’Īriti i te mau ra’i nā roto i te ’ohipa hiero ’e te ’ā’amu ’utuāfare
Nā te peresideni Russell M. Nelson
Peresideni nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo
’E nā Wendy W. Nelson
Nō roto mai i te hō’ē vauvaura’a parau i te ’āmuira’a ’ā’amu ’utuāfare nā RootsTech 2017 i Roto Miti, i Utaha (Marite) i te 11 nō fepuare 2017. Nō te māta’ita’i i te hō’ē haruharura’a o te vauvaura’a parau nā roto i te reo peretāne, pōtītī ’e ’aore rā pāniora, ’a haere i ni’a i te lds.org/go/1017Nelson.
I roto i tā rāua vauvaura’a parau nō te RootsTech 2017, ’ua ani manihini te peresideni Russell M. Nelson ’e tāna vahine, ’o Wendy, i te Feiā Mo’a i te Mau Mahana Hope’a Nei ’ia feruri nā roto i te pure e aha te huru tusia tā rātou e nehenehe e rave nō te rave rahi atu ā i te ’ohipa hiero ’e te ’ā’amu ’utuāfare.
Peresideni Nelson : I te tau e tāne fa’aipoipo ’e e metua tāne ’āpī noa ā tō’u pāpā rū’au ’o A. C. Nelson, e 27 noa matahiti tōna, ’ua pohe tōna metua tāne. Mai te huru ra ē, e toru ’āva’e i muri mai, ’ua haere mai tōna metua tāne tei pohe, tō’u ïa metua pa’ari, e fārerei iāna. Te tāi’o mahana nō taua fārereira’a ra, ’o te pō ïa nō te 6 nō ’ēperēra 1891. ’Ua maere roa ’o pāpā rū’au Nelson i te tere fārerei o tōna metua tāne, nō reira, ’ua pāpa’i ’oia i te reira ’ohipa i roto i tāna buka ’ā’amu nō tōna ’utuāfare ’e nō tōna mau hoa.
’Ua pāpa’i ’o pāpā rū’au Nelson : « Tei ni’a vau i te ro’i ’a tomo mai ai ’o pāpā i roto i te piha. « ’Ua haere maira ’oia ’e ’ua pārahi i te hiti o te ro’i. Nā ’ō maira ’oia : ‘’Āhani, e tā’u tamaiti, e taime vata ri’i tō’u, nō reira, ’ua fāri’i au i te parau fa’ati’a nō te haere mai e hi’o ia ’oe nō te tahi tau minuti ri’i. Mea maita’i au, e tā’u tamaiti, ’e e mea ’ohipa roa vau mai te taime ’a pohe ai au.’ »
Ani atura ’o pāpā rū’au Nelson iāna ē, e aha tāna ’ohipa e rave nei, ’ua pāhono maira tōna pāpā ē, tē ha’api’i noa nei ’oia i te ta’ata i te ’evanelia a Iesu Mesia i roto i te ao vārua.
« E’ita tā ’oe e nehenehe e feruri, e tā’u tamaiti, i te rahira’a vārua e vai ra i roto i te ao vārua tei ’ore ā i fāri’i i te ’evanelia », tāna ïa parau. « Terā rā, e rave rahi ’o tē fāri’i nei i te reira, ’e e ’ohipa rahi teie e ravehia nei. E rave rahi ’o tē hi’o nei ma te hepohepo i tō rātou mau hoa ’o tē ora nei ā nō te rave i te ’ohipa nō rātou i roto i te mau hiero ».
’Ua parau atura ’o pāpā rū’au Nelson i tōna pāpā : « Tē ’ōpua nei mātou e haere i te hiero ’e ’ia tā’atihia i ni’a ia ’oe, e pāpā, i te taime e nehenehe ai ia mātou ».
’Ua pāhono maira tō’u metua pa’ari : « Tā’u tamaiti, ’o te reira te hō’ē tuha’a ’ohipa i haere mai ai au e hi’o ia ’oe. E fa’atupu ā tātou i te hō’ē ’utuāfare ’e ’a ora ai ē a muri noa atu ».
’Ua ui atura ’o pāpā rū’au Nelson : « E pāpā, e parau mau ānei te ’evanelia e ha’api’ihia nei e teie ’Ēkālesia ? »
’Ua fa’atoro atura tōna pāpā i ni’a i te hō’ē hōho’a o te Peresidenira’a Mātāmua e tārere noa ra i ni’a i te papa’i o te piha.
« E tā’u tamaiti, mai tā ’oe e ’ite pāpū ra i terā hōho’a, mai te reira ato’a te pāpū o te parau mau o te ’evanelia. Tei roto i te ’evanelia a Iesu Mesia te mana nō te fa’aora i te mau tāne ’e te mau vahine ato’a e ha’apa’o i te reira, ’e ’aore e rāve’a ’ē atu e roa’a ai ia rātou te fa’aorara’a i roto i te bāsileia o te Atua. E tā’u tamaiti, ’a tāpe’a māite i te ’evanelia. ’Ia ha’eha’a noa ’oe, ’ia ’ī ’oe i te pure, ’ia auraro ’oe i te ’autahu’ara’a, ’ia vai parau ti’a, ’ia ha’apa’o maita’i i te mau fafaura’a tā ’oe i rave ’e te Atua. ’Eiaha roa e rave i te hō’ē mea ’o te ’ore e auhia e te Atua. ’Auē ïa te ha’amaita’ira’a o te ’evanelia. E tā’u tamaiti, ’ia riro ’oe ’ei tamaiti maita’i ».
A. C. Nelson, pāpā rū’au o te peresideni Russell M. Nelson.
Fa’ahōho’ara’a nā Bjorn Thorkelson ; i muri, te niuniu ’e te ’iri pāpa’ira’a parau nā Getty Images
Te tuanine Nelson : E mea au mau nā’u teie mau ’Ia. « ’Ia ha’eha’a noa ’oe, ’ia ’ī ’oe i te pure, ’ia auraro ’oe i te ’autahu’ara’a, ’ia vai parau ti’a, ’ia ha’apa’o maita’i i te mau fafaura’a tā ’oe i rave ’e te Atua… ’Ia riro ’oe ’ei tamaiti maita’i ». E ono ’Ia i hōro’ahia mai ’ia ’oe nā tō ’oe metua tāne pa’ari. E hōho’a roa ’oia i te peresideni Gordon B. Hinckley (1910-2008) ’e tāna e ono ’Ia.1
Peresideni Nelson : ’Oia mau, e ’ere ānei ? ’Ua riro ïa ’ei ’ohipa faufa’a rahi roa nō’u i te vaiihora’a mai tō’u pāpā rū’au i taua pāpa’ira’a ra nā mātou. ’Ua ha’api’i mai mātou ē, i muri mai, ’ua tā’atihia te mau tamari’i a tōna pāpā i ni’a i te pāpā. Nō reira, ’ua rave-fa’aoti-hia te tumu o tōna tere.
Te vārua o Elia
Peresideni Nelson : Hō’ē i’oa faufa’a rahi roa i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a ’o te fa’ata’a nei ē, nō te aha e mea faufa’a roa te ’utuāfare. Taua i’oa ra, ’o Elia ïa. I roto i te reo hebera, tōna aura’a maori rā, « ’o Iehova tō’u Atua ».2 ’A feruri na i te reira ! I roto i te mau i’oa o Elia tē vai ra te mau ta’o hebera nō te Metua ’e te Tamaiti.
Te tuahine Nelson : ’O Elia te peropheta hope’a tei mau i te mana tā’ati o te Autahu’ara’a a Melehizedeka hou te tau o Iesu Mesia. Te misiōni a Elia ’o te fa’afāriu ïa i te ’ā’au o te mau tamari’i i te mau metua, ’e te ’ā’au ’o te mau metua i te mau tamari’i, ’ia ti’a rātou ’ia tā’atihia, ’āhiri ’aita rā, « e hope roa te fenua i te fa’a’inohia i tōna taera’a mai » (Iosepha Semita—’Ā’amu 1:39; reta tei fa’ahuru-’ē-hia). E reo ’eta’eta rahi teie.
Peresideni Nelson : E mea au nā’u ’ia feruri i te vārua o Elia ’ei « fa’a’ite’itera’a o te Vārua Maita’i nō te ha’apāpū i te nātura hanahana o te ’utuāfare ».3 ’Ia au i te Fa’atoro parau o te Bibilia, « Te mana o Elia ’o te mana tā’ati ïa o te autahu’ara’a e ti’a ai i te mau mea ato’a e tā’atihia ’e ’aore rā e tātarahia i te fenua nei, ’ia tā’ati-ato’a-hia ’e ’aore rā ’ia tātara-ato’a-hia i te ra’i ra » (« Elia »).
Te tuahine Nelson : Nō reira ’ia parau ana’e tātou ē, tē tere nei te vārua o Elia i ni’a i te ta’ata nō te fa’aitoito ia rātou ’ia ’imi i tō rātou mau tupuna i pohe, tē parau pāpū maita’i ra tātou ē, tē muhumuhu nei te Vārua Maita’i ia tātou ’ia rave i teie mau mea nā roto ho’i i te reira e tā’atihia ai te mau ’utuāfare ē a muri noa atu.
Peresideni Nelson : E mea nehenehe mau ’ia fa’afāriu i te ’ā’au o te mau tamari’i i to rātou mau metua nā roto i te fa’ati’ara’a i te mau ’ā’amu o te ’ā’amu ’utuāfare, nā roto i te mau rāve’a e vai ra ’e ’o te ha’amana’ohia. Penei a’e mai te mea ē, e vai tāmau noa i mua i tō tātou mata te mau parau nō te ’ā’amu ’utuāfare, te mau ’ā’amu, te mau hōho’a ’e te mau ha’amana’ora’a e nehenehe te reira e ha’apūai i tō tātou ’itera’a pāpū (hi’o Mosia 1:5). Mai te mea ē, e tāmau tātou i te reira i ni’a i tō tātou mau papa’i fare, tā tātou mau ’amura’a mā’a, tā tātou mau rorouira, tā tātou mau iPad, ’e tā tātou ato’a mau niuniu ’āfa’ifa’i, penei a’e e tūra’ihia tātou ’ia rave i te mau fa’aotira’a maita’i a’e ’e e ’ume te reira ia tātou piri atu i te Fatu ’e i tō tātou ’utuāfare.
Terā rā, mai te mea ē, e ora tātou i te reira fāito, ’aita ā ïa i nava’i atura tā tātou ravera’a. ’Ei melo nō te ’Ēkālesia, te tumu o to tātou hina’aro ’ia rave i te ’ohipa ’ā’amu ’utuāfare, ’o te ha’api’ira’a ïa nō ’ō mai i te Fatu ra ē, e ’ore e noa’a te maita’i rahi roa i tō tātou mau tupuna ’ia ’ore tātou nei, e ’ore ato’a tātou e maita’i roa ’ia ’ore rātou (hi’o PH&PF 128:15). Te aura’a ra, tītauhia ’ia tā’amu-’āmui-hia tātou nā roto i te mau ’ōro’a mo’a o te tā’atira’a hiero. Tītauhia ia tātou ’ia riro ’ei mau tā’amura’a pa’ari i ni’a i te fifi ’auri mai tō tātou mau tupuna tae mai i tō tātou hua’ai nei. Mai te mea ē, e riro tā tātou mau ’āpapara’a ’ā’amu ’e te hōho’a ’ei hope’ara’a—mai te mea ē, ’ua ’ite tātou ē, ’o vai tō tātou mau tupuna, ’e ’ua ’ite ho’i tātou i te mau mea nehenehe nō ni’a ia rātou, terā rā, e vaiiho noa tātou ia rātou ’ia mau noa i te tahi pae mai ma te ’ōro’a ’ore—e’ita ïa te reira huru ’ohipa ’ārearea e riro noa a’e ’ei tauturura’a nō tō tātou mau tupuna ’o te vai noa ho’i i roto i te vāhi tāpe’araa vārua.
Te tuahine Nelson : E mea faufa’a te fa’ahereherera’a i te mau ’ā’amu tupuna, ’eiaha rā te reira ’ia ha’afifi i te rave-fa’aoti-ra’a i te ’ohipa ’ōro’a o tō tātou mau tupuna. Tītauhia ia tātou ’ia hōro’a i te taime nō te mau parau e ravehia ai te ’ōro’a o tō tātou hui tupuna.
Peresideni Nelson : Te aura’a ra, e fa’atusia i te taime tā tātou e fa’a’ohipa nei i roto i te tahi atu mau ’ohipa. Tītauhia ia tātou ’ia hōro’a hau atu i te taime i roto i te hiero ’e i roto i te ’imira’a i te ’ā’amu ’utuāfare, tae noa atu i te tānūmerara’a i’oa (indexation).
Te tuahine Nelson : E hōpoi mai ho’i te fa’atusiara’a i te mau ha’amaita’ira’a o te ra’i.4 ’Ua ha’amaita’ihia vau ’ia ’ite e rave rahi tupuna o tā’u e ti’aturi pāpū nei ē, ’ua ineine rātou nō te rave i te mau fafaura’a ’e te Atua ’e nō te fāri’i i to rātou mau ’ōro’a tītauhia. I te roara’a o te tau, ’ua ’apo mai au ē, mai te mea ē, tē rave ra vau i te hō’ē ’ohipa rahi ’e tē poto ra te taime ’e ’aita fa’ahou tō’u pūai ’e tō’u mau mana’o, mai te mea ē, e fa’atusia vau i te taime nō te ’imi i te mau parau e ravehia ai te ’ōro’a nō te tahi mau tupuna ’e ’aore rā, nō te haere i te hiero ’ei mono nō rātou, e vētea te mau ra’i, ’ei reira te pūai ’e te mau mana’o e ha’amata ai i te tahe mai. Ē ’ua nava’i tō’u taime nō te fa’aoti i tā’u ’ohipa. E’ita roa atu ho’i e oti, terā rā, ’ua tupu mai te reira i te mau taime ato’a. E hōro’a mai te ’ohipa hiero ’e te ’ā’amu ’utuāfare iā’u i te hō’ē ’oa’oa e ’ere roa atu nō teie ao.
Te ’ā’amu ’utuāfare ’e te ’ohipa misiōnare
Peresideni Nelson : ’Āhiri e misiōnare au i teie mahana, tō’u nā hoa maita’i roa a’e e piti i roto i te pāroita ’e ’aore rā te ’āma’a vau e tāvini ra, ’o te ta’ata fa’atere ’ohipa mīsionare nō te pāroita ïa ’e te tauturu ’ohipa hiero ’e ’ā’amu ’utuāfare o te pāroita.
Tē vai nei te hō’ē hina’aro tumu i roto i te ta’ata ’ia ’ite i te hō’ē mea nō ni’a i to rātou mau tupuna. E riro mai te reira ’ei rāve’a ’ōhie nō tā tātou mau misiōnare. ’Ia ha’api’i ana’e te mau misiōnare ’ia here i te ta’ata tā rātou e ha’api’i, e ’ōhie noa rātou ’ia uiui nō ni’a i tō rātou mau ’utuāfare. « Tē ora ra ānei tō ’oe nā metua ? Tē ora ra ānei tō ’oe nā metua rū’au ? ’Ua ’ite ānei ’oe i tō ’oe nā metua rū’au e maha ? » E matara ’ōhie mai te ’āparaura’a ’ia ani-ana’e-hia te feiā e arata’ihia ’ia paraparau i te mau misiōnare ’ia paraparau nō ni’a i te mau ta’ata tā rātou i here.
I taua taime ra, e mea ’ōhie ïa nō te mau misiōnare, e tae noa atu i te mau melo misiōnare, ’ia ui ē, « ’Ua ’ite ānei ’outou i te hō’ē o tō ’outou mau metua pa’ari ? ’Ua ’ite ānei ’outou i to rātou i’oa ? » E mea pāpū roa paha ē, ’aita teie mau ta’ata e ha’api’ihia nei te ’evanelia ’imi i ’ite i te mau i’oa o te tā’āto’ara’a o tō rātou nā metua pa’ari e va’u.
I reira ïa te mau misiōnare e hōro’a ai i teie mana’o : « Tē vai ra tō’u hō’ē hoa i tā mātou fare purera’a ’o te nehenehe e tauturu. Mai te mea ē, e ’itehia ia tātou te i’oa o te tahi ’e ’aore rā o te tā’āto’ara’a o tō ’outou mau metua pa’ari, e faufa’ahia ānei te tahi tau hora o tō ’outou taime nō te ’imi ’o vai tō ’outou mau metua pa’ari ? » Terā hoa i te fare purera’a, ’o te tauturu ’ohipa hiero ’e ’ā’amu ’utuāfare o te pāroita.
Te tuahine Nelson : Tē mana’o nei au ē, e topa te hau o te mau misiōnare ’ia ’ite ē, ’aita rātou e vai ’ōtahi noa ’ia ’itehia ’e ’ia ha’api’i rātou i te feiā fāri’i i te mau parau mau o te ’evanelia a Iesu Mesia i fa’aho’i-faahou-hia mai. Te peresideni George Q. Cannon (1827-1901), tei tāvini ’ei tauturu nō nā peresideni e maha o te ’Ēkālesia, tei ha’api’i ē, i roto i teie mau mahana hope’a nei, te feiā e tomo mai nei i roto i te ’Ēkālesia, tē tomo mai nei ïa nō te mea noa iho ē, ’ua pure noa tō rātou mau tupuna ’ia tomo mai te hō’ē o tō rātou hua’ai i roto i te ’Ēkālesia ’ia ti’a ia rātou, te mau tupuna, ’ia fāri’i i tō rātou mau ’ōro’a tītauhia nā roto i te monora’a.5
Te fa’ateiteira’a : e ’ohipa ’utuāfare ïa
Peresideni Nelson : Te fa’ateiteira’a, e ’ohipa ’utuāfare ïa. Nā roto ana’e i te mau ’ōro’a fa’aora o te ’evanelia a Iesu Mesia e ti’a ai i te mau ’utuāfare ’ia fa’ateiteihia. Te hōpe’ara’a rahi roa tā tātou e tūtava nei ’ia tāpae, ’o te ’oa’oara’a ïa ’ei ’utuāfare—’ua fāri’ihia te ’ōro’a hiero, ’ua tā’atihia ’e ’ua fa’aineinehia nō te ora mure ’ore i mua i te aro o te Atua.
Te tuahine Nelson : Te mau piha ha’api’ira’a ato’a nā te ’Ēkālesia tā tātou e haere, i te mau taime ato’a e tāvini tātou, te mau fafaura’a ato’a tā tātou e rave ’e te Atua, te mau ’ōro’a autahu’ara’a ato’a tā tātou e fāri’i, te mau mea ato’a tā tātou e rave i roto i te ’Ēkālesia, e arata’i te reira ia tātou i te hiero mo’a, te fare o te Fatu. E mana rahi te roa’a i nā ta’ata fa’aipoipo ’e i tā rāua mau tamari’i nā roto i te ’ōro’a tā’atira’a ’ia ha’apa’o rātou i tā rātou mau fafaura’a.
Peresideni Nelson : I te mau mahana ato’a e mā’iti tātou i hea tātou e hina’aro ai e ora ē a muri noa atu, nā roto i te huru e feruri tātou, e mana’o, e paraparau ’e e ’ohipa. ’Ua parau tō tātou Metua i te Ao ra ē, tāna ’ohipa ’e tōna hanahana, ’o te fa’atupu ïa i te tāhuti ’ore ’e te ora mure ’ore o tāna mau tamari’i (hi’o Mose 1:39). Terā rā, tē hina’aro nei ’oia ’ia mā’iti tātou ’ia ho’i iāna ra. E’ita ’oia e fa’ahepo noa a’e ia tātou. Nā te pāpūra’a o tā tātou ha’apa’ora’a i tā tātou mau fafaura’a e fa’a’ite iāna i tō tātou hina’aro rahi e ho’i fa’ahou e ora i pīha’i iho iāna. E arata’i te mahana tāta’itahi ia tātou piri ri’i mai ’aore rā ātea ri’i atu i tō tātou ti’ara’a hanahana nō te ora mure ’ore. Tītauhia ia tātou tāta’itahi ’ia ha’apa’o i tā tātou mau fafaura’a, ’ia tātarahapa i te mau mahana ato’a, ’e ’ia tūtava ’ia hau atu te rirora’a mai tō tātou Fa’aora te huru. I reira ho’i, ’e i reira ana’e e nehenehe ai i te mau ’utuāfare ’ia ’āmui hō’ē ē a muri noa atu.
Te tuahine Nelson : ’Ua ’ite pāpū vau ē, noa atu te fa’ahiahia o tō ’outou orara’a i teie taime, ’e ’aore rā, te fifi ’e te ahoaho o te reira, nā tō ’outou rave-itoito-ra’a i te ’ohipa hiero ’e te ’ā’amu ’utuāfare e fa’ariro i te reira ’ei mea maita’i a’e. E aha tā ’outou e hina’aro i roto i tō ’outou orara’a i teie taime ? Te here hau atu ? Te ’oa’oa hau atu ? Te ha’avīra’a hau atu iāna iho ? Te hau rahi atu ? Te mau taime faufa’a hau atu ? Te mana’o hau atu ē, tē fa’atupu nei ’outou i te hō’ē ta’a-’ē-ra’a ? Te ’ārearea hau atu ? Te mau pāhonora’a hau atu i te mau uira’a o tō outou ’ā’au ? Te tū’ati’atira’a hau atu te mafatau te tahi ’e te tahi ? Te hāro’aro’ara’a hau atu i te mau mea tā ’outou e tai’o nei i roto i te mau pāpa’ira’a moa ? Te ti’ara’a hau atu ’ia here ’e ’ia fa’a’ore i te hapa ? Te ti’ara’a hau atu ’ia pure ma te mana ? Te fa’aurura’a ’e te mau mana’o māramarama hau atu nō tā ’outou ’ohipa ’e te tahi atu mau ’ōpuara’a ’ohipa ? Te taime hau atu nō te mau mea faufaa ?
Tē tāparu atu nei au ia ’outou ’ia rave i te hō’ē fa’atusiara’a taime i te Fatu nā roto i te fa’arahira’a i te taime tā ’outou e hōro’a i te ravera’a i te ’ohipa hiero ’e te ’ā’amu ’utuāfare, ’e i muri iho, e hi’o ai i te ’ohipa e tupu mai. Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, mai te mea ē, e fa’a’ite tātou i te Fatu ē, e hina’aro pāpū mau to tātou ’ia tauturu i tō tātou mau tupuna, e matara te mau ra’i, ’e e fāri’i tātou i te mau mea ato’a e hina’arohia e tātou.
Peresideni Nelson : E nehenehe tātou e fa’auruhia i te roara’a o te mahana nō ni’a i te mau ’itera’a nō te hiero ’ē nō te ’ā’amu ’utuāfare tei fāri’ihia e vetahi ’ē. Terā rā, tītauhia ia tātou ’ia rave i te hō’ē mea nō te fāri’i tātou iho i te ’oa’oa. Tē hina’aro nei au e hōro’a atu i te hō’ē tītaura’a ia tātou tāta’itahi ’ia ti’a i te mana’o nehenehe o teie ’ohipa ’ia tāmau noa ’e ’ia haere noa i te rahira’a. Tē ani nei au ia ’outou ’ia feruri nā roto i te pure e aha te fa’atusiara’a—te mea au a’e, te fa’atusiara’a nō te taime—tā ’outou e nehenehe e hōro’a nō te rave rahi atu ā i te ’ohipa ’ā’amu ’utuāfare ’e te ’ohipa hiero i teie matahiti.
Tei roto tātou i te ’ohipa a te Atua Mana hope. Tē ora nei ’oia. ’O Iesu te Mesia. Teie tāna ’Ēkālesia. E mau tamari’i nō te fafaura’a tātou Nāna. E nehenehe tāna e ti’aturi i ni’a iho ia tātou.