„19. nodarbības sagatavošanās materiāli: Mātes svētie pienākumi”, Mūžīgā ģimene: skolotāja materiāli (2022. g.)
„19. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mūžīgā ģimene: skolotāja materiāli
19. nodarbības sagatavošanās materiāli
Mātes svētie pienākumi
Prezidents Rasels M. Nelsons ir dalījies savos secinājumos, sakot: „Nav iespējams izmērīt to, kādu ietekmi [derības ievērojošas] sievietes atstāj ne vien savā ģimenē, bet arī Tā Kunga Baznīcā, būdamas sievas, mātes, vecmāmiņas, māsas un tantes, skolotājas un vadītājas, un jo īpaši kalpojot par ticības paraugu un dievbijīgām ticības aizstāvēm.” („Lūgums manām māsām”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2015. g. nov., 95.–96. lpp.) Studējot šos materiālus, padomājiet par to, kā taisnīgas sievietes ir iespaidojušas jūsu dzīvi.
1. sadaļa
Kādā ziņā mātes loma ir attiecināma uz ikvienu sievieti?
Mātes loma pēc savas būtības ir mūžīga. Mātes loma uz Zemes ir saistījusies ar sievietes lomu jau kopš brīža, kad tika radīta Ieva: „Ādams sauca savas sievas vārdu: Ieva, tāpēc, ka viņa bija visu dzīvo māte; jo tā Es, Dievs Tas Kungs, nosaucu pirmo no visām sievietēm, kuru ir daudz.” (Mozus 4:26.)
Padomājiet, kādā ziņā mātes loma var tikt attiecināta uz ikvienu sievieti, lasot, ko par to ir teikusi māsa Šerija L. Djū — kādreizējā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā:
Kaut arī mēs sliecamies pielīdzināt mātes lomu tikai un vienīgi maternitātei, Tā Kunga skatījumā vārds māte ir daudznozīmīgs. No visiem vārdiem, ko viņi būtu varējuši izraudzīties, lai definētu Ievas lomu un viņas dziļāko būtību, gan Debesu Tēvs, gan Ādams nodēvēja viņu par „visu dzīvo māti” [Mozus 4:26], darot to vēl pirms viņa bija dzemdējusi bērnus. … Mātes loma ir attiecināma ne tikai uz bērnu radīšanu, kaut arī tas tajā neapšaubāmi ir ietverts. Tā ir mūsu — sieviešu — būtība. Tā definē mūsu patieso identitāti, mūsu dievišķo stāvokli un iedabu, kā arī unikālās iezīmes, ar ko mūsu Tēvs mūs ir apveltījis. …
Būdamas mūsu Debesu Tēva meitas un Ievas meitas, mēs visas esam mātes, un mēs allaž esam bijušas mātes. (“Are We Not All Mothers?,” Ensign, Nov. 2001, 96, 97.)
2. sadaļa
Kā Debesu Tēvs palīdz sievietēm īstenot viņu svēto audzinātājas pienākumu?
Mūsu Debesu Tēvs ir noteicis, ka „mātes primārā atbildība ir bērnu audzināšana” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, ChurchofJesusChrist.org). Prezidente Sjūzena V. Tenere, kādreizējā Jauno sieviešu vispārējā prezidente, ir definējusi, ko nozīmē audzināt:
Audzināt nozīmē — mācīt, veicināt otra attīstību, sekmēt izaugsmi, paēdināt un uzturēt. Kurš gan priekā nelīksmotu par tik svētīgas lomas piešķiršanu? (“My Soul Delighteth in the Things of the Lord,” Liahona, May 2008, 82.)
Debesu Tēvs ir svētījis Savas meitas „ar iedzimtu spēju mīlēt un audzināt”, kas var palīdzēt sievietēm šī ietekmīgā un svētā pienākuma īstenošanā (Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society [2011], 171).
Māsa Nīla F. Meriota, kādreizējā padomniece Jauno sieviešu vispārējā prezidijā, ir mācījusi, ka Debesu Tēvs palīdzēs Savām meitām viņu centienos — audzināt apkārtējos:
Māsas, mēs visas esam nākušas pasaulē, apveltītas ar … dzīvību dodošām, audzinošām, mātišķām dāvanām, jo tāda ir Dieva iecere.
Jautājot sev: „Ko lai mēs darām?”, apdomāsim šādu jautājumu: „Ko nerimstoši dara Glābējs?” Viņš audzina. Viņš rada. Viņš veicina izaugsmi un labestību. …
Ja mēs lūgsim, lai Debesu Tēvs padarītu mūs par Viņa valstības veidotājām, mūsos ieplūdīs Viņa spēks, un mēs zināsim, kā audzināt citus, beigu beigās kļūstot līdzīgas mūsu Debesu vecākiem. („Ko lai mēs darām”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. maijs, 11., 12. lpp.)
Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija ir mācījis par papildu dāvanām, ar ko Debesu Tēvs ir apveltījis sievietes, lai palīdzētu tām īstenot viņu svēto audzināšanas aicinājumu:
Tā kā jūs esat Dieva meitas, jums ir iedzimta, izcila spēja — sajust citu vajadzības un mīlēt viņus. Tas, savukārt, padara jūs jutīgākas pret Gara čukstiem. Tādējādi Gars var vadīt jūs jūsu domās, jūsu vārdos un jūsu darbos, kad jūs audzināt līdzcilvēkus, lai Tas Kungs varētu bagātināt tos ar zināšanām, patiesību un drosmi. („Sievietes un evaņģēlija mācīšanās mājās”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. nov., 59. lpp.)
Daļa sieviešu, iespējams, raizējas par to, ka viņām nav izteiktas tieksmes — audzināt apkārtējos. Audzināšanas spēja, tāpat kā visas Dieva dāvanas, prasa vingrināšanos un debesu palīdzību tās izkopšanā un pienācīgā piemērošanā. Jēzus Kristus ir nevainojams audzinātāja paraugs. Viņš ir parādījis, ka audzināšana ne visās situācijas izpaužas vienādi. Palīdzot citiem pilnveidoties, Viņš ir gan žēlastīgs, gan stingrs.
3. sadaļa
Kāda ir mātes lomas nozīme Debesu Tēva iecerē?
Daļai sieviešu var būt svārstīga attieksme pret bērnu radīšanu. Šī svārstīgā attieksme var pastiprināties dažādu sabiedrības viedokļu iespaidā, kas nonievā vai pat izsmej mātes lomu un tās nozīmību. Padomājiet, kā izpratne par mātes lomas nozīmību Debesu Tēva iecerē var palīdzēt jums noraidīt šo un vēl citus līdzīgus nostājas un izturēšanās veidus.
Prezidents Nelsons ir skaidrojis: „Jūs, māsas, jau pirms pasaules radīšanas tikāt izraudzītas, lai laistu pasaulē un audzinātu Dieva bērnus. To darot, jūs pagodināt Dievu.” (“What Will You Choose?,” Ensign, Jan. 2015, 31.)
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis par to, kā bērnu laišana pasaulē sekmē mūsu Debesu Tēva ieceres īstenošanos:
Sievietes vissvētākā loma ir dzīvības radīšana. Mēs zinām, ka mūsu fiziskajiem ķermeņiem ir dievišķa izcelsme [skat. Mozus 2:27] un ka mums ir jāpieredz gan fiziskā piedzimšana, gan garīgā atdzimšana, lai iekļūtu Dieva celestiālās valstības augstākajās pakāpēs [skat. Mozus 6:57–60]. Līdz ar to, sievietes pilda neaizstājamu lomu (dažkārt pat riskējot ar savu dzīvību) Dieva darbā un godībā — „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” [Mozus 1:39].(„Sieviešu tikumiskais spēks”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2013. g. nov., 30. lpp.)
Runājot par to, kādā veidā sievietes svētī citu cilvēku dzīvi, īstenodamas savu mātes lomu, elders Kristofersons ir mācījis:
Māte var atstāt nesalīdzināmi lielāku ietekmi par jebkuru citu cilvēku jebkurās citās attiecībās. Caur viņas priekšzīmes un mācīšanas spēku viņas dēli mācās cienīt sievietes lomu, kā arī ieviest savā dzīvē disciplinētību un augstus morāles standartus. Viņas meitas iemācās izkopt savu personīgo tikumību, kā arī atkal un atkal pastāvēt par to, kas ir pareizi, lai cik nepopulāri tas būtu. Mātes mīlestība un augstās gaidas vedina viņas bērnus rīkoties atbildīgi un bez aizbildināšanās, nopietni attiekties pret izglītības iegūšanu un personīgo pilnveidi, kā arī nerimstoši sniegt savu pienesumu visu apkārtējo cilvēku labklājības veicināšanā. („Sieviešu tikumiskais spēks”, 30. lpp.)
Arī māsa Meriota ir mācījusi par mātes spēkpilno ietekmi:
Es uzskatu, ka „būt mātei” nozīmē „dot dzīvību”. Padomājiet par daudzajiem veidiem, kā jūs iedvešat citos dzīvību. Tas var nozīmēt — emocionāli atdzīvināt bezcerīgos vai garīgi atdzīvināt šaubu pārņemtos. Ar Svētā Gara palīdzību mēs varam radīt emocionāli dziedinošu vidi diskriminētajiem, atraidītajiem un svešajiem. Ar šīm maigajām, bet tajā pat laikā iespaidīgajām metodēm mēs ceļam Dieva valstību. („Ko lai mēs darām?”, 11. lpp.)
Lasot liecību, kurā ir dalījusies māsa Džūlija B. Beka, kādreizējā Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, padomājiet par to iespaidu, kādu ir atstājušas jums zināmās sievietes, kuras godina savu dievišķo mātes misiju:
Tam, ko spēj paveikt sieviete, kurai ir mātišķa sirds, nav robežu. Taisnīgas sievietes var mainīt vēstures gaitu, viņas turpinās to darīt, un viņu ietekme paplašināsies un kāpjoši pieaugs cauri visai mūžībai. Es esmu tik pateicīga Tam Kungam, ka Viņš ir uzticējis sievietēm šo dievišķo mātes misiju! (“A ‘Mother Heart,’” Liahona, May 2004, 77.)