18. stunda

Sagatavošanās pēdējai tiesas dienai

Ievads

Mirstīgā dzīve ir laiks, lai mēs sagatavotos satikt Dievu. Mormona Grāmatā ir paskaidrots, kas notiks ar mūsu gariem laikā starp nāvi un augšāmcelšanos. Pēc tam, kad mūsu gari tiks apvienoti ar mūsu nemirstīgajiem ķermeņiem, mēs stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā, kur mūsu rīcības un sirds vēlmes noteiks mūsu mūžīgo atalgojumu.

Papildu lasāmviela

Dalins H. Oukss, „Ressurection”, Ensign, 2000. g. maijs, 14.–16. lpp.
D. Tods Kristofersons, „Jēzus Kristus Augšāmcelšanās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 111.–114. lpp.
„Understanding Death and Resurrection”, 37. nodaļa Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young (1997. g.), 273.–278. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 34:32–34; 40:6–7, 11–14.

Pēc nāves taisnīgie gari dodas uz paradīzi un ļaunie — uz garu cietumu

Pirms nodarbības uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu:

Kā to cilvēku dzīvesveids, kuri neizprot savas mirstīgās dzīves mērķi un netic dzīvei pēc nāves, atšķiras no to cilvēku dzīvesveida, kuri to izprot?

Aiciniet studentus atbildēt uz šo jautājumu. Tad atgādiniet viņiem, ka Mormona Grāmata palīdz mums saprast dzīves mērķi uz Zemes un māca, ka dzīve turpinās pēc nāves.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Almas 34:32–34 un pārējos audzēkņus palūdziet sameklēt, ko Amuleks mācīja Amonihas ļaudīm par dzīves mērķi.

Kādas svarīgas mācības Amuleks mācīja par dzīves mērķi uz šīs Zemes? (Studenti varētu noteikt vairākas mācības šajā rakstvietā, tostarp šo: Šī dzīve ir laiks, lai mēs sagatavotos satikt Dievu.)
Kādā ziņā šī mācība palīdz jums saprast to, kā jums būtu jādzīvo sava mirstīgā dzīve ik dienu?

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šo mācību, jūs varētu dalīties šādā prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumā:

„Mēs saprotam, ka esam nākuši uz Zemes, lai mācītos, dzīvotu un progresētu savā mūžīgajā ceļojumā uz pilnību. Daži uz Zemes nodzīvo tikai īsu brīdi, kamēr citi dzīvo ilgu mūžu. Svarīgi nav, cik ilgi mēs dzīvojam, bet gan — cik labi mēs dzīvojam” („He Is Risen”, Ensign, 1981. nov., 18. lpp.).

Kādēļ Amuleks brīdina mūs neatlikt savu grēku nožēlošanas dienu?

Parādiet šo prezidenta Henrija B. Airinga, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu un lūdziet kādu studentu to nolasīt, bet pārējos audzēkņus aiciniet ieklausīties, kādi ir vilcināšanās draudi:

„Vārds kādudien ietver sevī draudus, kad tas nozīmē — „ne šodien”. „Kādudien es nožēlošu grēkus.” „Kādudien es viņam piedošu.” „Kādudien es runāšu ar savu draugu par Baznīcu.” „Kādudien es sākšu maksāt desmito tiesu.” „Kādudien es atgriezīšos templī.” „Kādudien …” Svētie Raksti skaidri norāda uz atlikšanas draudiem (skat. Almas 34:33–34). … „Šodiena” ir dārga Dieva dāvana. Doma — „Kādudien es …” — var mums atņemt tā brīža iespējas un mūžības svētības” („Šodiena” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 89).

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Almas 40:6–7, 11–14. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Alma mācīja savam dēlam Koriantonam par to, kas notiks ar mūsu gariem pēc nāves. (Iespējams, ir lietderīgi norādīt, ka frāzi „galīgā tumsība” Alma neattiecināja uz Sātana un to, kas ir nolādēti, beigu stāvokli. Bet viņš attiecināja to uz ļauno cilvēku stāvokli — laikā starp viņu nāvi un augšāmcelšanos. Mēs to parasti dēvējam par garu cietumu.)

Ar ko atšķiras taisnīgo un ļauno stāvoklis pēc nāves? (Lai gan studenti var izteikties citiem vārdiem, viņiem vajadzētu atpazīt šādu mācību: Laikā starp nāvi un augšāmcelšanos taisnīgo gari mīt paradīzē un ļauno gari mīt garu cietumā.)
Kāpēc ir svarīgi saprast, ka mūsu rīcība mirstīgās dzīves laikā ietekmēs to, ko mēs piedzīvosim pēc nāves?

2. Nefija 9:12–13; Mosijas 15:21–26; 16:6–11; Almas 11:40–45; 40:4–5, 19–24

Mūsu gars tiks atkal apvienots ar mūsu ķermeni augšāmcelšanās laikā

Atgādiniet studentiem: kad Abinadijs mācīja ķēniņu Nou un viņa priesterus, viņš pastāstīja, kas ar mums notiks pēc nāves. Viņa sniegtās mācības paskaidro, kas ar mums notiks, kad būsim pavadījuši savu laiku garu pasaulē — paradīzē vai garu cietumā. Palūdziet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mosijas 16:6–11, bet pārējos audzēkņus sameklēt, ko mācīja Abinadijs.

Ko Abinadijs mācīja par to, kas ar mums notiks pēc tam, kad būsim pavadījuši savu laiku garu pasaulē? (Uzsveriet šo patieso principu: Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus sarāva nāves saites, mēs visi augšāmcelsimies un saņemsim nemirstīgu ķermeni. Taisnīgie iemantos bezgalīgu laimi, bet ļaunie — bezgalīgu sodību.)

Pastāstiet studentiem, ka daudzi Mormona Grāmatas pravieši liecināja par augšāmcelšanos un izskaidroja, kāda tā būs. Uz tāfeles uzrakstiet tālāk norādītās rakstvietas (neiekļaujot blakus sniegto rezumējumu) un uzdodiet katram studentam izlasīt vienu no rakstvietām. Pārliecinieties, ka studentiem ir iedalītas visas rakstvietas. Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt viņiem iedalīto rakstvietu un sameklēt papildu informāciju par augšāmcelšanos.

2. Nefija 9:12–13 (Paradīze atdos taisnīgos garus, un garu cietums atdos ļaunos garus. Gars tiks atkal apvienots ar savu ķermeni un kļūs par nemirstīgu dvēseli.)

Mosijas 15:21–26 (Taisnīgie, tie, kas nomira, nezinot par evaņģēliju, un mazi bērni celsies pirmās augšāmcelšanās laikā. Ļaunajiem nav daļas pie pirmās augšāmcelšanās.)

Almas 11:40–45 (Visu cilvēku, kā ļauno, tā arī taisnīgo, gari un ķermeņi tiks atkal apvienoti to pilnīgā veidā un stāvēs Dieva priekšā, lai tiktu tiesāti saskaņā ar saviem darbiem.)

Almas 40:4–5, 19–24 (Starp nāvi un augšāmcelšanos ir laika sprīdis, kad gari dodas uz garu pasauli. Pēc tam ir nolikts laiks, kad visi cilvēku gari tiks uz mūžību atjaunoti savos ķermeņos un stāvēs Dieva priekšā, lai tiktu tiesāti.)

Atvēliet studentiem laiku paskaidrot, ko viņi ir uzzinājuši par augšāmcelšanos no viņiem iedalītajām rakstkopām. Jūs varētu uzrakstīt dažas viņu domas uz tāfeles, blakus atbilstošajām Svēto Rakstu atsaucēm. Ja nepieciešams, uzdodiet vienu vai vairākus jautājumus, lai padziļinātu studentu izpratni par šiem pantiem:

Kā šīs patiesās mācības stiprina jūsu ticību par to, ka augšāmcelšanās ir īsta un svarīga Debesu Tēva ieceres sastāvdaļa?

Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kā liecība par augšāmcelšanos var svētīt mūs mirstīgajā dzīvē.

„Apustulis Pēteris runāja par to, ka Dievs Tēvs Savā lielajā žēlastībā „mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem” (1. Pēt. v. 1:3; skat arī 1. tes. 4:13–18).

„Dzīvā cerība”, kuru mums dod augšāmcelšanās, ir mūsu pārliecība, ka nāve nav mūsu identitātes noslēgums, bet gan tikai nepieciešamais solis nolemtā pārejā no mirstības — nemirstībā. Šī cerība maina visu mirstīgās dzīves perspektīvu. …

Pārliecība par augšāmcelšanos dod mums spēku un perspektīvu izturēt mirstīgās dzīves grūtības, ar ko saskaras ikviens no mums un tie, kurus mēs mīlam, piemēram, fiziski, garīgi un emocionāli trūkumi, kurus iegūstam piedzimstot vai mirstīgās dzīves laikā. Pateicoties augšāmcelšanās procesam, mēs zinām, ka šie mirstīgajiem piemītošie trūkumi ir tikai īslaicīgi!

Pārliecība par augšāmcelšanos mums dod arī spēcīgu pamudinājumu — ievērot Dieva baušļus mūsu mirstīgās dzīves laikā. …

Mūsu drošās zināšanas par augšāmcelšanos un nemirstību sniedz mums arī drosmi, lai stātos pretī savai nāvei, arī tai, ko mēs saucam par priekšlaicīgu. …

Pārliecība par nemirstību mums arī palīdz pārdzīvot šķiršanos no mūsu mīļajiem, kad viņi atstāj šo mirstīgo dzīvi. … Mums visiem vajadzētu slavēt Dievu par to, ka Viņš ir nodrošinājis augšāmcelšanos, tādējādi padarot mūsu mirstīgo šķiršanos īslaicīgu un dāvājot mums cerību un spēku dzīvot tālāk” („Resurrection”, Ensign, 2000. g. maijs, 15.–16. lpp.).

Kad pārliecība par augšāmcelšanos ir devusi jums spēku vai motivējusi jūs dzīvot taisnīgāk?

Dalieties savā liecībā par augšāmcelšanās īstenumu.

Almas 5:15–21; 7:21–25; 41:2–6

Sagatavošanās pēdējai tiesai

Paskaidrojiet, ka Alma mudināja Baznīcas locekļus Zarahemlas zemē sagatavoties pēdējai tiesai, aicinot viņus iztēloties sevi stāvam Dieva priekšā un tiekot tiesātiem. Uzaiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt Almas 5:15–21. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt, ko Alma lūdza apdomāt tiem, kuri viņu uzklausīja.

Kuri Almas jautājumi jums ir visnozīmīgākie un kāpēc tieši šie?
Kādu principu mēs varam mācīties no Almas liecības 21. pantā par to, kas mums ir jādara, lai taptu izglābtiem? (Palīdziet studentiem atpazīt šo principu: Mēs varam tapt izglābti tikai tad, ja esam mazgāti tīri ar Jēzus Kristus pestīšanas asinīm.)

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šo principu, parādiet tālāk sniegto prezidenta Džozefa Fīldinga Smita izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt:

„Es nezinu neko, kas būtu svarīgāks vai nepieciešamāks šajā laikā, kā piesaukt grēku nožēlošanu, pat starp pēdējo dienu svētajiem, un es viņus aicinu … pievērst uzmanību šiem mūsu Pestītāja vārdiem. Tad nu Viņš ir skaidri noteicis, ka neviena netīra lieta nevar ieiet Viņa klātbūtnē. Dieva valstību atradīs tikai tie, kas ir pierādījuši savu uzticību un ir mazgājuši savas drānas Viņa asinīs caur savu ticību un grēku nožēlošanu, un neviens cits.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Fīldings Smits (2013. g.), 90. lpp.).

Palūdziet studentiem patstāvīgi studēt Almas 7:21–25, sameklēt un atzīmēt, kādas īpašības mums ir jācenšas attīstīt, lai mūsu drānas būtu neaptraipītas.

Kādas šajos pantos atrastās īpašības vai rakstura iezīmes mums ir svarīgi attīstīt, gatavojoties stāvēt Tā Kunga tiesas priekšā?

Mudiniet studentus apdomāt, vai viņu rīcības un sirds vēlmes sagatavo viņus satikt Dievu pēdējā tiesā. Skubiniet viņus mainīties jebkādā nepieciešamā veidā, lai tiesas diena viņiem būtu prieka diena.

Studentu lasāmviela

2. Nefija 9:12–13; Mosijas 15:21–26; 16:6–11; Almas 5:15–21; 7:21–25; 11:40–45; 16:6–11; 34:32–34; 40:4–7, 11–14, 19–24; 41:2–6.
Dalins H. Oukss, „Resurrection”, Ensign, 2000. g. maijs, 14.–16. lpp.