26.stunda

„Līdz jūsu ticība nebūs pārbaudīta”

Ievads

Šajā stundā studenti apgūs no Mormona Grāmatas šādu principu: ja mums ir ticība Jēzum Kristum, tad Dievs var paveikt brīnumus mūsu labā. Pielietojot ticību, mēs varam arī sagatavoties saņemt garīgas liecības par patiesību.

Papildu lasāmviela

Roberts D. Heilzs, „Censties iepazīt Dievu, mūsu Mūžīgo Tēvu, un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 29.–32. lpp.
Deivids A. Bednārs, „Lūgt ticībā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 94.–97. lpp.
Nīls L. Andersens, „Jūs zināt pietiekoši” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 13.–14. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 27:23; 3. Nefija 17:5–9, 20–24; Mormona 9:9, 18–20

No sākuma ir ticība, tad — brīnumi

Palūdziet studentiem nosaukt dažus piemērus no Svētajiem Rakstiem, kad Dievs ir paveicis brīnumus Savu bērnu labā saskaņā ar to ticību Viņam. (Iespējamie piemēri: Jēzus dziedina slimo un pieceļ cilvēku no miroņiem, Mozus pašķir Sarkano jūru, un Kristus pieskaras akmeņiem, piešķirot gaismu jarediešu baržām.)

Ko jūs varētu teikt cilvēkam, kurš netic, ka Dievs turpina paveikt brīnumus mūsdienās?

Aiciniet vienu studentu nolasīt 2. Nefija 27:23 un citu studentu — Mormona 9:9, 18–20. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kāpēc brīnumi joprojām notiek mūsdienās.

Saskaņā ar šiem pantiem, kāpēc mēs varam būt droši par to, ka brīnumi notiek mūsdienu pasaulē? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu mācību: Tā kā Dievs ir tāds pats vakar, šodien un mūžīgi, Viņš turpina paveikt brīnumus saskaņā ar Savu bērnu ticību.)
Kādēļ, jūsuprāt, Tas Kungs prasa no mums ticību, pirms Viņš paveic brīnumus?

Lai parādītu ar piemēru no Svētajiem Rakstiem saistību starp ticību un brīnumiem, aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt 3. Nefija 17:5–9. Aiciniet pārējos audzēkņus sameklēt, kas, balstoties uz Kristus teikto, bija pietiekami, pirms Viņš paveica brīnumus cilvēku labā.

Saskaņā ar 8. pantu, kas ļāva Glābējam dziedināt slimos un nomocītos?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 3. Nefija 17:20–24.

Kādus vēl svētus notikumus piedzīvoja cilvēki, pateicoties savai ticībai?
Kā Kristus vēlme — paveikt šos brīnumus — vairo mūsu ticību, lai Viņš varētu pielietot spēku, palīdzot mums mūsu vajadzībās?

Aiciniet kādu studentu nolasīt māsas Sidnejas S. Reinoldsas, agrākās Sākumskolas vispārējā prezidija padomnieces, izteikumu:

„Tikpat svarīgi kā šie … „varenie brīnumi”, ir arī mazāki „personīgie brīnumi”, kas katram no mums māca ticēt Tam Kungam. Tie notiek, kad mēs atpazīstam un uzklausām Gara pamudinājumus savā dzīvē. …

Es ticu, ka ikviens no mums var liecināt par šiem mazajiem brīnumiem. Mēs pazīstam bērnus, kas ir lūguši pēc palīdzības, lai atrastu kādu pazaudētu lietu, un tad atrod to. Mēs zinām par jauniem cilvēkiem, kas sakopo drosmi, lai stāvētu kā Dieva liecinieki, un jūt Viņa atbalstošo roku. Mēs pazīstam draugus, kas maksā savu desmito tiesu no pēdējās naudas un tad, brīnumainā veidā, konstatē, ka viņi var samaksāt mācību maksu vai īri vai sagādāt ēdienu savai ģimenei. Mēs varam dalīties pieredzēs par lūgšanām, uz kurām saņemtas atbildes, un priesterības svētībām, kas devušas drosmi, sniegušas mierinājumu vai atjaunojušas veselību. Šie ikdienas brīnumi parāda mums Tā Kunga roku mūsu dzīvē” („A God of Miracles”, Ensign, 2001. g. maijs, 12. lpp.).

Aiciniet studentus pastāstīt par gadījumiem, kad viņi vai kāds, ko viņi pazīst, ir pieredzējuši Dieva brīnumus savā dzīvē. Aiciniet studentus dalīties savās pieredzēs, ja tās nav pārāk svētas vai personiskas, kas apstiprina, ka Dievs vēl joprojām ir brīnumu Dievs.

Etera 3:6–13, 17–20; 4:13–15; 12:6–7, 12, 19, 31

Ticība sagatavo mūs saņemt garīgas liecības

Aiciniet studentus padomāt par kādu evaņģēlija patieso mācību, par kuru viņi vēlētos saņemt garīgu liecību vai to nostiprināt. Paskaidrojiet, ka daži cilvēki izvēlas neticēt vai nedzīvot saskaņā ar evaņģēlija principu, līdz viņi nebūs redzējuši pierādījumu tam, ka tas ir patiess.

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Etera 12:6, meklējot, ko šis pants māca par garīgās liecības iegūšanas procesu.

Kādu principu mēs varam mācīties no Etera 12:6 par garīgās liecības iegūšanu? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Pirms mēs varam saņemt garīgu liecību, mums vispirms ir jāpielieto ticība Jēzum Kristum.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „līdz jūsu ticība nebūs pārbaudīta”?

Paskaidrojiet, ka ticības pārbaudījums ne vienmēr nozīmē grūtību piedzīvošanu. Parādiet un palūdziet kādam studentam nolasīt eldera Ričarda G. Skota, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, un māsas Bonijas L. Oskarsones, Jauno sieviešu biedrības vispārējās prezidentes, izteikumus par Moronija padomu Etera 12:6:

„Jūs varat mācīties daudz efektīvāk īstenot ticību, pielietojot šo Moronija mācīto principu: „… jūs nesaņemsit liecību, līdz jūsu ticība nebūs pārbaudīta” [Etera 12:6; slīpraksts pievienots]. Tādējādi katru reizi, kad jūs pārbaudāt savu ticību, tas ir, cienīgi rīkojaties — iedvesmas vadīti, jūs saņemsiet apstiprinošu pierādījumu no Gara” (Ričards G. Skots „The Sustaining Power of Faith in Times of Uncertainty and Testing”, Ensign vai Liahona, 2003. g. maijs, 76. lpp.).

„Mūsu pasaulē, kur tiek sagaidīts tūlītējs gandarījums, mūs bieži var vainot par to, ka sagaidām atalgojumu bez vēlmes strādāt. Es ticu, ka Moronijs mums saka, ka vispirms mums ir jāstrādā un jāizmanto sava ticība, dzīvojot pēc evaņģēlija, un tad mēs saņemsim liecību, ka tas ir patiess. Patiesa pievēršanās notiek, kad mēs rīkojamies saskaņā ar patiesām doktrīnām un ievērojam baušļus dienu no dienas, mēnesi pēc mēneša” (Bonija L. Oskarsone, „Topiet pievērsti!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 77. lpp.).

Ar ko eldera Skota un māsas Oskarsones raksturotā liecības iegūšanas pieeja atšķiras no to cilvēku pieejas, kuri vēlas no sākuma iegūt pierādījumu un tikai tad ticēt vai rīkoties?
Kad un kā jūs uzzinājāt, ka šis princips ir patiess?

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Etera 12:7, 12, 19, un 31. Mudiniet studentus pievērst uzmanību frāzēm — „kamēr tiem nebija ticības” un „līdz tiem nebija ticības” — šajos pantos (jūs varētu ieteikt atzīmēt šīs frāzes viņu Svētajos Rakstos).

Saskaņā ar šiem pantiem, kādas svētības Tas Kungs sniedza šiem ļaudīm pēc tam, kad viņi bija izrādījuši ticību? Kāda veida garīgās liecības par patiesību jūs esat saņēmuši, pateicoties savai ticībai?

Lieciniet, ka līdzīgi kā brīnumi, garīgās liecības nerodas, līdz mēs neesam izrādījuši savu ticību. Lai uzsvērtu šo principu, apdomājiet, vai vēlāties dalīties tālāk dotajā izteikumā, ko pauda prezidents Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents:

„Kaut kur jūsu meklējumos pēc garīgām zināšanām ir tas, ko filozofi dēvē par „ticības lēcienu”. Tas ir mirklis, kad, nonākot līdz gaismas robežai un ieejot tumsā, jūs atklājat, ka ceļš tālāk ir apgaismots tikai vienu vai divus soļus uz priekšu” („The Quest for Spiritual Knowledge”, New Era, 2007. g. janv., 6. lpp.).

Aiciniet kādu studentu raksturot, ar kādām grūtībām saskārās Jareda brālis, būvējot baržas, kurām bija jāpārved viņa ģimene uz apsolīto zemi, un rezumēt, kā viņš pārvarēja šīs grūtības (skat. Etera 2:16–25; 3:1–5).

Kā Jareda brālis pielietoja ticību Jēzum Kristum?

Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Etera 3:6–13, 17–20.

Kā Tas Kungs svētīja Jareda brāli par viņa ticību?

Palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet pārējos audzēkņus ieklausīties Jareda brāļa ticības raksturojumā:

„Stingra ticība, ticība, kas pārvieto kalnus, ticība kā Jareda brālim, ir rodama pirms brīnuma un zināšanām. Viņam bija jātic, pirms Dievs runāja. Viņam bija jārīkojas, pirms bija redzama iespēja paveikt šo darbu. Viņam jau iepriekš bija jāpiekrīt šai pieredzei, vēl pirms tā radās. Ticība nozīmē beznosacījumu piekrišanu — un jau iepriekš — jebkam, ko Dievs var prasīt tuvākā un tālākā nākotnē” (Christ and the New Covenant: The Messianic Message of the Book of Mormon (1997. g.), 18.–19. lpp.).

Kā jūs rezumētu eldera Holanda sniegto Jareda brāļa ticības raksturojumu?
Ar kādu rīcību mēs varam parādīt savu ticību Tam Kungam?

Atvēliet studentiem brīdi, lai izlasītu Etera 4:13–15 un uzmeklētu, kas, saskaņā ar Moronija vārdiem, mums ir jādara, lai saņemtu zināšanas no Gara un piedzīvotu Tā izpausmi.

Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „[noplēst] šo neticības priekškaru”? Kā šādu rīcību var attiecināt uz ticības pielietošanu? (Iespējams, būtu lietderīgi paskaidrot, ka noplēst nozīmē noraut vai nodalīt, bet ar apzīmējumu priekškars tiek raksturots jebkas, kas pārsedz vai apslēpj.)
Kā, saskaņā ar Moronija padomu, mēs varam „[noplēst] šo neticības priekškaru”?

Parādiet šo pravieša Džozefa Smita (1805–1844) izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt:

„Dievs Džozefam nav atklājis neko tādu, ko Viņš nedarīs zināmu Divpadsmitajiem, un pat vismazākais no svētajiem varēs izzināt visas lietas tādā mērā, kā viņš būtu gatavs tās uztvert, jo diena nāks, kad nevienam cilvēkam nebūs jāsaka savam tuvākajam: „Atzīstiet To Kungu”; jo visi Viņu zinās … no vismazākā līdz visdižākajam [skat. Jeremijas 31:34]” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 267. lpp.).

Kā šis pravieša Džozefa Smita izteikumus palīdz jums izprast savu potenciālu — saņemt atklāsmi?

Aiciniet studentus apdomāt, ar kādiem ticības pārbaudījumiem viņi pašlaik saskaras, un mudiniet viņus padomāt, kā viņi var stiprināt un pielietot savu ticību. Dalieties savā liecībā par to, ka Dievs turpina sniegt liecības par patiesību Saviem uzticamajiem sekotājiem, ja vien viņi pielieto ticību.

Studentu lasāmviela

2. Nefija 27:23; 3. Nefija 17:5–9, 20–24; Mormona 9:9, 18–20; Etera 3:6–13, 17–20; 4:13–15; 12:6–7, 12, 19, 31.
Deivids A. Bednārs, „Lūgt ticībā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 94.–97. lpp.