas neaptveram, cik nozīmīgs ir šis diženais vēstījums pasaulei.10

Es jums vēlos teikt, ka, manuprāt, tabakas lietošana, kas dažiem cilvēkiem šķiet mazsvarīga, ir bijis līdzeklis viņu garīgās dzīves izpostīšanai, ir bijis līdzeklis, kas viņus vadījis prom no mūsu Tēva Gara, kas viņus ir atsvešinājis no labu vīriešu un sieviešu sabiedrības un kas ir bijis par iemeslu bērnu, kuri viņiem piedzimuši, nevērībai un pārmetumiem, un tomēr velns cilvēkam saka: „Ak, tas ir tik mazsvarīgi!”11

Mēs dzīvojam laikā, kad Tas Kungs atkal ir runājis uz Saviem ļaudīm. Mēs, kas esam Baznīcas locekļi, kas dzīvojam saskaņā ar mūsu Debesu Tēva prasībām, pilnīgi saprotam, ka Dievs dzīvo un ka Viņš atmaksā tiem, kuri uzcītīgi Viņam kalpo. Mēs saprotam, ka Viņš ir devis noteiktus likumus un noteikumus, lai mūs vadītu šajā dzīvē, un paklausība Viņa prasībām mums nodrošina Viņa labpatiku, un par savu paklausību mēs saņemsim apsolītās svētības; taču, ja mēs nepaklausām Viņa mācībām, ja mēs nevērīgi izturamies pret Viņa gudrajiem padomiem, tad mums nav Viņa solījuma un mēs izniekojam iespējas, kuras mēs vairs nesaņemsim. Es uzskatu, ka Pēdējo dienu svētajiem ir svarīgi ievērot šo īpašo likumu [Gudrības Vārdu]. Es ticu, ka, paklausot tam, Pēdējo dienu svētie apjautīs daudz spēcīgāku ticību. Mormona mācībās mēs lasām, ka, ja brīnumi netiek darīti starp cilvēku bērniem, tas ir viņu neticības dēļ; un tālāk viņš tiem saka, ka bez ticības „drausmīgs ir cilvēku stāvoklis”. [Skat. Moronija 7:37–38.] Ja mēs pārkāpjam mums zināmo Tā Kunga gribu, ir dabiski, ka mūsu ticība vājināsies, jo Gars ne vienmēr pūlēsies ar mums. …

… Es nelokāmi ticu, ka nevērības dēļ pret šo vienkāršo prasību ticība ir vājinājusies dažu mūsu cilvēku sirdīs — tomēr, ja Gudrības Vārds tiks ievērots lielākā mērā, Pēdējo dienu svēto vidū pieaugs ticība, tā rezultātā mēs saņemsim lielākas zināšanas; jo paklausība rosinās sekot citiem Tēva likumiem, un paklausība katram no likumiem nodrošina svētību.12 [Skat. 3. un 4. ieteikumu 198. lpp.]

Paklausot Gudrības Vārdam, mēs sagatavojamies mūžīgajai dzīvei.

Es dažkārt prātoju, vai Pēdējo dienu svētie aptver, ka [Gudrības Vārds] mums ir ticis dots mūsu paaugstināšanai — ne tikai mūsu laicīgajai svētībai, bet lai mūs sagatavotu garīgajai dzīvei. …

Mums ir teikts, ka Dieva godība ir saprāts [skat. M&D 93:36], un mēs visi apbrīnojam gudrus vīriešus un sievietes, tādēļ mums būtu jāliek pamati lielākam garīgajam spēkam un nevajadzētu darīt neko, kas to vājinātu. Dažu cilvēku dzīvē ir acīmredzams, ka, pastāvīgi lietojot lietas, par kurām mūsu Debesu Tēvs ir teicis, ka tās nav labas, viņi sev ir atņēmuši spriestspējas, kuras viņi būtu varējuši izmantot; viņi zaudē gudrību un viņiem neizdodas sagatavoties Mūžīgajai dzīvei, kam būtu jābūt viņu mērķim.13

Ja mēs ticam, kā mēs paziņojam, ka Jēzus ir Kristus un ka mēs esam mūsu Debesu Tēva bērni, cik gan uzmanīgiem mums jābūt, lai uzvestos tā, lai mēs būtu cienīgi dzīvot mājokļos, kas radīti pēc Dieva tēla! Cik daudzi no mums saprot, ka uzņemot savā organismā to, ko mūsu Tēvs ir aizliedzis, mēs apgānām gara mājokli? Cik daudzi no mums apstājas, lai padomātu, ka, ja mēs padodamies miesas vājībai, mēs sev atņemam iespējas, kas mūs sagaida nākotnē, un novēršamies no svētībām, ko Tas Kungs ir sagatavojis uzticīgajiem?14

Ja šim likumam, kas ir pielāgots mūsu visvājāko spējām, tiek paklausīts, tas kļūs par pamatu daudzām citām lielām papildu svētībām, ko mūsu Tēvam būs prieks piešķirt, uz kurām citādi mums nebūtu tiesības un kuras citādi mēs nevarētu saņemt. Kā gan kāds no mums var būt attaisnots, neievērojot šo vienkāršo Dieva likumu, ko Viņš ar Savu paša balsi ir paziņojis, ka ikviens no mums tam spēj paklausīt? Vai mēs varam cerēt, ka spēsim ievērot augstāku likumu un spēsim sasniegt lielāku paaugstināšanu, ja mēs nevaram ievērot šo vienkāršo prasību?15 [Skat. 3. ieteikumu 198. lpp.]

Labākais veids, kā savām ģimenēm mācīt paklausīt Gudrības Vārdam, ir pašiem tam paklausīt.

Ja tēvi un mātes ievēros Gudrības Vārdu, viņi var nodot saviem pēcnācējiem tikumus un spēku, ko viņi tiem nespētu nodot citādā veidā. Es ticu, ka to cilvēku, kuri ievēro šo likumu, sirdīs un mājās būs mūsu Tēva Gara sadraudzība, un viņu vēlme būt paklausīgiem tiks nodota viņu bērniem. … Tas ir labi zināms fakts, ka tabakas ietekme uz bērna smadzenēm ir ļoti kaitīga, graujot atmiņu un notrulinot smalkākās maņas; arī alkohola ietekme uz jauniešu prātu ir ļoti kaitīga — tas sagrauj vēlmi būt godājamam un taisnīgam un vada uz netikumiem un noziedzību. … Tas Kungs mums šo likumu ir devis laipnībā un mīlestībā, apsolot noteiktas svētības, ja mēs paklausīsim Viņa padomam. Es uzskatu, ka man jāmudina jūs, mani brāļi un māsas, mācīt to savās mājās. Pievērsiet tam savu augošo bērnu uzmanību, kā arī atlīdzībai, kas noteikta par tā ievērošanu.

Ļaujiet man jums teikt, ka vislabākais mūsu ticības pierādījums šim likumam, ko devis Dievs, ir pastāvīga tā ievērošana mūsu dzīvē. Mēs varam sludināt to visas dienas garumā, taču, ja mēs to pārkāpjam, mūsu piemērs var būt postošs tiem, kurus mēs mīlam vairāk par dzīvi, jo viņi sajutīs, ka var droši sekot tur, kur mēs vadām.16

Es vēlos jūs lūgt — studējiet Gudrības Vārdu ar lūgšanu. Nelasiet to vienkārši; studējiet to ar lūgšanu. Atklājiet, kāpēc mūsu Debesu Tēvs ir to devis. Viņš to mums ir devis ar ilgākas dzīves un laimes apsolījumu, nevis ja mēs to neievērojam, bet gan ja mēs to ievērojam. Lasiet Gudrības Vārdu savas ģimenes klātbūtnē un rādiet priekšzīmi. Ja mēs to darīsim, Ciāna turpinās augt. Ja mēs to darīsim, Dieva Jēra Baznīca turpinās kļūt par labā spēku pasaulē.17 [Skat. 5. ieteikumu 198. lpp.]

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Studējot šo nodaļu vai gatavojoties mācīt, apsveriet tālāk dotās idejas. Papildu informāciju skat. v–vii lpp.

  1. 192. lpp. Smits dalās stāstā par Daniēlu, kurš atteicās no ķēniņa gaļas un vīna. Izlasiet Daniēla grāmatas 1. nodaļuun padomājiet par kādu jūsu pieredzi, kad jums lūdza baudīt kaut ko, kas ir aizliegts Gudrības Vārdā. Kā šādās situācijās paklausīt Gudrības Vārdam, izrādot cieņu pret citiem cilvēkiem?

  2. Pārlasiet mācību pirmo sadaļu (192.–193. lpp.). Kā jūs varētu pielietot šīs mācības, lai palīdzētu kādam cilvēkam, kuram ir grūtības paklausīt Gudrības Vārdam?

  3. Īsumā pārlasiet 194.–197. lpp., kur prezidents Smits pārrunā dažas svētības, kas apsolītas tiem, kuri ievēro Gudrības Vārdu (skat. arī M&D 89:18–21). Kā šie apsolījumi ir piepildījušies jūsu dzīvē? Kādas vēl svētības jūs esat saņēmuši, dzīvojot pēc šī likuma?

  4. 196. lpp. prezidents Smits apsola, ka Gudrības Vārda ievērošana pilnveidos paklausību. Ko tas nozīmē jums?

  5. Kā, jūsuprāt, mūsu paklausība Gudrības Vārdam palīdz Baznīcai „kļūt par labā spēku pasaulē”? (198. lpp.). Ar lūgšanu studējiet Mācības un Derību 89. nodaļu, kā iesaka prezidents Smits, un padomājiet, ko jūs varat darīt, lai pilnīgāk paklausītu Gudrības Vārdam?

Saistītie Svētie Raksti: 1. korintiešiem 6:19–20; Almas 34:36; Mācība un Derības 29:34; 130:20–21

Mācīšanas padoms: „Jūs varat paust mīlestību pret tiem, kurus jūs mācāt, uzmanīgi un ieinteresēti viņos klausoties. Kristum līdzīgai mīlestībai piemīt spēks mīkstināt sirdis un palīdzēt cilvēkiem uztvert Gara čukstus” (Teaching, No Greater Call, 46).

Atsauces

  1. „Boyhood Experiences”, Instructor, 1943. g. febr., 73.

  2. Conference Report, 1943. g. okt., 44.

  3. „Saints Blessed”, Deseret News, 1932. g. 12. nov., Baznīcas sadaļa, 5.

  4. Conference Report, 1907. g. apr., 19–21.

  5. „Seek Ye First the Kingdom of God”, Improvement Era, 1947. g. okt., 688.

  6. Conference Report, 1935. g. okt., 121.

  7. Conference Report, 1907. g. apr., 21.

  8. Conference Report, 1923. g. okt., 72–73.

  9. Conference Report, 1907. g. apr., 19.

  10. Conference Report, 1907. g. apr., 19.

  11. Conference Report, 1918. g. apr., 40.

  12. Conference Report, 1908. g. okt., 83–84.

  13. Conference Report, 1907. g. apr., 19.

  14. Conference Report, 1905. g. apr., 62.

  15. Conference Report, 1908. g. okt., 84.

  16. Conference Report, 1907. g. apr., 21.

  17. Conference Report, 1949. g. apr., 191.

Prezidents Smits mācīja, ka, pateicoties tam, ka Daniēls paklausīja Tā Kunga veselības likumam, kas bija viņa laikā, viņš bija cienīgs saņemt „Visuvarenā iedvesmu”.

„Mūsu Debesu Tēvs pasaka ne tikai to, no kā mums jāizvairās, bet Viņš mums pasaka, kas mums būtu jālieto, kas dotu mums labumu.”

Drukāt