„17. nodarbības sagatavošanās materiāli: Palikt uzticīgiem, sastopoties ar pretestību un likstām”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„17. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
17. nodarbības sagatavošanās materiāli
Palikt uzticīgiem, sastopoties ar pretestību un likstām
Mums visiem nākas pieredzēt ticības pārbaudījumus. Viens no mūsu dzīves izaicinājumiem ir turpināt būt drosmīgiem un nelokāmiem, paklausot Dievam dzīves grūtajos brīžos. Studējot dotos materiālus, pievērsiet uzmanību principiem, ko jūs varētu ievērot, sastopoties ar ticības pārbaudījumiem.
1. sadaļa
Ar kādām likstām 1830–to gadu beigās sastapās Ohaio štata Kērtlandes svētie?
„Daudzu Baznīcas stiprāko vīru pārliecība saļodzījās,” teica Brigams Jangs, runājot par krīzi, kas pārņēma Baznīcu 1837. gadā (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 27. nod.). Vēl tikai iepriekšējā gadā svētie bija baudījuši mieru un Kērtlandes tempļa iesvētīšanas laikā saņēmuši bagātīgas atklāsmes. Taču turpmākajos mēnešos pēc iesvētīšanas svēto vidū sāka valdīt „spekulācijas gars”, kas bija pārņēmis visu valsti. „Šķita, ka [Kērtlande] pietuvojas milzīgai labklājībai,” rakstīja Hibers Č. Kimbals, „un šķita, ka visi ir nolēmuši kļūt bagāti; pēc manām domām, tā bija neīsta jeb iedomāta bagātība. Šī šķietamā labklājība vedināja daudzus svētos uzskatīt, ka ir pienācis laiks, kad Tas Kungs padara tos bagātus ar pasaulīgo bagātību, un šāds uzskats pamudināja tos uz lielām pārmērībām — tiktāl, ka divi no Divpadsmit [apustuļiem], Laimens E. Džonsons un Džons F. Bointons, devās uz Ņujorku, lai iegādātos preces 20 000 dolāru vērtībā un uzsāktu tirdzniecības biznesu, aizņemoties ievērojamu naudas summu no Palija Vosija un citiem svētajiem Bostonā un apkaimes apgabalos, ko viņi tā arī nekad neatmaksāja.” (Citāts no Orson F. Whitney, The Life of Heber C. Kimball [1888], 111–12.)
Daudzu svēto vidū sāka izplatīties lepnības, citu cilvēku vainošanas un atkrišanas gars. Elīza R. Snova atceras:
Daudzus, kuri bija pazemīgi un uzticīgi pildījuši ikvienu uzdevumu …, sāka pārņemt augstprātības gars, un viņu sirdis sāka uzpūsties lepnībā. Kad svētie sāka iemīļot pasaulīgās lietas un apreibt no pasaulīgā gara, Tā Kunga Gars atstāja viņu sirdis. (Citāts no Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 27. nod.)
Par spīti labklājības ilūzijai, tempļa celtniecības un zemes iegādes izdevumu iespaidā Baznīca izjuta ievērojamu finansiālo spiedienu, kas noveda pie tā, ka Baznīca bija uzkrājusi desmitiem tūkstošu dolāru lielu parādu. Tobrīd Kērtlandes un Misūri svētajiem bija grūti sekot Tā Kunga pavēlei un iegādāties vēl vairāk zemes, lai iekārtotu jaunas apmešanās vietas Fārvestā un Džeksonas apgabalā. Mēģinot atvieglot Baznīcas finansiālo slogu, Džozefs Smits līdz ar citiem Baznīcas vadītājiem izveidoja nelielu banku, ko nosauca par Kērtlandes Drošības biedrību (Kirtland Safety Society). Vairāki svētie, ieskaitot Džozefu, iegādājās jaunizveidotās bankas akcijas. Daudzi svētie uzskatīja — ja viņi būs uzticīgi, pēc kāda laika tos gaida labklājība un bagātība.
Taču 1837. gada sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs iestājās ekonomiskā krīze un daudzas bankas bankrotēja. Valsts mēroga ekonomiskā panika, līdz ar intensīvu pretestību no dažu Baznīcai nepiederīgu pilsoņu puses, pasteidzināja Kērtlandes Drošības biedrības bankrotu aptuveni septiņus mēnešus pēc tās izveidošanas. Divsimt bankas investoru zaudēja teju visu, kas tiem bija, un Džozefs Smits cieta vislielākos zaudējumus.
Kaut arī vairums svēto uztvēra šo pārbaudījumu periodu ar ticību, paliekot uzticīgi savai liecībai, daudzi citi, ieskaitot dažus Baznīcas vadītājus, savās finansiālajās problēmās vainoja Džozefu Smitu. Daži apgalvoja, ka viņš ir kritušais pravietis, un gribēja viņa vietā iecelt jaunu Baznīcas prezidentu.
2. sadaļa
Ko es varu darīt, lai turpinātu būt stiprs un nelokāms, sastopoties ar ticības pārbaudījumiem?
1837. gada sākumā Tomass B. Māršs, kurš tolaik bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, palīdzēja vadīt Baznīcu Misūri. Uzzinājis, ka daži no kvoruma ir sākuši kritizēt Džozefu Smitu un savstarpēji ķildoties, Tomass devās ceļā uz Kērtlandi Ohaio štatā, cerot apvienot Divpadsmit apustuļus.
Būdams ceļā uz Kērtlandi, Tomass uzzināja, ka pravietis ir aicinājis divus no viņa kvoruma locekļiem doties misijā uz Angliju. Tomass uzskatīja — tā kā viņš ir kvoruma prezidents, tad apustuļu aicināšana misijā ietilpst viņa pienākumos. Ierodoties Kērtlandē, Tomass atklāja savas bažas Džozefam Smitam, un pravietis saņēma atklāsmi ar Tomasam adresētu ieteikumu (skat. Revelations in Context [2016], 55–57).
Lasot to, ko Tas Kungs saka Tomasam, padomājiet, kas no šajā rakstvietā ietvertā padoma un patiesajiem principiem varētu palīdzēt cilvēkam, kam ir grūtības ar ticību. Jūs varētu atzīmēt uzieto.
3. sadaļa
Kā likstas var sagatavot mūs visbūtiskākajiem mācību brīžiem?
Daži no Kērtlandes, kuri bija pametuši Baznīcu, plānoja Džozefu Smitu nogalināt. Tā Kunga atklāsmes brīdināts, viņš kopā ar Sidniju Rigdonu devās projām nakts melnumā un aizceļoja uz Fārvestu, 1838. gada martā ierodoties Misūri. Tā gada vasarā un rudenī pārpratumi un saspīlējums Misūri iedzīvotāju un Baznīcas locekļu attiecībās noveda pie bruņota konflikta Misūri ziemeļdaļā. Balstoties uz pārspīlētajiem ziņojumiem par šo konfliktu, Misūri štata gubernators izdeva rīkojumu par svēto izskaušanu, lai ar varu padzītu tos no sava štata. Drīz pēc tam, 1838. gada novembrī, pravietis Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji tika arestēti, nepatiesi apsūdzēti sazvērestībā pret valsti un beigu beigās ieslodzīti Misūri štata Klejas apgabala Libertī cietumā.
Cietuma dzīve Džozefu nomāca. Nekauņas lūrēja pa aizrestotajiem logiem, bļaustoties un izkliedzot neķītrus apvainojumus. Bieži vien viņam un pārējiem ieslodzītajiem nebija nekā cita, ko ēst, kā vien nedaudz kukurūzas maizes. Salmi, uz kuriem viņi gulēja jau kopš decembra, bija sabirzuši un nenodrošināja ne mazākās ērtības. Kad viņi iededzināja uguni, lai mēģinātu sasildīties, apakšzemes cietumu piepildīja smacējoši dūmi. …
Kopš sava dievišķā aicinājuma saņemšanas Džozefs bija virzījies uz priekšu, par spīti pretestībai, cenšoties paklausīt Tam Kungam un sapulcināt svētos. Un tomēr, lai cik lielā mērā Baznīca gadu gaitā bija uzplaukusi, tagad šķita, ka tā ir uz sabrukuma robežas.
Saniknotie pūļi bija padzinuši svētos no Ciānas Džeksonas apgabalā. Iekšējo nesaskaņu dēļ Kērtlandes Baznīca bija sašķēlusies un templis bija nonācis kreditoru rokās. Un tagad, pēc briesmīgā kara ar kaimiņiem, svētie bija izklīdināti pa Misisipi upes austrumkrastu, kļūdami par bezcerības pārņemtiem bezpajumtniekiem. …
[Džozefs juta,] ka svētie ir krietni ļaudis, kuri mīl Dievu. Viņi nebija pelnījuši, ka tos izrauj no mājām un piekauj, atstājot nomirt. (Svētie: stāsts par Jēzus Kristus Baznīcu pēdējās dienās, 1. sējums, Patiesības karogs, 1815.–1846. g. (2018. g.), 384.–385. lpp.)
Mājās palikušajiem Baznīcas vadītājiem un svētajiem adresētajā vēstulē Džozefs lūdzoties izsaucās: „Ak Dievs, kur Tu esi? … Cik ilgi Tava roka būs apturēta un Tava acs … noraudzīsies no mūžīgajām debesīm uz pārestībām Taviem ļaudīm un Taviem kalpiem, un Tava auss tiks pārņemta ar viņu kliedzieniem?” (Mācības un Derību 121:1–2.)
Padomājiet par kādu brīdi, kad jūs, cīnoties ar likstām, esat piesaukuši Dievu pēc palīdzības. Studējot to, ko Tas Kungs teica Džozefam Libertī cietumā, iztēlojieties, it kā Tas Kungs to sacītu jums. Jūs varētu atzīmēt frāzes un principus, kas jums šķiet īpaši nozīmīgi.