„26. nodarbības sagatavošanās materiāli: Baznīca rietumos”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„26. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
Soltleiksitija 1853. gadā, Frederika Pīrsija gravīra
26. nodarbības sagatavošanās materiāli
Baznīca rietumos
Svētie, kuri pulcējās Lielā Sālsezera ielejā un to ieskaujošajā apkaimē, pēc ierašanās saskārās ar vairākām grūtībām. To skaitā bija skarbi laikapstākļi, circeņu noēsta labība, sausums un bads. Taču Brigamam Jangam „daudz vairāk par labības audzēšanu un naudas pelnīšanu rūpēja tas, lai viņš varētu palīdzēt saviem ļaudīm kļūt par svētu tautu.
Balstoties uz pieredzēto, viņš zināja, ka smags darbs un atbildības uzņemšanās sekmēs viņu izaugsmi. „Šī ir laba vieta, lai kļūtu par svētajiem,” viņš teica Soltleiksitijas draudzes locekļiem 1856. gadā (DNW [Deseret News Weekly], 10 Sept. 1856, 5)” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 9). Par spīti minētajiem pārbaudījumiem, vairums svēto šo agrīno gadu gaitā izrādīja milzīgu ticību Tam Kungam. Diemžēl šajā Baznīcas vēstures periodā ietilpst arī traģiskais Kalnu pļavu slaktiņš, no kā mēs varam gūt būtiskas mācības, kas var tikt piemērotas arī mūsu dienās.
1. sadaļa
Ko mēs varam mācīties no Baznīcas agrīnā laika svēto pionieriem, domājot par kalpošanu Tam Kungam un Viņa valstības celšanu mūsu dienās?
1848.–1849. gada smagajā ziemā, ciešot no aukstuma un pārtikas trūkuma, daži svētie gribēja pārcelties uz Kaliforniju, lai kļūtu par zeltračiem. Prezidents Brigams Jangs pravietoja:
„Daži ir vaicājuši man par došanos [uz Kaliforniju]. Es esmu pateicis viņiem, ka Dievs ir norādījis, lai svētie pulcējas šajā vietā [Lielajā Baseinā], un šeit jums klāsies labāk, nekā jums klātos, dodoties uz zelta raktuvēm. … Dievs ir parādījis man, ka šī ir tā vieta, kur apmesties Viņa ļaudīm, un tieši šeit viņi pieredzēs uzplaukumu; … Dievs mīkstinās klimatu, un šajā vietā mēs uzcelsim pilsētu un templi Visaugstākajam Dievam. Mēs paplašināsim savas apmetnes uz austrumiem un rietumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un mēs uzcelsim mazpilsētas un pilsētas, kur pulcēsies simtiem un tūkstošiem svēto no visām Zemes tautām.” (Citāts no James S. Brown, Life of a Pioneer: Being the Autobiography of James S. Brown [1900], 121–122)
Līdz Brigama Janga nāvei 1877. gadā pēdējo dienu svētie jau bija pieredzējuši šī pravietojuma brīnumaino piepildīšanos. Ticība Tam Kungam un Viņa pravietim iedvesmoja 60 000 līdz 70 000 svēto pionieru pārcelties uz Sālsezera ieleju, kur viņi nodibināja 350 līdz 400 kopienas, apmetoties Jūtā, Arizonā, Kalifornijā, Aidaho, Nevadā un Vaiomingā.
Ilgtspējīgais pārceļošanas fonds, kas tika dibināts, lai palīdzētu trūcīgajiem pēdējo dienu svēto ieceļotājiem, palīdzēja finansēt 30 000 svēto ieceļošanu no Britu salām, Skandināvijas, Šveices, Vācijas un Nīderlandes. Misionāri sludināja Jēzus Kristus evaņģēliju visā pasaulē. Svētie ziedoja savu laiku, lai uzceltu tempļus Soltleiksitijā, Loganā un Sentdžordžā. Būtiskākais ir tas, ka svētie atstāja mums savu ticības, uzupurēšanās un nelokāmās ziedošanās mantojumu, darbojoties Jēzus Kristus un Viņa atjaunotā evaņģēlija labā. (Skat. “Brigham Young,” Newsroom Topics, newsroom.churchofjesuschrist.org.)
Izvēlieties vienu no dotajiem stāstiem par uzticīgajiem svētajiem, kuri Baznīcas agrīnajās dienās pulcējās Jūtā. Izlasiet izvēlēto stāstu, lai, ierodoties nodarbībā, būtu gatavi pastāstīt par tām mācībām vai principiem, ko tādējādi esat apguvuši, domājot par kalpošanu Tam Kungam un Viņa valstības celšanu mūsu dienās.
Rokas ratiņu pionieru glābšana
Izlasiet par līdzjūtīgajiem Baznīcas locekļiem, kuri devās glābt rokas ratiņu pionierus, grāmatas Baznīcas prezidentu mācības: Gordons B. Hinklijs (2016. g.) 4. nodaļā. Sāciet ar rindkopu, kas sākas ar vārdiem: „Atgriezīsimies atpakaļ … 1856. gada oktobrī,” un noslēdziet ar rindkopu, kas sākas ar vārdiem: „Stāsti par [šiem] ieputinātajiem svētajiem …”
Džons Moils
Izlasiet iedvesmojošo stāstu par Džonu Moilu, kurš katru nedēļu, par spīti negadījumā zaudētai kājai, mēroja ceļu uz Soltleiksitiju, lai strādātu pie tempļa celtniecības. Šis stāsts ir ietverts eldera Dītera F. Uhtdorfa vispārējās konferences uzrunā „Pacilājiet apkārtējos” (Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 55.–56. lpp.). Izlasiet sadaļu ar nosaukumu „Džona Rouva Moila piemērs”.
Vai arī noskatieties video „Only a Stonecutter” (Tikai akmeņkalis; 15:00), kas ir pieejams angļu valodā.
Džozefs Milets
Izlasiet stāstu par to, kā Džozefs Milets bija ar mieru atdot savus miltus Tā Kunga sūtītam vīram, kas ir pieejams angļu valodā (Boyd K. Packer, “A Tribute to the Rank and File of the Church,” Ensign, May 1980, 63). Sāciet ar rindkopu, kas sākas ar vārdiem: „Let me quote from the diary of Joseph Millett … ,” un noslēdziet ar rindkopu, kas sākas ar vārdiem: „The Lord knew Joseph Millett.”
Vai arī noskatieties video „The Joseph Millett Story” (Stāsts par Džozefu Miletu; 6:14), kas ir pieejams angļu valodā.
Čārlzs Vokers un Čārlzs Ričs
Izlasiet par divu vīru un viņu ģimeņu ticību, atsaucoties aicinājumam par jaunu apmetņu izveidošanu svēto pulcēšanās vietās, kas ir ietverts grāmatas Mūsu mantojums: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas īss izklāsts (2006. g.) 86.–88. lappusē. Sāciet ar 86. lappuses pirmo rindkopu, kas sākas ar vārdiem: „Vispārējās konferences sapulcēs prezidents Jangs … ,” un noslēdziet ar rindkopu 88. lappusē, kas sākas ar vārdiem: „Ir bijušas daudzas grūtības …”
2. sadaļa
Kas noveda pie Kalnu pļavu slaktiņa?
1850–tajos gados nesaskaņu un pārpratumu dēļ pēdējo dienu svēto un Amerikas Savienoto Valstu valdības amatpersonu starpā radās pieaugoša spriedze. Maldīgi uzskatīdams, ka svētie ir sadumpojušies, ASV prezidents Džeimss Bjūkenans nosūtīja uz Soltleiksitiju 1500 karavīru, lai apspiestu iedomāto sacelšanos.
Uzrunājot svētos, prezidents Jangs un citi Baznīcas vadītāji savos sprediķos nodēvēja gaidāmos karavīrus par ienaidniekiem. Viņi baidījās, ka karaspēks varētu padzīt svētos no Jūtas teritorijas, līdzīgi kā viņi bija tikuši padzīti no Ohaio, Misūri un Ilinoisas. Prezidents Jangs norādīja, ka svētajiem būtu jāveido labības uzkrājumi, lai viņiem būtu, ko ēst gadījumā, ja nāktos bēgt no karaspēka. Būdams Jūtas gubernators, viņš arī pavēlēja zemessardzei gatavoties teritorijas aizsargāšanai. Lai izvairītos no asinsizliešanas, pārējie svētie bija gatavi evakuēties no savām mājām un zemēm un, ja nepieciešams, visu to iznīcināt.
Minētajā laikā Jūtā iebrauca kāda emigrantu vezumnieku karavāna, kas ceļoja uz rietumiem, dodoties no Ārkanzasas uz Kaliforniju. Daži no šīs vezumnieku karavānas izrādīja neapmierinātību par to, ka viņiem ir grūti iegādāties no svētajiem tik nepieciešamos graudus.
Saspīlējums saasinājās Sīdarsitijā — visattālākajā Jūtas apmetnē ceļā uz Kaliforniju. Izraisoties konfliktiem, daži vezumnieku karavānas vīri draudēja pievienoties valdības karaspēkam, kas tuvojās, lai cīnītos ar svētajiem. Kad vezumnieku karavāna bija pametusi pilsētu, daži no Sīdarsitijas kolonistiem un vadītājiem gribēja dzīties tiem pakaļ, lai sodītu vīriešus, kuri bija tiem piedraudējuši un tos aizvainojuši.
Sīdarsitijas mērs Īzāks Heits, zemessardzes majors un staba prezidents lūdza atļauju zemessardzes virspavēlniekam Viljamam Deimam, kurš dzīvoja netālu no Parovanas, sasaukt zemessardzi, lai uzbruktu vezumnieku karavānas nemierniekiem. Taču Deims šo lūgumu noraidīja, norādot nepievērst emigrantu draudiem nekādu ievērību.
Tā vietā, lai sekotu šiem norādījumiem, Īzāks Heits kopā ar citiem Sīdarsitijas vadītājiem plānoja pārliecināt vietējos Paijutes indiāņus uzbrukt vezumnieku karavānai, nozagt viņu liellopus un nogalināt dažus vai visus no vīriem. Īzāks Heits lūdza, lai šo Paijutes indiāņu uzbrukumu vadītu Džons D. Lī, kurš bija vietējais Baznīcas loceklis un zemessardzes majors. Viņi sazvērējās, ka šajā nodarījumā vaina tiks novelta uz Paijutes indiāņiem.
Īzāks Heits pastāstīja par savu ieceri vietējās Baznīcas, kopienas un zemessardzes vadītāju padomei. Daži padomes locekļi kategoriski iebilda pret Heita ieceri un vaicāja, vai viņš ir apspriedies ar prezidentu Brigamu Jangu. Atbildēdams noliedzoši, Heits piekrita nosūtīt uz Soltleiksitiju vēstnesi ar vēstuli, kurā viņš izskaidrotu esošo situāciju un lūgtu padomu par to, kā vajadzētu rīkoties. Vēstnesim bija nepieciešama aptuveni nedēļa laika, lai sasniegtu Soltleiksitiju un atgrieztos ar prezidenta Janga norādījumiem.
Taču īsi pirms vēstneša nosūtīšanas Džons D. Lī un grupa indiāņu priekšlaicīgi uzbruka emigrantu nometnei vietā, ko dēvēja par Mauntinmedousu (Kalnu pļavām). Lī mēģināja panākt, lai izskatītos, ka uzbrukumā ir iesaistīti tikai vietējie Paijutes indiāņi. Daži emigranti tika nogalināti vai ievainoti, bet pārējie atvairīja uzbrucējus, piespiežot Lī un Paijutes indiāņus atkāpties. Emigranti strauji izvietoja savus ratus ciešā aizsardzības ielokā.
Kādā brīdī divi emigrantu vīri ieraudzīja Sīdarsitijas zemessargus. Zemessargi uz tiem izšāva, vienu nogalinot. Otrais vīrietis izmuka.
Cenšoties novērst ziņu izplatīšanos par to, ka uzbrukumos ir iesaistīti Baznīcas locekļi, Īzāks Heits, Džons D. Lī un citi vietējie Baznīcas un zemessardzes vadītāji izstrādāja ieceri par visu atlikušo emigrantu nogalināšanu, izņemot mazus bērniņus. „Viņi vēlreiz lūdza Deimam atļauju zemessardzes sasaukšanai, un Deims vēlreiz noturēja … padomi, kas nolēma nosūtīt vīrus, lai palīdzētu ielenkumā esošajiem emigrantiem mierīgi turpināt savu ceļu. Heits vēlāk žēlojās: „Es atdotu visu pasauli, ja man tā būtu, lai mēs būtu ievērojuši padomes lēmumu.”” (Richard E. Turley Jr., “The Mountain Meadows Massacre,” Ensign, Sept. 2007, 18.)
Pēc padomes sanāksmes Īzākam Heitam izdevās pārliecināt Deimu vēlreiz apsvērt padomes lēmumu, un Heits devās projām, uzskatot, ka viņam ir dota atļauja izmantot zemessardzes spēkus savas ieceres īstenošanai. Džons D. Lī ieradās pie emigrantiem ar baltu pamiera karogu, sakot, ka zemessargi pasargās tos no turpmākiem uzbrukumiem, droši nogādājot atpakaļ Sīdarsitijā.
Kad emigranti devās uz Sīdarsitiju, zemessargi pagriezās pret tiem un atklāja uguni. Daži kolonistu savervētie indiāņi izskrēja no slēptuvēm, lai pievienotos uzbrukumam. No aptuveni 140 emigrantiem, kuri ietilpa vezumnieku karavānā, pasaudzēti tika tikai 17 bērniņi.
Divas dienas pēc slaktiņa pienāca prezidenta Janga atbilde ar norādījumiem — ļaut vezumnieku karavānai mierīgi turpināt ceļu. „Kad Heits izlasīja Janga vārdus, viņš sāka šņukstēt kā bērns un spēja izteikt tikvien kā: „Par vēlu, par vēlu.”” (Richard E. Turley Jr., “The Mountain Meadows Massacre,” Ensign, Sept. 2007, 20.)
Pie traģiskā Kalnu pļavu slaktiņa noveda dažu Jūtas teritorijas dienviddaļas Baznīcas vadītāju un kolonistu izvēles. Turpretī Soltleiksitijas Baznīcas un Soltleiksitijas teritorijas vadītāji 1858. gadā atrisināja konfliktu ar Amerikas Savienoto Valstu vadītājiem miera sarunu un vienošanās ceļā. Minētā konflikta laikā, ko vēlāk nodēvēja par Jūtas karu, starp Amerikas Savienoto Valstu karaspēku un Jūtas zemessargiem izraisījās agresīvas sadursmes, taču tie neizcīnīja nevienu kauju.
2007. gada 11. septembrī, uzstājoties Kalnu pļavu slaktiņa piemiņas vietā, prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija teica:
Jēzus Kristus evaņģēlijs, ko mēs esam pieņēmuši, ir pilnīgā pretrunā ar vīriešu, sieviešu un bērnu aukstasinīgu slepkavošanu. Patiesi, tas iestājas par mieru un piedošanu. Tas, ko pirms tik ilga laika šeit pastrādāja mūsu Baznīcas locekļi, parāda, ka viņi bija briesmīgi un neattaisnojami novērsušies no kristīgās mācības un kristīgas izturēšanās. … Mēs izsakām ārkārtīgi lielu nožēlu par slaktiņu, kas tika īstenots šajā ielejā, … un par nepamatotajām un neaprakstāmajām ciešanām, ko ir nācies izjust upuriem un viņu tuviniekiem līdz pat mūsu dienām. (Henry B. Eyring, “150th Anniversary of Mountain Meadows Massacre,” newsroom.ChurchofJesusChrist.org)
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Ko mēs varam mācīties, domājot par briesmīgajām izvēlēm, kas noveda pie Kalnu pļavu slaktiņa? Padomājiet par dažiem piemēriem. Izlasiet Salamana pam. 28:13 un 3. Nefija 12:24–25, 43–44, pievēršot uzmanību principiem, kuriem sekojot, šo traģēdiju varēja novērst. Padomājiet, kā sekošana minētajiem principiem varētu palīdzēt jums izvairīties no liekām sirdssāpēm un traģēdijām jūsu personīgajā dzīvē.