19. stunda

Reliģiskās brīvības aizstāvēšana

Ievads

Reliģiskā brīvība ir svēta privilēģija ticēt un rīkoties tā, kā vēlamies, — nosakot, kādai reliģijai mēs piederam, un dzīvojot saskaņā ar to — tajā pašā laikā cienot citu cilvēku tiesības (skat. M&D 134:4). Šajā stundā studenti pētīs Mormona Grāmatas stāstus, kuros cilvēki un cilvēku grupas centās gāzt Dieva Baznīcu un graut reliģisko brīvību un tiesības. Studentiem tiks atgādināts, ka reliģiskajai brīvībai mūsdienās ir jātiek aizsargātai un saglabātai.

Papildu lasāmviela

Roberts D. Heilzs, „Saglabāt rīcības brīvību, aizsargājot reliģijas brīvību” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 111.–113. lpp.
Dalins H. Oukss, „Balancing Truth and Tolerance”, Ensign, 2013. g. feb., 24.–31. lpp.
„Why We Need Religious Freedom”, mormonnewsroom.org/article/why-religious-freedom.
„An Introduction to Religious Freedom”, mormonnewsroom.org/article/introduction-religious-freedom.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mosijas 29:10–11, 16–18, 25–26, 32; Almas 30:7–9

Izvēles un reliģiskās brīvības nozīmība

Atgādiniet studentiem, ka pirms mēs nācām uz Zemes, mēs piedalījāmies Debesu sanāksmē. Aiciniet studentus dalīties ar galvenajiem šīs sanāksmes mērķiem un rezultātiem. Pēc tam norādiet un nolasiet tālāk sniegtos prezidenta Ezras Tafta Bensona (1899–1994) izteikumus:

„Centrālais jautājums pirmszemes sanāksmē skanēja šādi: vai Dieva bērniem vajadzētu atvēlēt neierobežotu rīcības brīvību attiecībā uz sava dzīves ceļa izvēli, neatkarīgi no tā, vai tas ir labs vai ļauns, vai arī viņus vajadzētu piespiest paklausīt ar varu? Kristus un visi, kuri sekoja Viņam, iestājās par pirmo priekšlikumu — izvēles brīvību —, Sātans iestājās par otro — piespiešanu ar varu” (Teachings of Presidents of the Church: Ezra Taft Benson [2014], 60.–61. lpp.).

„Svētajos Rakstos tiek skaidrots, ka debesīs izcēlās liels karš — cīņa par brīvības principu jeb tiesībām izvēlēties” (Teachings: Ezra Taft Benson, 61. lpp.).

Karš, kas par šo jautājumu izcēlās debesīs, vēl nav galā. Šis konflikts turpinās arī laicīgās dzīves karalaukā.” (Baznīcas prezidentu mācības: Ezra Tafts Bensons, 62. lpp.).

Kas, jūsuprāt, liecina par to, ka konflikts, kas pirmslaicīgajā dzīvē izcēlās par izvēles brīvību, turpinās laicīgajā dzīvē?
Kāpēc, jūsuprāt, Sātans cenšas iznīcināt brīvību?

Kamēr studenti sniedz savas atbildes, jūs varat dalīties ar tālāk sniegto prezidenta Deivida O. Makeja (1873–1970) izteikumu:

„Pēc dzīvības piešķiršanas, nākamā lielākā Dieva dāvana cilvēkam ir tiesības veidot savu dzīvi” (Teachings of Presidents of the Church: David O. McKay [2003. g.], 208. lpp.).

Atgādiniet studentiem, ka daudzus gadsimtus pēc tam, kad Lehijs ieradās apsolītajā zemē, pār nefijiešiem valdīja ķēniņi. Taču ķēniņš Mosija ierosināja iedibināt jaunu valsts pārvaldes formu. Lieciet studentiem rūpīgi izlasīt Mosijas 29:10–11, 16–18, 25–26 un pievērst uzmanību tam, kāpēc Mosija ierosināja izveidot jaunu valsts pārvaldes formu.

Kādu iemeslu dēļ ķēniņš Mosija vēlējās iedibināt jaunu valsts pārvaldes formu?

Paskaidrojiet studentiem, ka tiesnešu sistēma bija atbilstoša un nepieciešama, lai saglabātu brīvību nefijiešu sabiedrībā. Arī citas sabiedrības centās nodibināt un saglabāt brīvību, lai gan viņu valdības tika organizētas atšķirīgā veidā. Palūdziet kādam studentam nolasīt Mosijas 29:32 un pārējiem studentiem pievērst uzmanību tam, kāpēc Mosija vēlējās saglabāt savu ļaužu brīvību.

Kāpēc bija nepieciešams saglabāt nefijiešu brīvību?
Kura pienākumos ietilpst palīdzēt saglabāt mūsu tiesības un privilēģijas? Kā var panākt, lai tās tiktu saglabātas?

Paskaidrojiet, ka individuālās brīvības izmantošanu nevajadzētu aizstāt ar pakļaušanos zemes likumiem.

Aiciniet studentus rūpīgi izlasīt Almas 30:7–9 un sameklēt vienu no tiesībām, ko garantēja nefijiešu valdība.

Paskaidrojiet, ka šajā rakstvietā tiek aprakstīts, ka Tas Kungs aizliedz diskriminēt citus, pamatojoties uz viņu ticību vai neticību Dievam (skat. arī M&D 134:4).

Kādu labumu reliģiskās brīvības aizsargāšana dod sabiedrībai?

Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz šo jautājumu, palūdziet kādam studentam nolasīt šo citātu:

„Reliģiskā jeb sirdsapziņas brīvība ir ārkārtīgi svarīga tādas sabiedrības labklājībai, kurā dzīvo dažādi indivīdi. Tā ļauj attīstīties dažādām ticībām un uzskatiem. Reliģiskā brīvība pasargā visu grupu un cilvēku, tai skaitā visneaizsargātāko, tiesības, neatkarīgi no tā, vai viņi pieder pie kādas reliģijas, vai nepieder” („Religious Freedom”, mormonnewsroom.org/official-statement/religious-freedom).

Lai palīdzētu studentiem saprast reliģiskās brīvības pamatnostādnes, norādiet uz tālāk sniegto eldera Roberta D. Heilza, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt:

„Mums, kā pēdējo dienu svētajiem, ir jāaizsargā un jāpaļaujas uz četriem reliģiskās brīvības stūrakmeņiem.

Pirmais no tiem ir brīvība ticēt. …

Otrais reliģiskās brīvības stūrakmens ir brīvība dalīties savā ticībā un uzskatos ar citiem. …

Trešais reliģiskās brīvības stūrakmens ir brīvība veidot reliģisku organizāciju, baznīcu, lai mierīgi pielūgtu kopā ar citiem. …

Ceturtais reliģiskās brīvības stūrakmens ir brīvība dzīvot saskaņā ar mūsu ticību — brīva ticības pielietošana ne tikai mājās un lūgšanu namā, bet arī publiskās vietās” („Saglabāt rīcības brīvību, aizsargājot reliģijas brīvību” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 112. lpp.).

Apkopojiet šos četrus stūrakmeņus, uzrakstot šo uz tāfeles:

Brīvība ticēt, dalīties savā ticībā ar citiem, veidot reliģisku organizāciju un dzīvot saskaņā ar savu ticību.

Kā tiktu liegta iespēja garīgi pilnveidoties, ja kāds no šiem četriem stūrakmeņiem tiktu ierobežots?
Kādu ietekmi uz jūsu dzīvi ir atstājuši šie četri reliģiskās brīvības stūrakmeņi?

Almas 2:1–10, 12, 27–28; 44:1–5; 46:4–5, 10–16, 19–22

Reliģiskās brīvības saglabāšana

Uzrakstiet uz tāfeles tālāk sniegtās atsauces un paskaidrojiet, ka šajās rakstvietās ir ietverti piemēri attiecībā uz to, kā tiek apdraudēta reliģiskā brīvība:

Almas 2:1–4

Almas 46:4–5, 10

Lieciet pusei no klasē esošajiem studentiem izstudēt pirmo rakstvietu un otrai pusei — otru rakstvietu. Palūdziet studentiem pievērst uzmanību, kāds bija to cilvēku mērķis, kuri apdraudēja reliģisko brīvību.

Saskaņā ar šīm rakstvietām, kādi bija Amlisija un Amalikijas mērķi?
Kā reliģiskās brīvības zaudēšana ietekmētu šajos pierakstos minēto sabiedrību?

Pierakstiet tālāk sniegtās, treknrakstā izceltās atsauces blakus esošajām atsaucēm uz tāfeles:

Almas 2:1–4, 5–10, 12, 27–28

Almas 46:4–5, 10, 11–16, 19–22

Palūdziet studentiem izlasīt pantus, kas tika pierakstīti klāt tām rakstvietām, ko viņi jau izlasīja, un aiciniet viņus pievērst uzmanību tam, ko darīja taisnīgie cilvēki, lai aizsargātu savu reliģisko brīvību.

Kādu patiesību mēs varam mācīties no šīm rakstvietām par to, cik svarīgi ir saglabāt reliģisko brīvību? (Studentiem vajadzētu saprast šādu patiesību: Mūsu pienākums ir aizstāvēt mūsu ģimenes, reliģiju un brīvību. Ja mēs piesauksim Dievu un derības, ko esam noslēguši, lai turētu Viņa baušļus, tad Viņš mūs stiprinās un aizstāvēs mūsu tiesības un reliģiju.)

Ja jums pietiek laika, jūs kopā ar studentiem varat izlasīt arī Almas 44:1–5 un pārrunāt, kā nefijiešu ticība viņus stiprināja cīņā pret Zarahemnasu un lamaniešiem.

Mormona Grāmatā ir aprakstīts, ka reliģiskā brīvība bieži tika apdraudēta vajāšanu un karu dēļ. Kā cilvēki un grupas apdraud reliģisko brīvību mūsdienās?

Ja ir nepieciešama papildus informācija, lai palīdzētu atbildēt uz šo jautājumu, nolasiet tālāk sniegto izteikumu par pieaugošajiem reliģiskās brīvības draudiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Uzsveriet: lai gan šajā izteikumā tiek aprakstītas tieši Savienoto Valstu problēmas, daudzas citas valstis saskaras ar līdzīgām grūtībām reliģiskās brīvības ziņā. (Piezīme: Izmantojiet šo izteikumu tikai tam, lai sniegtu piemēru par reliģiskās brīvības pastāvēšanas problēmām. Neļaujiet, lai šajā sarunā studenti sāktu runāt par homoseksuāļu tiesībām vai citiem politiskajiem jautājumiem.)

„Problēmas saistībā ar reliģisko brīvību rodas dažādu iemeslu dēļ. Pieaugošā homoseksuāļu tiesību aizstāvēšana draud ierobežot reliģisko brīvību vairākos veidos. Izmaiņas veselības aprūpē apdraud to cilvēku tiesības, kuriem ir noteikta morālā pārliecība par cilvēka dzīvību. Šie un citi notikumi rada nesaskaņas un sāk radīt problēmas reliģiskām organizācijām un ticīgajiem cilvēkiem. Tie draud … ierobežot kārtību, kādā reliģiskās organizācijas pieņem darbiniekus un pārvalda savus īpašumus. Kā arī rada spaidus reliģiskas ievirzes universitātēm, skolām un sociālajiem dienestiem. … Šajos un daudzos citos gadījumos mēs redzam, kā reliģiskā un sirdsapziņas brīvība tiek smalki, bet pakāpeniski grauta” („An Introduction to Religious Freedom” , mormonnewsroom.org/article/introduction-religious-freedom).

Norādiet, ka Baznīca atbalsta to, lai pret visiem cilvēkiem izturētos taisnīgi. Saskaņā ar Ticības apliecinājumu 1:11, mums ir jāpieprasa tiesības uz reliģisko brīvību taisnīgā un prātīgā veidā, cienot arī citu cilvēku tiesības un intereses (skat. „Mormon Leaders Call for Laws That Protect Religious Freedom”, mormonnewsroom.org/article/church-news-conference-on-religious-freedom-and-nondiscrimination).

Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto pravieša Džozefa Smita (1805–1844) izteikumu:

„Ja esat pārliecinājušies, ka esmu bijis gatavs mirt par „mormoņiem”, es drosmīgi pasludinu debesu priekšā, ka tikpat gatavs esmu mirt, lai aizstāvētu prezbiteriāņu, baptistu vai jebkura laba cilvēka, kas pieder jebkurai konfesijai, tiesības; jo tas pats princips, kas nomīdītu kājām pēdējo dienu svēto tiesības, spēs nomīdīt arī Romas katoļu vai citas konfesijas tiesības, kas nebūs tik populāra vai būs pārāk vāja, lai spētu sevi aizstāvēt.

Tā ir brīvības mīlestība, kas iedvesmo manu dvēseli, — pilsoniska un reliģiska brīvība visai cilvēcei.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007. g.], 343. lpp.).

Kāpēc ir svarīgi nosargāt visu cilvēku, ne tikai pēdējo dienu svēto, reliģisko brīvību? (Šāda aizsardzība ļauj citiem izmantot savu rīcības brīvību saskaņā ar Dieva ieceri un veicina sabiedrībā mieru un taisnīgumu. Ja mēs vēlamies, lai mūsu reliģiskā brīvība tiek aizsargāta un cienīta, tad mums ir jāaizsargā un jāciena arī citu cilvēku uzskati.)
Kas mums būtu jādara, lai saglabātu un stiprinātu reliģisko brīvību?

Lai palīdzētu atbildēt uz šo jautājumu, palūdziet kādam studentam nolasīt eldera Roberta D. Heilza izteikumu:

„Brāļi un māsas, mēs esam atbildīgi par šīs svētās brīvības un tiesību nosargāšanu sev un mūsu pēcnācējiem. Ko mēs varam darīt?

Pirmkārt, mēs varam būt informēti. Esiet lietas kursā par jautājumiem sabiedrībā, kam var būt ietekme uz reliģijas brīvību.

Otrkārt, savu spēju robežās apvienojieties ar citiem, kuriem reliģiskā brīvība ir tikpat svarīga. Strādājiet plecu pie pleca, lai aizsargātu reliģisko brīvību.

Treškārt, dzīvojiet tā, lai jūs būtu savas ticības labi piemēri gan vārdos, gan darbos. Tas, kā mēs dzīvojam saskaņā ar mūsu reliģiju, ir daudz svarīgāk par to, ko mēs varam pateikt par mūsu reliģiju” („Saglabāt rīcības brīvību, aizsargājot reliģijas brīvību”, 112. lpp.).

Kā jūs varat būt lietas kursā par jautājumiem, kas ietekmē reliģisko brīvību jūsu sabiedrībā?
Vai jūsu apkārtnē ir kādas domubiedru grupas, kam reliģiskā brīvība ir tikpat svarīga?
Ko jūs esat darījuši vai redzējuši citus darām, lai veicinātu reliģisko brīvību?

Informējiet studentus par resursiem saistībā ar reliģisko brīvību, kas pieejami mormonnewsroom.org. Mudiniet studentus apdomāt, ko viņi varētu darīt, lai veicinātu un aizstāvētu reliģisko brīvību, un dalieties savā liecībā, ka Debesu Tēvs viņus vadīs viņu pūlēs.

Studentu lasāmviela

Mosijas 29:10–11, 16–18, 25–26, 32; Almas 2:1–10, 12, 27–28; 30:7–9; 44:1–5; 46:4–5, 10–16, 20–22.
Roberts D. Heilzs, „Saglabāt rīcības brīvību, aizsargājot reliģijas brīvību” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 111.–113. lpp.