Semināri un institūti
24. stunda: Visi ir vienādi Dieva priekšā


24. stunda

Visi ir vienādi Dieva priekšā

Ievads

Lai tiktu pasargāti pēc Lehija nāves, Nefijs un citi taisnīgie Lehija ģimenes locekļi saņēma norādījumu — nošķirties no Lamana, Lemuēla un viņu sekotājiem. Pēc tam starp nefijiešiem un lamaniešiem bieži vien izcēlās strīdi un kari. Šajā stundā tiks pārrunāts, kā Jēzus Kristus evaņģēlijs pārvar reliģiskas, etniskas, kultūras un citas atšķirības, lai apvienotu Dieva bērnus.

Papildu lasāmviela

  • Dalins H. Oukss, „Visiem cilvēkiem visur” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 77.–80. lpp.

  • Hovards V. Hanters, „The Gospel—A Global Faith”, Ensign, 1991. g. nov., 18.–19. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 26:23–28, 33; Jēkaba 7:24; Ēnosa 1:11, 20

Visi Dieva bērni tiek aicināti pie Viņa

Aiciniet studentus padomāt par reliģiskām, etniskām vai kultūras grupām pasaulē un apdomāt, kāda attieksme daudziem cilvēkiem šajās grupās ir pret citu grupu locekļiem.

Atgādiniet studentiem, ka pēc Lehija nāves viņa pēcnācēji sadalījās divās grupās: nefijiešos un lamaniešos (skat. 2. Nefija 5:1–7). Drīz vien pēc šīs nošķiršanās starp abām grupām sākās ķildas un kari (skat. 2. Nefija 5:34). Šo divu grupu pieredzes parāda, ka tad, ja cilvēki nezina un neseko Dieva baušļiem, viņi bieži vien akcentē atšķirības starp sevi un citiem, kas noved pie nošķiršanās no citiem un citu cilvēku nīšanas. Uzsveriet, ka pretstatā šim, Debesu Tēvs un Jēzus Kristus vēlas, lai visi cilvēki mīlētu cits citu un būtu vienoti.

Palūdziet dažiem studentiem pēc kārtas nolasīt 2. Nefija 26:23–28, 33. Aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, kā Nefijs lietoja vārdus kāds, neviens un visi. Mudiniet studentus pasvītrot šos vārdus savos Svētajos Rakstos.

  • Kāda ir galvenā mācība, ko mēs varam gūt no šiem pantiem? (Lai gan studenti var atbildēt dažādi, viņiem vajadzētu saprast šādu principu: Jēzus Kristus mīl visus cilvēkus un aicina visus nākt pie Viņa un saņemt Viņa glābšanu. Jūs varat uzrakstīt šo principu uz tāfeles. Jūs varat mudināt studentus savstarpēji sasaistīt atsauces — 2. Nefija 26:33 ar Almas 5:33–34 un Almas 19:36.)

Dodiet studentiem dažas minūtes laika pie sevis izlasīt Jēkaba 7:24 un Ēnosa 1:11, 20, pievēršot uzmanību tam, ko nefijieši vēlēja lamaniešiem pravieša Jēkaba un pravieša Ēnosa laikā.

  • Kādas maldu tradīcijas atturēja lamaniešus pieņemt aicinājumu — nākt pie Kristus?

  • Zinot, ka lamanieši bieži vien izjuta naidu pret nefijiešiem, kādu attieksmi jeb maldu tradīcijas daudziem nefijiešiem vajadzēja pārvarēt, lai dalītos ar viņiem evaņģēlijā?

Palūdziet kādam studentam nolasīt eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

Elders Dalins H. Oukss

„Mormona Grāmatā ir apsolīts, ka visi, kas pieņem un atsaucas uz Tā Kunga aicinājumu „nožēlot grēkus un ticēt Viņa Dēlam”, kļūst „par Tā Kunga derības ļaudīm” (2. Nefija 30:2). Tas ir spēcīgs atgādinājums, ka ne bagātība, ne raduraksti, ne kāda cita privilēģija nedrīkst mums likt domāt, ka esam „labāki nekā citi” (Almas 5:54; skat. arī Jēkaba 3:9). Patiesi, Mormona Grāmatā tiek pavēlēts: „Jums nebūs vienu radību cienīt augstāk par citu, vai nevienam cilvēkam nebūs uzskatīt sevi augstāku par citu” (Mosijas 23:7)” („Visiem cilvēkiem visur” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 79. lpp.).

Aiciniet studentus brīdi apdomāt, kā viņi attiecas pret cilvēkiem, kuri ir citādāki, nekā viņi. Mudiniet viņus sekot Glābēja piemēram, cenšoties mīlēt visus Dieva bērnus, tai skaitā tos, kuriem ir citādāka etniskā piederība, kultūra vai reliģija.

Mosijas 28:1–3; Helamana 6:1–8

Vēlme dalīties evaņģēlijā ar visiem Dieva bērniem

Atgādiniet studentiem, ka Mormona Grāmatā ir pierakstītas svarīgas pieredzes, ko nefijieši piedzīvoja, sludinot evaņģēliju lamaniešiem. Atgādiniet studentiem par brīnumaino Mosijas dēlu pievēršanos evaņģēlijam (skat. Mosijas 27. nodaļu) un pēc tam palūdziet kādam studentam nolasīt Mosijas 28:1–3. Lieciet studentiem sameklēt iemeslus, kāpēc Mosijas dēli vēlējās sludināt evaņģēliju lamaniešiem.

  • Kuri no atklātajiem iemesliem jums liekas īpaši svarīgi, domājot par dalīšanos evaņģēlijā ar citiem?

  • Kurš vārds 1. pantā izsaka to, kā Mosijas dēli raudzījās uz lamaniešiem?

  • Kā mainās mūsu vēlme dalīties evaņģēlijā, ja mēs uz citu reliģiju, rasu un etnisko grupu cilvēkiem raugāmies kā uz mūsu brāļiem un māsām? (Uzklausot studentu atbildes, palīdziet viņiem saprast šo principu: Ja mēs uz citiem raugāmies kā uz saviem brāļiem un māsām, mūsu vēlme dalīties ar viņiem evaņģēlijā pieaug.)

Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto prezidenta Hovarda V. Hantera (1907–1995) izteikumu:

Prezidents Hovards V. Hanters

„Visiem vīriešiem un sievietēm ir ne tikai fiziska izcelsme, kas sniedzas līdz Ādamam un Ievai, viņu pirmajiem Zemes vecākiem, bet arī garīgs mantojums, kas sniedzas līdz Dievam, Mūžīgajam Tēvam. Tādējādi visi cilvēki uz Zemes ir burtiski brāļi un māsas Dieva ģimenē.

Saprotot un pieņemot šo universālo Dieva tēva lomu, visa cilvēce var vislabāk novērtēt Dieva rūpes par viņiem un viņu attiecības citam ar citu. Šis ir dzīvības un mīlestības vēstījums, kas tiešā veidā vēršas pret iestigušajām tradīcijām, kuru pamats rodams rasē, valodā, ekonomiskajā vai politiskajā stāvoklī, izglītības pakāpē vai kultūrā, jo mums visiem ir vienāda garīgā izcelsme” (skat. Baznīcas prezidentu mācības: Hovards V. Hanters [2015. g.], 119.–120. lpp.).

  • Kādas domas jums rodas, uzklausot šos prezidenta Hantera vārdus?

Dodiet studentiem dažas minūtes laika, lai izlasītu Helamana 6:1–8. Uzsveriet, ka notikumi, kas aprakstīti šajos pantos, norisinājās apmēram 50 gadus pēc tam, kad Mosijas dēli bija kalpojuši misijā starp lamaniešiem. Aiciniet studentus padomāt, kādas attiecības starp nefijiešiem un lamaniešiem bija viņu misiju laikā, un pievērst uzmanību, kā šīs attiecības bija mainījušās 50 gadu laikā.

  • Kā bija mainījušās nefijiešu un lamaniešu attiecības? Kāpēc tās mainījās?

  • Ko mēs varam mācīties par dalīšanos evaņģēlijā, ņemot vērā Mosijas dēlu attieksmi un viņu misiju rezultātus?

Almas 27:1–2, 20–24; 53:10–11, 13–17; 4. Nefija 1:1–3, 11–13, 15–18

Jēzus Kristus evaņģēlijs pārvar visas atšķirības starp cilvēkiem

Aiciniet studentus apdomāt tālāk sniegto jautājumu un dalīties savās domās:

  • Kāpēc, jūsuprāt, cilvēki ar dažādām pieredzēm, satiekoties Baznīcā, var sajust mieru un mīlestību? Kas ir tas, kas vieno Baznīcas locekļus?

Sadaliet studentus divās grupās. Lieciet vienai no tām rūpīgi izlasīt Almas 27:1–2, 20–24 un pievērst uzmanību tam, ko nefijieši darīja, lai palīdzētu anti-nefij-lehijiešu ļaudīm. Otrai grupai lieciet rūpīgi izlasīt Almas 53:10–11, 13–17 un pievērst uzmanību tam, ko anti-nefij-lehijiešu (Amona) ļaudis darīja nefijiešu dēļ. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi izlasīja.

  • Kas, jūsuprāt, šīm divām grupām lika vienai pret otru izjust tik lielu mīlestību un rūpes? (Sarunas laikā palīdziet studentiem saprast šādu principu: Kad cilvēki pieņem Jēzus Kristus mācības, viņi kļūst savstarpēji vienoti.)

Paskaidrojiet, ka šis princips tiek brīnišķīgi aprakstīts 4. Nefija grāmatā. Palūdziet kādam studentam nolasīt 4. Nefija 1:1–2. Uzsveriet, ka pēc Glābēja parādīšanās Amerikas kontinentā visi nefijieši un lamanieši nožēloja grēkus, tika kristīti, saņēma Svēto Garu un tika pievērsti Tam Kungam. Lieciet studentiem rūpīgi izlasīt 4. Nefija 1:3, 11–13, 15–18, pievēršot uzmanību svētībām, ko cilvēki piedzīvoja, kad visi bija pievērsti evaņģēlijam.

  • Kuri vārdi vai frāzes raksturo cilvēkus tajā laikā?

  • Kāpēc dzīvojot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju, cilvēki saņēma šīs svētības?

Palūdziet kādam studentam nolasīt 4. Nefija 1:17.

  • Ko, jūsuprāt, nozīmē, ka tur nebija nekādu „citu –iešu”? (Cilvēki vairs nenošķīrās cits no cita un vairs nedēvēja sevi par nefijiešiem vai lamaniešiem. Viņi pārvarēja visas atšķirības, kas starp viņiem pastāvēja, un dzīvoja mierā un vienotībā.)

  • Vai jūs esat pieredzējuši, ka evaņģēlijs liek pazust atšķirībām starp dažādiem cilvēkiem?

Lai padziļinātu studentu izpratni par to, kā dzīvošana saskaņā ar evaņģēliju vieno dažādus cilvēkus, dalieties ar tālāk sniegto eldera Ričarda G. Skota, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

Elders Ričards G. Skots

„Jūsu Debesu Tēvs vēlējās, lai jūs piedzimtu ar noteiktu izcelsmi, no kuras jūs mantotu savu rasi, kultūru un tradīcijas. Šī izcelsme var sniegt bagātīgu mantojumu un daudz iemeslu priecāties. Tomēr, jums ir pienākums pievērst uzmanību tam, vai šajā mantojumā nav kāda daļa, kura būtu jāatmet, jo tā nav saskaņā ar Tā Kunga laimes ieceri. …

Es liecinu, ka jūs pārvarēsiet šķēršļus, lai kļūtu laimīgi, un atradīsiet lielāku mieru tad, kad jūs savu piederību Jēzus Kristus Baznīcai padarīsiet par savu augstāko prioritāti un kad Viņa mācības kļūs par jūsu dzīves pamatu. Ja ģimenes vai tautas tradīcijas jeb paražas ir pretrunā ar Dieva mācībām, novērsieties no tām. Bet tās tradīcijas un paražas, kuras saskan ar Dieva mācībām, būtu jāpārņem un jāgodā.” („Removing Barriers to Happiness”, Ensign, 1998. g. maijs, 86.–87. lpp.).

  • Kāpēc, jūsuprāt, atšķirības starp dažādiem cilvēkiem mazinās, kad šie cilvēki izvirza Jēzus Kristus evaņģēliju par savu augstāko prioritāti?

  • Kā tas, ka esat Baznīcas locekļi, jums ir palīdzējis justies vienotiem ar Baznīcas locekļiem, kuri ir citādāki nekā jūs?

Noslēdziet stundu, liecinot, ka Mormona Grāmatā ir ietverti patiesi piemēri par to, kā dažādi cilvēki dzīvoja saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju un pārvarēja savas atšķirības. Jēzus Kristus Izpirkšana un evaņģēlijs pārvar rasu, etniskās, kultūras, vecuma un dzimuma atšķirības, lai apvienotu Dieva bērnus.

Mudiniet studentus apdomāt, kā Jēzus Kristus evaņģēlijs var viņiem palīdzēt pārvarēt jebkādas maldu tradīcijas vai idejas, ko viņi ir mācījušies no ģimenes locekļiem vai draugiem vai kā viņi varētu pieņemt jebkādas atšķirības, kas viņiem varētu būt ar kādu, ko viņi pazīst. Mudiniet viņus meklēt veidus, kā kļūt vienotākiem ar savas vietējās draudzes locekļiem.

Studentu lasāmviela