4. stunda: Ādama Krišana un rīcības brīvības dāvana
4.stunda
Ādama Krišana un rīcības brīvības dāvana
Ievads
Ādama un Ievas Krišana bija būtiska daļa Dieva iecerē. Tā ļāva mums nonākt uz Zemes un tikt pārbaudītiem. Dieva iecerē ir ietverts arī tas, ka Viņš dod Saviem bērniem rīcības brīvību (skat. 2. Nefija 2:27). Šajā stundā studenti apgūs to, ka atslēga uz pareizu rīcības brīvības izmantošanu ir Dieva gribas meklēšana, tādējādi sekojot Jēzus Kristus piemēram.
Papildu lasāmviela
Roberts D. Heilzs, „Rīcības brīvība — būtiska Dieva plānā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 24.–27. lpp.
Parādiet, ko teicis elders Brūss K. Heifens no Septiņdesmitajiem, un palūdziet, lai kāds no studentiem to nolasa:
Attēls
Elders BrūssK.Heifens
„Kopš piektā gadsimta kristietība ir mācījusi, ka Ādama un Ievas Krišana bija traģiska kļūda. … Šis uzskats ir nepareizs. … Krišana nebija katastrofa. Tā nebija kļūda vai negadījums. Tā bija apzināta glābšanas ieceres daļa.” („The Atonement: All for All”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 97. lpp.)
Kā jūs domājat, kādēļ ir svarīgi saprast, ka Krišana nebija kļūda vai negadījums, bet gan apzināta glābšanas ieceres daļa?
Aiciniet, lai studenti rūpīgi izlasa 2. Nefija 2:19–25 un pieraksta visas Krišanas sekas — to, kas notika ar Ādamu un Ievu pēc tam, kad tie bija nobaudījuši aizliegto augli. Tad palūdziet, lai studenti pieraksta, ko uzgājuši, uz tāfeles. (Piezīme: Uzskaitījumu meklēšana rakstvietās ir Svēto Rakstu studēšanas prasme, par kuru jūs varam mācīt, runājot par šo rakstvietu; skat. Gospel Teaching and Learning (2012. g.), 23. lpp.). Sarakstā vajadzētu ietvert šādas sekas: Ādams un Ieva tika izdzīti no Ēdenes dārza; viņi dzemdēja bērnus; viņi piedzīvoja pārbaudes stāvokli; viņi bija pazuduši un viņiem bija nepieciešama grēku nožēla; viņi sastapās ar pretstatiem, kas ļāva tiem pieredzēt labo un ļauno un gudri izmantot savu rīcības brīvību.
Kā uz tāfeles esošais saraksts palīdz izskaidrot, kādēļ Ādama Krišana bija būtiska Debesu Tēva ieceres daļa? (Studenti visdrīzāk sniegs dažādas atbildes, kuras varētu apkopot ar šo principu: Ādama Krišana ļāva mums uzsākt laicīgo dzīvi un pilnveidoties, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.)
Ko nozīmē tas, ka Krišanas dēļ visi cilvēki „bija pazuduši”? (2. Nefija 2:21.)
Lai palīdzētu atbildēt uz šo jautājumu, aiciniet, lai vairāki studenti pa kārtai nolasa Almas 42:6–10, 14, kamēr pārējie pievērš uzmanību tam, kādas bija pārējās Krišanas sekas. Kamēr studenti dalās tajā, ko uzgājuši, jūs varat pievienot viņu atbildes sarakstam uz tāfeles.
Ko nozīmē tikt padzītam „no Tā Kunga vaiga”?
Parādiet, ko teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un aiciniet kādu no studentiem to nolasīt:
Attēls
Elders DžefrijsR.Holands
„[Ādams un Ieva] pārkāpa Dieva bausli, kas prasīja, lai viņi atstātu dārza vidi, tajā pašā laikā pirms laicīgās nāves iestāšanās ļaujot tiem radīt bērnus. Lai radītu turpmākas ciešanas un sarežģītus dzīves apstākļus, viņu pārkāpumam bija arī garīgas sekas — izraidīšana no Dieva klātbūtnes uz mūžiem. Tā kā mēs esam dzimuši šajā kritušajā pasaulē un tā kā arī mēs pārkāpjam Dieva likumus, mēs esam pakļauti tam pašam sodam, kas nāca pār Ādamu un Ievu. …
Sākot ar brīdi, kad šie pirmie vecāki izgāja no Ēdenes dārza, Dievs un mūsu visu Tēvs, kurš bija paredzējis šo Ādama un Ievas lēmumu, sūtīja pašus debesu eņģeļus, lai tie pasludinātu tiem un ar laiku arī mums, ka visa šī notikumu secība bija iecerēta mūsu mūžīgajai laimei. Tā bija daļa no Viņa dievišķās ieceres, caur kuru tika nodrošināts Glābējs — pats Dieva Dēls jeb „pēdējais Ādams”, kā Viņu nodēvējis apustulis Pāvils (skat. 1. korintiešiem 15:45), kurš nāks laiku pilnībā izpirkt pirmā Ādama pārkāpumu. Šī Grēku Izpirkšana svinēs pilnīgu uzvaru pār laicīgo nāvi. … Tā žēlastīgi dāvās piedošanu arī par visu cilvēku personīgajiem grēkiem — no Ādama līdz pat pasaules galam, ja vien tie nožēlos grēkus un paklausīs dievišķajiem baušļiem.” („Taisnīguma, mīlestības un žēlsirdības vienots notikums” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 105.–106. lpp.)
Kādēļ mēs esam „pakļauti tam pašam sodam, kas nāca pār Ādamu un Ievu”? (Mēs esam dzimuši kritušā pasaulē un pārkāpjam Dieva likumus.)
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt 2. Nefija 2:26, 28 un Mozus gr. 5:5–9, kamēr pārējie meklē, kā var tikt pārvarētas Krišanas sekas mūsu dzīvē.
Saskaņā ar šīm rakstvietām — kā mēs varam tikt pestīti no Krišanas garīgajām sekām? (Atbildē vajadzētu būt ietvertam šādam principam: Ja mēs nožēlojam grēkus un lūdzam Dievam piedošanu, mēs varam tikt pestīti no mūsu grēkiem caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.)
Aiciniet, lai studenti padomā par to, kāda loma bija Krišanai pestīšanas iecerē un kā tā „bija iecerēta mūsu mūžīgajai laimei”. Aiciniet vienu vai pāris studentus dalīties savās domās ar pārējiem.
Parādiet, ko teicis prezidents Rasels M. Nelsons no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un palūdziet kādam studentam to nolasīt:
Attēls
Elders RaselsM.Nelsons
„[Caur Krišanu] Ādams un Ieva kļuva mirstīgi. Par laimi, viņi varēja radīt bērnus, īstenojot pasaules radīšanas mērķi. … Caur Krišanu mums tika dotas vēl citas svētības. Tā sniedza vēl divas cieši saistītas Dieva dāvanas, gandrīz tikpat vērtīgas kā pati dzīve, — rīcības brīvību un atbildīgumu.” („Constancy amid Change”, Ensign, 1993. g. nov., 34. lpp.; slīpraksts pievienots.)
Kādēļ rīcības brīvība un atbildīgums ir „gandrīz tikpat vērtīgas kā pati dzīve”? Miniet piemērus.
Aicini, lai studenti izlasa 2. Nefija 2:14, 16, un 26, pievēršot uzmanību tam, ko šie panti māca par to, kā Dieva bērni atšķiras no visām pārējām Viņa radībām.
Saskaņā ar to, kas uzsvērts šajos pantos, — kā Dieva bērni atšķiras no visām pārējām Viņa radībām? (Studentiem vajadzētu minēt šo mācību: Dieva bērni ir radīti, lai rīkotos paši, nevis lai ar viņiem rīkotos.)
Ko tas nozīmē, ka Dievs radīja mūs, lai mēs rīkotos paši, nevis lai ar mums rīkotos?
Kādēļ ir svarīgi zināt, ka Dieva bērni ir radīti, lai rīkotos paši, nevis lai ar viņiem rīkotos?
Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz šo jautājumu, jūs varētu pārspriest, ko teicis prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Prezidents BoidsK.Pekers
„Senā paruna — „Tas Kungs balso par mani un Lucifers balso pret mani, bet tā ir mana balss, kam ir nozīme”, — raksturo nešaubīgo mācību, ka mūsu rīcības brīvība ir spēcīgāka par pretinieka gribu. Rīcības brīvība ir liels dārgums. Mēs varam savā muļķībā un aklumā no tās atteikties, taču to nav iespējams atņemt ar varu.
Pastāv arī kāda gadu simteņiem sena atruna: „Velns lika man to darīt.” Tā nav! Viņš var jūs mānīt un maldināt, bet viņam nav varas piespiest jūs vai jebkuru citu izdarīt pārkāpumu.” („Iekšējā trauka attīrīšana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona 2010. g. nov., 74. lpp.)
Palūdziet, lai daži studenti izlasa 2. Nefija 2:26–29, bet citi — Helamana 14:30–31. Mudiniet studentus atzīmēt vārdus un frāzes, kas parāda, kādas būs mūsu pašreizējo izvēļu sekas. Aiciniet, lai studenti padalās ar dažiem vārdiem un frāzēm, ko atzīmējuši.
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem — attiecībā uz mūsu izvēļu sekām? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu patiesību: Tas, kā mēs izmantojam savu rīcības brīvību, nosaka mūsu garīgo pilnveidi un mūžīgās svētības.)
Lai palīdzētu studentiem izprast šo patieso principu, aiciniet, lai kāds no viņiem izlasa, ko teicis elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders RobertsD.Heilzs
„Kad mēs izvēlamies pildīt Debesu Tēva gribu, mēs saglabājam savu rīcības brīvību, vairojam savas iespējas un pilnveidojamies. … Līdzīgi notiek, kad rīkojamies pretēji: kad mēs neievērojam baušļus vai nesekojam Svētā Gara pamudinājumiem, mūsu iespējas mazinās, mūsu spēja rīkoties un pilnveidoties sarūk. … Paklausība baušļiem beigu beigās pasargā mūsu rīcības brīvību.” („Rīcības brīvība — būtiska Dieva plānā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 25.–26. lpp.)
Kādas ir dažas no sekām, ko pieredzam, nepareizi izmantojot rīcības brīvību?
Kā paklausība Dieva baušļiem pasargā mūsu rīcības brīvību?
Kādēļ rīcības brīvības izmantošana, lai pildītu „Debesu Tēva gribu”, ir atslēga uz garīgu pilnveidi?
Lūdziet, lai studenti izlasa 3. Nefija 27:13 un padomā par Jēzus Kristus piemēru, kurš taisnīgi izmantoja rīcības brīvības dāvanu.
Kā Glābēja vārdi: „Es nācu …, lai darītu Sava Tēva gribu”, var palīdzēt mums gudri izmantot savu rīcības brīvības dāvanu?
Dalieties tajā, ko teicis elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma, lai palīdzētu studentiem saprast, cik lielas svētības varam iegūt, taisnīgi izmantojot savu rīcības brīvību:
Attēls
Elders RičardsG.Skots
„Tā Kunga nolūks ir jūsu personīgā izaugsme un attīstība. Šī pilnveide paātrinās, kad labprātīgi ļaujaties Viņa vadībai katrā izaugsmes pieredzē, ar kuru saskaraties, — vai nu sākotnēji jums tas patīk, vai ne. Ja jūs uzticaties Tam Kungam, ja jūs esat ar mieru savā sirdī un prātā koncentrēties uz Viņa gribu, ja jūs lūdzat, lai Gars jūs vadītu darīt Viņa gribu, jūs pavisam noteikti gūsiet vislielāko laimi savā dzīves ceļā un vislielākos sasniegumus šajā laicīgajā pieredzē. Ja jūs apšaubāt visu, kas no jums tiek prasīts, vai iespītējaties pie katra nepatīkama izaicinājuma, Tam Kungam ir grūtāk jūs svētīt.” (Skat. 1. Nefija 3:7.)
Jūsu rīcības brīvība — tiesības izvēlēties — nav dota tālab, lai jūs varētu iegūt, ko vēlaties. Šī dievišķā dāvana ir nodrošināta tālab, lai jūs izvēlētos to, ko jūsu Tēvs Debesīs ir radījis jums. Tādējādi Viņš var vadīt jūs, lai jūs visā pilnībā kļūtu tādi, kā Viņš iecerējis. (Skat. M&D 58:26–32.)” („Finding Joy in Life”, Ensign, 1996. g. maijs, 25. lpp.)
Aiciniet, lai studenti padomā par gadījumiem, kad pieņēmuši lēmumu — rīkoties taisnīgi. Aiciniet, lai daži no studentiem dalās tajā, kā šo lēmumu iespaidā guvuši svētības.
Mudiniet studentus padomāt, kā viņi varētu labāk sekot Jēzus Kristus piemēram Debesu Tēva gribas pildīšanā. Dalieties savā liecībā par to, ka pienācīga rīcības brīvības izmantošana var vest mūs pretim mūžīgajai dzīvei.