Te huru mōrare o te Mesia
Nā Elder David A. Bednar
Nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo
Nō roto mai i te a’ora’a i te hō’ē purera’a i Brigham Young University–Idaho tei hōro’ahia i te 25 nō tēnuare 2003.
’Ua mamae rahi Iesu, ’e e aumihi rahi tōna nō tātou pā’āto’a tei mamae iti noa.
Te māramarama o te ao, nā Howard Lyon.
’Ua ha’api’i mai Elder Neal A. Maxwell (1926-2004) i te hō’ē parau tumu tei ha’aputapū roa iā’u ’e ’ua riro mai ’ei rōtahira’a nā’u i roto i tā’u mau tuatāpapara’a e rave rahi, te māna’ona’ora’a, ’e te feruri-hōhonu-ra’a. ’Ua parau ’oia ē : « E’ita e tupu te tāra’ehara maori rā nō te huru mōrare o te Mesia ! »1 Mai te taime ’a fa’aro’o ai au i teie fa’ahitira’a parau ’ōhie ’e te putapū, ’ua tāmata vau ’ia ’ite hau atu ā ’e ’ia māramarama maita’i a’e i teie parau « huru mōrare ». ’Ua feruri hōhonu ato’a vau i te tū’atira’a i rotopū i te huru mōrare o te Mesia ’e tōna tāra’ehara—’e tā te reira tū’atira’a e hōro’a mai nō tātou tāta’itahi ’ei mau pipi.
Te huru mōrare o te Fatu ’o Iesu Mesia
Te mana’o nei au ē, te tāpa’o fa’a’ite rahi a’e o te huru mōrare, ’o te ti’ara’a ïa ’ia ’ite ’e ’ia pāhono ma te au māite i te tahi atu mau ta’ata e fa’aruru ra i taua tāmatara’a nei ’e ’aore rā, taua ’ati nei e fa’ateimaha iho ia tātou ma te pūai. ’Ei hi’ora’a, e mahora te huru mōrare i roto i te mana hāro’aro’ara’a i te mamae o te tahi atu mau ta’ata, ’a mamae ato’a ai ho’i tātou iho ; i roto i te ’aravihi ’itera’a i te po’ia o vetahi ’ē, ’a po’ia ai tātou; ’e i roto i te mana torora’a i te rima tauturu ’e te aumihi i te ’oto vārua rahi o vetahi ’ē, ’a vai ai ho’i tātou iho i roto i te ’ati vārua rahi. Nō reira, e fa’a’itehia te huru mōrare nā roto i te fāriura’a i rāpae iāna ’e te torora’a i te rima i te taime mau e tītau te nātura ta’ata e ha’apa’o iāna iho ’e e fāriu i roto iāna iho. Mai te mea ē, ’o te reira ’aravihi te fāito mau o te huru mōrare, ’ua riro mau ïa te Fa’aora o te ao nei ’ei hi’ora’a maita’i hope roa nō teie huru mōrare pāpū ’e te aroha.
Te mau hi’ora’a nō te huru mōrare o te Mesia
Teie nā Tino ’Ahuru ma Piti tā Iesu i tono atu, nā Walter Rane
I te tahua ni’a, i te ’āru’i nō te tāmā’ara’a hope’a, i te ’āru’i mau e ’ite ai ’oia i te mamae rahi a’e i vai a’enei i roto i te mau ao ato’a i hāmanihia e ana, ’ua paraparau te Mesia nō ni’a i te Fa’aa’o ’e te hau :
« I fa’a’ite au ia ’outou i teie nei mau parau, i te pārahira’a vau iō ’outou nei.
« Nā te Fa’aa’o ra, nā te Vārua Maita’i ra, ’o tā te Metua e tono mai ma tō’u nei i’oa ra, nāna e ha’api’i mai ia ’outou i te mau mea ato’a ; ’e e fa’a’ite fa’ahou mai ho’i ia ’outou i te mau parau ato’a tā’u i parau atu ia ’outou na.
« E hau tā’u e vaiiho ia ’outou nei, ’o tō’u nei hau tā’u e hō atu nō ’outou ; e ’ere mai tā tō te ao nei hōro’a tā’u hōro’a ia ’outou. ’Eiaha e taiā tō ’outou ’ā’au, ’eiaha ho’i e mata’u » (Ioane 14:25-27).
Nō tōna ’itera’a ē, ’ua fātata ato’a tōna taime e ’ite pūa’i ’e e ’ite pāpū ai ’oia iho i te ’erera’a te tāmāhanahana ’e te hau, ’e i te hō’ē taime ’ua ahoaho paha tōna ’ā’au ’e ’ua mata’u paha, ’ua ti’a i te Fatu ’ia toro atu i te rima ’e ’ia pūpū ia vetahi ’ē i te mau ha’amaita’ira’a iho ’o te nehenehe e ha’apūai iāna.
I roto i te pure rahi arai, tei pūpūhia nā mua noa a’e ’a haere ai Iesu ’e tāna mau pipi i ni’a i te ’ānāvai nō Cedron i roto i te ’āua nō Getesemane, ’ua pure te Fatu nō tāna mau pipi ’e nō te feiā ato’a « e fa’aro’o mai iā’u i tā rātou ra ha’api’ira’a :
« ’Ia riro rātou ato’a ’ei hō’ē ; mai ia ’oe, ’e tā’u Metua i roto iā’u nei ra…
« … ’Ia ti’a tō rātou ’āmuira’a ; ’e ’ia ’ite tō te ao ē nā ’oe au i tono mai, ’e ’ua here mai ’oe ia rātou mai ia ’oe e here mai iā’u nei ra…
« ’E ’ua fa’a’ite atu ho’i au ia rātou, ’e e fa’a’ite atu ā vau, i tō ’oe i’oa : ’ia herehia mai rātou i tō herera’a mai iā’u nei ra, ’e ’o vau ho’i e pārahi i roto ia rātou » (Ioane 17:20, 21, 23, 26).
E rave rahi taime tō’u uiuira’a i teie mau uira’a i muri nei, ’a feruri ai au i te reira, ’e i te tahi atu mau ’ohipa tei tupu piri roa i tōna ho’ora’ahia ’e tōna mamae i roto i te ’ō : Nāhea e ti’a ai iāna ’ia pure nō te maita’i ’e nō te hō’ēra’a o vetahi ’ē nā mua noa a’e i tōna iho ahoaho rahi ? Nāhea i ti’a ai iāna ’ia ’imi i te tāmāhanahana ’e te hau nō te feiā tei iti roa tō rātou fifi i tōna ? I teimahara’a te nātura hi’a o te ao tāna i poiete i ni’a iho iāna, nāhea i ti’a ai iāna ’ia rōtahi hope roa ’e hō’ē roa i ni’a i te vaira’a ’e i te pe’ape’a o vetahi ’ē ? Nāhea i ti’a ai i te Fatu ’ia toro atu i te rima, inaha ’āhani e ta’ata noa terā e fāriu ’oia i roto iāna iho ? Nā te hō’ē fa’ahitira’a parau a Elder Maxwell e hōro’a mai i te pāhonora’a i teie mau uira’a pūai tāta’itahi :
« Nā te huru mōrare o Iesu i ha’apāpū e tupu tōna tāra’ehara fa’ahiahia. ’Āhiri ’aita te huru mōrare fa’ahiahia o Iesu ’aita ato’a ïa te tāra’ehara fa’ahiahia ! Maoti te fāito o tōna huru mōrare ’oia i ‘fa’a’oroma’i i te mau huru fa’ahemara’a ato’a ra’ (Alama 7:11), ’aita rā ’oia i ‘ha’apa’o’ i te mau fa’ahemara’a (PH&PF 20:22) ».2
’O Iesu tei mamae rahi roa a’e tē fa’a’ite nei i te aumihi rahi roa a’e nō tātou pā’āto’a tei mamae iti noa. ’Oia mau, te rahi o te mamae ’e o te aumihi, ’ua tū’ati roa ïa i te rahi o te here o te ta’ata e utuutu ra.
Te ’imi-itoito-ra’a i te aroha
I roto i te tāhuti nei, e nehenehe tā tātou e ’imi ’ia roa’a, ’e ’ia fa’ahotu i te ha’amaita’ira’a o te mau tuha’a faufa’a o te huru mōrare o te Mesia. ’Oia mau, e ti’a ia tātou, te ta’ata tāhuti nei, ’ia rohi i roto i te parau ti’a nō te fāri’i i te mau hōro’a vārua e tū’ati i te ’aravihi ’ia toro i te rima ’e ’ia pāhono ma te au māite i te tahi atu mau ta’ata e fa’aruru ra i taua tāmatara’a nei ’e ’aore rā, taua ’ati nei e fa’ateimaha iho ia tātou ma te pūai. E’ita e roa’a ia tātou te reira huru ti’ara’a nā roto i te mana’o pāpū noa ’e ’aore rā, tō tātou iho fa’aotira’a. E turu’i rā tātou, ’e ’ua tītauhia ho’i nō tātou « te mana, ’e te aroha, ’e te maita’i ho’i o te Mesia Mo’a » (2 Nephi 2:8). Terā rā, « te mau fa’aue… ’e ’ua nā ni’a iho i te fa’aue, ’ua a’o, ’e ’ua nā ni’a iho i te a’o » (2 Nephi 28:30) ’e « ’ia au i tōna ra taime » (Mose 7:21), e nehenehe tā tātou e fa’atoro i te rima noa atu ē, te huru nātura, ’o te fāriura’a ïa i ni’a ia tātou iho.
Teie tō’u mana’o ’oia ho’i, e ti’a ia tātou ’ia pure, ’ia tītau, ’ia tauto’o, ’e ’ia rohi nō te fa’atupu i te huru mōrare o te Mesia mai te mea e tē tīa’i ra tātou ’ia fāri’i i te hōro’a vārua o te aroha—te here mau o te Mesia. E ’ere te aroha i te huru e roa’a ia tātou nā roto noa i tā tātou iho rave-tāmau-ra’a ’e te hina’aro pāpū. Inaha ho’i, tītauhia ia tātou ’ia fa’atura i tā tātou mau fafaura’a ’e ’ia ora ma te ti’amā ’e ’ia rave i te mau mea ato’a e ti’a ia tātou ’ia rave nō te fāri’i i te hōro’a ; terā rā, i te pae hope’a, e fatu te aroha ia tātou—e ’ere nā tātou e fatu i te aroha (hi’o Moroni 7:47). Nā te Fatu e fa’ata’a ē, e fāri’i ānei tātou ’e afea tātou e fāri’i ai i te mau hōro’a vārua ato’a, terā rā, tītauhia ia tātou ’ia rave i te mau mea ato’a nō te hina’aro, nō te aumi’i, nō te tītau manihini ’e nō te fa’a’ī i te mau tītaura’a nō taua mau hōro’a ra. ’Ia rahi noa atu tā tātou rohira’a i roto i te huru mōrare o te Mesia, penei a’e i reira tātou e fa’a’ite pāpū atu ai i tō te ra’i, i tō tātou hina’aro pūai i te hōro’a vārua hanahana o te aroha. Te mea pāpū, e ha’amaita’ihia tātou i teie hōro’a fa’ahiahia ’a rahi noa ai tō tātou torora’a i te rima i te taime iho ā e fa’afāriu tō tātou huru nātura ta’ata ia tātou i ni’a ia tātou iho.
’O Iesu te Mesia, te Tamaiti fānau tahi a te Metua mure ’ore. ’Ua ’ite au ē, tē ora nei ’oia. ’E tē fa’a’ite pāpū nei au ē, maoti tōna huru mōrare e roa’a ai ia tātou te mau rāve’a nō te tāhuti ’ore ’ē te ora mure ’ore. E matā na tātou i te toro atu i te rima i te ta’ata i te taime tō tātou huru nātura ta’ata e fa’afāriu ia tātou i ni’a ia tātou iho.