„1. nodarbības sagatavošanās materiāli: Atjaunošanas ieskaņa”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„1. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
1. nodarbības sagatavošanās materiāli
Atjaunošanas ieskaņa
Esiet sveicināti mācību kursā Atjaunošanas pamati. Šajā mācību kursā jūs studēsiet par būtiskākajām atklāsmēm, pamatmācībām, vēsturiskajiem personāžiem un notikumiem, kas saistās ar Jēzus Kristus Baznīcas Atjaunošanu pēdējās dienās. Lūgšanu pilna studēšana par to visu palīdzēs jums attiecināt minētos jēdzienus un cilvēku dzīvesstāstus uz savu personīgo dzīvi un apstākļiem. Tādējādi jūs vairosiet savu spēju — iegūt garīgās zināšanas un atšķirt patiesību no maldiem.
Šie sagatavošanās materiāli kalpos par pamatu dalībai nodarbībās. Savlaicīga sagatavošanās materiālu studēšana pirms katras nodarbības palīdzēs jums gūt daudz padziļinātāku un pilnvērtīgāku mācību pieredzi.
Studējot šo kursu ar lūgšanas pilnu pieeju, jūs spēsiet saredzēt Tā Kunga roku Atjaunošanas vēsturiskajās norisēs un sadzirdēt Viņa balsi Atjaunošanas atklāsmēs (skat. Mācības un Derību 18:34–36). Šīs nodarbības noslēgumā jums vajadzētu prast paskaidrot, kādēļ Baznīcai bija nepieciešama Atjaunošana. Jums vajadzētu saprast arī to, kā Tas Kungs ir sagatavojis ceļu jaunā patiesības atklāšanas laikmeta aizsākšanai mūsu dienās.
1. sadaļa
Kas noveda pie Lielās atkrišanas?
Pēc Jēzus Kristus nāves un Augšāmcelšanās Viņa apustuļi turpināja vadīt Baznīcu, kura izvērsās plašumā. Prezidents M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir izskaidrojis to, kā Jēzus Kristus Baznīca ar laiku nonāca līdz atkrišanai, sakot:
Jaunā Derība apliecina, ka, lai gan agrīno dienu apustuļi cītīgi strādāja, lai saglabātu to Baznīcu, ko Jēzus Kristus bija nodevis viņu gādībā un pārziņā, viņi apzinājās, ka galu galā viņu pūliņi būs velti. Rakstot tesaloniķiešu svētajiem, kuri dedzīgi gaidīja Kristus Otro atnākšanu, Pāvils atklāja tiem, ka pirms minētās dienas „papriekš [būs] jānāk atkrišanai” (2. tesaloniķiešiem 2:3). …
Galu galā, kā mums zināms, Pēteris un visi pārējie viņa laika apustuļi, izņemot mīļoto Jāni, tika nogalināti. Apustulis Jānis un Baznīcas locekļi cīnījās par izdzīvošanu, saskaroties ar drausmīgu apspiešanu. Lai viņiem mūžīga slava — kristietība tomēr izdzīvoja, līdz mūsu ēras otrā gadsimta beigām kļūstot par patiesi ievērojamu spēku. Kristietība turpināja pastāvēt, pateicoties daudzu drosmīgu svēto pūliņiem.
Tomēr, kaut arī šo svēto kalpošanai bija būtiska nozīme, viņiem nebija to apustulisko pilnvaru, ko Pēteris un pārējie apustuļi saņēma, tiekot paša Tā Kunga, Jēzus Kristus, ordinēti. Kad šīs pilnvaras bija zudušas, cilvēki sāka meklēt citus doktrinārās izpratnes avotus. Tādējādi tika zaudētas daudzas no skaidrajām, vērtīgajām un patiesajām mācībām. (M. Russell Ballard, “Restored Truth,” Ensign, Nov. 1994, 65–66.)
Pravietis Nefijs redzēja vīziju par Lielo atkrišanu. Viņš redzēja, ka šīs atkrišanas gaitā ļauni ļaudis „[izņems] no Jēra evaņģēlija daudzas daļas, kuras ir skaidras un pašas vērtīgākās; un arī daudzas Tā Kunga derības viņi [izņems]” (1. Nefija 13:26). Viņš redzēja arī to, ka Lielās atkrišanas laikā no Bībeles tiks izņemtas „daudzas skaidras un vērtīgas lietas” (1. Nefija 13:28). Eņģelis Nefijam teica: „Dēļ šīm lietām, kuras ir izņemtas no Jēra evaņģēlija, ļoti daudzi paklūp, jā, tiktāl ka Sātanam ir liela vara pār tiem.” (1. Nefija 13:29.)
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Kādēļ bija nepieciešama Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības atjaunošana?
2. sadaļa
Kā Tas Kungs sagatavoja ceļu evaņģēlija atjaunošanai?
Pēc gadsimtiem ilgas atkrišanas, kuras laikā Svētie Raksti bija pieejami tikai dažiem, iedvesmoti vīrieši un sievietes, bieži vien ārkārtīgi riskējot, darīja visu, ko varēja, lai palīdzētu citiem viņu patiesības meklējumos. 14. gadsimta noslēgumā Džons Vaiklifs uzsāka Bībeles tulkošanu angļu valodā, izpelnoties tā laika reliģiskās varas pārstāvju nosodījumu, kuri pasludināja viņu par ķeceri. 15. gadsimta vidū tika izgudrota iespiedmašīna, un līdz ar to Bībeles eksemplārus varēja iegādāties daudz vairāk cilvēku. 16. gadsimtā Tā Kunga Gars iedvesmoja Mārtiņu Luteru, Ulrihu Cvingliju, Žanu Kalvinu, Džonu Knoksu, Annu Eskjū un daudzus citus, kuri sāka atklāti runāt par tā laika valdošo baznīcu kļūdām. Viljams Tindeils un vēl citi nāca klajā ar jauniem Bībeles tulkojumiem. Daudzi no šiem reformatoriem samaksāja par saviem pūliņiem ar savu dzīvību. Pateicoties viņu centieniem, tika organizētas jaunas protestantu baznīcas. Tā kā Eiropā trūka reliģijas brīvības, šo jauno baznīcu izveidošana noveda pie ievērojamiem konfliktiem.
Reliģiskās vajāšanas mudināja daudzus no šiem un vēl citiem cilvēkiem meklēt jaunas mājas, kur viņi varētu brīvi pielūgt Dievu. Viņu skaitā bija arī pilgrimi jeb svētceļotāji, kuri 17. gs. sākumā izbrauca no Anglijas, pārceļoties uz Ameriku. Pravietis Nefijs redzēja vīziju par daudziem reliģiskajiem reformatoriem, kuri beigu beigās apmetīsies Amerikā.
Studējiet, gatavojoties nodarbībai
Izlasiet 1. Nefija 13:13–16, 19.
Pilgrimu un citu ieceļotāju pēcteči, kuri tiecās pēc lielākas brīvības, nošķīrās no Lielbritānijas, kas noveda pie Amerikas Neatkarības kara. Viens no šiem kareivjiem, kuri cīnījās Amerikas pusē, bija Asahēls Smits. Asahēls, pravieša Džozefa Smita tēva tēvs, reiz esot teicis: „Es ar visu dvēseli jūtu, ka viens no maniem pēctečiem aizsāks darbu, kas radikāli mainīs reliģiskās ticības pasauli.” (Joseph Fielding Smith, Church History and Modern Revelation, 2 vols. [1953], 1:4.) Asahēls kļuva par liecinieku tam, kā tika dibināta jauna nācija — nācija, kura balstījās uz reliģijas brīvību.
Elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis, ka Amerikas Savienoto Valstu izveidošana bija nepieciešamais solis, lai sagatavotu pasauli evaņģēlija atjaunošanai, sakot:
Amerikas kontinenta jaunās nācijas pamatlicējus vadīja reliģiskas izjūtas. Dieva rokas vadīti, viņi ar savu iedvesmoto civiltiesību likumprojektu garantēja katra pilsoņa reliģisko brīvību. Pēc četrpadsmit gadiem, 1805. gada 23. decembrī, pasaulē nāca pravietis Džozefs Smits. Atjaunošanas sagatavošanas darbi tuvojās noslēgumam.
… Es liecinu, ka [Jēzus Kristus] roka ir vadījusi Atjaunošanas darbu jau pirms pasaules pirmsākumiem. (Robert D. Hales, “Preparations for the Restoration and the Second Coming: ‘My Hand Shall Be over Thee,’” Ensign or Liahona, Nov. 2005, 90, 92.)
Prezidents M. Rasels Balards ir mācījis:
Pravieša tēvs Džozefs Smits, vecākais, cieta finansiālus zaudējumus. … [Viņš] kopā ar kādu partneri uzsāka uzņēmējdarbību. Viņa biznesa partneris paņēma naudu un zaudēja to. Viņi iegādājās saimniecību, kura bankrotēja. Viņi iegādājās vēl vienu, un arī tā bankrotēja; iegādājās vēl vienu, un arī tā bankrotēja. Visbeidzot Džozefs Smits, vecākais, pārcēlās uz Palmīru. Tā Kunga roka darbojās, vedot Smitu ģimeni turp, kur Viņam tas bija nepieciešams. (M. Russell Ballard, “The Tapestry of God’s Hand” [Joseph Smith Memorial Fireside, Feb. 13, 2011, Logan Institute of Religion, Utah State University].)
Saskaņā ar dievišķo ieceri, Džozefs Smits nāca pasaulē īstajā laikā, īstajā vietā un īstajos apstākļos, lai aizsāktu Atjaunošanas pamatu iedibināšanu. Prezidents Brigams Jangs liecināja:
[Džozefs Smits] tika ordinēts pirmslaicīgajā mūžībā, lai prezidētu pār šo pēdējo evaņģēlija atklāšanas laikmetu. (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 96.)
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Ko mēs varam mācīties par To Kungu no tā, kā Viņš sagatavoja ceļu Džozefa Smita darbam un Atjaunošanai?