„19. nodarbības sagatavošanās materiāli: Mirušo pestīšana”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„19. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
19. nodarbības sagatavošanās materiāli
Mirušo pestīšana
Padomājiet par kādu gadījumu, kad kāds izdarīja jūsu vietā kaut ko tādu, ko jūs paši nespējāt. Ko jūs jutāt pret šo cilvēku? Studējot padomājiet, ko pret jums varētu just jūsu mirušie ģimenes locekļi, kad jūs paveicat viņu labā to, ko viņi paši nespētu, izpildot viņu glābšanai nepieciešamos priekšrakstus.
1. sadaļa
Kas notiek ar tiem, kuri nomirst, nezinot par evaņģēliju?
Ņemiet vērā: tā vietā, lai izlasītu šīs nodarbības pirmo sadaļu, jūs varat noskatīties šo video un pēc tam padomāt par šīs sadaļas noslēgumā ietvertajiem jautājumiem.
Septiņpadsmit gadu vecumā Džozefu Smitu dziļi skumdināja viņa vecākā brāļa Alvina, kuru viņš ārkārtīgi mīlēja un apbrīnoja, pēkšņā nāve. Smitu ģimene „lūdza kādam Ņujorkas štata Palmīras prezbiterāņu mācītājam vadīt viņa bēru ceremoniju. Tā kā Alvins nebija šī mācītāja draudzes loceklis, garīdznieks savā sprediķī norādīja, ka Alvins nevar tikt glābts. Džozefa jaunākais brālis Viljams Smits atcerējās: „[Mācītājs] … lika ļoti tieši noprast, ka [Alvins] ir nonācis ellē,”” jo viņš nav ticis kristīts (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 35. nod.).
Garīdznieka piebilde, runājot par Alvina nāvi, varētu šķist visai skarba. Taču viņa teiktais balstījās uz patiesu mācību: visiem cilvēkiem, lai viņi varētu tikt glābti, ir jāpieņem Kristus un jātiek kristītiem (skat. Jāņa 3:5).
1836. gada 21. janvārī, vairāk nekā 12 gadus pēc Alvina nāves, pravietis Džozefs Smits tikās ar savu tēvu un citiem Baznīcas vadītājiem nule pabeigtā Kērtlandes tempļa augšistabā. Šīs sanāksmes laikā pravietis Džozefs Smits redzēja atklāsmi par nākamību, kas tagad ir ietverta Mācības un Derību 137. nodaļā.
Studējiet, gatavojoties nodarbībai
Izlasiet Mācības un Derību 137:1, 5–8.
Džozefs „brīnījās”, redzot savu brāli Alvinu celestiālajā valstībā, jo Alvins nebija ticis kristīts. Pēc četriem gadiem, 1840. gada augustā, pravietis sāka mācīt svētajiem doktrīnu par kristīšanos mirušo labā. Pirms Tas Kungs bija atjaunojis šo doktrīnu mūsu dienās, apustulis Pāvils mācīja par to Jaunajā Derībā (skat. 1. korintiešiem 15:29).
Vēstulē savam vīram Vileita Kimbala rakstīja, cik ļoti svētie jūsmo par šo nule atjaunoto mācību:
Prezidents Smits ir atklājis mums kādu jaunu un lielisku tēmu. … Viņš saka, ka šai Baznīcai ir dota privilēģija kristīties par visiem saviem radiniekiem, kuri ir miruši pirms šī evaņģēlija atklāšanas. … Tādējādi mēs darbojamies kā viņu pārstāvji un nodrošinām tiem privilēģiju — uzcelties pirmajā augšāmcelšanās reizē. Viņš saka, ka viņiem garu cietumā tiks sludināts evaņģēlijs. … Kopš šeit ir ticis sludināts par šo kārtību, ūdeņi ne brīdi nav bijuši mierīgi. Konferences laikā dažbrīd kristības upē vienlaicīgi veica astoņi līdz desmit elderi. … Vai šī nav lieliska mācība? (Vilate Kimball, citāts no Janiece Johnson and Jennifer Reeder, The Witness of Women: Firsthand Experiences and Testimonies from the Restoration [2016], 181)
Smitu ģimene neapšaubāmi ārkārtīgi priecājās, kad Hairams tika kristīts par savu brāli Alvinu.
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Kādēļ, jūsuprāt, mācība par mirušo pestīšanu ir tik „lieliska mācība”? Ko šī mācība vēsta jums par Debesu Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, raksturu un vēlmēm?
Vēlāk, 1841. gadā, Tas Kungs paziņoja, ka „šis priekšraksts [piederas Viņa] namam” un ka, līdzko būs gatavs tempļa baseins, svētajiem ir jāpārtrauc kristīšanās par mirušajiem upē (skat. Mācības un Derību 124:29–34). Turpmākus norādījumus par mirušo pestīšanu Džozefs Smits ir sniedzis divās vēstulēs, kuras viņš svētajiem uzrakstīja, slēpdamies no viltus apsūdzībām. Tagad šo vēstuļu saturs ir ietverts Mācības un Derību 127. nodaļā un 128. nodaļā. Pravietis mācīja, ka tāds evaņģēlija priekšraksts kā kristīšanās par mirušajiem būs saistošs uz Zemes un debesīs tikai tad, ja tas tiks izpildīts ar priesterības pilnvarām, veicot atbilstošus pierakstus (skat. Mācības un Derību 127:5–7; 128:1–9).
2. sadaļa
Ko Tas Kungs atklāja par mirušo pestīšanu vīzijā, kas vēlāk tika dota prezidentam Džozefam F. Smitam?
Pēc pravieša Džozefa Smita nāves Tas Kungs turpināja atklāt patiesību par Savu ieceri mirušo pestīšanai, darot to „rindiņu pēc rindiņas” (Mācības un Derību 98:12). 1918. gadā prezidents Džozefs F. Smits redzēja vīziju, kurā tika atklātas jaunas mācības par mirušo pestīšanu. Šī atklāsme ir pierakstīta Mācības un Derību 138. nodaļā.
Prezidents M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir paskaidrojis, kā prezidents Džozefs F. Smits tika sagatavots šīs ievērojamās vīzijas saņemšanai:
Savas dzīves gaitā prezidents Smits bija zaudējis savu tēvu [5 gadu vecumā], savu māti [13 gadu vecumā], brāli, divas māsas, divas sievas un trīspadsmit bērnus. Viņš labi zināja, ko nozīmē sērot par tuvinieku zaudēšanu. …
[1918. gads] viņam bija sevišķi mokošs. Viņš sēroja par Lielā pasaules kara gaitā kritušajiem, kuru skaits turpināja pieaugt, pārsniedzot 20 miljonus nogalināto. Turklāt pasaulē izplatījās gripas epidēmija, kura bija laupījusi dzīvību 100 miljoniem cilvēku.
Togad prezidents Smits zaudēja vēl trīs … mīļus ģimenes locekļus. Elders Hairams Maks Smits no Divpadsmit apustuļu kvoruma — viņa pirmdzimtais dēls un mans vectēvs — pēkšņi mira no apendicīta plīsuma.
Prezidents Smits rakstīja: „Man trūkst vārdu, esmu bēdu satriekts! … Mana salauztā sirds tik tikko turas pie dzīvības! … Ak! Es viņu mīlēju! … Es no visas dvēseles pateicos Dievam par viņu! Taču … ak! Man viņš bija vajadzīgs! Mums visiem viņš bija vajadzīgs! Viņš bija tik noderīgs Baznīcai. … Un tagad … Ak! Ko man iesākt? … Ak! Dievs, palīdzi man! …”
Un tā, 1918. gada 3. oktobrī, intensīvi sērojis par miljoniem cilvēku visā pasaulē, kuri bija miruši karā un no slimības, kā arī par savu ģimenes locekļu nāvi, prezidents Smits saņēma debesu atklāsmi, kas ir zināma kā „vīzija par mirušo pestīšanu”. (M. Rasels Balards, „Vīzija par mirušo pestīšanu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 72. lpp.)
Džozefs F. Smits redzēja šo dievišķo vīziju, gremdējoties pārdomās par Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas upuri un apustuļa Pētera aprakstu par Jēzus kalpošanu garu pasaulē pēc Viņa krustā sišanas (skat. Mācības un Derību 138:1–11).
Prezidents Džozefs F. Smits ar savu dēlu Hairamu un mazdēlu Džozefu.
Studējiet, gatavojoties nodarbībai
Izlasot Mācības un Derību 138:30, 33–34, 57, jūs varētu atzīmēt to, ko Tas Kungs mācīja prezidentam Smitam par evaņģēlija sludināšanu garu pasaulē.
Citkārt prezidents Smits mācīja, ka arī uzticīgās sievietes tiek aicinātas sludināt evaņģēliju garu pasaulē (skat. Gospel Doctrine, 5th ed. [1939], 461).
3. sadaļa
Kā iesaistīšanās mirušo pestīšanas darbā var palīdzēt man tuvināties Glābējam?
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:
Prezidents Gordons B. Hinklijs ir teicis: „Es uzskatu, ka aizstājošais darbs mirušo labā ir pielīdzināms Glābēja aizstājošajam upurim daudz lielākā mērā nekā jebkurš cits no man zināmajiem darbiem. …” [“Excerpts from Recent Addresses of President Gordon B. Hinckley,” Ensign, Jan. 1998, 73]
Mūsu dedzīgā vēlme pestīt mirušos, līdz ar laiku un resursiem, ko mēs veltām šīs apņemšanās īstenošanai, visupirms kalpo par izpausmi mūsu liecībai par Jēzu Kristu. Tas ir pats iespaidīgākais apliecinājums Viņa dievišķajam raksturam un misijai, ko vien mēs varam sniegt. …
Uzmeklējot savus priekštečus un izpildot viņu labā tos glābšanas priekšrakstus, ko viņi paši nav spējuši veikt, mēs liecinām par Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas bezgalīgo vērienu. (D. Todd Christofferson, “The Redemption of the Dead and the Testimony of Jesus,” Ensign, Nov. 2000, 10)
Gremdējieties pārdomās un apspriedieties, gatavojoties nodarbībai
Kādā ziņā iesaistīšanās mirušo pestīšanas darbā kalpo par izpausmi jūsu liecībai par Jēzu Kristu un Viņa īstenoto Izpirkšanu?
Ja vien tas ir iespējams, palūdziet, lai kāds no jūsu ģimenes locekļiem vai draugiem pastāsta jums par pieredzēto ģimenes vēstures darbā. Pajautājiet šim cilvēkam, kā jūs varētu uzsākt ģimenes vēstures darbu vai vēl aktīvāk tajā iesaistīties. Nāciet uz nodarbību, gatavi pastāstīt kaut ko no uzzinātā.