12.stunda

Mūsu vajadzība pēc garīgās atdzimšanas

Ievads

Mormona Grāmatā mēs lasām, ka „miesīgs cilvēks ir Dieva ienaidnieks” (Mosijas 3:19). Šajā stundā studentiem tiks mācīts, ka, nožēlojot grēkus un īstenojot ticību Jēzum Kristum, mēs varam uzveikt miesīgo cilvēku sevī, „piedzimt no jauna” un pieredzēt varenu sirds pārmaiņu. Šīs pārmaiņas ir nepieciešamas, lai iekļūtu Dieva valstībā.

Papildu lasāmviela

Deivids A. Bednārs, „The Atonement and the Jorney of Mortality”, Ensign, 2012. g. apr., 40.–47. lpp.
D. Tods Kristofersons, „Piedzimt no jauna” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 76.–79. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mosijas 3:19; 16:2–5; Almas 41:10–11

Atmest miesīgo cilvēku

Uzrakstiet uz tāfeles šo prezidenta Ezras Tafta Bensona (1899–1994) apgalvojumu, kas citēts no „To „the Rising Generation””, New Era, 1986. g. jūn., 5. lpp.

„Jūs nevarat rīkoties slikti un justies labi. Tas ir neiespējami!” (Prezidents Ezra Tafts Bensons.)

Kādēļ ir neiespējami būt laimīgiem, veicot nepareizas izvēles?

Lūdziet kādu studentu nolasīt Almas 41:10–11, kamēr pārējie pievērš uzmanību nekrietnības sekām. (Uzsveriet šo patieso principu: Bezdievība nekad nav bijusi laime.)

Kādus maldus Sātans izmanto, lai pārliecinātu mūs, ka baušļu pārkāpšana ļaus būt laimīgiem? Miniet piemērus!
Saskaņā ar 11. pantu, ko tas nozīmē — būt „dabiskajā stāvoklī”? (Būt „miesīgajā stāvoklī”, „rūgtā žultī un nekrietnības saitēs” un būt pasaulē „bez Dieva”.)
Kā Almas 41:10–11 palīdz izskaidrot, kādēļ grēcīgums neļauj mums būt laimīgiem? (Tas ir pretējs Dieva dabai, un „Dieva daba” ir „laimes būtība”.)

Atgādiniet studentiem, ka mēs visi esam mantojuši Ādama Krišanas sekas. Lūdziet kādu studentu nolasīt Mosijas 16:2–5, kamēr pārējie meklē vārdus un frāzes, kas apraksta cilvēces kritušo stāvokli.

Ar kādiem vārdiem un frāzēm Abinadijs raksturo cilvēces kritušo stāvokli?
Ko nozīmē vārds „pastāv” 5. pantā? (Piezīme: Atslēgas vārdu uziešana ir svarīga studiju prasme, ko jūs varat uzsvērt, veicot šo uzdevumu.)
Kas ļauj mums tikt pestītiem no mūsu grēcīgā un kritušā stāvokļa?

Palūdziet, lai studenti izlasa Mosijas 3:19, pievēršot uzmanību tam, kā mēs varam pārvarēt savu kritušo stāvokli.

Ko tas nozīmē — „ļauties Svētā Gara mudinājumiem”?
Kas mums jādara, lai „[atmestu] miesīgo cilvēku”? (Studentiem vajadzētu atpazīt šo principu: Sekojot Svētā Gara pamudinājumiem un paļaujoties uz Izpirkšanas spēku, mēs varam atmest miesīgo cilvēku.)

Aiciniet, lai studenti padomā, kā viņi pieredzējuši to, ka Glābējs var pārveidot mūs par labākiem cilvēkiem, nekā mēs jebkad spētu kļūt pašu spēkiem. Aiciniet, lai daži studenti dalās savās atziņās.

Aiciniet studentus atbildēt pie sevis uz šiem jautājumiem:

Ko jūs varētu darīt, lai pilnīgāk ļautos „Svētā Gara mudinājumiem”?
Kādu bērnam piemītošu rakstura iezīmi, kas minēta Mosijas 3:19, jums visvairāk nepieciešams attīstīt?

Mosijas 5:1–5, 7–8; 27:24–26

Piedzimt no jauna

Palūdziet studentiem uzskaitīt to Mormona Grāmatas cilvēku vārdus, kuru iedaba ir mainījusies, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai.

Atgādiniet studentiem, ka Alma, jaunākais, un Mosijas dēli uz kādu laiku bija starp Zarahelmas neticīgajiem, kuri vajāja Baznīcas locekļus (skat. Mosijas 27:8). Pēc eņģeļa apciemojuma Alma kļuva bezpalīdzīgs un nevarēja parunāt. Pēc trim dienām Almas spēki atgriezās un viņš liecināja par brīnumaino pārmaiņu, kas ar viņu notikusi (skat. Mosijas 27:11–24).

Lūdziet kādu studentu nolasīt Mosijas 27:24–26, kamēr pārējie pievērš uzmanību tam, kā Alma aprakstīja šīs brīnumainās pārmaiņas.

Kuri vārdi un frāzes šajos pantos palīdz saprast, ko nozīmē piedzimt no jauna?
Kā 26. pants palīdz izskaidrot, kādēļ mums vajag piedzimt no jauna? (Pārliecinieties, ka studenti saprot šo patieso principu: Vienīgi topot par jaunām radībām Kristū, mēs varam iemantot Dieva valstību.)

Lai palīdzētu studentiem saprast, kas notiek, kad mēs garīgi atdzimstam, aiciniet kādu studentu nolasīt Mosijas 5:1–5, 8. Palūdziet, lai studenti pievērš uzmanību vārdiem vai frāzēm, kas norāda, ka ķēniņa Benjamīna ļaudis bija pieredzējuši garīgo atdzimšanu.

Kādus apliecinājumus jūs uzgājāt tam, ka ķēniņa Benjamīna ļaudis bija pieredzējuši garīgo atdzimšanu? (Atbildei vajadzētu ietvert šādas pazīmes: viņiem vairs nebija tieksmes darīt ļaunu, viņi vēlējās nepārtraukti darīt labu, viņu prāti tika apgaismoti un viņi tika piepildīti ar prieku un vēlmi slēgt derības ar To Kungu.)
Saskaņā ar 2. un 4. pantu, kas tiek prasīts, lai mūsu sirdis piedzīvotu „varenu pārmaiņu”? (Studentiem vajadzētu minēt šo principu: pielietojot ticību Jēzum Kristum un saņemot Svēto Garu, mēs varam pieredzēt varenu sirds pārmaiņu.)

Parādiet, ko teicis elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Lūdziet kādu studentu to nolasīt, kamēr pārējie pievērš uzmanību tam, kā elders Bednārs aprakstījis vareno sirds pārmaiņu.

„Lūdzu, pievērsiet uzmanību tam, ka [Mosijas 5. nodaļā] aprakstītā pievēršanās ir varena, nevis mazsvarīga — tā ir garīga atdzimšana, kas būtiski maina to, ko jūtam un vēlamies, to, ko domājam un darām, un to, kas esam. Patiesi, Jēzus Kristus evaņģēlija būtība ir saistīta ar fundamentālām un paliekošām mūsu iedabas pārmaiņām, kas iespējamas, paļaujoties uz „Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību” (2. Nefija 2:8).” („Jums jāpiedzimst no jauna” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 20. lpp.)

Kas jūs uzrunāja, lasot eldera Bednāra aprakstu par vareno sirds pārmaiņu?

Aiciniet, lai studenti pārspriež, ko mēs varētu darīt, lai turpinātu piedzīvot vareno sirds pārmaiņu.

Lūdziet, lai studenti izlasa Mosijas 5:7, pievēršot uzmanību tam, kā mainās mūsu attiecības ar Jēzu Kristu pēc tam, kad esam dzimuši no jauna.

Kādā veidā mēs kļūstam par Jēzus Kristus bērniem?

Aiciniet, lai studenti padomā, kāpēc ir svarīgi kļūt par „Kristus bērniem”, un pastāsta, kā tam būtu jāmotivē mūs, tiecoties pēc garīgas atdzimšanas.

Almas 5:14, 26–27; Etera 12:27

Garīgā atdzimšana prasa laiku un pūliņus

Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa, ko teicis elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma, kamēr pārējie ieklausās, kā viņš raksturo sirds pārmaiņu procesu.

„Jūs varētu jautāt, kāpēc šī varenā sirds pārmaiņa ar mani nenotiek ātrāk? Jums jāatceras, ka apbrīnojamie ķēniņa Benjamīna ļaužu, Almas un dažu citu Svēto Rakstu personu piemēri ir tik tiešām apbrīnojami un netipiski. Lielākajai daļai no mums pārmaiņas norit pakāpeniski, laika gaitā. Piedzimšana no jauna, salīdzinot ar fizisko piedzimšanu, ir vairāk process, nevis notikums. Un iesaistīšanas šajā procesā ir laicīgās dzīves galvenais mērķis.

Tajā pašā laikā neattaisnosim savus paviršos pūliņus. Neapmierināsimies ar nelielu tieksmi uz ļaunu. Cienīgi pieņemsim Svēto Vakarēdienu ik nedēļu, turpinot paļauties uz Svēto Garu, lai tas izskaustu no mums pēdējās netīrības paliekas. Es liecinu: ja jūs turpināsit garīgās atdzimšanas ceļu, Jēzus Kristus izpērkošā labvēlība attīrīs jūs no grēka un tā traipiem jūsu sirdī, kārdinājumi zaudēs savu pievilcību, un caur Kristu jūs kļūsiet svēti, gluži kā Viņš un mūsu Tēvs.” („Piedzimt no jauna” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 78. lpp.)

Saskaņā ar eldera Kristofersona teikto — kādēļ piedzimšana no jauna ir vairāk process, nevis notikums?
Kā garīgās atdzimšanas process palīdz mums kļūt tik svētiem kā Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus? (Palīdziet studentiem atpazīt šo patieso principu: Caur Jēzus Kristus labvēlību mēs varam saņemt piedošanu un palīdzību garīgās atdzimšanas ceļa turpināšanā.)

Lai palīdzētu studentiem dziļāk izprast labvēlības būtību, jūs varētu dalīties šajā apgalvojumā no Bībeles vārdnīcas:

„Caur Tā Kunga labvēlību, ticot Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai un nožēlojot savus grēkus, cilvēki saņem spēku un palīdzību labu darbu veikšanā, ko pretējā gadījumā, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, nespētu paveikt. Šī labvēlība ir iespēju dodošs spēks, kas ļauj vīriešiem un sievietēm iegūt mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu, pēc tam, kad viņi ir izdarījuši visu, ko spēj pašu spēkiem.” (Bībeles vārdnīca, „Labvēlība”.)

Aiciniet, lai studenti izlasa Almas 5:14, 26–27, pievēršot uzmanību tam, ko Alma mācīja tiem, kuri jau bija uzsākuši garīgās atdzimšanas procesu un pieredzējuši sirds pārmaiņu. Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi atbildētu uz Almas jautājumiem.

Saskaņā ar 27. pantu — kas mums jādara pēc tam, kad esam piedzīvojuši sirds pārmaiņu? (Mums jāturpina būt nevainojamiem Dieva priekšā, būt pazemīgiem un tiekties pēc grēku piedošanas.)
Kāpēc, jūsuprāt, Alma mācīja, ka pazemībai ir tik būtiska loma turpmāku sirds pārmaiņu piedzīvošanā?

Pastāstiet studentiem, ka Tas Kungs mācīja Eteram, kādēļ pazemības spēks ir tik svarīgs, tiecoties pēc sirds pārmaiņām. Atgādiniet studentiem, ka Svēto Rakstu principos bieži sastopami vārdi — ja un tad, un pēc tam aiciniet, lai viņi pārskata Etera 12:27, pievēršot uzmanību „ja–tad” principam. Kad studenti būs atpazinuši šos principus, pārrunājiet tos: Ja mēs tuvosimies Jēzum Kristus, tad Viņš mums parādīs mūsu vājības. Ja mēs pazemosimies un ticēsim Tam Kungam, tad Viņš padarīs mūsu vājības par spēku.

Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi atpazīt savas vājības?
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „Mana labvēlība ir pietiekama visiem …, kas pazemojas Manā priekšā”?

Parādiet, ko teicis elders Brūss K. Heifens no Septiņdesmitajiem, un palūdziet, lai kāds no studentiem nolasa to:

„Ja jūsu dzīvē ir problēmas, nedomājiet, ka ar jums kaut kas nav kārtībā. Cīņa ar problēmām ir dzīves mērķa pamatu pamats. Ja mēs tuvosimies Dievam, Viņš mums parādīs mūsu vājības un caur tām padarīs mūs gudrākus, spēcīgākus. Ja jūs saskatāt sevī vairāk vājību, tas var nozīmēt vienkārši to, ka jūs tuvojaties Dievam, nevis no Viņa attālināties.” („The Atonement: All for All”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 97. lpp.)

Ko mēs varam darīt, lai nezaudētu drosmi, saskatot savas vājības?

Dalieties savā liecībā, ka Jēzus Kristus labvēlība palīdzēs mums pārvarēt savas vājības, tiecoties pēc garīgas atdzimšanas.

Studentu lasāmviela

Mosijas 3:19; 5:1–5, 7–8; 16:2–5; 27:24–26; Almas 5:14, 26–27; 41:10–11; Etera 12:27.
Deivids A. Bednārs, „The Atonement and the Jorney of Mortality”, Ensign, 2012. g. apr., 40.–47. lpp.