„18. nodarbības sagatavošanās materiāli: Pēdējo dienu svēto sievietes un Palīdzības biedrība”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„18. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
18. nodarbības sagatavošanās materiāli
Pēdējo dienu svēto sievietes un Palīdzības biedrība
Runājot par Palīdzības biedrību, pravietis Džozefs Smits paziņoja: „Baznīcas organizācija nebija pilnīga, kamēr līdzīgā veidā netika organizētas arī sievietes.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 39. nod.) Padomājiet, ko šis paziņojums vēsta pasaulei par to, kāda ir sieviešu loma Tā Kunga Baznīcā. Studējot šos materiālus, padomājiet, kādēļ pēdējo dienu svēto sieviešu un Palīdzības biedrības darbam Jēzus Kristus atjaunotajā Baznīcā ir tik izšķiroša nozīme.
1. sadaļa
Kā pēdējo dienu svēto sievietes ceļ Dieva valstību?
Elders Džeimss E. Talmidžs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Jēzus Kristus ir pats dižākais sieviešu un sieviešu lomas aizstāvis visā pasaulē.” (Citāts no Daughters in My Kingdom [2011], 3.)
Prezidents M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma māca:
Mūsu māsām allaž ir bijusi izšķiroša un neatņemama loma Tā Kunga darbā. Uzticīgās sievietes jau pirms šīs pasaules pirmsākumiem ir drosmīgi darbojušās patiesības un taisnīguma labā. … Mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmetā netrūkst sieviešu–varoņu. (M. Russell Ballard, “Women of Righteousness,” Ensign, Apr. 2002, 69)
Pravieša Džozefa Smita sieva Emma Smita kalpo par tādas pēdējo dienu svēto sievietes piemēru, kam ir bijusi būtiska loma Atjaunošanā. Džozefam Smitam dotajā atklāsmē Tas Kungs nosauca Emmu par „izredzētu kundzi” (Mācības un Derību 25:3). Lasot daļu no šīs atklāsmes, jūs varētu atzīmēt, kādus pienākumus un padomu Tas Kungs deva Emmai. Pievērsiet uzmanību tam, ka 16. pantā Tas Kungs paziņo — Emmai dotais padoms attiecas uz ikvienu no mums.
Studējiet, gatavojoties nodarbībai
Emmai un Džozefam savā kopdzīvē nācās pārciest smagus pārbaudījumus. Taču viņi sniedza viens otram arī lielu mierinājumu un daudz prieka. Būdama uzticīga savam aicinājumam, Emma sniedza Džozefam lielu mierinājumu, uzmundrinot un mierinot viņu vajāšanu un smagu pārbaudījumu brīžos. Atceroties brīdi, kad Emma bija viņu apciemojusi, kamēr viņš slēpās no briesmām, pravietis rakstīja: „Viņa atkal ir te, pat kārtējās grūtībās — bezbailīgā, stingrā un nelokāmā, nemainīgā, sirsnīgā Emma.” (“Journal, December 1841–December 1842,” 135, josephsmithpapers.org.)
Emma kādu laiku kalpoja par Džozefa rakstvedi, palīdzot Mormona Grāmatas tulkošanā. Viņa visu savu dzīvi drosmīgi liecināja par Mormona Grāmatu. Īsi pirms savas nāves viņa savam dēlam teica: „Es uzskatu, ka Mormona Grāmatai ir dievišķa izcelsme — man par to nav ne mazāko šaubu.” (Emmas Smitas citāts no „Last Testimony of Sister Emma,” Saints’ Herald, Oct. 1, 1879, 290.) Paklausot Tā Kunga pavēlei, Emma arī sakopoja Baznīcas pirmo garīgo dziesmu grāmatu.
Emma mācīja apkārtējos ar savu piemēru: „Ņujorkā viņa šuva apģērbu … misionāriem, kuri bija aicināti sludināt evaņģēliju. … Kērtlandē viņa sadarbojās ar citām sievietēm, lai savāktu segas, pārtiku un apģērbu, ko grupa no Ciānas nometnes nogādāja ciešanu nomocītajiem svētajiem Misūri štatā. Viņa palīdzēja gatavot maltītes un darināt [apģērbu] strādniekiem, kuri cēla Kērtlandes templi. Viņa sniedza naktsmājas tik daudziem tempļa strādniekiem, ka viņiem ar Džozefu nācās gulēt uz grīdas. Navū agrīnajās dienās viņa ziedoja lielu daļu sava laika un uzmanības, lai aprūpētu daudzos malārijas upurus, kuri bija apmetušies pie viņas mājas Misisipi upes krastā. Šādi un vēl citos veidos viņa rādīja paraugu tai kalpošanai, ko viņas dienās veica daudzas māsas.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 39. nod.)
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Padomājiet par kādu no savām priekšzīmīgajām paziņām, kura liek lietā savu ietekmi, viedokli un spējas, lai sniegtu būtisku pienesumu Dieva valstības celšanā. Kā viņa ceļ Dieva valstību mūsu dienās?
2. sadaļa
Kādā ziņā Palīdzības biedrības organizēšana ir uzskatāma par unikālu?
1842. gada pavasarī, cīnoties ar trūkumu, svētie centās uzcelt Navū templi. Daudzas māsas vēlējās darīt kaut ko vairāk, lai palīdzētu. Daļa māsu Sāras Kimbalas un Margaretas Kukas vadībā sapulcējās, lai izstrādātu konstitūcijas un statūtu uzmetumu jaunai sieviešu biedrībai, kas šūdinātu apģērbu tempļa strādniekiem. Kad viņas konsultējās ar pravieti Džozefu Smitu, viņš tām pateica, ka viņu konstitūcija ir „pati labākā, kādu viņam nācies redzēt” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 39. nod.). „Taču,” viņš teica, „tas nav tas, ko jūs vēlaties. Pasakiet māsām, ka Tas Kungs ir pieņēmis viņu upuri, un Viņam ir padomā kaut kas vēl labāks. … Es aicinu viņas visas uz tikšanos ar mani un dažiem brāļiem …, un es organizēšu sievietes priesterības vadībā pēc priesterības parauga.” (Citāts no Daughters in My Kingdom, 12.) Elīza R. Snova atcerējās, ka Džozefs Smits bija mācījis Palīdzības biedrībai to, ka „tāda pati organizācija ir pastāvējusi arī sendienu baznīcā” (citāts no Daughters in My Kingdom, 7).
Kādreizējā Palīdzības biedrības vispārējā prezidente Māsa Džūlija B. Beka ir paskaidrojusi, ko nozīmē būt organizētām pēc priesterības parauga:
Palīdzības biedrība ir unikāla, jo tā ir tikusi organizēta pēc „priesterības parauga” [Džozefa Smita citāts no Sarah M. Kimball, “Auto-biography,” Woman’s Exponent, Sept. 1, 1883, 51]. … Mēs darbojamies pēc priesterības parauga, kas nozīmē, ka mēs tiecamies pēc atklāsmes, saņemam to un attiecīgi rīkojamies, pieņemam padomes lēmumus un domājam par to, kā gādāt par katru indivīdu, kalpojot vienam cilvēkam pēc otra. Mums ir tāds pats mērķis kā priesterībai — sagatavoties mūžīgās dzīves svētībām, slēdzot un ievērojot derības. Tādējādi, līdzīgi kā mūsu brāļiem, kuriem ir priesterība, mūsu darbs ir glābt citus, kalpot un kļūt par svētiem ļaudīm. (Džūlija B. Beka, „Palīdzības biedrība — svētais darbs” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 110. lpp.)
Arī prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir uzsvēris, ka Palīdzības biedrības darbs tiek īstenots ar priesterības pilnvarām:
Uzrunājot Palīdzības biedrību, prezidents Džozefs Fīldings Smits, kurš tolaik bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, teica: „Kaut arī māsas nav tikušas [ordinētas] priesterībā, … tas nenozīmē, ka Tas Kungs nebūtu piešķīris viņām attiecīgas pilnvaras. … Jūs varat runāt ar pilnvarām, jo Tas Kungs ir piešķīris jums pilnvaras.” Viņš pateica arī to, ka Palīdzības biedrībai „ir piešķirts spēks un pilnvaras ļoti daudzu darbu veikšanai. Darbs, ko viņas dara, tiek veikts ar dievišķām pilnvarām.” [“Relief Society--An Aid to the Priesthood,” Relief Society Magazine, Jan. 1959, 4–5.] …
Ikviens, kas darbojas kādā amatā vai aicinājumā, ko viņam vai viņai ir piešķīris kāds, kuram ir priesterības atslēgas, veicot viņam uzticētos pienākumus, izmanto priesterības pilnvaras. (Dalins H. Oukss, „Priesterības atslēgas un pilnvaras” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 50.–51. lpp.)
3. sadaļa
Kā sievietes un Palīdzības biedrība palīdz īstenot Dieva un Viņa Baznīcas mērķus?
Pirmā Palīdzības biedrības sanāksme tika noturēta 1842. gada 17. martā Džozefa Smita sarkano ķieģeļu veikalā, kas atradās Navū, Ilinoisas štatā. Emma tika izraudzīta un atbalstīta par jaunās organizācijas prezidenti. Džozefs piecēlās un paskaidroja, ka tādējādi īstenojas Tā Kunga paziņojums, ka Emma ir „izredzēta kundze, kuru [Viņš ir] aicinājis” (Mācības un Derību 25:3). Pēc īsa brītiņa pravietis teica: „Šai biedrībai ir jāsaņem norādījumi caur Dieva iedibināto kārtību — ar to cilvēku starpniecību, kuri ir iecelti par vadītājiem; un tagad es nododu šo atslēgu jums Dieva Vārdā, un šī biedrība līksmos, un kopš šī brīža jums tiks sūtītas zināšanas un saprāts no augšienes.” (Citāts no Daughters in My Kingdom, 14–15.)
Māsa Emma Smita paziņoja, ka kopīgiem spēkiem Baznīcas sievietes paveiks „kaut ko sevišķu” (“Joseph Smith’s Teachings about Priesthood, Temple, and Women,” Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org). Studējot turpmāk minētos apgalvojumus, jūs varētu atzīmēt to, kas jums šķiet pats būtiskākais, domājot par Palīdzības biedrības mērķi un misiju.
Kādreizējā Palīdzības biedrības vispārējā prezidente Zina D. H. Janga atceras:
Palīdzības biedrība … pirmkārt tika organizēta …, lai dāvātu laicīgās svētības nabadzīgajiem un trūkumcietējiem un lai iedrošinātu vājos un iegrožotu tos, kuri kļūdās; un lai sievietes varētu vēl efektīvāk izkopt un izrādīt savu palīdzēšanas vēlmi un savu žēlsirdību; un lai viņām būtu iespēja iegūt garīgu spēku un varu, lai paveiktu vēl vairāk laba, īstenojot cilvēces ģimenes pestīšanas darbu. (“First General Conference of the Relief Society,” Woman’s Exponent, Apr. 15, 1889, 172)
Māsa Beka ir mācījusi:
Džozefs Smits teica, ka šīs Baznīcas sievietes ir tikušas organizētas, lai sniegtu „palīdzību nabadzīgajiem, trūcīgajiem, atraitnēm un bāreņiem un īstenotu visvisādus labvēlīgus nolūkus” [citāts no History of the Church, 4:567], un „ne vien palīdzētu nabadzīgajiem, bet arī glābtu dvēseles” [citāts no History of the Church, 5:25]. Šos palīdzības centienus vēl skaidrāk definēja elders Džons A. Vidso, sakot, ka tā ir „palīdzība nabadzībā, palīdzība slimībās, palīdzība šaubās, palīdzība neziņā nonākušajiem — palīdzība visā, kas liedz … priecāties un pilnveidoties. …” [Evidences and Reconciliations, arr. G. Homer Durham, 3 vols. in 1 (1960), 308]
… Palīdzības biedrībā mēs vingrināmies būt par Kristus māceklēm. Mēs apgūstam to, ko Viņš gribētu, lai mēs apgūstam; mēs darām to, ko Viņš gribētu, lai mēs darām; un mēs kļūstam tādas, kā Viņš to gribētu. (Džūlija B. Beka, „Tas, kas pēdējo dienu svēto sievietēm padodas vislabāk, — būt stiprām un nelokāmām” (vispārējās konferences runa), Ensign un Liahona, 2007. g. nov., 111., 109. lpp.)
Prezidents Spensers V. Kimbals paskaidroja, ka gan vīriešiem, gan sievietēm būtu jāizprot Palīdzības biedrības mērķi un tai piemītošais spēks, sakot:
Šai [Palīdzības biedrības] organizācijai piemīt pagaidām vēl pilnībā neīstenots spēks Ciānas ģimeņu stiprināšanai un Dieva valstības celšanai, kas netiks īstenots, kamēr gan māsas, gan priesterības [brāļi] nebūs izpratuši Palīdzības biedrības vīziju. (Spensera V. Kimbala citāts no Daughters in My Kingdom, 142. lpp.; uzsvērums pievienots.)
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Ko sievietes un vīrieši varētu darīt, lai izprastu Palīdzības biedrības vīziju un savstarpēji sadarbotos, palīdzot īstenot tās mērķus?