Te vaira’a ’e ’aore rā te vai-’ore-ra’a  : terā te uira’a

Elder Joni L. Koch

Nō te Hitu ’Ahuru

Tē tīa’ihia ra ia tātou ’ia feruri ’e ’ia fa’aoti. E mea tītau te reira. ’Eiaha rā tātou ’ia fa’ahōho’a roa i te ta’ata ’ei hō’ē mea ’aore rā ’ia topa i te tahi i’oa pi’i i ni’a iāna.

Mau fa’ahōho’ara’a nā David Green

E rave rahi matahiti i ma’iri, ’ua tere māta’ita’i māua tā’u vahine i te pare nō Kronborg i Helsingør (Dānemāta). ’Ua tu’iro’o roa teie pare maoti te ha’uti ta’ata ora a William Shakespeare, Hamlet. ’A māta’ita’i ai māua nā roto i te pare, ’ua hōho’i mai i roto i tō māua ferurira’a i te mau tuha’a ’e te mau parau nō terā ha’uti, te parau iho ā rā a Hamlet : « Te vaira’a ’aore rā te vai-’ore-ra’a : terā te uira’a. »

I reira tō’u ferurira’a i te hō’ē parau tano a’e nō tātou : « Te vaira’a ’e te vaira’a ra : terā te uira’a. »

Fa’ati’a i te ta’ata ’ia ha’amaita’i ia rātou

Te vāhi ’ino, e mea pinepine tātou ’ia topa i te i’oa pi’i i ni’a i te ta’ata ’ia paraparau tātou nō rātou. ’Ei hi’ora’a, e parau tātou mai teie :

• « E mea hupehupe Elder Brown. » E mea maita’i a’e rā ’ia parau tātou ē : « ’Aita ’o Elder Brown i rave itoito roa i te ’ohipa i te mau mahana i ma’iri, tē ti’aturi nei rā vau e nehenehe tāna e ha’amaita’i iāna. »

• « E ’ere ’o Maria i te mea paieti. » I te tahi pae e nehenehe tātou e parau ē : « ’Aita ’o Maria i ’ana’anatae roa i te parau nō te fa’aro’o, terā rā penei a’e e putapū ’oia i te Vārua mai te mea e fa’a’ite atu vau iāna i tō’u ’itera’a pāpū. »

’Ia parau tātou ē, e mea mai terā terā ta’ata, i te hope’a e topa roa atu paha tātou i te i’oa pi’i ’aore rā e fa’ahōho’a atu paha tātou ia rātou i te hō’ē mea, ma te ha’avā ia rātou, ma te ’ore e vaiiho i te ta’ata ’ia taui ’e ’ia ha’amaita’i ia rātou. ’Ia parau rā tātou nō te vaira’a ra, tē fa’a’ite nei tātou ē, tē ti’aturi ra tātou e nehenehe ’ia tupu i te rahi ’e ’ia haere i mua.

E mea hape ānei ’ia ha’avā ?

I roto i te rahira’a o te mau ’īritira’a nō te Bibilia, e tai’o tātou i teie ha’api’ira’a a te Fa’aora : « ’Eiaha e [ha’avā], ’ia ’ore ’outou ’ia [ha’avāhia] mai » (Mataio 7:1 [reo peretāne]). Tē hōro’a nei rā te ’Īritira’a a Iosepha Semita i te tahi ha’amāramaramara’a : « ’Eiaha e ha’avā ma te parau ti’a ’ore… e ha’avā rā i te ha’avāra’a parau ti’a » (i roto Mataio 7:1, fa’ata’ara’a raro a ; reta tei fa’ahuru-’ē-hia).

’Oia ho’i e mea tano mau—’e tē tīa’ihia ra te reira—’ia fa’a’ohipa tātou i te parau nō te ha’avāra’a nō te hi’o i te mau mea, nō te hi’opo’a ’e nō te hāro’aro’a i te hō’ē ’ohipa ’e nō te rave i te mau fa’aotira’a. ’E e mea faufa’a ta’a ’ē ’ia fa’a’ohipa tātou i te ha’avāra’a parau ti’a ’a ’ohipa ai tātou i rotopū i te mau ta’ata.

’Ei hi’ora’a, e hi’opo’a māite tātou ’o vai tā tātou e fa’aipoipo, e fa’a’ohipa tātou i te hāro’aro’a nō te māramarama i te hina’aro o te hō’ē ta’ata, ’aore rā e hi’o tātou i te ’aravihi o te hō’ē ta’ata nō te amo i te hō’ē tōro’a ’ohipa.

E hi’opo’a noa tātou i te ’ohipa a te ta’ata ’aore rā tōna hīro’a nā ni’a i te mau fa’aturera’a a te Fatu, mai tei pāpa’ihia i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a ’e te parau a te mau peropheta. Nā ni’a roa atu, e hi’o maita’i tātou ē, ’eiaha tā tātou ha’avāra’a e tāmata i te fa’ati’a i te parau au ’ore, e fa’ahōho’a ’oi’oi i te ta’ata i te hō’ē mea ’aore rā e topa ti’a ’ore i te i’oa pi’i i ni’a i te hō’ē ta’ata.

Te ’aravihi ’ia taui

E fa’a’ohipa tātou i te ha’avāra’a parau ti’a ’ore i te taime e parau tano ’ore tātou i te hō’ē mea nō ni’a i te huru o te ta’ata, mai te mea iho ā rā e nā reira tātou ma te fa’atupu ato’a i te mana’o ē, e’ita tā rātou e nehenehe e taui. I roto i tā tātou ato’a mau ’ohipa ’e te ta’ata, e ha’amana’o tātou ē, maoti te tusia tāra’ehara a te Fatu e ti’a ai ia tātou tāta’itahi ’ia ha’amaita’i ia tātou. E hi’o na i teie mau hi’ora’a nō te Fa’aora :

• ’Ua parau ’oia i te vahine tei haruhia i roto i te fa’aturi : « ’A haere, ’eiaha rā ’ia hara fa’ahou » (Ioane 8:11).

• ’Ua nā ’ō ’oia i te hō’ē o te ta’ata i fa’asataurohia i pīha’i iho iāna : « ’Ei paradaiso ïa ’oe ’e ’o vau ato’a i teie nei ā mahana » (Luka 23:43).

• I tōna ti’afa’ahoura’a, ’ua tāmau noa ’oia i te hi’o i te fāito pūai o Petero ma te a’o tauturu iāna, noa atu ā ’ua huna Petero iāna e toru taime (hi’o Mataio 26:34 ’e Ioane 21:15–17).

• ’Ua parau ’oia ia Saulo, tei hāmani ’ino i te feiā mo’a, ’ia tātarahapa. ’Ua riro mai Saulo ’ei Paulo, ’ua ha’apa’o ’oia i te parau ’e ’ua riro mai ’ei ta’ata parau ti’a. (Hi’o Te ’Ohipa 9:3–6.)

’O te Fatu Iesu Mesia te ’aito nō te hōro’a i te piti o te tāmatara’a—’e te tāmatara’a toru ato’a ’e te maha. ’Ua ha’api’i mai ’oia ’ia fa’a’ore atu tātou i te hapa « ’ia hitu rā ’ahuru i te hitura’a » (Mataio 18:22). ’O ’oia ana’e te ta’ata tei ora i te orara’a hape ’ore i ni’a i te fenua nei, maoti rā tōna orara’a, tāna mau ha’amaita’ira’a, tōna tusia tāra’ehara ’e tōna ti’afa’ahoura’a, ’e maoti ato’a ho’i te mau ’ōro’a nō tāna ’evanelia tātou e nehenehe ai e maita’i roa ’ia tae i te hō’ē mahana. Te paraura’a nō tō tātou mau taea’e ’e mau tuahine i te parau e fa’atupu i te ti’aturi ’ore i tō rātou ’aravihi ’ia taui, e ’ohipa ïa ’o tē fa’atupu ato’a i te ti’aturi ’ore i te mana o te Fa’aora ’e tāna tāra’ehara.

’O rāpae ’e ’o roto

E peu mātau i roto i tō tātou orara’a ’ia ha’avā (’e ’ia ha’avāhia tātou) i ni’a i tō tātou hōho’a mātāmua. Teie rā, e vāhi ataata tā tātou e haere ra mai te mea e ha’avā tātou nā ni’a i te hōho’a mātāmua ma te ’ore e hi’opo’a i te huru mau o terā ta’ata.

« E ’ore ho’i tā Iehova hi’ora’a e au i tā te ta’ata ; e hi’o ho’i te ta’ata i te huru i rāpae’au a’e, ’āre’a ’o Iehova, e hi’o ïa i te ’ā’au » (1 Samuela 16:7). ’Ua parau Iesu nō te feiā fa’ahua paieti i tōna mahana ra ’ei « vaira’a tūpāpa’u i fa’ateateahia ra, ’o tei nehenehe i rāpae’au a’e, ’āre’a ’o roto ra, ’ua ’ī ïa i… te mau mea faufau » (Mataio 23:27).

’Aita te Fa’aora e ha’api’i ra ē e ’ere i te mea maita’i te hōho’a au ’e te tano ’o rāpae, e mea faufa’a roa a’e rā te huru ’o roto (te vaira’a pae morare ’e pae vārua) o te hō’ē tāne ’e te hō’ē vahine. ’A hi’o na i tō tātou mau hiero nehenehe mau : e mea nehenehe te ’āua, te mea faufa’a roa atu rā, ’o te mau ’ōro’a ïa ’o te ravehia i roto.

E tītau-ato’a-hia i te mau misiōnare ’ia ’ahu maita’i ’e ’ia fa’anehenehe. Nā roto i te tāmāra’a ia rātou, te ’ahu tano ’e te parau mā, tē ha’amau nei rātou i te hi’ora’a maita’i nō rātou e ’ite mātāmua i te ’evanelia a Iesu Mesia nā roto i te hōho’a ’e te mau parau a te mau misiōnare.

Fa’a’ohipa i te hāro’aro’a

’A tāmata ai tātou i te rave i te ha’avāra’a parau ti’a, e mea faufa’a ’ia fa’a’ohipa i te hāro’aro’a. Tē parau nei te Arata’i nō te mau pāpa’ira’a mo’a ē hāro’aro’a « ’o te māramaramara’a ïa ’aore rā te ’itera’a i te hō’ē mea nā roto i te mana o te Vārua… ’O te ’itera’a ato’a ïa i te huru mau o te mau ta’ata ’e te puna ’e te aura’a nō te mau fa’a’itera’a pae vārua (« Discernment, Gift of »).

I te tahi taime, e mau ta’ata ’ino ’o roto e fa’a’ohipa i te hōho’a o te ao nei nō te tāmata i te punu ia tātou ’ia mana’o tātou ē, e hi’ora’a maita’i rātou. E mea « pa’ari i tō rātou iho hi’ora’a, ’e [e mea] ha’apa’o maita’i i tō ratou iho mana’ora’a » (Isaia 5:21 ; 2 Nephi 15:21). ’Ua ti’a i te Fa’aora ’ia hi’o i muri mai i teie huru hōho’a, ’e ’ua ti’a iāna ’ia hāro’aro’a i te pūai ’e te ’ā’au ha’avare ’ore i roto roa i te feiā ha’eha’a ’e tei hepohepo.

’Ua fa’a’ohipa ’o Alama i taua huru hāro’aro’a ra i te taime ’a paraparau ai ’oia i te feiā tei « ’ino’inohia… e te mau ta’ata ato’a ra nō tō rātou veve », ’ua ha’amaita’ihia rā nō te rirora’a rātou ’ei feiā ha’eha’a ’e te « ’ā’au ha’eha’a » (Alama 32:5–8).

E ha’amana’o tātou ē « tā te Vārua o te Atua ra… i ’imihia te reira e te vārua » (1 Korinetia 2:14). ’Ia ’ite tātou ia vetahi ’ē mai tā tō tātou Metua i te Ra’i e ’ite ra ia rātou, e ti’a ia tātou ’ia fa’a’ohipa i te ha’avāra’a parau ti’a maoti te hāro’aro’a.

Te ha’avāra’a parau ti’a

I te mau mahana ato’a o tō tātou orara’a e ha’avā tātou nā roto i te hi’ora’a, te hi’opo’ara’a ’e te hāro’aro’ara’a. Teie rā, tē tīa’i nei te Fatu ia tātou ’ia nā reira ma te parau ti’a. Tātou te mau pipi nā te Fatu Iesu Mesia, ’ia fa’a’ite atu tā tātou mau parau ’e tā tātou mau ’ohipa ē, e mea aroha tātou ’e te here ’e te ineine nō te tauturu.

Tātou te mau ha’avā parau ti’a, tītauhia ’ia ha’apa’o maita’i atu ā tātou i te huru o te hō’ē ta’ata, ’eiaha rā tōna hōho’a. I te hō’ē ā taime, e ha’amana’o ato’a tātou ē, i te mau mahana ato’a, tē ha’amau nei tō tātou mana’o mātāmua nā ni’a i tō tātou hōho’a ’e te mau parau tā tātou e fa’a’ohipa. E ’umehia mai te rahira’a o te mau ta’ata ’ia ’ite rahi atu ā nō ni’a i tō tātou huru ’e tā tātou poro’i nō te ’evanelia mai te mea e fa’ahōho’a tō tātou hōho’a i te faufa’a teitei nō tā tātou poro’i.

’Ua fa’a’ite mai tō tātou Fatu ’e te ’Orometua, ’o Iesu Mesia, i te hi’ora’a maita’i roa e pe’e ’a tūtava ai tātou i te ha’avā ma te parau ti’a. Mai tāna e rave ra, e fa’a’aifāito tātou i te mea tā tātou e hi’o nā rāpae i te ’ohipa e tupu ra i roto i te ta’ata tāta’itahi.