16. stunda

Grēku nožēlošana un piedošana

Ievads

Lai mēs varētu būt tīri no grēka, mums ir jāpielieto ticība Jēzum Kristum grēku nožēlošanai. Ja mēs no sirds nožēlojam grēkus, mēs varam saņemt grēku piedošanu, kas nes prieku un sirdsapziņas mieru mūsu dvēselēm. Mēs varam saglabāt šo grēku piedošanu visu savu dzīvi, ja uzticīgi ievērojam Dieva baušļus un mīlam un kalpojam cits citam.

Papildu lasāmviela

• D. Tods Kristofersons, „Grēku nožēlošanas dievišķā dāvana” (vispārējā konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 38.–41. lpp.

• Nīls L. Andersens, „Nožēlojiet, … lai Es varētu jūs dziedināt” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 40.–43. lpp.

• Kreigs A. Kardons, „Glābējs vēlas piedot” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 15.–17. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 34:15–17; 3. Nefija 9:13–14, 19–22

Ticības pielietošana Jēzum Kristum grēku nožēlošanai

Lieciet studentiem iedomāties, ka viņiem ir palūgts uzstāties Svētā Vakarēdiena dievkalpojumā par grēku nožēlošanu. Palūdziet dažiem studentiem padalīties ar to, ko viņi teiktu, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem labāk saprast šo doktrīnu. Pēc tam, kad studenti ir dalījušies ar savām domām, nolasiet tālāk sniegto prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, Augstākā prezidija locekļa, apgalvojumu:

„Lai nožēlotu grēkus, mums ir nepieciešama stipra ticība Kristum.” („Drošas atgriešanās punkts” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 100. lpp.).

• Kāpēc šis apgalvojums ir patiess?

Palūdziet kādam studentam nolasīt Almas 34:15–17, kurā ir ietvertas Amuleka mācības zoramiešiem attiecībā uz grēku nožēlošanu. Mudiniet studentus sekot līdzi un pievērst uzmanību, kas, saskaņā ar Amuleka mācīto, no mums tiek prasīts, lai mēs saņemtu grēku piedošanu.

• Kāds princips par piedošanas saņemšanu tiek mācīts šajos pantos? (Kamēr studenti atbild, uzrakstiet šo principu uz tāfeles: Lai mēs varētu saņemt žēlastības pilnās piedošanas svētības, mums ir jāpielieto ticība Jēzum Kristum grēku nožēlošanai. Norādiet studentiem, ka frāze „ticība grēku nožēlošanai” šajos pantos ir pieminēta četras reizes. Šī ir iespēja vērst uzmanību uz Svēto Rakstu studēšanas prasmi — mācīties pamanīt vārdus, kas atkārtojas.)

• Kāpēc mums vajag ticēt Jēzum Kristum, lai nožēlotu grēkus un saņemtu piedošanu? (Mums ir jātic Viņa izpērkošajam upurim, lai tas varētu efektīvi darboties mūsu dzīvēs. Vienīgi caur Viņa Izpirkšanu mums var tikt piedots, lai mūsu sirdis tiktu izmainītas un attīrītas no grēka [skat. Mosijas 5:2].)

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast, kā mēs varam nākt pie Glābēja un nožēlot grēkus, paskaidrojiet, ka pēc plaši izplatītajām dabas katastrofām Amerikas kontinentā, kas liecināja par Glābēja krustā sišanu, Viņš mācīja cilvēkiem to, kas viņiem ir jādara, lai nožēlotu grēkus un saņemtu Viņa piedošanu. Palūdziet studentiem kopā ar blakussēdētāju izlasīt 3. Nefija 9:13–14, 19–22, pievēršot uzmanību frāzēm, kurās ir aprakstīti Glābēja vārdi attiecībā uz to, kas mums ir jādara, lai mēs varētu nākt pie Viņa un nožēlot grēkus. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atklājuši.

• Kādu principu Tas Kungs šajos pantos māca attiecībā uz to, kas mums ir jādara, lai mēs varētu nožēlot grēkus? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāsaprot šāds princips: Ja mēs nāksim pie Kristus ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu, Viņš mūs pieņems un pestīs no mūsu grēkiem.)

• Kā Glābēja aicinājums „nākt pie [Viņa] kā mazam bērnam” (22. pants) un „[atgriezties pie Viņa]” (13. pants) mums palīdz labāk saprast, ko nozīmē salauzta sirds un nožēlas pilns gars?

• Kādas dzīves pieredzes var veicināt salauztas sirds un nožēlas pilna gara veidošanos?

Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Brūsa D. Portera, Septiņdesmito locekļa, izteikumu. Jūs arī varat katram studentam izdalīt šī izteikuma eksemplāru. Mudiniet studentus ieklausīties atziņās par to, kā mēs varam parādīt salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu, nožēlojot grēkus.

„Kas ir salauzta sirds un nožēlas pilns gars? … Glābēja pilnīgā paklausība mūžīgajam Tēvam ir pilnīgs piemērs salauztai sirdij un nožēlas pilnam garam. Kristus piemērs mums māca, ka salauzta sirds ir mūžīgās dievbijības simbols. Kad mūsu sirdis ir salauztas, mēs esam pilnībā atvērti Dieva Garam un atzīstam savu atkarību no Viņa it visā, kas mums ir un kas mēs esam. Šis nepieciešamais upuris ir lepnuma uzupurēšana visos tā veidos. Kā veidojams māls prasmīga meistara rokās, cilvēki ar salauztām sirdīm var tikt veidoti Mācītāja rokās.

Salauzta sirds un nožēlas pilns gars ir arī priekšnosacījumi grēku nožēlošanai [skat. 2. Nefija 2:6–7]. … Kad mēs grēkojam un vēlamies saņemt piedošanu, salauzta sirds un nožēlas pilns gars nozīmē pieredzēt „dievišķās skumjas”, kas nes grēku nožēlošanu (2. vēstule korintiešiem 7:10). Tas notiek, kad mūsu vēlme — būt attīrītiem no grēka — ir tik mokoša, ka mūsu sirdis sāp no bēdām un mēs ilgojamies būt mūsu Debesu Tēva mierā. Tie, kuriem ir salauzta sirds un nožēlas pilns gars, ir gatavi darīt jebko un it visu, ko Dievs no tiem prasa, bez pretošanās vai aizvainojuma. Mēs pārstājam darīt lietas „pa savam”, tai vietā mācoties tās darīt tā, kā vēlētos Dievs. Šādā paļāvības stāvoklī var tikt īstenota Izpirkšana un norisināties patiesa grēku nožēlošana” („Salauzta sirds un nožēlas pilns gars” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 32. lpp.).

• Saskaņā ar eldera Portera teikto, ko nozīmē — nākt pie Kristus ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu?

Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi varētu darīt, lai pilnīgāk izrādītu ticību Jēzum Kristum, dāvājot Viņam salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu. Jūs varat dot viņiem dažas minūtes laika, lai viņi varētu pierakstīt iespaidus, ko ir saņēmuši caur Garu.

Lieciniet, ka Glābēja žēlastības pilnā grēku nožēlošanas dāvana ir pieejama katram no mums. Palūdziet dažiem studentiem dalīties savās domās par Glābēja izpērkošo upuri un grēku nožēlošanas dāvanu.

Ēnosa 1:4–8; Mosijas 4:1–3; Almas 19:29–30, 33–36; 36:19–21

Grēku piedošana sniedz mieru un prieku

• Kā jūs atbildētu cilvēkiem, kuri vēlas zināt, vai viņu pagātnes grēki ir piedoti?

Lieciet studentiem rūpīgi izlasīt Ēnosa 1:4–8; Mosijas 4:1–3; un Almas 36:19–21, pievēršot uzmanību tam, kā cilvēki var zināt, vai viņi ir saņēmuši grēku piedošanu.

• Saskaņā ar šiem pantiem, kā mēs varam zināt, ka mūsu grēki ir piedoti? (Palīdziet studentiem saprast šo principu: Ja mēs no sirds nožēlojam grēkus un saņemam grēku piedošanu, mūsu vaina tiek aizslaucīta un mēs tiekam piepildīti ar Tā Kunga Garu un jūtam prieku un mieru. Ja sajūtat Gara pamudinājumu, jūs varat dalīties ar tālāk sniegto eldera Nīla L. Andersena, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu: „Tiem, kuri patiesi nožēlo grēkus, taču nesajūt atvieglojumu, es saku: „Turpiniet turēt baušļus.” Es jums apsolu, ka jūs sajutīsiet atvieglojumu Tā Kunga noteiktajā laikā. Arī dziedināšanai ir nepieciešams laiks” („Nožēlojiet, … lai Es varētu jūs dziedināt” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 42. lpp.).

Lai labāk paskaidrotu šo principu, palūdziet dažiem studentiem nolasīt pantus no Almas 19:29–30, 33–36 par ķēniņa Lamonija un viņa ļaužu pievēršanos evaņģēlijam. Aiciniet studentus pievērst uzmanību svētībām, ko ļaudis saņēma savas grēku nožēlošanas un ticības dēļ.

• Kādas īpašas svētības ķēniņš Lamonijs, viņa sieva un daudzi citi lamanieši saņēma savas grēku nožēlošanas un ticības dēļ? (Viņu sirdis tika izmainītas, viņiem kalpoja eņģeļi, viņi tika kristīti, tika nodibināta Baznīca, un Tas Kungs izlēja Savu Garu pār tiem.)

• Vai jūs esat pieredzējuši, ka citi cilvēki, nožēlojot grēkus un tuvojoties Tam Kungam, ir saņēmuši kādas no šīm svētībām?

Lai palīdzētu studentiem sajust šī principa patiesumu un nozīmību, palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto prezidenta Boida K. Pekera (1924–2015), Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Mēs saņemam vēstules no tiem, kuri ir pieļāvuši traģiskas kļūdas. Viņi jautā: „Vai man jelkad tiks piedots?”

Atbilde ir jā!

Evaņģēlijs mums māca, ka atbrīvošanu no mokām un vainas var nopelnīt caur grēku nožēlošanu. Izņemot nedaudzus, kas ir degradējušies līdz pazušanai pēc tam, kad ieguvuši zināšanu pilnību, nav tāda ieraduma, atkarības, dumpīguma, pārkāpuma vai nodarījuma, kas liegtu īstenoties apsolījumam par pilnīgu piedošanu.

„Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.” „Ja vien,” Jesaja turpina, „jūs to vēlēsieties un būsiet paklausīgi” [Jesajas 1:18–19]” („The Brilliant Morning of Forgiveness”, Ensign, 1995. g. nov., 19. lpp.).

Aiciniet studentus padomāt, kad viņi ir sajutuši prieku un sirdsapziņas mieru, ko ir pavadījusi pilnīga grēku nožēlošana.

Mosijas 4:11–12, 26

Grēku piedošanas saglabāšana

Palūdziet kādam studentam nolasīt Mosijas 4:11–12, 26. Aiciniet studentus pievērst uzmanību tam, ko ķēniņš Benjamīns mācīja par grēku piedošanas saglabāšanu.

• Saskaņā ar šiem ķēniņa Benjamīna vārdiem, kā mēs varam saglabāt mūsu grēku piedošanu visu savu dzīvi? (Studentiem vajadzētu saprast šo principu: Ja mēs atceramies mīlestību un labestību, ko Dievs ir izrādījis pret mums, paliekam nelokāmi mūsu ticībā, mīlam un kalpojam cits citam, tad mēs varam saglabāt mūsu grēku piedošanu.)

Lai palīdzētu studentiem labāk izprast šo principu, palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Grēku nožēlošana liecina par centieniem mainīties. Ja gaidām, lai Glābējs pārvērš mūs eņģeļos bez jebkādām pūlēm no savas puses, mēs liekam apsmieklā to, ko Viņš pārcieta mūsu dēļ Ģetzemanes dārzā un uz krusta. Tā vietā mums būtu jātiecas, lai Viņa labvēlība darītu mūs pilnīgus un atalgotu mūsu uzcītīgākos pūliņus (skat. 2. Nefija 25:23). Mums jālūdz ne vien pēc žēlastības, bet arī pēc tā, lai mums pietiktu laika un iespēju darboties un censties, lai pārvarētu grēku. Tas Kungs nešaubīgi izrādīs labvēlību tiem, kas vēlas stāvēt cienīgi Viņa tiesas priekšā un ik dienas apņēmīgi darbojas, lai vērstu savas vājības spēkā. Patiesa grēku nožēlošana, patiesa pārmaiņa var prasīt atkārtotus pūliņus, taču šādiem centieniem piemīt kaut kas attīrošs un svēts” („Grēku nožēlošanas dievišķā dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 39. lpp.).

• Kādas domas un sajūtas jūs pārņem, domājot par to, ka Tas Kungs „smaida uz jums”, kad jūs cenšaties pārvarēt grēkus un laicīgās vājības?

Dalieties savā liecībā par Jēzus Kristus Izpirkšanu. Aplieciniet studentiem, ka, nožēlojot grēkus, viņi sajutīs prieku un sirdsapziņas mieru. Mudiniet studentus izvērtēt savu dzīvi un pielietot ticību Jēzum Kristum grēku nožēlošanai.

Studentu lasāmviela

• Ēnosa 1:4–8; Mosijas 4:1–3, 11–12, 26; Almas 19:29–30, 33–36; 34:15–17; 36:19–21; 3. Nefija 9:13–14, 19–22.

• Nīls L. Andersens, „Nožēlojiet, … lai Es varētu jūs dziedināt” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 40.–43. lpp.