Ticība Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam sniedz Dieva bērniem spēku un garīgo aizsardzību. Mormona Grāmata satur dažādus cilvēku attieksmes un uzvedības paraugus, kas var veicināt krišanu neticībā. Mormona Grāmatas pravieši brīdināja par šāda veida uzvedību un attieksmi un mācīja evaņģēlija principus, kas nostiprina un padara mūsu ticību un liecību spēcīgāku.
Papildu lasāmviela
Nīls L. Andersens, „Garīgie virpuļvēji” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 18.–21. lpp.
L. Vitnijs Kleitons, „Izvēlieties ticēt” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 36.–39. lpp.
Attieksme un uzvedība, kas var iedragāt ticību un liecību
Parādiet šo jautājumu un aiciniet studentus īsi uz to atbildēt:
Kā iespējams, ka tie, kuri ir saņēmuši evaņģēlija svētības, zaudē savu ticību un liecību?
Atgādiniet studentiem: pravietis Lehijs brīdināja par to, ka kādu dienu viņa pēcteči zaudēs ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam. Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Nefija 1:1–10 un pārējos audzēkņus uzmeklēt, kādu ietekmi šī neticība galu galā atstāja uz Lehija pēctečiem. (Iespējams, ir lietderīgi paskaidrot, ka frāze „krist neticībā” nozīmē kļūt garīgi vājiem neticības dēļ.)
Kā neticība galu galā ietekmēja Lehija pēctečus?
Norādiet: lai gan pastāvēja daudzi faktori, kas noveda nefijiešu civilizāciju līdz iznīcībai, galvenais cēlonis nefijiešu pagrimumam bija viņu ticības zaudēšana Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam. Šī iemesla dēļ Mormona Grāmatas pierakstītāji atkal un atkal brīdināja par tāda veida uzvedību un attieksmi, kas pavājina ticību Tam Kungam, un nemitīgi mācīja, kā izveidot un stiprināt liecību.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mosijas 26:1–4 un mudiniet pārējos audzēkņus sameklēt, kāda veida attieksme un uzvedība sadragāja dažu cilvēku ticību ķēniņa Mosijas valdīšanas laikā.
Aiciniet studentus noteikt šajos pantos mācīto principu par to, kas notiek ar cilvēkiem, kuri izvēlas neticēt un nerīkoties saskaņā ar patiesību. Kā vienu no principiem studenti varētu atklāt šādu: Kad cilvēki izvēlas neticēt un nerīkoties saskaņā ar patiesajiem principiem, kuri viņiem tiek mācīti, viņu sirdis nocietinās un viņi nevar baudīt ticības un liecības svētības.
Kad cilvēki izvēlas neticēt un nerīkoties saskaņā ar patiesajiem principiem, kuri viņiem tiek mācīti, kāpēc, jūsuprāt, viņu sirdis nocietinās pret Gara klātbūtni?
Lai palīdzētu studentiem noteikt, kāda vēl attieksme un uzvedība var novest līdz ticības zaudēšanai, uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces uz tāfeles: Uzdodiet katram studentam izlasīt vienu vai divas no šīm rakstvietām un pārliecinieties, ka visas rakstvietas ir iedalītas. Palūdziet studentiem izlasīt un uzmeklēt viņiem uzdotajās rakstvietās attieksmes un uzvedības piemērus, kas var novest cilvēkus pie ticības un liecības zaudēšanas.
Pēc noteikta laika palūdziet studentus dalīties, kādus attieksmes un uzvedības piemērus viņi ir atklājuši, un paskaidrot, kā tie var vājināt ticību un liecību. Rezumējiet studentu atbildes, uzrakstot tās uz tāfeles — blakus atbilstošajām Svēto Rakstu atsaucēm.
Kuri no šiem attieksmes un uzvedības piemēriem, pēc jūsu domām, ir visbīstamākie jaunajiem pieaugušajiem Baznīcas locekļiem mūsdienās? Kāpēc?
Palūdziet studentiem izvēlēties vienu attieksmes vai uzvedības veidu no tiem, kas ir uzrakstīti uz tāfeles, un paskaidrot, kā mēs varam no tā izsargāties.
Atvēliet studentiem brīdi padomāt par to, kāda veida attieksme vai uzvedība ir apdraudējusi viņu pašu ticību un liecību, un to, kā viņi var sevi stiprināt.
Atgādiniet studentiem: vadot nefijiešu armijas, pravietis Mormons kādā brīdī ievēroja savu ļaužu bezdievīgo un bezcerīgo stāvokli. Aiciniet studentus izlasīt Mormona 5:16–18 un uzmeklēt, kā Mormons raksturoja savu ļaužu garīgo stāvokli.
Kā jums šķiet, ko nozīmē dzīvot „bez Kristus un bez Dieva pasaulē”?
Kādu principu mēs varam mācīties no Mormona vārdiem par tiem, kuri zaudē ticību Tam Kungam un atsakās nožēlot grēkus? (Lai gan studenti var izteikties citiem vārdiem, viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs ļausim sev zaudēt ticību un atteiksimies nožēlot grēkus, Gars mūs atstās un mēs zaudēsim Tā Kunga vadību.)
Saskaņā ar Mormona brīdinājumu 18. pantā, kādas sekas būs tam, ja mēs zaudēsim Tā Kunga vadību?
Paskaidrojiet: Nefijs mācīja, ka process, kad tiek zaudēts Gars un kad Sātans sagūsta cilvēku, bieži vien ir lēns un pakāpenisks. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt 2. Nefija 28:21–23 un palūdziet pārējiem audzēkņiem atrast vārdus un frāzes, kas raksturo šo pakāpenisko, garīgo lejupslīdi.
Kāda attieksme, saskaņā ar Nefija teikto, var veicināt personiski garīgo lejupslīdi?
Kāpēc, jūsuprāt, tieši šāda veida attieksme ir īpaši bīstama mūsu ticībai?
Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk doto prezidenta Henrija B. Airinga, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu:
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings
„Gluži tāpat kā patiesība, kas mums tiek dota rindiņu pēc rindiņas, un izpratnes gaisma, kas paliek spožāka, ja mēs paklausām, līdzīgi notiek, ja mēs nepaklausām — mūsu liecība par patiesību gandrīz nemanot, pakāpeniski samazinās, un tumsa pielavās tik lēni, ka lepns cilvēks var vienkārši neatzīt notiekošās pārmaiņas.
Es esmu dzirdējis kāda vīra lielīšanos, kurš lēnām kļuva neaktīvs Baznīcā. No sākuma viņš vienkārši pārstāja mācīt Svētdienas skolas stundas, tad viņš pārstāja apmeklēt baznīcu un tad ik pa laikam aizmirsa samaksāt desmito tiesu. …Viņš neredzēja nekādu atšķirību, taču es to ievēroju. Mirdzums viņa acīs un gaišums sejā sāka bālēt. Viņš nespēja pamanīt izmaiņas, jo bija attīstījis nejūtīgumu, kas ir viena no sekām nepaklausībai Dievam, un tas bloķē jebkādas sajūtas, pārraujot saikni ar Dievu. Ne tikai viņa liecība par patiesību lēnām vājinājās, bet arī atmiņas par to, kā tas bija — atrasties evaņģēlija gaismā, sāka likties viņam kā maldi” („A Life Founded in Light and Truth” (svētbrīdis Brigama Janga Universitātē, 2000. g. 15. aug.), 3, speeches.byu.edu).
Kādas, jūsuprāt, ir pazīmes tam, ka cilvēks sāk zaudēt savu ticību un liecību?
Parādiet tālāk sniegto Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, eldera Nīla L. Andersena, izteikumu un aiciniet kādu studentu to nolasīt:
Attēls
Elders Nīls L. Andersens
„Dabā tie koki, kas aug vējainos apstākļos, kļūst stiprāki. Kad vēji loka jauno koku, kokā esošie spēki dara divas lietas. Pirmkārt, tie stimulē saknes, lai tās augtu ātrāk un tālāk. Otrkārt, kokā esošie spēki sāk veidot tādas šūnu struktūras, kas koka stumbru un zarus padara biezākus un elastīgākus, lai izturētu vēja brāzmas. Šīs stiprinātās saknes un zari pasargā koku no vējiem, kas vienmēr atgriežas.
Jūs Dievam esat neizmērojami svarīgāki par koku. Jūs esat Dieva dēls vai Dieva meita. Viņš ir izveidojis jūsu garu spēcīgu un spējīgu izturēt dzīves virpuļvētras. Jaunības virpuļvēji, līdzīgi kā vēji, kas loka jaunu kociņu, var palielināt jūsu garīgo spēku, sagatavojot jūs tālākai dzīvei” („Garīgie virpuļvēji” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 18).
Kā mēs varam iegūt garīgu spēku un izturēt izaicinājumus, kas apdraud mūsu ticību un liecību?
Atgādiniet studentiem, ka Mormona Grāmata satur evaņģēlija principus, kas var sniegt norādījumus tiem cilvēkiem, kuri cenšas iegūt stiprāku ticību un liecību.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Nefija 25:28–29 un paskaidrojiet, ka šie panti sniedz kopsavilkumu spēcīgam sprediķim, ko Nefijs teica saviem ļaudīm, aicinot — tapt izglābtiem. Lūdziet pārējiem audzēkņiem uzmeklēt, kāds, balstoties uz to, ko mācīja Nefijs, ir pats svarīgākais lēmums, ko mēs savā dzīvē pieņemsim.
Balstoties uz to, ko mācīja Nefijs, kāds ir pats svarīgākais lēmums, ko mēs savā dzīvē pieņemsim? (Palīdziet studentiem atpazīt šo principu: Ja mēs izvēlēsimies ticēt Jēzum Kristum un pielūgt Viņu ar visu savu spēku, prātu un izturību, tad mēs paliksim garīgi spēcīgi un netiksim padzīti.)
Parādiet šo eldera L. Vitnija Kleitona no Septiņdesmitajiem izteikumu un palūdziet kādu studentu to nolasīt:
Attēls
Elders L. Vitnijs Kleitons
„Pravieši visos laikos ir mudinājuši un pat sirsnīgi mums lūguši ticēt Kristum. … Pieņemot lēmumu ticēt, mēs veiksim pašu svarīgāko izvēli. Tā ietekmēs visus mūsu pārējos lēmumus. …
Pārliecība, liecība un ticība nav pasīvi principi. Tie nerodas paši no sevis. Pārliecība ir kaut kas, ko mēs izvēlamies, — mēs ceram uz to, mēs darbojamies saskaņā ar to un mēs uzupurējamies tās dēļ. Mēs nesāksim ticēt Glābējam un Viņa evaņģēlijam gadījuma pēc, tieši tāpat kā mēs nelūgsim Dievu vai nemaksāsim desmito tiesu gadījuma pēc. Mēs apzināti izvēlamies ticēt, tieši tāpat kā turēt citus baušļus” („Izvēlieties ticēt” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 38. lpp.).
Ko, jūsuprāt, nozīmē izteikums — „pārliecība, liecība un ticība nav pasīvi principi”?
Kāpēc, pēc jūsu domām, tiekšanās dzīvot saskaņā ar evaņģēlija principiem ir labākais veids, kā stiprināt mūsu ticību un liecību?
Lai palīdzētu studentiem atklāt dažus veidus, kā mēs varam censties stiprināt savu ticību un liecību, uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces uz tāfeles un palūdziet katram no studentiem patstāvīgi izlasīt vismaz vienu no šīm rakstvietām: Aiciniet viņus uzmeklēt principus, kas var palīdzēt stiprināt mūsu ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam.
Lūdziet studentiem dalīties tajā, ko viņi atrada šajos Svēto Rakstu pantos. Jūs varētu aicināt studentus sniegt savu liecību par to, kā viņi savā dzīvē ir pielietojuši šos vai citus principus un tādējādi tikuši svētīti ar lielāku ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam. Mudiniet studentus pielikt nepieciešamās pūles, lai stiprinātu savu ticību Tam Kungam.