„27. nodarbības sagatavošanās materiāli: Atklāsme par priesterību”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„27. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
27. nodarbības sagatavošanās materiāli
Atklāsme par priesterību
Vai jūs kādreiz esat prātojuši, vai arī jums kādreiz ir lūgts paskaidrot, kādēļ melnādainiem afrikāņu izcelsmes pēdējo dienu svētajiem uz kādu laiku ir bijis liegts tikt ordinētiem priesterībā un saņemt tempļa priekšrakstus? Studējot mēģiniet noteikt, ko mēs zinām un kas mums nav zināms par šiem ierobežojumiem saistībā ar priesterību un templi. Pievērsiet uzmanību patiesajām mācībām, kas var palīdzēt jums iegūt skaidrāku izpratni par šo tēmu un akurāti un uzticami izskaidrot to citiem.
1. sadaļa
Kas mums ir zināms par to, kā tika ieviesti ar priesterību un templi saistītie ierobežojumi?
„Mormona Grāmata māca, ka „visi ir vienādi Dieva priekšā”, — baltie un melnie, vergi un brīvie, vīrieši un sievietes (2. Nefija 26:33). Baznīcas vēstures gaitā daudzu valstu pārstāvji no ikvienas rases un etniskās piederības ir tikuši kristīti un bijuši uzticīgi Baznīcas locekļi. Džozefa Smita dzīves laikā priesterībā tika ordinēti daži melnādainie vīriešu kārtas Baznīcas locekļi. Baznīcas vēstures pirmsākumos tās vadītāji pārtrauca piešķirt priesterību melnādainajiem afrikāņu izcelsmes vīriešiem. Baznīcas pierakstos nav skaidras informācijas par to, kālab tika ieviesta šī kārtība.” (Skat. 2. oficiālās deklarācijas ievadu).
Kaut arī minētajā laika periodā melnādainajiem vīriešiem un sievietēm tika liegts saņemt tempļa priekšrakstus, viņiem tika ļauts tikt kristītiem un saņemt Svētā Gara dāvanu. Lai gan par priesterības un tempļa ierobežojumu ieviešanu nekas daudz nav zināms, pēdējo dienu pravieši, tajā skaitā Brigams Jangs, Deivids O. Makejs un Herolds B. Lī, ir mācījuši, ka pienāks laiks, kad visiem cienīgiem Baznīcas locekļiem tiks ļauts saņemt visas evaņģēlija svētības, neatkarīgi no piederības rasei (skat. “The Long-Promised Day,” Ensign, June 2018, 34).
Laika gaitā daži Baznīcas vadītāji un Baznīcas locekļi ir izteikuši minējumus par to, kādēļ ir tikuši ieviesti priesterības un tempļa ierobežojumi. Tomēr šie skaidrojumi ir uzskatāmi par atsevišķu cilvēku viedokli, nevis Baznīcas doktrīnu.
Stāstot, kā viņš ir juties, domājot par šo tēmu pirms atklāsmes par priesterības un tempļa ierobežojumu atcelšanu, prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija, kurš minēto ierobežojumu atcelšanas laikā vēl nebija kļuvis par apustuli, teica:
Es redzēju to cilvēku sāpes un vilšanos, kuri cieta no šiem ierobežojumiem un kuri … mēģināja izprast [to] iemeslus. Izpētot tolaik minētos iemeslus, es nespēju saņemt apstiprinājumu tam, ka kāds no tiem būtu patiess. Lūdzot un studējot — es uzzināju, ka parasti Tas Kungs reti kad izskaidro Saviem kalpiem doto pavēļu un norādījumu pamatojumu. Es nolēmu izrādīt lojalitāti mūsu vadītājiem, praviešiem, un lūgt par to, kaut pienāktu tā diena (kā tas tika apsolīts kopš šo ierobežojumu ieviešanas), kad visi cilvēki varēs baudīt priesterības un tempļa svētības. (“President Oaks Remarks at Worldwide Priesthood Celebration,” Be One—A Celebration of the Revelation on the Priesthood, June 1, 2018, newsroom.ChurchofJesusChrist.org)
2. sadaļa
Kādi apstākļi noveda pie Tā Kunga dotās atklāsmes par priesterības piešķiršanu visiem cienīgiem vīriešu kārtas Baznīcas locekļiem un tempļa svētību piešķiršanu visiem cienīgiem Baznīcas locekļiem?
1964. gadā Džozefs Viljams Bilijs Džonsons no Keipkostas Ganā, izlasījis Mormona Grāmatu un citus viņam iedotos Baznīcas izdevumus, ieguva liecību par atjaunoto evaņģēliju. Brālis Džonsons, līdz ar citiem, kuri bija pievienojušies Baznīcai, sūtīja prezidentam Deividam O. Makejam vēstules, prasot, lai uz Āfriku tiktu nosūtīti misionāri, kuri varētu kristīt viņu un vēl citus cilvēkus, ar kuriem viņš bija dalījies evaņģēlijā. Prezidents Makejs atbildēja, ka misionāri tiks sūtīti „Tā Kunga noliktajā laikā”, taču līdz tam brīdim brālim Džonsonam vajadzētu turpināt studēt evaņģēliju un palīdzēt saviem ticības biedriem (citāts no E. Dale LeBaron, “Steadfast African Pioneer,” Ensign, Dec. 1999, 45–49).
Kaut arī tolaik brālim Džonsonam nebija iespējas tikt kristītam, viņš kopā ar dažiem citiem daudzu gadu garumā uzcītīgi izplatīja Ganā evaņģēlija vēsti. Brālis Džonsons organizēja vairākas ticīgo draudzes un noturēja regulāru draudžu gavēni, dedzīgi lūdzot par to, kaut viņu zemē ierastos misionāri, lai iedibinātu viņu starpā Baznīcu (skat. Elizabeth Maki, “‘A People Prepared’: West African Pioneer Preached the Gospel before Missionaries,” history.ChurchofJesusChrist.org).
20. gadsimta gaitā, misionāru darbam izplatoties visā pasaulē, tūkstošiem citu afrikāņu izcelsmes melnādaino cilvēku, līdzīgi ticīgajiem Ganā, ieguva liecību par atjaunoto evaņģēliju. Baznīcas vadītājus iedvesmoja šo indivīdu ticība, un viņi vēlējās piešķirt tiem priesterības un tempļa svētības (skat. 2. oficiālā deklarācija).
Prezidents Spensers V. Kimbals savā Baznīcas prezidentūras laikā izjuta īpaši spēcīgu vēlmi — pievērsties jautājumam par priesterības un tempļa ierobežojumiem. Viņš atcerējās:
Es zināju, ka mūs gaida kaut kas tāds, kas ir ārkārtīgi būtisks daudziem Dieva bērniem. … Dienu pēc dienas es vienatnē, dziļā svētsvinībā un nopietnībā devos uz tempļa augšistabām, no visas savas dvēseles un spēka cenšoties apliecināt to, ka vēlos pavirzīt šo jautājumu uz priekšu. Es gribēju darīt to, ko grib Viņš. Runājot ar Viņu par to, es teicu: „Kungs, es vēlos vienīgi to, kas būtu pareizi. … Mēs vēlamies tikai to, ko vēlies Tu, un mēs vēlamies, lai tas notiktu tad, kad Tu to vēlies, un ne ātrāk.” … Tas Kungs lika man ļoti skaidri saprast, kas būtu darāms. (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 238–239)
Kā rakstīts Mācībā un Derībās, „Baznīcas prezidents Spensers V. Kimbals saņēma atklāsmi, un 1978. gada 1. jūnijā Soltleiksitijas templī to apstiprināja citi Baznīcas vadītāji” (skat. 2. oficiālās deklarācijas ievadu).
Savā publiskajā paziņojumā par šo atklāsmi Augstākais prezidijs pasludināja:
Mēs esam dedzīgi, ilgstoši un sirsnīgi lūguši par šiem uzticīgajiem brāļiem, pavadīdami tempļa augšistabā daudzas stundas, pazemīgi lūdzot no Tā Kunga dievišķus norādījumus.
Viņš ir uzklausījis mūsu lūgšanas un caur atklāsmi apstiprinājis to, ka ir pienākusi tā sen solītā diena, kad katrs uzticīgs, cienīgs Baznīcas vīrietis drīkst saņemt svēto priesterību, iegūstot spēku izmantot tās dievišķās pilnvaras, lai kopā ar saviem mīļajiem baudītu ikvienu no tām izrietošo svētību, ieskaitot tempļa svētības. (Skat. 2. oficiālā deklarācija.)
Prezidents Gordons B. Hinklijs, kurš atklāsmes saņemšanas brīdī bija viens no Divpadsmit apustuļu kvoruma, liecināja par to, kāda gaisotne todien valdīja templī:
Mēs vienojāmies lūgšanā pašos svētākajos apstākļos. Šo lūgšanu teica pats prezidents Kimbals. … Telpā valdīja svētīta un iesvētīta gaisotne. Man šķita, it kā starp debesu troni un lūgšanā ceļos nometušos Dieva pravieti, kuram bija pievienojušies viņa brāļi, atvērtos kāds kanāls. Tur bija Dieva Gars. Un ar Svētā Gara spēku minētais pravietis saņēma apstiprinājumu, ka tas, par ko viņš lūdz, ir pareizi. …
Mēs visi zinājām, ka ir pienācis laiks pārmaiņām un ka šis lēmums ir nācis no debesīm. Atbilde bija skaidra. Mūsu starpā valdīja pilnīga vienotība attiecībā uz to, ko mēs bijām pieredzējuši un sapratuši. (“Priesthood Restoration,” Ensign, Oct. 1988, 69–70)
3. sadaļa
Kādu iespaidu šī atklāsme atstāja uz Baznīcu un cilvēkiem visā pasaulē?
Kādas grūtas dienas beigās brālis Bilijs Džonsons ap pusnakti sajuta pamudinājumu — pirms gulētiešanas ieslēgt savu radio. Klausoties radio, viņš dzirdēja ziņu par priesterības ierobežojumu atcelšanu. Viņš atceras: „Es palēcos un sāku liet prieka asaras, un līksmot Tanī Kungā, ka ir pienācis tas brīdis, kad Tas Kungs sūtīs uz Ganu un citām Āfrikas valstīm misionārus priesterības piešķiršanai. … Es biju tik priecīgs!” Ierodoties Ganā, misionāri satika pulka cilvēku, kuri jau bija pieņēmuši atjaunoto evaņģēliju. Brālis Džonsons, līdz ar aptuveni 600 viņa draudzes locekļiem, tika kristīti. „Pēc tam, kad [brālis] Džonsons bija kalpojis par Keipkostas pirmās draudzes prezidentu, viņš turpināja kalpot par apgabala prezidentu, pilnlaika misionāru un Keipkostas Ganas staba patriarhu.” (Skat. Elizabeth Maki, “‘A People Prepared’: West African Pioneer Preached the Gospel before Missionaries,” history.ChurchofJesusChrist.org.)
Lai iegūtu vairāk informācijas, jūs varētu noskatīties video „Long-Promised Day” (Sen solītā diena; 8:40), kurā ir atainots tas, kā Bilijs Džonsons priecājās, uzzinot par atklāsmi, kas ļāva piešķirt priesterību visiem cienīgiem vīriešiem.
Pateicoties atklāsmei, ar kuru tika atcelti priesterības un tempļa apmeklējuma ierobežojumi, misionāri šobrīd sludina evaņģēliju daudzās Āfrikas valstīs, minētajā kontinentā kopš tā laika ir uzcelti tempļi un simtiem tūkstošu afrikāņu izcelsmes melnādaino cilvēku ir saņēmuši evaņģēlija priekšrakstus savā un savu mirušo priekšteču labā. Šobrīd afrikāņu izcelsmes melnādainie Baznīcas locekļi sniedz individuālu pienesumu, kalpojot Baznīcā visā pasaulē, pievienodamies saviem svēto līdzbiedriem un cenzdamies kļūt par „[vienu] Kristū Jēzū” (Galatiešiem 3:28).