27.stunda

Ticība, cerība un žēlsirdība

Ievads

Tādas īpašības kā ticība, cerība un žēlsirdība ir nepieciešamas ikvienam, kurš vēlas dzīvot mūsu Debesu Tēva klātbūtnē. Šīs īpašības ir Dieva dāvanas, ko saņem tie, kas tiecas tās iegūt, sekojot Jēzus Kristus piemēram.

Papildu lasāmviela

Dīters F. Uhtdorfs, „Cerības bezgalīgais spēks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 21.–24. lpp.
Ričards G. Skots, „Ticības un rakstura pārveidojošais spēks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 43.–46. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Etera 12:28; Moronija 10:18–21

Ticība, cerība un žēlsirdība ir būtiskas mūsu glābšanai

Palūdziet studentiem ātri nosaukt īpašības, kuras, viņuprāt, ir svarīgi iegūt mirstīgās dzīves laikā. Tad lūdziet viņiem noteikt, kuras no šīm īpašībām, pēc viņu domām, ir vissvarīgākās, lai iemantotu Dieva valstību.

Atgādiniet studentiem: kad Moronijs beidza savu darbu pie zelta plāksnēm, viņš uzrakstīja pēdējos padoma vārdus tiem, kas kādu dienu lasīs šos pierakstus. Šajā padomā viņš izcēla trīs īpašības, kas ir būtiskas mūsu glābšanai. Aiciniet kādu studentu nolasīt Moronija 10:18–21 un palūdziet pārējiem atpazīt šīs trīs īpašības.

Kāpēc, jūsuprāt, īpašības — ticība, cerība un žēlsirdība — ir būtiskas mūsu glābšanai?

Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz šo jautājumu, aiciniet kādu no viņiem nolasīt Etera 12:28 un palūdziet pārējiem audzēkņiem atpazīt šajā pantā pausto mācību.

Kāda mācība šajā pantā ir pierakstīta? (Studentiem vajadzētu noteikt šādu mācību: Attīstot ticību, cerību un žēlsirdību, mēs tuvināmies Jēzum Kristum.)

Aiciniet studentus šīs stundas laikā atrast principus un mācības, kas var viņiem palīdzēt daudz labāk saprast un attīstīt šīs īpašības.

Almas 32:26–29, 37–41; Moronija 7:21, 25–28, 33

Ticība ļauj mums „[turēties] pie katras labas lietas”

Uzrakstiet uz tāfeles — Mūsu ticības Jēzum Kristum stiprināšana.

Atgādiniet studentiem, ka pravietis Alma izmantoja līdzību par augošo sēklu, mācot zoramiešiem, kā veidot ticību Jēzum Kristum. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Almas 32:26–29. Mudiniet studentus atrast frāzes, kas raksturo to, kā mēs varam palielināt savu ticību.

Aiciniet dažus studentus dalīties ar kādu no atrastajām frāzēm un paskaidrot, ko šī frāze māca par to, kā palielināt mūsu ticību. Studentiem saucot frāzes, jūs varētu pierakstīt tās uz tāfeles — zem virsraksta. Iespējamās frāzes ir šādas: attapties un uzmodināt savas spējas, pārbaudīt manus vārdus, vēlēties ticēt, atbrīvot vietu, lai sēkla [Tā Kunga vārds] varētu tikt iedēstīta jūsu sirdī. Ja nepieciešams, paskaidrojiet studentiem, ka vārds spējas ir attiecināms uz mūsu prasmi domāt un rīkoties.

Kāpēc, jūsuprāt, Alma mācīja 29. pantā, ka mūsu ticība vēl nebūs pilnīga arī pēc tam, kad mēs būsim pārbaudījuši iepriekš sniegtos norādījumus?
Kas vēl, jūsuprāt, ir nepieciešams, lai padarītu mūsu ticību pilnīgāku?

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Almas 32:37–41 un palūdziet pārējiem audzēkņiem uzmeklēt, kā mēs varam attīstīt ticību, kas nepieciešama, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.

Kādu principu šajos pantos mācīja Alma attiecībā uz to, kā mēs varam turpināt stiprināt savu ticību? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs savās sirdīs uzcītīgi kopjam Dieva vārdu, mūsu ticība Jēzum Kristum augs. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — uzcītīgi kopt Dieva vārdu? Kādus ieradumus mēs varam ieviest, lai koptu Dieva vārdu un palīdzētu ticībai dziļi iesakņoties mūsu sirdīs?

Lai palīdzētu studentiem saprast, kā viņi var kopt Dieva vārdu, parādiet šo prezidenta Henrija B. Airinga, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu un aiciniet kādu studentu to nolasīt, bet pārējos audzēkņus ieklausīties, kas ir nepieciešams, lai koptu mūsu ticību:

„Lai cik liela būtu mūsu ticība paklausīt Dievam šajā brīdī, mums to vajadzēs nemitīgi stiprināt un pastāvīgi atsvaidzināt. Mēs to varam darīt, nolemjot tagad paklausīt ātrāk un daudz apņēmīgāk izturēt līdz galam. Mācīšanās sākt agri un būt nelokāmiem — ir atslēgas garīgai sagatavotībai. …

… Mēs stiprinām ticību, lai nokārtotu paklausības pārbaudi laika gaitā un savās ikdienas izvēlēs. Mēs varam nolemt tagad bez vilcināšanās darīt jebko, ko Dievs no mums prasa. Un mēs varam nolemt būt nelokāmi mazās paklausības pārbaudēs, kas veido ticību, vedot mūs cauri lielākām pārbaudēm, kas noteikti būs.” („Spiritual Preparedness: Start Early and Be Steady”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 38., 40. lpp.).

Kas, saskaņā ar prezidenta Airinga vārdiem, mums ir jādara, lai stiprinātu vai koptu savu ticību?
Kādēļ, jūsuprāt, ik dienu nelokāmā paklausība Dieva vārdam ir tik svarīga, lai stiprinātu mūsu ticību un uzticību Viņam?

Aiciniet dažus studentus dalīties, kā sekošana Almas mācītajam principam ir ietekmējusi viņu ticību Jēzum Kristum.

Pastāstiet studentiem: pravietis Mormons liecināja par to, ka ticībai Jēzum Kristum ir mūžīga nozīme. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mormona liecību Moronija 7:21, 25–28, 33, bet pārējos audzēkņus padomāt, ko viņi var darīt, lai palielinātu savu ticību Tam Kungam un „turētos” pie Mormona nosauktajām svētībām.

Etera 12:4, 8–9; Moronija 7:40–42

Cerība kalpo par enkuru dvēselei

Aiciniet vienu studentu nolasīt Etera 12:8–9, bet kādu citu — Moronija 7:40–42. Palūdziet studentiem sameklēt, kādu rakstura iezīmi mēs varam iegūt, attīstot ticību.

Saskaņā ar šiem pantiem, kādu rakstura iezīmi mēs iegūstam, pateicoties savai ticībai?

Nolasiet šos divus teikumus un pajautājiet studentiem, ar ko tie atšķiras: (1) es ceru, ka šodien nelīs; (2) man ir cerība, ka, nožēlojot grēkus, es saņemšu piedošanu, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai.

Ar ko šie divi izteikumi par cerību atšķiras? (Pirmais izteikums ir nenoteikta vēlme par to, ko cilvēks nespēj kontrolēt, bet otrs pauž pārliecību, kas motivē rīkoties.)

Lai palīdzētu studentiem izprast vārda „cerība” nozīmi Svētajos Rakstos, palūdziet kādam no viņiem nolasīt, ko teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija:

„Cerība ir … nezūdoša paļāvība uz to, ka Tas Kungs izpildīs mums dotos solījumus. Tā ir pārliecība: ja mēs tagad dzīvojam saskaņā ar Dieva likumiem un Viņa pravieša vārdiem, mēs nākotnē saņemsim svētības, kuras vēlamies. Mēs saņemsim atbildi uz savām lūgšanām — ticībā un pacietībā. Cerība ir paļāvības, optimisma, entuziasma un pacietīgas izturības izpausme” („Cerības bezgalīgais spēks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 22. lpp.).

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Moronija 7:41 un sameklēt, uz ko mums būs cerība, ja mēs attīstīsim ticību Kristum.

Kādu principu attiecībā uz cerību Mormons mācīja šajā pantā? (Studentiem vajadzētu noteikt šādu principu: Ja mēs attīstām ticību Jēzum Kristum, mēs iegūstam cerību, ka, pateicoties Viņa īstenotajai Izpirkšanai, mēs varam tikt uzcelti mūžīgajā dzīvē.)
Kā jūs domājat, kādēļ ticība Jēzum Kristum un cerība ir ir tik cieši saistītas?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Etera 12:4 un palūdziet audzēkņiem atrast, kā Moronijs raksturoja cerību.

Ko Mormona līdzība par enkuru mums māca par cerību? Kā cilvēks bez ticības līdzinās laivai bez enkura?

Aiciniet dažus studentus liecināt par cerību, ko viņi savā dzīvē ir guvuši, pateicoties ticībai Jēzum Kristum.

Etera 12:33–34; Moronija 7:43–48

Žēlsirdība ir tīrā Kristus mīlestība

Aiciniet kādu studentu nolasīt Moronija 7:43–44 un palūdziet pārējiem audzēkņiem uzmeklēt, kādas rakstura iezīmes, saskaņā ar Mormona teikto, mums ir jāattīsta, ja mums ir ticība un cerība.

Parādiet šo prezidenta Ezras Tafta Bensona (1899–1994) izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt:

„Ja mēs patiesi censtos būt līdzīgāki mūsu Glābējam un Skolotājam, tad mūsu galvenais mērķis būtu iemācīties mīlēt tā, kā Viņš mīl. Mormons teica, ka žēlsirdība ir „lielākā no visām” (Mor. 7:46)” („Godly Characteristics of the Master”, Ensign, 1986. g. nov., 47. lpp.).

Lai paskaidrotu, kāpēc žēlsirdība ir tik svarīga īpašība, pēc kuras tiekties, aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Moronija 7:45–47. Norādiet, ka šie panti palīdz mums izprast žēlsirdības jēdzienu, uzskaitot, kas tā ir un kas nav.

Kuri vārdi un frāzes šajos pantos paskaidro žēlsirdības nozīmīgumu?
Dalieties savās domās vai ieskatos par žēlsirdības raksturojumu, kas sniegts 45. pantā!

Aiciniet kādu studentu nolasīt Moronija 7:48.

Ko Mormons iesaka mums darīt, tiecoties pēc šīs žēlsirdības dāvanas? (Palīdziet studentiem atpazīt šo principu: Ja mēs lūdzam ar visu savas sirds spēku un sekojam Jēzum Kristum, mēs varam tikt piepildīti ar žēlsirdību.)
Kā, tiecoties iegūt žēlsirdības dāvanu, mēs varam kļūt labāki Jēzus Kristus sekotāji?

Aiciniet kādu studentu izlasīt Etera 12:33–34, bet pārējos uzmeklēt, kā žēlsirdība ir saistīta ar Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.

Kā žēlsirdība ir saistīta ar Izpirkšanu?

Palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Taču „tīrā Kristus mīlestība” … ir nevis tā žēlsirdība, ko mēs kā kristieši vairumā gadījumu neveiksmīgi pūlamies izrādīt pret citiem, bet drīzāk tā žēlastība, ko Kristus tik pilnīgi izrādījis pret mums. Īstena žēlsirdība ir izpaudusies tikai vienreiz. Tā savā pilnīgajā un īstenajā veidolā izpaudusies caur Kristus neizsmeļamo, pārāko un izpērkošo mīlestību pret mums. … Tā ir Kristus mīlestība pret mums, kas „panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu”. Kristus parāda, ka „žēlsirdība nekad nebeidzas”. Tā ir žēlsirdība — Viņa tīrā mīlestība pret mums —, bez kuras mēs nebūtu nekas un grimtu bezcerībā, jūtoties kā visnožēlojamākie no visiem vīriešiem un sievietēm. Patiesi, tiem, kuri tiks atrasti pēdējā dienā, saņēmuši Viņa mīlestības svētības — Izpirkšanu, Augšāmcelšanos, mūžīgo dzīvi un mūžīgo solījumu —, neapšaubāmi klāsies labi” (Christ and the New Covenant (1997. g.), 336. lpp.).

Kā eldera Holanda vārdi palīdz jums saprast, kāpēc „žēlsirdība nekad nebeidzas” un kāpēc tā ir „lielākā” no visām garīgajām dāvanām?
Kā jūs varat dalīties ar citiem tīrajā Jēzus Kristus mīlestībā, ko Viņš tik devīgi jums ir sniedzis?

Palūdziet studentiem vēlreiz izlasīt Moronija 7:45 un tad uzstādīt mērķi — lūgt un cītīgāk strādāt pie tā, lai attīstītu vienu žēlsirdības īpašību. Lieciniet par dievišķo palīdzību, ko esat saņēmis, cenšoties attīstīt žēlsirdību.

Studentu lasāmviela

Almas 32:26–29, 37–41; Etera 12:4, 8–9, 28, 33–34; Moronija 7:21, 25–28, 33, 40–48; 10:18–21.
Dīters F. Uhtdorfs, „Cerības bezgalīgais spēks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 21.–24. lpp.